Валентина Миронова. ПРОЯВЛЕНИЕ СВЕТОКРИСТАЛЛИЧЕСКОЙ ОРГАНИКИ В ТЕЛЕ

Valentīna Mironova - GAISMAS KRISTĀLISKĀS ORGANIKAS IZPAUSME ĶERMENĪ

(Pēc 2916. g. 6. decembrī Maskavā nolasītās lekcijas materiāliem)

Publicēts ar autores atļauju

Šī tikšanās dzima kā atbildes uz daudzajiem jautājumiem, kuri ir dzimuši ļoti ilgā periodā. Un galu galā tie savācās vienā veselā. Tas saucas: gaismas kristāliskās organikas izpausme ķermenī. Viss ir par ķermeni, viss ir par cilvēku, runāšu par fizikas, biofizikas, citu zinātnes disciplīnu atklājumiem. Ņemiet vērā, ka tas viss notiek mūsu ķermeņos. Cita lieta, ka mēs to nezinām, un paldies Dievam, ka nezinām! Bet ja nu pēkšņi jūs šajā informācijā atradīsiet kaut kādu atklāsmi. Un tādēļ tas viss arī sākās, visa mūsu ar jums tikšanās.

Tātad gaismas kristāliskā organika jeb jaunās pasaules-ēkas likumi. Tie jau ir sākuši būt. Ir dotas norādes, kādas tika izmantotas, sagatavojot šodienas tikšanos. Ka tie nav tukši vārdi, ja ir vēlēšanās, jūs vienmēr varat paskatīties, „parakties” krustām šķērsām pa šīm norādēm, un atrast pat vairāk, nekā izdzirdēsiet šeit. Tas ir obligāti, tāpēc ka visu aptvert nav iespējams.

Visi atklājumi ir grandiozi; tie nāk pašlaik, jebkurā jomā, un visi „velk” uz Nobela prēmiju. BET JOKS IR TĀDS, KA TIE PĀRSNIEDZ NOBELA PRĒMIJU. Un tāpēc tie nāk kā no „pārpilnības raga” – „Mēdz būt! Vēl vienu šedevru ir radījuši!” Jo šedevri taču, kad tie bija vienīgie, vienmēr bija šedevri. Bet tagad tā jau ir dzīves norma. Tāpēc nebrīnieties, ja jums virtuvē sāks parādīties šedevri. Arī kas tāds mēdz būt, tāpēc ka ir izmainījusies jūsu pasaules struktūra. Gaisma ir kļuvusi par citādu matēriju.

Jā, gaisma!.. Lūk, lampiņa spīd! Kāda citāda matērija? Kā to noteikt? Bet tā jau ir citāda gaisma, lampa pamanās spīdēt citādi. Kā? Nav ne jausmas! Nedomājiet, ka es jums došu atbildes uz visiem jūsu jautājumiem. Man viņu pašu ir papilnam! Bet fakts ir fakts, ka gaisma ir citāda. Un tātad atbilstoši citāds ir kļuvis vispār viss. Turklāt tās nav vecās gaismas augstākās vibrācijas (jūs zināt – vibrāciju paaugstināšana, ugunīgie ķermeņi, citi termini).

Tā ir citas substances, kuru mēs uztveram kā gaismu, konfigurācija. Mēs paši esam citādi, un gaisma ir citāda. Bet liekas, ka nekas nav noticis. Tāpēc ka mums ātrumi ir vienādi. Ja kāds no mums atpaliktu vai apsteigtu, jūs ieraudzītu starpību. Varbūt tas ir priekšā, mēs stāvam Pārejas pašā sākumā.

Atgādināšu, ka dabā saprātīgs ir absolūti viss: šūnas, molekulas, atomi, viss, ko vēlaties, fotoni un citas elementārdaļiņas – tas ir Saprāts. Un ar viņu nākas rēķināties. Viņš ir ar mums, bet mēs ar viņu. Viņš grib iet izpausties, šis Saprāts, bet mēs dažreiz atgrūžam viņu ar savām vecajām domām. Bet galu galā pat šīs vecās domas izsīks, tāpēc ka tik daudz visa kā interesanta notiek apkārt, pat banālos ģimenes skandālos. Tie skandalējas citādi/ Nu, lūk, kāds to ir atzīmējis!

Un gribu vēl atgādināt. Tas, ko zinātnieki atrod savās laboratorijās, jau eksistē mūsu telpā, mēs ar to jau dzīvojam. Tur vienkārši notiek fakta konstatēšana. Un viss norit augstākajā likumā – apziņu vienotība Beznosacījuma Mīlestības plūsmā. Es vēl piebildīšu šajā sakarā, tāpēc ka tas kļūst par ikdienas normu. Un pilnīgi nav svarīgi, kādai reliģijai jūs piederat vai vispār nekādai nepiederat. Tas nāk no mūsu šūnu dziļuma. Citāda gaisma – tā praktiski ir dzīva Dievišķā Mīlestība, kura nāk. Un dzimst gaismas kristālu matērija, nogulsnējas.

Pagājušajā gadsimtā tika izdarīti daudzi atklājumi. Bet divi no tiem – tie ir tik svarīgi, ka pārklāja ar sevi visus atlikušos, kuri bija. Pirmais – ka visa matērija – tā ir sabiezināta gaisma. Un otrs atklājums, ka matēriju vada apziņa. Daudziem tas nav noslēpums, jūs to zinājāt arī agrāk. Ar man tas nav noslēpums. Bet nianse ir tajā, ka to atzina ortodoksi. Un, ja atzina ortodoksi, lieta gāja tālāk! Un uz to jau var oficiāli atsaukties, ļoti ērti. Pret zinātni neko nepadarīsi.

Tātad gaisma, kura nāk, viņa, protams, izmaina to vidi, kurā viņa izplatās. Arī tas ir normāli, tā bija arī agrāk. Tagad interesanti ir tas, cik šī vide izmainās.

Jauns likums, pirmais likums, gaismas likums. Tas izpaužas tajā, ka gaismas impulsu, mūsdienu, var apturēt, bet viņa informāciju var ierakstīt un pārrakstīt atomu ierosinājumā. Tas ir, gaismu apturējām, bet viņas enerģiju var pārvadīt uz citu vietu. Un gaisma stāv. Jūs tikai padomājiet: gaisma ir apstājusies! Mūsu blīvajā pasaulē.

Dzimst pilnīgi citāda organika, un ķermenī sāk norisināties citādas bioķīmiskas reakcijas. Un, kad šie impulsi sasniedz kritisko lielumu, izpaužas jauna gaismas matērija. Tas sākās ne šodien un ne vakar. Tas sākās ļoti sen – smalki laika impulsi. Fiziķi ar to sadūrās, saprast nevarēja un norakstīja uz kļūdām – apziņas kļūdām, eksperimenta kļūdām, tehnikas kļūdām, uz kļūdām no sērijas – „tā mēdz būt”.

Bet lieta gāja tālāk, neatkarīgi no tā, ko teica zinātnieki. Un divi fotoni, tas ir, divi gaismas impulsi, viņus vēl iztēloties kā divas gaismas lodītes, viņi sāk veidot pārus un, turoties viens pie otra ar savām „rociņām” jeb „stariņiem”, sāk iet vienā virzienā. Tā veidojas gaismas molekulas. Pēc simpātijas likuma viņas draudzējas cita ar citu. Cilvēki taču var draudzēties cits ar citu. Fotoni ar fotoniem arī draudzējas, kā izrādās. Un jaunās molekulas pulcējās pēc simpātisko vibrāciju likumiem, no vārda „simpātija”. Jūs esat dzirdējuši Teslas (Nikola Tesla) vārdu. Bet nezināt, bet varbūt esat aizmirsuši, ka Teslas priekšgājējs bija kāds Kīlijs (John Ernst Worrell Keely). Tieši viņš izstrādāja simpātisko vibrāciju fiziku. Un Tesla tikai atkārtoja to, ko varēja atkārtot viņa apziņa. Bet Kīlijs bija izstrādājis daudz vairāk. Un, lūk, tieši viņš pareģoja jaunu gaismas matēriju, kura pašlaik izvēršas. Gaismas molekulas dzimst dinamikā. Ja viņām ir komfortabli citai ar citu, šiem atomiem (fotoniem), viņas dzemdina jaunu matēriju. Ja nav komfortabli, molekula parādās citā saturā.

Dzīve mulsina, pat nezinu, kādā mērā. Ko iesākt, ja retorte, kurā notiek zināma reakcija, pēkšņi sāk būt citāda – piemēram, glāze vai zīmulis, vai peļķe, kura izplūst pa galdu? Kā gan te neatcerēties fantastiku? Šeit ir vajadzīga ļoti elastīga apziņa, lai atbilstu jaunajam laikam un pētītu šīs parādības. Stādāties priekšā?! Bet tas viss taču notiek ķermeņos. Jā, mēs nesabirstam, neizplūstam kā peļķe, protams. Nav tāda uzdevuma mūsu Augstākajiem „Es”. Bet jaunā kristāliskā organika dzimst.

Ir izdevies nofiksēt fotonu-trīnīšu dzimšanu*. Šeit var pasmieties: “Nu ko, paņemsim uz trijiem? Radīsim jaunu molekulu?” Molekulas pašas par sevi ir unikālas Viņas, protams, parādījās arī agrāk, bet šo parādību pierakstīja dabas savādībām. Bet tagad savādības izrādās jauni likumi.

Vēl viens moments pie jau teiktā. Fotons – tā ir daļiņa, kura agrāk bija bez masas. Tā bija norma vecajam laikam. Vai tad gaismas viļņiem varēja būt masa? Pat iedomāties kaut ko tādu kaut kā jocīgi bija.

Bet organika taču – viņa taču visa ir materiāla. Viņu var pat nosvērt, arī molekulas tajā skaitā. Tas viss sastāv no tām pašām lodītēm-fotoniem, kuri pēkšņi ir sākuši iegūt masu. Stādāties priekšā? Gaismai ir sākusies reāla izpausme. Lai tie ir miligrami vai simtās, vai tūkstošās daļas. Bet kāda starpība? Tā ir jauna matērija, kura nosēžas.

Eksperimenta sākumā, kad tikko dzima jauni ķermeņi uz mūsu Zemes, efekts bija analoģisks – no gaismas kristalizējās organika, audi. Un, lūk, mums ir tie ķermeņi, kuros šeit sēžam. Toreiz bija akcents uz sablīvēšanu, bet tagad uz atblīvēšanu. Un tā ir citāda organika, citāda gaisma. Lūk, arī dzimst jaunas molekulas, jauna viela.

Daudzi fiziķi, kuri ar to sadūrās – starp citu, šos likumus atklāja tie zinātnieki, kuras sauca par “indigo” un “kristāliskajiem”, viņi jau ir pieauguši, divdesmit, trīsdesmit gadu. Apziņa viņiem ir citāda, viņa ļauj redzēt to, ko nevar redzēt zinātnē vairāk iestiguši pētnieki.

Un, lūk, šie fotoni no jaunās gaismas izplatās, turoties cits pie cita, veidojot sasaistes, konglomerātus. Turklāt viņi var atlaist savus stariņus-rociņas, lai saliktu jaunu molekulu un jaunu vielu. Tas Saprāts, kurš saprot informāciju dzīvā laikā, pats lemj, ko Viņam vajag darīt un vai vajag to darīt. Tas ir, mēs ar tādu Saprātīgu matēriju vēl neesam sadūrušies. Un pašlaik runa ir tieši par mūsu ķermeņu matēriju.

Dažreiz tiek izmantotas vecas afirmācijas, bet ķermenis nestrādā, nedzird. Ko darīt? Izdomāt ko jaunu; nekautrējieties izdomāt ko jaunu. Jautāt ķermenim: “Ko tu gribi?” Viņš jums atbildēs. Kā novērtēt atbildes pareizību?

Ja jums krūtīs ir siltums, tātad tur, dziļumā, viss ir kārtībā. Tā ir tā pati Dievišķā Mīlestība, kuru viltot nevar. Ja viņas nav, apstājieties, pārslēdziet prātu-apziņu, uz ko vēlaties – apsēdieties, palasiet grāmatu, iedzeriet tēju. Izejiet no šīs situācijas. Līdz tam brīdim, kamēr ķermeņa aicinājumi nesakritīs ar siltumu jūsu krūtīs.

Tāpēc mūsu tikšanās – lai maksimāli pavērstu jūs pret savu Augstāko “Es”, pret to pašu siltumu krūtīs. Un tieši tad jūs būsiet neievainojami no mūsu raibās pasaules puses. Tā nav ne slikta, ne laba, ne labestīga, ne nikna. Tā vienkārši ir jauna. Bet, lai orientētos un dzīvotu, saikne ar Augstāko “Es” un, lūk, ar šo siltumu krūtīs ir ārkārtīgi nepieciešama. Lūk, tam uzmanību ar numuru “nulle”. Un visa pārējā informācija – tā nav prātošana, bet vienkārši, kā agrāk profesionālo orientāciju taisīja, politinformāciju – kas notiek pasaulē. Tā pret to arī attiecieties.

Trešais jaunais likums. Fiziķi ir iemācījušies pārslēgt magnētiskos polus ar gaismas palīdzību. Līdz 2007. gadam šīs parādības nebija. Tika uzskatīts, ka gaisma to darīt nevar. Bet, iespējams, tā arī bija, gaisma nevarēja to darīt, nebija viņai spēku tam. Bet, sākot no 2007, gada un jau tālāk, nemaz nerunājot par mūsu 2016., 2017. gandrīz, tā jau kļuva gandrīz par normu. Šeit, auditorijā, protams, gaisma to nedara, un tas ir labi, mums ir vajadzīga parasta gaisma, kā apgaismojums, bet ir fakts, ka kaut kur šīs lampiņas iekšienē notiek kaskādes process pilnīgi citā līmenī.

Daba izpauž to, kas ļauj vecajai organikai atblīvēties. Kad vecie dipoli maina savu zīmi no plusa uz mīnusu un mīnusu uz plusu, tas notiek ne uzreiz. Iet impulsi – “pagriezies - atgriezies", “pagriezies - atgriezies", lai izjauktu līdzsvaru apkārtnē. Un impulsi pēc tam izšķiras uz dažādām pusēm. Un, tā kā tas viss norit diezgan harmoniski, tad vairumā gadījumu cilvēks nepamana, kā viņš mainās. Tikai, kad kvantitāte pāriet kvalitātē, saka: kas to būtu domājis, bet es, izrādās, varu domāt citādi, vai – izrādās, ka es vēl nevaru to darīt.

Un tas viss notiek sadzīvē. Nevis kaut kādos sinhrofazotronos, bet, lūk, mājās, mūsu lieliskajās virtuvēs. Tā vispār ir pati labākā un Dievišķā Laboratorija – Virtuve. Tāpēc viss šis nākamo semināru cikls arī ir vērsts uz ikdienišķumu, it kā uz rutīnu, bet patiesībā uz sakrālumu.

Kad tika sākts dziļāk pētīt magnētisko polu maiņu ar gaismas palīdzību, izrādījās, ka parādās turklāt vēl kādi spēki – trešie. Kādu brīdi tos nevarēja uztvert, tāpēc ka tie bija pārāk nenoteikti trīsdimensiju loģikai, stingrajiem zemes nosacījumiem, kuri spiež domāt ļoti sekli un šauri.

Trešie spēki izrādījās daudzdimensionalitātes spēki. Arī viņus jūs izmantojat savās virtuvēs, tikai jūs tos citādi saucat. Piemēram, jūs kaut kas ir aizrāvis, bet vajag izdarīt daudz lietu – sagatavoties svētkiem, izmazgāt, izvārīt, uzkopt, bērnam dot uzdevumu, aizdzīt kaķi, lai nenoēd desu no galda, vispār, jūs paspējat daudz visādu lietu – bet tā ir daudzdimensionalitāte. Un, ja vajag, laiks var izstiepties, un jūs brīnāties, kā es paspēju padarīt, lūk, visu šo neticamo daudzumu stundas laikā? Tā daudzdimensionalitāte izpaužas mūsu Dievišķajās Laboratorijās.

Daudzdimensionalitātes spēki – tie ir kvantu spēki. Jo tālāk, jo biežāk mēs dzirdēsim par kvantu spēkiem jeb Polipasaules spēkiem. Un tālāk ir vēl viens moments, kad kvantu fizika kļūst ikdienišķa. Nebīstieties no šī termina, jūs tūlīt sapratīsiet, ka tas ir vienkārši.

Svarīga kvantu pasaules parādība (jeb Polipasaules daudzdimensionalitāte) – tā ir tā saucamā nenoteiktība, taču “nenoteiktība” ir termins trīsdimensiju loģikai. Tā ir visa savstarpējā saikne ar visu. Kad jūs dzīvojat daudzdimensionalitātē un paceļaties līdz Gara līmenim, jūs saprotat, ka jebkura parādība – tie ir tikai Viņa, Gara, aspekti, tie visi ir savā starpā saistīti kaut kur augstu, bet šeit tikai šķiet atsevišķi. Fiziķiem tas bija visai nesaprotami, lūk, tad arī nosauca par nenoteiktību. Bet mēs ar jums teiksim, ka dzīvojam Beznosacījuma Mīlestības plūsmā. Lūk, tā nenoteiktība izrādās Beznosacījuma Mīlestība mūsu sadzīvē. Visas daļiņas, aspekti, cilvēki, notikumi atrodas visos iespējamos stāvokļos uzreiz. Gars ir ļoti taupīgs, arī Dievs ir visai taupīgs, vienā punktā “šeit un tagad” tiek risināti uzreiz visi uzdevumi. Punkts taču ir daudzdimensionāls. Un tikai tad, kad “izrausi” vienu daļiņu, notikumu, cilvēku, tad aina fiksējas (uz kādu momentu), un izpaužas tā raksturojumi, ko “izrāvi” no šīs pasaules.

Lūk, ar ko fiziķi tad pašlaik arī izklaidējas – izķer fotonus un brīnās – un ko es te redzu? Tika pētīts frekvenču terahercu diapazons, kurā pašlaik darbojas mūsu smadzenes. Tas nav atklājums. Tā vienkārši ir fakta konstatēšana no neirofiziologu puses. Kāpēc smadzenes ir pārgājušas uz šo režīmu? Nē, citos režīmos viņas arī strādā, mēs taču esam daudzdimensionāli; taču šajā terahercu diapazonā cilvēku sāk apmeklēt ne tikai atklāsme. Šeit sākas īsta savienošanās ar sevi daudzdimensionālo, kad katrs no mums dzīvo citās pasaulēs un katrā no mums izpaužas kaut kas jauns. Tas, kas konkrētajam cilvēkam agrāk nebija. Cilvēkam sāk izpausties arī citi talanti, nosacīti spontāni. Daudzdimensionālā pasaulē katrs no mums var būt gan audējs, gan podnieks, gan vadītājs, gan pilots, gan ārsts, gan suņu audzētājs, un vēl daudz kas. Bet mēs savā apziņā šeit esam nofiksējušies. Tagad parādās iespēja iepazīties ar sevi, jauno.

Bet, lūk, turklāt šajā terahercu diapazonā, kad smadzenes gluži kā “izlec” no uzspiestajiem nosacījumiem, mēs sākam savienoties ar sevi daudzdimensionālo. Un jūs pēkšņi sākat kaut ko prast no nulles: šūt, adīt, veidot, darīt kaut ko pilnīgi eksotisku, nesaprotot, ko jūs darāt. Dara rokas, dvēsele dzied, tātad viss ir pareizi. Skatāties paši uz savu “Es” un domājat “Nu kas to būtu domājis...”

Ir bijuši tādi reāli gadījumi, arī es pati “atzīmējos” šajos procesos – radīju daudzdimensionālus brunčus. Brunči paši par sevi nav daudzdimensionāli, tie ir reāli, taču sākotnēji šūti bija kaut kur kaut kādā dimensijā, kur es esmu dizainere, bet šeit – es šūt neprotu un vispār baidos no šujmašīnām. Un es spēju uzšūt divpusējus brunčus (bez aizmugures, pačvorka (patchwork) stilā, starp citu!) sešu stundu laikā ar rokām, un uzšūt Meistara līmenī, kā man pēc tam pastāstīja pazīstami dizaineri. Bet es to šeit, šajā realitātē, agrāk nezināju!

Tas ir piemērs tam, ka tā nav vienkārši atklāsme, bet sava personīgā pieredze no citas dimensijas, kura izrādījās tev vajadzīga. Tālāk tas jau iet pa dzīvi kā zināšana. Lūk, tas ir kas absolūti jauns, agrāk tā nebija – sasniegt savu Meistarību citā darbībā, pārnesot savu pieredzi no citas realitātes, no daudzdimensionalitātes, Polipasaules. Pat prakšu tādu agrāk nebija, jūs tās neatradīsiet. Bet pašlaik tās birst kā no “pārpilnības raga”.

Nosacījums ir viens – siltums krūtīs. Bet to jūs zināt – tas nāk no apvienotās sirds čakras, kurā jaunie enerģētiskie tori krustojas. Jo dažādi zinātnieki taču runā par vienu to pašu. Pie tā nekavēšos. Vienkārši – siltums krūtīs – un ejam tālāk... Jūs tas nešokēs? Nē? Paldies.

Kā sekas, fiziķi ir konstatējuši jaunas neparastas gaismas īpašības. Un tas jau ir dabiski. Tādas lietas traucas straumēm, kā gan neatrast kaut ko jaunu! Ir atklāta gaismas forma. Es pat nezinu, kā to pateikt: “Gaismas forma”. Nosacīti, ja viņa izplatījās stariņos, piemēram, tad tie ir kvadrātiņi droši vien. Bet es vienkārši izdomāju, lai dotu jums vismaz kaut kādu analoģiju. Šo atklājumu varētu uzskatīt par mazliet dīvainu, un tas tika izdarīts pirms svētkiem. Taču to atkārtoja skeptiķi (slava skeptiķiem!), un viņi pašlaik ir aktivizējušies, lai visu apgāztu. Bet tas viss apstiprinās, un skeptiķi neviļus kļūst par jaunā piekritējiem. Un rezultātā fiziķu fundamentālie priekšstati par gaismas dabu ir galīgi nokrituši. Gaisma sāk mainīt formu, kā viņa grib.

Un tiem pašiem fiziķiem, kuri to skatīsies un klausīsies, teikšu, ka agrāk tika uzskatīts, ka gaismas leņķa ātrums mainās. Bet tagad tas mainās nevis patvaļīgi, bet ar noteiktu soli, kuram jādalās bez atlikuma ar Planka konstanti.

Ko nozīmē „,mainās forma”? Un, ja reiz ir noteikts solis, tad tā jau ir matrica. Pilnīgi konkrēta substance, trafarets, kurš parādās šeit tādā veidā. Vēl vairāk, tika atrasts kristāls, kurš savērpj gaismu. Saprātīgs kristāls, kurš savērpj saprātīgu gaismu, kurš pats izlemj: viņam vajag savērpties tagad vai viņam nevajag savērpties tagad.

Un šī gaismas brīvā uzvešanās salauž visus optiķu priekšstatus, kuri bija uzkrāti no pašas optikas, vispār kā zinātnes disciplīnas, rašanās brīža. Jūs varat iedomāties, kāds haoss ir zinātnieku galvās!

Un tas pats atklājums par gaismas neparastajām īpašībām, kad gaisma maina formu. Izrādījās, ka šie fotoni jeb gaismas lāsītes, viņas var dzīvot, kā vēlas. Bet atkal taču skeptiķiem, kuri mani mēģinās apgāzt, nolasīšu – fotoni izpaužas ne tikai kā fundamentālo mijiedarbību pārnesēji, bet arī kā īpaša daļiņu klase ar pusveselu (полу целым) spinu. Fotons var pieņemt jebkuru formu. Pamēģini noteikt, ko tu redzi acu priekšā: vai tas īsts neitrons, vai tas ir fotons, kurš maskējas par neitronu tāpēc, ka viņam ir simpātija, vienkārši viņš ir vēlējies pieņemt neitrona formu. Ja agrāk matērija nosēdās miljoniem gadu, tad pašlaik šie miljoni aiztraucas mēnešu laikā.

Bez teiksmām te nekādi neiztikt. Kā mums parādās kristāliska organika dzīvā laikā, ķermeņos. Un tikai tādēļ, ka gaisma (fotona daļiņas) realizējas kā daudzdimensionāls objekts, izpaužoties pēc savas vēlmes viņa paša izvēlētajā telpā. Un no tā pašlaik tiek būvēti kauli, aknas, asinis, smadzenes. Tāpēc aicinu jūs sākt radīt patstāvīgi un apzināti domāt. Īpaši, kad jums liekas, ka nav izejas no sadzīves, zemes plāna, ekonomiskās situācijas, kurš ar ko saistīts. Fantazējiet, un „jumts” sēdēs vietā, apliecinu. Vienkārši pilnīgi jauna gaisma sāks izpaust pilnīgi jaunas matērijas un pilnīgi jaunus notikumus. Pie nosacījuma, ka jūsu krūtīs ir siltums. Un tad jūs pilnīgi apzināti esat iekļauti daudzimensionalitātē kā daudzdimensionālas dvēseles. Turieties pie šī siltuma, cik iespējams, pieāķējieties un karājieties. Īsāk, tie arī esat jūs, tie ir jūsu Augstākie „Es”, tie ir Sargeņģeļi. Lai jūs nemulsina šie vārdi, bet tas ir viens no galvenajiem momentiem, uz kura tiks būvēta visa pārējā izpausme. Pieāķējāties, piekārāties un karājaties. Nostiprinieties tur ar jebko… Un īss secinājums par augstāk teikto. Divi fotoni veido pāri, divas krāsainas lodītes (jā, tas tā ir: gaisma vēl arī krāsu var mainīt), un sāk kustēties virzienā, kuru viņi ir izvēlējušies. Un viņiem nav loča kartes. Viņi ir nokļuvuši jaunā telpā un lemj – lūk, tur apziņa ir mīkstāka, tā, tur mums iedeva zaļo gaismu – iesim uz turieni. Bet tur ir kaitīgas un smagas domas – apiesim to, tas mums nav pa ceļam. Tas taču nav vārdu līmenī, tas burvestības līmenī pašlaik notiek. Un kad tādi, lūk, ieinteresēti fotoni atrod savus biedrus, viņi apvienojas – draudzēsimies, viņi saka cits citam. Lai notiek – un dzimst molekulas, bet molekulas dzemdina vielu, un viela sāk nosēsties.

Un parādās jauna gaismas matērija – Saprātīgā Matērija. Viņa sastāv no šī Saprāta, bet Saprāts no mazām daļiņām sablīvējas, izpaužas, mūsu jaunajā blīvajā pasaulē ienāk. Turklāt gaisma var savērpties, sablīvēties. Savērpsies pa kreisi – iznāks viena matērija, pa labi – cita.

Tas notiek ne tādēļ, ka šai gaismas plūsmai nebūtu ko darīt. Tā grauj vecās robežas, tāpēc ka tās ir pārstājušas apmierināt jauno matricu. Mums nāk brīvas jaunrades matrica, mīlestības matrica. Bet Mīlestību mēs, vispār runājot, tā arī nepazinām, nesapratām, un, ka nu Viņu izmantot kā Radošo Sākumu no visiem Sākumiem savā ikdienā…

Un cita citai simpatizējošas molekulas, fotoni, uzķer mūsu apziņas dzirkstelītes, kuras ir ar viņiem saskanīgas, un palīdz viņiem un mums atvērties. Atvērt tos pašus talantus, kaut vai “daudzdimensionālos brunčos” – piemērs, kad mēs zinām nezinot, un daudzas lietas nemaz nevajag mācīties, jo tās jau ir pašas, atkal atkārtošos, ja ir siltums krūtīs. Tas ir, šurp (uz zāli) ir atnākuši cilvēki, kuri ir gatavi būt radoši bez noteikumiem, bez stingrām matricām, bez stingrām afirmācijām, bez stingrām grāmatām.

Pašlaik šeit sēž (un lasa šīs rindas) Meistari, kuri, vadoties pēc sava iekšējā siltuma, bet faktiski pēc ciešas saiknes ar Dievu, Beznosacījuma Mīlestību, ar Augstāko “Es” un Sargeņģeļiem, sāk patstāvīgi būt radoši savā ikdienā, un piepilda mūsu pasauli ar apbrīnojamu skaistumu. Skaidrredzētāji to redz. Tas ir ļoti skaisti, ticiet...

Tātad, kur izpaužas, lūk, šī gaisīgā matērija? Aorta... Divpadsmitajā gadā zinātnieki pirmoreiz izmērīja aortas iekšējās sieniņas elektrisko atsaukšanos. Raksts saucas – “Pirmoreiz mīkstajos bioloģiskajos audos ir konstatēta segnetoelektība[1]”. Tas ir viens no absurdiem, ja nu tā saka. Kāpēc ir svarīgs šīs atklājums, tieši šis?..

Kas notiek sirdī? Sirds ir daudzdimensionāls orgāns, vienots visiem mūsu ķermeņiem, visām mūsu dimensijām. Un tas, kas caur viņu iet, arī ir saprātīgs. Tā ir dārgumu krātuve, tie ir Dieva arhīvi. Un izrādījās, ka artēriju sieniņām piemīt negaidītas elektriskas un pjezoelektriskas īpašības, nekā bija pierasts uzskatīt agrāk. Sieniņās tika konstatēta pulsējoša elektromagnētisku lauku polaritāte. Atcerieties, ka gaisma pārslēdz magnētiskos laukus – plusu uz mīnusu, mīnusu uz plusu. Ar impulsiem. Lūk, viņa, šī pulsējošā elektromagnētisku lauku polaritāte. Un sirds taču ir mūsu dzinējs. Tā mēs apzināti sākam dzīvot daudzdimensionalitātē. Pateicoties apzinātībai, visi bioloģiskie procesi organismā mainās. Kaut kas brūk kopā, bet tūlīt pat tiek savākts un aizstiepts jaunu saišu būvēšanai.

Ātrā palīdzība pašlaik ir noslogota ar izsaukumiem tieši sirds un asinsvadu stāvokļu dēļ. Tā ir sintēze, kas norit. Kādam tā norit specifiski, tas nav ne slikti, ne labi. Uz garīgo nekādi neattiecas, uz saikni, uz apziņu – tā ir organika, kura pārkārtojas. Protams, neviens neatbrīvo no zāļu vai uzlējuma, vai citu preparātu lietošanas, kas jums palīdz. Protams, tas ir jādara, bet jādara tas ir mierīgā stāvoklī, nevis klusās šausmās – “Ak, mirstu!”... Saprotat? Mēs atnācām uz šejieni, lai izietu caur šo pieredzi...

Tātad segnetoelektrība, daži vārdi par to – kas tas ir? Tas ir, kad noteiktā temperatūru intervālā rodas spontāna polarizācija. Un viss ir saistīts ar gaismu, ar viņas sablīvēšanos blīvajā organikā. Polarizācija galvenokārt tika novērota cietos kristālos, kristāls, piemēram, ir labs pjezoelektriķis. Var tādu kristālu deformēt, un tajā parādās elektriskā strāva. Un šis process ir atgriežams. Bet taču analoģiski procesi notiek mūsu audos...

Mūsu organikā sāk izpausties tādas “segnetoelektrikas” vielas, vielas ar spontānu kristāliskā režģa deformēšanos noteiktā temperatūru apgabalā. Noteiktais temperatūru apgabals, tur, kur pašlaik ir izpausts mūsu ķermenis, ir trīsdesmit seši un seši, kā nosacīti normālā temperatūra. Kāpēc nosacīti normālā? Tāpēc ka mēdz būt trīsdesmit pieci, un cilvēki ar tādu dzīvo, un nekas, viss ir labi. Mēdz būt trīsdesmit četri un astoņi – norma – un skrien, un nezina, ka viņiem ir temperatūra, nu, kā lai pasaka, gandrīz kā līķim. Bet tie ir bijušie līķi. Bijušās medicīnas zināšanas pagājušajā laikā.

Tādu vielu kristāliskā režģa deformēšanās ir pulsējoša un ar katru pulsāciju iegūst savas jaunās vērtības. Un kāpēc tieši artērija? Tā ir organisma maģistrāle, galvenais ceļš. Tie ir asinsvadi, kuri nes asinis no sirds uz orgāniem. Un kam gan, ja ne viņiem izplatīt jauninājumus. Lielākā artērija ir aorta, jūs to arī esat dzirdējuši, tur gan skābeklis, barības vielas, gan kapilāri ir iesaistās. Un tas viss pulsē tajā gaismas matērijā, kura pēkšņi sāk pati izvēlēties, kurp viņa ies un ko viņa sāks darīt pirmām kārtām.

Un, kā Jaunā apstiprinājums, dzima Polipasaules Zinātne. Principā tā piedzima sen, parādījās pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu sākumā. Dzisa, attīstījās no jauna. Saucas “kvantu bioloģija”, un daudzi pret viņu attiecas skeptiski, bet pašlaik ir arvien vairāk faktu, kuri apstiprina veselu spektru jaunu likumu. Jā, patiešām, veselu spektru... Kvantu bioloģija nav tik vienkārša. Tā izmanto idejas, kuras ir pretrunā loģikai, globāli pretrunā pašai kvantu mehānikas idejai, tai pašai daudzdimensionalitātes, pseido-nenoteiktības ideja.

Izskaidro procesus dzīvas šūnas iekšienē. Mēs mācāmies dzīvot daudzdimensionalitātē. Katras šūnas centrā ir centrosoma. Viņa izskatās kā saulīte bērna zīmējumā – stariņi uz visām pusēm. Viņa spīd. Viņas spīdumu jau ir nomērījuši un noskaidrojuši, ka tā ir izeja uz tādiem pasaules-ēkas dziļumiem, uz tādiem noslēpumiem, kuriem vēl tikai pieskarties un pieskarties. Bet no turienes nāk Gaisma. Tā pati Gaisma Saprātīgā, kura taisa, lūk, šos brīnumus, par kuriem tika runāts mūsu tikšanās pašā sākumā.

Dažreiz tiek prasīti kvantu pasaules vai nenoteiktības, vai polipasaules paradoksu piemēri. Es atradu kvantu slēpotāja piemēru. Lai jūs nebaida vārds “kvantu” – tā vienkārši ir vienlaicīga atrašanās. Lūk, piemēram, stāv koks. Šis biedrs ir pamanījies viņu apbraukt no kreisās un no labās puses, vēl arī caur koku. Un to visu uzreiz. Paskatoties uz sliedēm sniegā, daudzi teiks – “tas ir triks, tā nevar būt”. Bet daļiņu pasaulē tā ir norma. Ja trīsdimensiju zinātnei pateikt, ka tā izpaužas Gara Aspekti – būs trakāk par kvantu nenoteiktību.

Vai vēl piemērs – saucas “tuneļa efekts”... Piemēram, siena. Jums rokās ir bumbiņa. Ja jūs gribat bumbu pārmest pāri sienai, tad bumbu vajag labi augstu uzmest, lai tā pārlidotu pāri sienai. Bet, lūk, šajā daudzdimensionālajā pasaulē nemaz nav obligāti mest bumbu pāri sienai, to var mest sienā, un tā vienā pusē pazudīs, bet otrā parādīsies. Lūk, tas tagad sāk būt pasaulē, un, lai kā daži cilvēki nesmietos par to, jauno pasauli vairs neapturēt, tā vienkārši iet uz izpaušanos.

Un, lūk, šis “tuneļa efekts” – tas ir kā tunelis, it kā šī bumba caur tuneli iet sienā, viņš ir visur. Bez tuneļa efekta nebūtu saules gaismas, ne vecās, ne jaunās. Saule ūdeņradi pārvērš hēlijā. Tas ir, protons pazūd vienā vietā, parādās citā. Tās pašas “simpātiskās vibrācijas”. Un viņam tur gribējās būt, tur ir patīkami. Jums taču arī ar kādu cilvēku ir patīkami atrasties kopā, bet ar citu – “pasargi, Dievs” – kājas nes prom. Un tas kā mikro, tā arī makrolīmenī norit. Vēl mēdz būt, ka divi vai vairāki protoni mainās vietām. Formāli molekulas vai atoma sastāvs ir palicis iepriekšējais, bet būtība taču cita. Viņi jau ir samainījušies vietām, nomainījuši savu polaritāti. Un tas sāk būt visur. Ir, no kā zinātnieku “jumtam” nokrist.

Un tas VISS ir ķermenī. Tās es jums tādas abstrakcijas – par slēpotāju, par bumbiņu sienā. Bet tas taču ir atklāts – asiņu pārvietošanās efekts. Tikai tas atklāti presē neiznāk, un ir arī saprotams, kāpēc... Asiņu paradoksi un tas, kā viņas piepilda organismu, ārstiem ir zināms, un reiz tika izdarīts eksperiments ar marķieri no neradioaktīva mirdzoša izotopa, ievadot to asinīs. Viņš “pastaigāja” pa labās kājas artērijām, pēc pazuda labā ceļgala rajonā, parādoties kreisajā rokā. Un kā tas notika?

Pat jautājumu neizdomāsi, kā uzdot, kāpēc viņš pazuda? Bet varbūt viņš caur savu sieniņu izgāja? Jā, viņam sagribējās... Kādēļ viņam vajadzētu iet pa visu asiņu maģistrāli paceļoties un pāriet uz kreiso roku, kad viņš tāpat zināja, ka viņu tur gaida, viņš uzreiz atnāca šurp. Laika ekonomija ir kolosāla. Un ko turklāt jūt ārsti, arī ir saprotams, tāpēc arī neizgāja atklātā informācijā. Un fotoni vai protoni un neitroni, šie gaismas gabaliņi, viņi seko nevis vienkārši “pēc simpātijas”, kurp grib, bet viņi izvēlas optimālo ceļu, vietu – vietas saglabāšanu, enerģijas saglabāšanu, vecās vielas stāvokļa saglabāšanu, lai viņai nebūtu slikti – daudz dažādu momentu. Lai jaunais izpaustos bez aktīvas sagraušanas. Viss izpaužas ļoti pārdomāti un augstākajā mērā Saprātīgi. Tāpēc, ka ir Dievišķs.

Mērs. Jaunā gaisma atrod mēru pēc ļoti daudziem parametriem. Un tur, kur šis mērs tiek sasniegts, tur ceļš arī gulst. Tiek pētītas visas ceļa iespējas pašpielietošanai, un, izvēloties vislabāko, tiek izvēlēts optimālais. Starp citu, uz šo, lūk, apbrīnojamo parādību balstās fotosintēze. Tā visa ir piepildīta ar kvantu nenoteiktību. Ja intereses dēļ jūs palasīsiet par fotosintēzi no daudzdimensionalitātes skatpunkta, fantastika “atpūšas”.

Saprotot, ka kvantu parādība – tā ir daudzdimensionalitāte, Polipasaule – sveiks, Saprāts, sveiks, Jaunais Visums! Līdzīgi paradoksi tika atrasti migrējošiem putniem, sarkanrīklītēm. Viņu acu tīklenē tika atrasta gaismas jutīga olbaltumviela. Gan gaismas, gan magnēta jutīga. Zinātnieki pierakstīja – “elektronu pāris, kvantu nenoteikts”. Pārtulkojot vienkāršā valodā, teiksim, ka putniņš sarkanrīklīte lieliski orientējas daudzdimensionalitātē. Viņš to redz! Mēs to neredzam. Mums vēl arī kultūras priekšstati traucē redzēt, bet putni tam nav pakļauti.

Turklāt šīs divas daļiņas – divi fotoni vai divi elektroni – var būt tālu viens no otra, taču viņi ir savstarpēji saistīti, tāpēc ka sazinās ar gaismas saikni. Šeit var fantazēt – gan ar telepātiju, gan ar kaut kādu gaismas domāšanu, bet sazinās. Simpātija ir simpātija. Visos Polipasaules līmeņos.

Lūk, šī saikne no attāluma, simpātiskā reakcija, par tām lieliski zināja Einšteins. Taču šī parādība viņam ļoti nepatika, viņš to sauca par “briesmīgo tāldarbību”. Un, lūk, šie divi nenoteiktie elektroni, “daudzdimensionālie”, ir kā žiroskops putniņa sarkanrīklītes acī, kad viņš izvēlas virzienu – kurp viņam lidot. Taču šī gaismas jutīgā olbaltumviela ir arī cilvēka acs tīklenē, lūk, te nu mēs esam vienādi. Un viņa darbojas ļoti smalkos līmeņos, smalkos plānos.

Savā laikā pēc zinātnieku lūguma man nācās nodarboties ar kriptohroma olbaltumvielas speciālu pētīšanu. Atskaite ir uztaisīta un atdota, bet tās vienkāršota būtība stāv literatūras lappusītē (http://www.proza.ru/avtor/eridanus). Tur ir visas detaļas, kam interesē. Atskaite saucas “2015. – Kvantu pārejas vīrusi, jeb Ievads optiskajā virusoloģijā”, uzrakstīta pieejamā valodā bez liekiem terminiem.

Vēl eksperimentus veica skeptiķi, lai apgāztu visas šīs ietekmes, jaunās gaismas darbības. Viņi atrada īpašas aļģes, atsevišķu evolūcijas organismu, kurš dzīvo blakus mums. Izrādījās, ka šīs aļģes kriptofīti dzīvo atbilstoši kvantu likumiem, tas ir, daudzdimensionalitātes likumiem. Un visu apstiprina.

Vēl viens gaismas matērijas saprātīga sadalījuma, pareizāk, gaismas matērijas izpausmes moments. Kad sāk nākt jaunā gaisma, visa enerģija konkrētajā lokālajā apjomā sakārtojas. Iestājas kārtība.

Bija vietējs haoss. Piemēram, cilvēks panervozēja un vairs nevar savu “Es” atgriez sākotnējā stāvoklī: grib, bet nevar, un atkal taču, vecās afirmācijas nedarbojas, tas ir, darbojas, bet nedod pilnīgu rezultātu. Lūk, šī Gaisma, kura nāk – viņa taču ir Saprātīga, tie faktiski ir mūsu Sargeņģeļi, tā viņus var saukt. Tur, kur viņi parādās, šie impulsi, apkārt tiem iestājas Klusums un Mierīgums. NOTIEK NOMIERINĀŠANĀS. Dažreiz mēdz būt: nervi ir uzskrūvēti līdz augstākajiem lielumiem, bet pēc tam pagāja laiks – it kā formāli pievērsies kam citam, bet doma jau ir citāda, mīksta. Iepriekšējo krīzi atceries bez emocionālas izpausmes, kaut gan atmiņa saglabājas. Lūk, šī labvēlīgā darbība ir kā Visuma Velte, kura, pateicoties savam Saprātam, apbrīnojamajam Dievišķajam Saprātam, sāk taisīt īstus Brīnumus. Un Daba pati sev izvēlas optimālu ceļu savai apzinātai Izpausmei.

Mēs visi esam dažādi, domas dažādas, ap mums ir pilnīgi dažādi emocionālie lauki, dažādi enerģijas sakopojumi. Par daudziem mēs pat nenojaušam, es pat nerunāju par atverošos daudzimensionalitāti… Vienkārši fantastiskas lietas notiek! Kā viss šajā pasaulē nonāk pie normas. Jaunās pasaules-ēkas likumi dzimst mūsu ikdienā.

Ja jūs reiz gribēsiet izsekot kaut vai kādu izmaiņu (visu nav iespējams, un arī nav vērts). Jūs vērsīsieties pie ķermeņa: ķermeni, parādi man, lūdzu, kaut ko… Sākas dialogs. Tā nav saruna vienkārši ar ķermeni, bet ar saprātīgu Svēto Matēriju. Viņa mēdz būt redzama caur ķermeņa uzvedību: caur viņa atsaukšanos, viņa reakcijām, viņa priekšrokām. Un tā jau ir Saprātīga Sadarbība, ar savu ķermeni pirmkārt, jo, savedot viņu kārtībā, jūs palīdzat arī citiem ķermeņiem. Tā ir Pieredze. Tā Saprāta smalkajā sfērā pie šīs pieredzes jūs varat nosūtīt savu ķermeni – „Paņem to Pieredzi un pielieto savam „Es””.

Pielieto. Lai arī tas pārstāj jūs mulsināt. Domājat, ka Jūs varat ņemt tikai cilvēku būtņu pieredzi? Vispār jau nē – pašlaik viss iet evolūcijas Korē. Iespējams, ka jūsu ķermenim būs vajadzīga sekvojas pieredze, piemēram. Pajautājiet tad ķermenim: kas tieši tur pievelk? Tālāk jums parādīsies loģiska ķēdīte: paskatīsieties internetā, izlasīsiet rakstu, vai ar cilvēku nejauši laiks liks sadurties… Un jums nāk atbilde. Un jūs tad precīzi uzzināsiet, kas tieši sekvojā ir pievilcis jūsu ķermeni, un kas ir jāizdara. Un tālāk darbojas nojausma. Ticiet: jūs iekļaujaties daudzimensionalitātē – jums tā vai citādi nāk atbilde, kā ir jāizdara šajā konkrētajā gadījumā. Piedodiet, lūdzu, ka, lūk, tādā pa pusei pasaku valodā nākas skaidrot šos likumus, kuri dzīvā veidā izpaužas tieši tagad.

Un pēdējais: ja jau teikt pasakas, tad teikt!

Tika pētīta cāļa acs tīklene, un tika atklāts kāds jauns (pašlaik viss ir jauns) kārtējais matērijas stāvoklis, un tas tika nosaukts par NESAKĀRTOTO HIPERVIENDABĪGUMU.

Tas vienlaikus ir gan ciets, gan šķidrs.

Agrāk tika uzskatīts, ka tam ir jābūt tikai plazmas stāvoklī, it kā tur tas arī tika atrasts. Bet tagad šī viela pauž gan šķidruma, gan kristāla īpašības vienlaikus.

Viens no piemēriem, iespējams, ir ūdens. Viņš ir šķidrs kristāls. Kā līderis šajā ziņā ūdens turējās skaidri. Pašlaik ūdenim ir pieskaņojušās citas vielas, tādas pašas, pilnīgi ekskluzīvas. Daba ir viltīga! Ja viņai ir jāiztaisa nesavienojamais – viņa savienos. Un pateiks, un tas taps. Atceraties pirmo frāzi no Bībeles: „Vārds bija pie Dieva[2]… lūk, Viņš teica, un tas tapa[3].” Viņš teica, un Tas tapa. Lūk, šo mehānismu, šo algoritmu jūs varat izmantot savā sadzīvē. Viņš teica – un tas tapa. Jeb es teicu – un tas tapa. Tas lieliski darbojas, īpaši, kad jūs ticat savam „Es”, saviem spēkiem, jūtat un pazīstat nesatricināmo saikni ar savu Augstāko „Es”, Visumu, Dievu.

Tas ir, kad jums vajag savienot kaut ko pilnīgi nesavienojamu, mežonīgu, pretrunīgu, bet pēc siltuma krūtīs jūs jūtat, ka tas ir vienīgais pareizais Ceļš konkrētajā situācijā, sakiet “LAI NOTIEK TĀ!”. Un izkārtojas ķēdītes no šīs jaunās gaismas matērijas: tie ir notikumi, tās ir tikšanās, tās ir domas, tie ir telefona zvani, tās ir nejauši uzietas grāmatas... Kas vēl mūsu pasaulē ir no nejaušu tikšanos sērijas? Vēl jo vairāk, ka šis mehānisms ir nodzīvojis ilgāk par 2000 gadiem. Arī Korānā ir kaut kas līdzīgs, arī Torā – būtība “Teicu – un bija”.

Mēs esam pieraduši domāt loģiski, trīsdimensionāli. Ir jādomā pēc iespējas vieglāk, vēl vieglāk! Šī jaunā Matērija, jaunā Gaisma pieļauj dinamisku jaunradi bērna līmenī, bet bērnam ierobežojumu domu jaunradē nav. Viņam nav problēmu no vecās pasaules, kura pati ir izbijusies no savas gudrības.

Bet jums ir viens kritērijs – SILTUMS KRŪTĪS!

Ir vektors, viņš ir pārbaudīts, tad savienojiet tālāk! Varat sasist plaukstas – un tas taps! Visums jūs vienmēr piekoriģēs, ja vajag.

Jūsu Sargeņģeļi dos jums vajadzīgo informāciju kā nejaušu atklāsmi.

Tā ir kā “bezmaksas pakete”, bezmaksas aplikācija pieslēguma paketei. Kad pērkat telefonu, tam vēl ir daudz dažādu aplikāciju – tas, lūk, ir no šo aplikāciju sērijas.

Un galu galā jūs saprotat, ka visi iespējamie varianti atrodas viens otrā. Matrioškas principu neviens nav atcēlis – tas paliek arī tālāk, vienkārši mēs pārejam uz kārtējo matrioškas līmenī: mēs esam viņā, bet viņa – mūsos.

Šodien šī informācija tiek uztverta viegli, šķiet, ka nekas jauns nav pateikts. Taču pirms pāris simts gadiem par tādām runām varēja sadedzināt uz sārta vai pasludināt par traku. Tā kā viss ir relatīvs. Pēc kāda laika tas, ko mēs ar jums runājām par saprātīgo matēriju, izskatīsies kā “atradusi ar pārsteigt... Lūk, tagad patiešām tiek darīts kaut kas...”

Protams, viss rodas no tā paša tukšuma, viss atrodas kustībā. Jūs taču esat lasījuši: viss ir ilūzija, viena vienīga enerģija, vienas vienīgas griešanās, kustības. Un nemetiet ar akmeni tiem, kuri iet cauri sienām. Vienkārši viņu galvas prot atslēgties no blīvās pasaules problēmām. Viņi neredz sienas – vienkārši iet. Tas nav ne slikti, ne labi. Tam ar garīguma nekāda sakara nav. Tās vienkārši ir pasaules iezīmes. Un matērija sastāv no enerģijām. Viss tiek radīts ar domu. Viss – loks ir noslēdzies. Un tālāk aiziet spirāle. Tās ir kā spirāles pēdas...

Un protams, metafiziskās zināšanas jeb mistikas zināšanas, kuras līdz zināmam laikam skaitījās slepenas, ir iznākušas virspusē, tās ir sākts izmantot. Tur visur bija teikts, ka nav atšķirības starp domu un priekšmetu.

Un īsa četrrinde:

Всё в мире наполнено Энергией,

Вселенная реагирует на мысль,

А Энергия следует за вниманием.

И то, на чем фокусируешь своё

внимание, начинает изменяться.

Viss pasaulē ir piepildīts ar enerģiju,

Visums reaģē uz domu,

Bet Enerģija seko uzmanībai.

Un tas, uz ko fokusē savu

uzmanību, sāk mainīties.

 

Un pievienosim mazu Līdzību:

Meistars pētīja jautrību. Mācekļi pajautāja, vai viņš pazīst grūtsirdību.

- Pazīstu, – teica Meistars.

Mācekļi turpināja izprašņāt:

- Vai tiesa, ka tu pastāvīgi atrodies svētlaimē?

- Tiesa.

Mācekļi gribēja uzzināt viņa noslēpumu.

- Un noslēpums ir tāds, – atbildēja Meistars, ka, vai cilvēkam ir labi vai slikti, lemj tikai viņš pats...

Tehniskais atbalsts:

Natālija Sapko, Zalina Kusova,

Boriss Verkavs, Irina Maskalika.

Norādes uz izmantotajiem materiāliem

https://www.nkj.ru/archive/articles/21320/ – žurnāls “Наука и Жизнь”. Nobela prēmija fizikā 2012. g. Atklājumi, kuri izmainīja kvantu mehāniku.

https://lenta.ru/articles/2013/12/05/lukin/ – izrādās, ka daļiņu saistītā stāvokļa viļņu funkcija ir universāls efekts (lasi – jauns likums).

https://www.nkj.ru/news/23181 – “Наука и Жизнь”. Fotonu molekula – jauna matērijas forma.

http://www.membrana.ru/particle/2013 – par fotonu-trīnīšu parādīšanos.

http://www.vesti.ru/doc.html?id=2754916 – fiziķi atklājuši gaismas jaunas neparastas īpašības.

http://www.membrana.ru/particle/17503 – pirmoreiz mīkstajos bioloģiskajos audos ir atrasta segnetoelektrība.

https://studyenglishwords.com/video/%D0%9A%D0%B0%D0%BA-%D0%BA%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D1%82%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D1%8F-%D0%B1%D0%B8%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B3%D0%B8%D1%8F-%D0%BC%D0%BE%D0%B6%D0%B5%D1%82/1450?page=1

http://fastsalttimes.com/sections/obzor/469.html – par kvantu bioloģiju

http://picslife.ru/nauka-i-tehnika/noveyshie-oblasti-nauki.html – fotosintēze

http://www.proza.ru/avtor/eridanus – 2015. – Kvantu pārejas vīrusi, jeb Ievads optiskajā virusoloģijā.

http://www.facepla.net/the-newsnature-news-mnu/1422-life.html – eksperimenti ar kriptofītiem, fotosintēstikām aļģēm (fotosintēze).

http://www.mirprognozov.ru/prognosis/science/kvantovaya-biologiya-pervyie-shagi/ru

http://elementy.ru/novosti_nauki/432292/Mekhanizm_fotosinteza_ispolzuet_vibronnuyu_kvantovuyu_kogerentnost

https://biomolecula.ru/articles/zarozhdenie-kvantovoi-biologii – kvantu bioloģijas dzimšana.

https://www.nature.com/nphys/journal/v9/n1/abs/nphys2474.html

http://www.cambridge.org/us/academic/subjects/physics/biological-physics-and-soft-matter-physics/quantum-effects-biology

http://www.novate.ru/blogs/040815/32416 – matērijas jaunais stāvoklis, nosaukts parnesakārtoto hiperviendabīgumu”.

 

No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения”, 2017., 2. numurs.

Žurnāla Interneta veikala adrese: http://world-channeling.com/

Žurnāla e-pasta adrese: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Tulkoja Jānis Oppe


* Šajā gadījumā redzam trialitātes procesa materiālu realizēšanos, par kuru mums ne reizi vien ir vēstījuši Skolotāji – red. piez.

[1] Skat. http://www.membrana.ru/particle/17503 (Tulk. piezīme)

[2] Faktiski tas ir no Jāņa evaņģēlija 1:1. (Tulk. piezēme)

[3]lūk, Viņš teica, un tas tapa” – visticamāk šeit patiešām ir domāts Bībeles sākums – 1. Mozus grāmata, 1. nodaļa, sākot ar 1:3. (Tulk. piezēme)