REPTILOĪDU VECĀKAIS: MĒS VIENMĒR ESAM BIJUŠI UZ PLANĒTAS!

02.09.12.

Pēc žurnāla “Мировой ченнелинг” redakcijas lūguma es nointervēju reptiloīdu rases uz mūsu planētas Vecāko. Saruna notika braucienā pa ceļam uz Anapu.

Uzdodu jautājumu: “Ar ko man vajadzētu parunāt par rāpuļiem?” Parādījās būtība, ļoti veca pēc maniem priekšstatiem, sena, gaiša, taču noteikti rāpulis. Viņai bija enerģijas, ar kaut ko līdzīgas Kaa (pazīstams Kiplinga personāžs), bet tikai viņa nebija čūska – mūsu sapratnē. Tas drīzāk ir humanoīds ar čūskas enerģijām. Viņš (viņa) stādījās priekšā kā reptiloīdu Vecākais. Iesākās interesanta un pamācoša saruna.

Mana dzimta vienmēr ir eksistējusi uz planētas Zeme. Cik atceros, bet dzīvoju es jau ne vienu tūkstoti gadu vien blakus planētai, mēs vienmēr esam bijuši vadošā spēka (uz planētas) skaitā. Un mūsu spēks vēl nav izsīcis, neskatoties uz to, ka mēs vairs neesam pie varas.

Bet man saka, ka reptiloīdi valda pār planētu vai ir pie varas.

Mēs neesam pie varas, tāpēc ka mēs izaudzinājām jaunu paaudzi radītāju (radošu enerģijas), kuri veicināja savas kārtības ievešanu uz planētas.

Ko tas nozīmē konkrētāk?

Mēs audzinājām mācekļus, pārvaldnieku paaudzi mūsu garā, bet paši aizgājām no vadības, tāpēc ka mums tas pārstāja būt nepieciešams. Mēs esam neatkarīgi un atrāvušies. Mūsu interese ir augšupcelšanās no planētas uz... (rāda gaišzilu planētu, pat zilu, iespējams, ūdens planētu).

Tā ir ūdens planēta?

Nē, viņa vienkārši ir apskaidrota. Tās ir augstākās priekš mums un jums gaismas pasaules, kurp mēs tiecamies pāriet tāpat kā jūs.

Kas valda pār mūsu planētu konkrēti fiziskajā plānā? Ilumināti – tie ir tie, kas bija jūsu mācekļi?

Nē, ilumināti – tā ir rases ar nepietiekamību iekš DNS pazīme, viņi nespēs augšupcelties un tāpēc tiecas nodrošināt sev šeit handikapu. Mēs uzmeklējam tādus un aizvedam viņus pie iluminātiem.

Jūs veicat iluminātu vadību?

Mēs glābjam viņus tādā veidā, dodot izredzes palikt uz planētas un vadīt tos, kas neaugšupcelsies.

Bet kāda DNS nepietiekamība viņiem ir? Ar ko viņi atšķiras?

Tie ir vienas senas rases pārstāvji, viņiem viens gēns neatbilst augšupceļošos komplektam (tulkojums aptuvens – N.K.).

Interesanti, bet kāds ir jūsu liktenis? Jūs augšupcelsieties? Vispār, kādu lomu uz planētas jūs nospēlējāt un kāda tā ir tagad?

Mēs atrodamies pavisam jums blakus. Tu labi mani dzirdi?

Kā pa telefonu.

Lieliski. Es priecājos, ka tu nebaidies runāt ar mani. Daudzi lamā mūs – bez jebkādas jēgas. Mēs esam tādi paši kā jūs, tikai citos ķermeņos.

Mēs piekrītam, ka mūsu kundzība neatnesa cilvēkiem “labumu”, kā jūs mīlat teikt. Mēs piekrītam, ka jūsu attieksme pret mums droši vien ir pamatota. Taču tagad viss tas ir dziļā pagātnē, un mēs aizejam no planētas tāpat kā tu. Tu aizej daudz augstāk par mums, taču arī mēs augšupceļamies Gaismā, mazliet augstāk, neatkarīgi no Planetārā Valdnieka, tā kā ar mums tu vari runāt bez aizķeršanās, bez nosacītības. Mēs esam kolēģi kaut kādā nozīmē. Tikai katrs iet uz savu pusi.

Kāda bija jūsu loma uz planētas – konkrētāk, lūdzu, un patiesāk. Jo tagad taču viss ir pagātnē, un es nesākšu jūs nosodīt.

Mēs barojāmies ar negatīvo enerģiju un mudinājām cilvēkus karot, skaust, protestēt un ņirgāties par citiem. Viss tas ir mūsu enerģijas, kuras mums ļoti patika. Taču piekrīti, ka cilvēki izjuta šīs jūtas arī bez spiediena un nodeva tādus noskaņojumus saviem bērniem paši, un pat attīstīja tos un kļuva izskolotāki šajā negatīvajā nozīmē. Mēs neredzami bijām klātesoši padomēs, sapulcēs, vadītāju prātos un smalkajā plānā Baznīcā, ražošanās un zinātnieku prātos. Mēs vienmēr palīdzējām realizēt vadību un specializējāmies vadošajā principā – skaldi un valdi. Un līdz šim brīdim šis princips ir jūsu vadītāju apritē...

Mūsu saruna pārtrūka vietā, kurā mēs ar Vladimiru apstājāmies meditācijai: uz spidometra izgaismojās 77777 km. Mēs uzbraucām no ceļa uz lauka un meditācijas laikā saņēmām iesvētīšanu no Tēva. Mēs ieguvām iespēju ātri veikt mūsu uzkāpšanas Ceļu, bez tālākiem meklējumiem un maldīšanās nākošajos aspektos – Ceļu pie Tēva. Mūsu Skolotāji un specialas Būtības tai pat laikā pārvadīja caur mums īpašu enerģiju uz Zemi (noraksturot viņu ir grūti, tāpēc ka šī enerģija vēl nav parādījusies uz planētas). Pēc meditācijas noskaidrojās, ka tas ir papildus 275 km uz kilometru stabiņa – (vēl divi septītnieki!) Beidzot es atgriezos pie sarunas ar Reptiloīdu Vecāko.

...Es apsveicu jūs ar lielisku darbu. Kopš zināma laika jūs esat pārspējuši savas iespējas un kļūstat patiesi augšupceļošies.

Kā man to labāk saprast?

Jūs esat pārspējuši savus personīgos plānus, pateicoties savienotībai pārī, un nostājušies citā augšupceļošos rindā. Tā ir īpaša grupa, ne pārcilvēki, protams, taču kāda vienība, tā var labāk izteikties, kurai ir īpaša dispensācija. Tomēr par to jums pateiks jūsu Skolotāji un Tēvs. Klau, parunāsim vēl par mums, babiloniešiem.

Kāpēc tu tā nosauci tagad sevi?

Tā bija mūsu valstība, Babilona.

Mūsu valstība piederēja visiem darbiniekiem, kā jūs viņus tagad nosauktu, un viņu kungiem. Visi varēja pārvaldīt valsti, tas bija KAZINĀTS – tāda valsts, kurā valdīja saprāts. Un mēs arī kā jūs mēģinājām novilkt saprātīgas pārvaldes līniju, taču diemžēl mums neizdevās, tāpat kā jums tagad.

Kas jums traucēja?

Mūsu bagātnieku nesaprātīgums. Viņiem vienmēr nepietika visa, kas pasaulē, kā tagad notiek pie jums. Lai cik viņiem nebūtu, arvien bija par maz. Mēs jūs tagad pastāvīgi aicinām uz saprātīgas pietiekamības principu, lai jūs neatkārtotu šo ceļu – nenoslīdētu uz tā pakāpeniski un nelokāmi. Kā jūs sakāt, naudas par daudz nemēdz būt. Tas ir nepareizs postulāts. Nauda ir vajadzīga darbam un izglītībai. Un viss. Pārējo dod Dievs Kungs katrai dvēselei, neatkarīgi no dzimuma un citām pazīmēm.

Tad kāpēc bērni un pieaugušie mirst no bada?

Padomā pati.

Man liekas, ka mēs esam uzcēluši nesaprātīgu sabiedrību, kurai nav iemācīts dalīties ar visiem.

Nē, ne tā. Jūs nespēsiet to izdarīt, kamēr bagātība ir pie varas. Vajag, lai bagātnieki būtu atdalīti no varas.

Daudzi nonāk pie varas nebagāti, taču pēc tam kļūst bagāti un kardināli izmainās – nospiedošos gadījumos ne uz labāko pusi.

Tas ir tāpēc, ka vara ir sasaistīta ar naudu. Vajag atdalīt šīs iespējas – kļūt bagātam un būt pie varas. Tad jūs būsiet patīkami pārsteigti par rezultātiem.

Droši vien, taču mums nav tādas ietekmes uz varu un bagātniekiem.

Nav svarīgi. Svarīgi ir laist un laist tādas idejas sabiedrībā.

Pastāsti vēl par jums kā par rasi.

Mēs vienmēr esam tiekušies tāpat kā jebkura rase uz savu labklājību. Mēs centāmies tāpat kā jūs izdarīt tā, lai katra mūsu rases personība kļūtu laimīga un viņai būtu saprātīga pietiekamība. Tas palika tikai ideālā.

Tas ir, ideāli mums ir līdzīgi?

Jā, vieni un tie paši, jo Dievs Kungs taču dod visiem vienādas izredzes panākumiem. Neteikšu, ka mēs guvām panākumus. Taču tagad mēs esam kļuvuši apzinīgāki, apzinātāki un esam izanalizējuši iemeslus juceklim mūsu attīstībā. Domāju, ka cilvēkiem arī būs noderīgi to paklausīties.

Protams.

Tad, lūk, iemesli mūsu neveiksmēm brīnišķīgas ideālas sabiedrības uzcelšanā bija tādi, ka mēs tiecāmies padarīt stabilu mūsu stāvokli, tas ir, nobremzēt attīstību un atstāt visu, kā ir, neskatoties uz to, ka pasaule mainījās un ne uz labāko pusi. Mēs bijām norūpējušies tikai par savu stāvokli, kā, piemēram, tagad jūsu augšas ir norūpējušās par savu stāvokli un ignorē visu citu vajadzības. Tādā pašā veidā mēs kļuvām arvien aizvērtāki un neļāvām pārējiem attīstīties, lai saglabātu savu līdera lomu sabiedrībā.

Bet kas, izņemot jūs, bija sabiedrībā? Tu teici, ka vara piederēja visiem.

Nu, sākumā tas tā bija, diezgan ilgi mēs centāmies atbalstīt visus. Bet pēc tam mēs sākam iet prom no labdaru pozīcijām un censties izplēst vairāk sev, tā kā pacēlās patēriņa līmenis un kļuva sarežģīti uzturēt tādu līmeni visiem. Arī jums tagad atkārtojas tas pats stāsts. Tikai jau bez mums. Jūs joprojām cenšaties atrast vaininieku: kāds apsūdz valdību, kāds patērētāju sabiedrību, taču jūs visi tagad dzīvojat pēc šiem principiem – nevar būt par daudz, var tikai nepietikt. Nav tagad cilvēka, kurš negribētu vairāk, kā viņam ir, ieskaitot pašus bagātākos.

Bet kādu principu tu piedāvā tagad? Ko tu gribētu iesakņot mūsu sabiedrībā?

Es negribu neko iesakņot. Tikai varu izteikt savu viedokli par to, kādu es gribētu redzēt savu paša sabiedrību. Es gribētu redzēt viņu pašpietiekamu.

Ko tas nozīmē?

Kā paskaidrot... Visi ir vienādi apmierināti. Katrs savā veidā. Kam vajadzīga bagātība – tam tā ir, piezemējot savu “Es” pietiekamā pakāpē. Kāpēc lai viņam nebūtu, ja viņš to grib? Kas grib veselību – tam tā ir. Kas grib brīvību no sabiedrības – tā ir. Kas vēlas kļūt laimīgs savā veidā – ir laimīgs.

Kā to var sasniegt?

Saprast, ka visi cilvēki ir dažādi un katrs savā veidā attīstās. Tikai lai tas viss būtu pieejams un nebūtu citu acīs kā priekšrocība.

Tu domā – vai nu, vai nu? Vai nu bagāts, vai vesels, vai laimīgs? Bet visi taču grib visu uzreiz!

Visu un uzreiz. Bet laimi taču katrs no jums saprot savā veidā... Vienam pietiek ar veselību, bet otram vajag tikai bagātību.

Taču tai pat laikā tas ir atkarīgs no atvērtas sirds, kura izlej mīlestību – visiem vienādi. Tāds cilvēks netieksies pēc bagātības, viņš ir veselīgs un laimīgs. Kad cilvēce sapratīs tādu vienkāršu postulātu, jūs nonāksiet pie tā paša, pie kā mēs tiecāmies savā – iedzīvošanās bagātībā, krāpšanas un mantrausības – ceļā. Mūsu mācekļi labi ir iegaumējuši šo mācību un attīsta to tālāk.

Bet jūs taču sapratāt, ka tas nevedīs pie tā, uz ko jūs tiecāties?

Mūs tagad vairs neklausās, mēs esam nošķīrušies, lai meklētu citu ceļu pie laimes un miera, un ejam pie tiem pakāpeniski. Tagad mēs izejam uz taisnu ceļu pie laimes, taču arvien pagaidām neesam sasnieguši to. Mēs sapratām, ka pasaule neapgāzīsies, ja mēs sasniegsim laimi. Pasaule pastāvēs bez mums...

Bet mēs būsim meklējumos mūžīgi, jo līdz ar dimensijas izmainīšanos mainās taču intereses un vajadzības.

Vai visi jūs aizejat no planētas uz to zilo skaistuli?

Nē, ne visi, tāpat kā jūs. Jūs taču ne visi aizejat no planētas, daļa no jums paliek planētas augšupcelšanās enerģiju pieņemšanai un paliks šeit ilgāku laiku. Daļa no jums augšupcelsies no planētas un kļūs neatkarīgi no viņas programmas. Taču visi jūs labprāt kalposiet planētai un viņas iedzīvotājiem, ja, protams, vēlēsieties.

Kāds ir to reptiloīdu liktenis, kuri neaugšupcelsies ar jums?

Dievs neatstās savas radības. Viss ir paredzēts, lai katram no mums būtu tas, ko vēlas un var saņemt. Katram ir paredzēti apģērbi pēc auguma un izmēra. Punduriem nav vajadzīgi milžu apsegi, un otrādi.

Maksimāli skaidrs.

Tāpat, kā ir koki un zāle, ir dažādi kalibri dvēselēm, iemiesotām uz planēts. Visam savs laiks (katram dārzenim sava sezona). Nevajag steigties, nevajag visus cirpt pēc viena parauga. Mēs arī netaisām drāmu no tā, ka atstājam savus ciltsbrāļus “nobriest uz krūma”. Nav laika tajā telpā, uz kuru mēs aizejam, un visi jūsu centieni nostādīt visu cilvēci vienā rindā augšupcelšanās priekšā, vienā laikā, izskatās naivi. Atļaujiet tiem, kas izvēlas tumsu, izvēlēties to. Atstājiet viņus mierā. Viņi atnes kopējai zināšanai tādu pašu labumu kā visi pārējie. Mēs taču arī ienesām kopējā zināšu krājkasītē mūsu ceļu, kurš atveda jūs gala rezultātā pēc ilgiem klejojumiem uz gaismu un mīlestību.

Lai top tā!

Pateicos, dārgais Vecākais! Mums ir ļoti noderīgas tavas zināšanas.

PAR REPTIĻU CIVILIZĀCIJU

Augšupceltā Skolotāja Kut Humi komentārs

Dārgie Gaismas Darbinieki! Reptiļu-reptiloīdu civilizācija patiešam ir viena no dzīvības formām uz Zemes. Reptiļi ir dzemdēti uz jūsu PLANĒTAS kā RASE, kura nogājusi ceļu caur blīvajiem matērijas slāņiem un daļēji pacēlusies līdz septītajai dimensijai.

Pirms trīs miljoniem gadu pēc jūsu lineārā laika šī rase kļuva kosmiska, un daļa rases spēja atstāt planētu, dodoties ceļojumā uz citām zvaigžņu sistēmām. Diemžēl Zemi atstājušo reptiloīdu sirdīs nesāka valdīt Mīlestība. Viņu ceļš ir klejotāju un iekarotāju ceļš. Viņi ir iekarojuši ne mazums planētu, taču ne uz vienas no tām nespēja ilgi noturēties.

Ļauni, nikni atgriezās reptiļi uz to planētu, no kuras sākās viņu ceļojums. Viņi atgriezās uz Zemes. Taču dzimtā planēta jau bija nepiemērota viņu dzīvei. Absolūti nepiemērota. Noejot savu ilgo un nevienkāršo attīstības ceļu, reptiloīdi iegāja Realitātes Koridorā, kur viņiem NEATLIKA NEKĀDA NĀKOTNE. Šim reptiloīdu civilizācijas nozarojumam vairs nebija spēku kaut kādas planētas iekarošanai. Dzīve uz tās Zemes, kurp viņi atgriezās, bija neiespējama.

Liktos – strupceļš... Viss beidzies.

Taču DIEVS – RADĪTĀJS vienmēr dod bērniem izredzes... Vienmēr dod iespēju turpināt attīstību.

Kas notika tālāk? Tajā brīdī, kad reptiļu kosmiskie kuģi veica pēdējo aplidojumu apkārt planētai, pēkšņi notika kaut kas neparasts... Fantastisks – no cilvēciskā un daudzu būtņu, mītošu uz Zemes un viņas iekšienē, redzes viedokļa. Visa reptiloīdu kosmiskā flote negaidīti “nonāca” neparastā portālā... Reptiloīdi “iegāja” īpašā “telpas-laika piltuvē” un “iznira” jau PASAULĒ AR CITU VIBRĀCIJAS FREKVENCI. VIŅI BIJA PĀRNESTI CITĀ REALITĀTĒ.

Kas notika tālāk? O! Tas ir ļoti neparasts stāsts! Tas patiešām ir fantastisks! Un tas notika tajā jūsu telpas-laika intervālā, kura eksistēšanai daudziem no jums patiešām ir grūti noticēt. Pirms vienpadsmit tūkstošiem gadu četri telpas-laika kontinuumi tika apvienoti vienā. Uz vienu pasauli atnāca būtnes no dažādām dimensijām.

Nu ko, pienācis laiks pastāstīt sīkāk par to, kā tas notika. Tā ir reāla JŪSU REĀLĀS VĒSTURES DAĻA. Citādi nekad uz dažu valstu ģerboņiem nebūtu parādījušies drakoni... Citādi nekad jūsu folkloras jaunradē nebūtu dzimis Zmeja-Goriniča tēls... Citādi nekad tik daudz jūsu literātu savos darbos atkal un atkal nestāstītu mūsdienu cilvēkiem par elfiem un rūķiem... Šīs neparastās būtnes bija ar jums... Viņas visas dzīvoja ar jums... Jā, ir pienācis laiks uzzināt par to sīkāk...

Ir pienācis laiks...

 

No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения”, 2012., 5. numurs.

Žurnāla e-pasta adrese:This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Tulkoja Jānis Oppe