Meditācija 11:11:12

Maskava. Kristus-apziņas seminārs

11:11:12

Atslābināmies, gatavojamies... Piesaucam savus Augstākos Aspektus... Akašas Hronikas...

Jūs šodien paskatījāties savas nākošās dzīves, un tagad jūs tās radīsiet. Jūs varat radīt uzreiz vairākus variantus, tāpēc ka jūs vēl neesat izvēlējušies. Mēs vienkārši palīdzēsim jums radīt to, kas jums patīk. Mēs jums parādījām tikai jūsu dzīvju variantus, un jūs varat tagad tās garāmejot labot, vienīgais – neradiet detaļas, tāpēc ka jūs nezināt tās realitātes, kurās jūs dzīvosiet. Jūs varat radīt sevi – kāds vai kāda es gribu būt šajā nākošajā dzīvē.

Mēs ar jums tikko kā bijām nākotnē, paskatījāmies sevi nākotnē. Mēs esam radītāji, un, pat ja tā varianta, kurš jums nāk prātā, pagaidām nav, tad tas noteikti būs, tāpēc ka mēs radām septītajā dimensijā tikai ar domām.

Mēs pacentīsimies iziet uz Kristus līmeni ar to vai citu variantu (dažādām praksēm), mēs šodien par to runājām un to darījām... Šeit mēs esam planēta. Mēs radām sevi kā planētu. Kakla rajonā zem zoda ieraudzīsim radīšanas Ģeneratoru, kā viņš izskatās...

Pašā Ģeneratora centrā ir radīšanas Kodi. Šajā gadījumā – tās nav programmas, tas ir instruments, enerģijas, kuras rada. Un, ja jūs redzat, ka enerģiju lielākā daļa ir vērsta uz leju, uz blīvumu, tad jūs varat vērst viņas pa horizontāli vai pat augšup. Sajūtiet, kā viss izmainās jūsu iekšienē no šī lieliskā labojuma.

Horizontālajā virzienā mums tagad tad arī vajag pastrādāt, ar planētu. Augšup – tā ir mūsu nākotne, tāpēc ka mēs ejam pie Tēva, tieši augšup būvējam sev ceļu. Tagad mums ir jāpastrādā ar planētu, un horizontālās enerģijas – tas ir tas pats Kristus-apziņas Režģis, kuru mēs uzbūvējām ar mūsu savienību, un mēs periodiski strādājam šajā līmenī, pat neapzinoties to apakšā. Mūsu tīkls ir strādājošs, un mūsu Kristus-apziņas aspekti reizēm strādā bez apakšējā aspekta dalības.

Tagad nepieciešama jūsu apzinātība. Izjūtiet, ka jūs esat šī Režģa loceklis. Un tagad izjūtiet sevi kā viss Režģis uzreiz. It kā jūs esat milzīga Būtība un Kristus-apziņas Režģis jūsu Radīšanas Čakras iekšienē.

Es esmu viss Kristus-apziņas Tīkls!

Šodien seminārā mūs visus atgrieza uz planētu no saviem augstākajiem blīvumiem, tāpēc ka mēs šeit NEESAM PABEIGUŠI. Ko neesam pabeiguši? MIERU, LABKLĀJĪBU, LAIMI DVĒSELEI, DVĒSELES RADOŠUMU, DVĒSELES PAŠREALIZĀCIJU. Visam tam ir jābūt uz planētas, kur iemiesojas dvēseles. Un pagaidām vēl mēs trešajā dimensijā neesam spējuši Radītāja Plānu iemiesot, nepietika ne mūsu mīlestības, ne citu lietu, kuras mēs pagaidām, iespējams, neapzināmies. Taču šeit, no Kristus-apziņas virsotnes lai radām mieru, labklājību un prieku visām planētas dvēselēm. Mēs radām tagad pa horizontāli. Mēs ieliekam šo programmu Kristus-apziņas Režģī... Un piepildām šo Režģi ar savu Kristus Mīlestību.

Un tagad no šī Režģa it kā ugunīgs lietus sāk pilēt uz visu cilvēci, un šīs programmas no ugunīgā plāna sāk ieiet cilvēku sirdīs. Pacentīsimies, lai visās planētas vietās lītu tāds “lietus”, lai visas dvēseles saņemtu jaunu programmu – mīlestībai, mieram, savstarpējai palīdzībai, atbalstam citam no cita un lielam cilvēciskajam saprātīgumam visā tajā, ko mēs radām.

Jūs zināt, kas tas ir par “lietu”? Tie ir mazi ugunīgi eņģeļi, kurus mēs dzemdinām. Viņi iedzīvojas dvēseles trīslapu liesmā katram cilvēkam. Vēl iekļausim pašas mazākās dvēseles, tikko kā dzimušas... neaizmirsīsim noziedzniekus, kuri sēž cietumā... Īpaši pastrādāsim ar valdību, tur vairāk vajag uguni dot, lai viņi visi labāk saprastu, no viņiem ļoti daudz kas ir atkarīgs.

Un paskatieties, jūs varat ieiet tagad katrā eņģelī, jums ir palikusi saikne ar šiem mazajiem ugunīgajiem eņģeļiem. It kā mazas sutratmas iet no Kristus-apziņas Režģa līdz šiem cilvēkiem. Tas nav tādēļ, lai vadītu viņus, nekādā gadījumā. Ko mēs varam nodot no šiem Režģiem – savu mīlestību! Beznosacījuma mīlestību pret katru cilvēku. Piepildām Režģi ar uzviju ar mūsu Kristus Mīlestību un sūtām absolūti visiem planētas cilvēkiem.

Delfīniem, vaļiem un visiem, visiem dzīvniekiem, gan uz sauszemes, gan jūrā, mēs arī sūtām savu mīlestību.

Tagad augi ir iestājušies rindā, sūtām viņiem mūsu Mīlestību. Nu, kaut vai kokiem, tāpēc ka tās ir ļoti augstas Būtības.

Tādā veidā mēs nedaudz paceļam planētas apziņu.

Tagad mēs pieņemam ar čakru, kura atrodas mugurkaula septītā skriemeļa rajonā, tā nav cilvēka augšupcelšanās čakra, bet mazlietiņ zemāk, iepretim kakla čakrai, aizmugurē, mēs ar viņu pieņemam Galaktiskos starus, Noskaņojumus, kuri nāk no Kodola un tiek apgūti pirmām kārtām, lūk, ar šo čakru, es jau ar viņu vairākkārt esmu strādājusi. Tieši iedarbību no ārienes mēs (Zemes Logoss) pieņemam ar šo vietu.

Mūsu ķermenis viss pārskaņojas un transformējas. Es jūtu, ka viss mans ķermenis kustas, iekšienē visi smalkie ķermeņi pārskaņojas kā kaleidoskops...

Un mēs gatavojam lauku priekš tiem, kas augšupceļas, lai pieņemtu tos, kas augšupcelsies... Nevar teikt, ka tā ir “telpa”, kā to var nosaukt... tā ir “vieta”, kurp cilvēki augšupcelsies. Un mēs viņus pieņemsim. Palīdzēsim viņiem augšupcelties, pavadīsim viņus augšupceļoties un pieņemsim šajā plānā.

Un tagad... nevar teikt, ka ļoti stingrus, taču noteiktus augšupcelšanās kritērijus mēs saņemam (augšupcelšanās statusu, kā saka Krajons), mēs saņemam kaut kādus noteikumus priekš tiem, kas augšupceļas, kad viņi ir gatavi un var pāriet citā apziņā. Šie noteikumi pirmām kārtām ir saistīti ar apziņas attīstību. Ja apziņa nav attīstīta... tu vari lasīt, cik patīk, lasīt ļoti daudz, strādāt ar kristāliem, izplatīt savu enerģiju pa visu Zemi, taču, ja tu neesi attīstīts tieši apziņas līmeņos, piemēram, nevari ieiet Kristus Ķermenī, tad tev vajag vēl pamācīties.

Un tagad mums izdala kaut ko... saraksts... augšupcelšanās instrukcija, rokasgrāmata. Atvērsim šo instrukciju un paskatīsimies, kas tur rakstīts.

Pirmais: esi Kristus. Tas attiecas uz apziņas līmeni.

(“Lasām” visi, skan balsis)

– Esi vienmēr Dievā...

– Mīli...

– Radi ar sirdi...

– Strādā...

– Paud līdzcietību...

– Sniedz palīdzību...

– Modini...

– Esi mīlestībā un priekā...

– Mācies...

Iemācies radīt ar Kristus Čakru, izmanto šo instrumentu, lai viņš ir strādājošs...

– Tici sev...

– Man Tēvs teica: tici sev un Man.

Orientējies pēc bērniem, uz viņu apziņu (mēģinu paskaidrot: skaties uz bērniem, kā viņi jūt, pie mums Kristi jau dzimst...)

– Radi mīlestības pasauli un apzinies atbildību par sava radījumu...

– Atbildība ir vecās enerģijas...

Jūs zināt, kad mēs paceļamies uz astrālā plāna līmeni, tur nav atbildības, tur ir svētlaime, prieks, taču kad mēs paceļamies uz Kristus-apziņas līmeni, tad uzreiz enerģijas mainās un parādās atbildība. Mēs kļūstam radītāji.

Astrālā dvēsele vienkārši jūtas svētlaimīga, atpūšas un atjaunojas pēc fiziskā plāna, bet tālāk viņa sāk strādāt. Septītā dimensija – tas ir darba plāns. Pēc tam, iespējams, mēs atkal pāriesim uz kaut kādiem vieglākiem plāniem, ar viegliem uzdevumiem, taču to es sajutu ļoti skaidri, kad mēs paceļamies uz šejieni, šeit vairs nav vienkārši atpūta, prieks un līksmība, bet ļoti aktīvs darbs. Tas nav smags, taču tu saproti, ko tu dari un kam tu palīdzi – Zemei. Tu saproti, ka katra tava doma atspoguļojas uz Zemes tādā vai citādā veidā.

Un, lūk, tagad mēs sākam radīšanu. Mūsu ģeneratori atveras no augšas, it kā vāciņš paceļas. Viss mutuļo kā ugunīgā katlā. Varbūt tā ir Saule?

Es redzu Sauli, ir iespaids, ka šeit mutuļo tāpat, kā uz Saules virsmas...

No šejienes mēs ņemam enerģijas... nevaru saprast, ko vajag izdarīt...

– Izlaist caur kaut kādu sietu...

Jā, siets – tie ir Radīšanas Kodi. Pirmkārt mēs skatāmies uz Radīšanas Kodiem. Tas ir siets, “caurduris” Čakras iekšienē, un mēs skatāmies, kurp plūsmas iet no tā. Pacentīsimies tās pacelt, ja mēs to vēl neesam izdarījuši, un sajutīsim šīs plūsmas citādi. Šeit ienāk enerģijas no Ģeneratora, var teikt, no Avota.

Izslēdzu galvu, un sirds saka klusītiņām: mīli...

Enerģija ir ienākusi, un no Radīšanas Kodiem sūtām mīlestību uz planētu. Apklājam ar Kristus Mīlestību visu planētu... Bet planēta nav kaut kur lejā, viņa atrodas sirds centrā, iekšienē, tikai nākošajā dimensijā.

Skan galvā – miers, miers, miers... Miers ne tikai kā kara pārtraukšana, miers kā dualitātes beigšanās. Dualitāte – tas ir pretnostatījums vienam pret otru – gaisma un tumsa, vīrietis un sieviete, valstis ir pretnostatītas viena pret otru, ģimenes, paaudzes – tēvi un bērni, tas viss ir dualitātes pazīmes. Un tās arī ir mums kā Apziņas Kodi. Un šie Apziņas Kodi mums ir JĀPĀRVĒRŠ, tas ir, jāpārtaisa tie, jāaizvāc pretnostatījuma enerģijas un jāpiepilda tie ar mīlestības un pieņemšanas, sapratnes, piedošanas, nomierināšanās tā visa rezultātā, harmonizācijas un aprimšanas enerģijām.

Saprotiet, ka mēs strādājam tagad citā līmenī. Mēs agrāk strādājām ar cilvēces apziņas tīklu, bet tagad strādājam ar Kristus Apziņas Tīklu, un mums ir cita manifestācija. Mēs jau strādājam kā Planetārais Logoss.

Tagad pameklēsim dvēseles, kurām ir ļoti slikti, un piepildīsim viņas ar mīlestību, lai viņas neaptumšotu visu cilvēci. Ja ir tādas dvēseles, kuras ļoti stipri cieš, vienkārši papildināsim viņām mīlestību, vairāk kā visām pārējām.

Nosūtīsim vēl uz Āfrikas valstīm vairāk mīlestības un gaismas, tur ir bads un slimības, tur ir pašas zemākās vibrācijas tagad.

Bet tagad atradīsim sevi. Un tās enerģijas, kuras mēs dzemdinām Kristus-apziņā, papildināsim sev mazajam. Varat sevi mīļi nosaukt bērna vārdā, lai sajustu šo mīlestību. Atcerieties savu trīsgadīgo aspektu, viņa tīrību, nevainību un svaigumu, un atkal atjaunojiet savas augstās vibrācijas visas jūsu pēdējās dzīves garumā.

Tagad nolieciet blakus sev bērnus, vīrus, sievas, vecākus, visus jūsu mīļotos. Lai viņi ir veseli, bagāti, laimīgi.

Man saka, ka ļoti svarīgi ir pacelt kultūru uz planētas. Cilvēce ir izgājusi no kultūras slāņa, kad viņa aizlasījās romānus, dzejoļus, klausījās klasisko mūziku... Tagad šī kultūra jau ir aizgājusi no planētas. Pazudusi ir interese cilvēcei, tā ir vecā enerģija. Mēs saprotam, ka cilvēce ir iegājusi kaut kur citā vietā, un vecais vairs nestiepjas aiz tā un paliek vēsturē. Mums ir ļoti svarīgi atrast kultūras slāni, vēl augstāku kā cilvēciskā poēzija un literatūra, klasiskā mūzika, lai paceltu cilvēku apziņu caur mākslu un kultūru. Un mēs tagad ievedam uz planētu idejas jaunām mākslām, saistītām ar kino, ar izstādēm, ar tehniku, ar gaismu un mūziku, ar vēl kaut ko, kas man neienāk prātā tagad, mēs ievedam šīs idejas cilvēku prātos. Un lai šīs idejas ir vērstas uz mieru, dvēseles un visu cilvēku uzplauksmi. Nākošais vilnis ir veselības vilnis. Nu mēs izskalosim tumšās enerģijas, kuras ir klātesošas veselības aizsardzībā, ārstē, ārstē, ārstē... Jo vairāk viņi mūs ārstē, jo mēs kā rase kļūstam vairāk slimi. Centīgi slēpj visus vienkāršos dziedināšanas paņēmienus tam, lai kļūtu bagāti. Mēs izskalojam ar gaismu un mīlestību veselības un dziedināšanas jomu.

Iznāk virspusē visi noslēpumi, viss apslēptais, zelta teļam pakļautais, visi cilvēces pārvaldīšanas noslēpumi. Un mēs sākam redzēt tā, kā ir. Daudz noslēpumu tagad atklājas, taču lai viņi atklājas līdz galam, lai uzstādītu šķēršļus negatīvajai iedarbībai uz cilvēku veselību.

Visu to mūsu Radīšanas Kodi ienes Režģī un nolaiž uz katru cilvēku.

Izglītība – mūsu darba nākošais punkts. Drīzumā izglītība būs saistīta ar telepātisku apmācību, tas ir, mēs varēsim smelt zināšanas no planetārā informācijas slāņa, un viss būs citāds. Mūsu uzdevums ir nepadarīt šo pāreju ne par sāpīgu lūzumu, ne par revolūciju, ne par traģēdiju, bet ļoti pakāpeniski ieiet šajā jaunajā apziņas un apmācības instrumentu slānī, lai mūsu bērni neciestu. Lai jaunie bērni, kuri kļūs par skolotājiem, saprot laika pavēlējumu, viņi paši jau ir citādi un sapratīs, kas vajadzīgs mūsu bērniem, un padarīs apmācību tik interesantu, ka bērni vēlēsies mācīties, un varbūt ne tik intensīvu, tāpēc ka mūsu bērni jau no pirmās klases ir noguruši. Mazāk sēdēšanas, vairāk ceļojumu, atklājumu, filmu, daudz dažādu instrumentu apmācībai eksistē tagad uz Zemes. Un pilnīgi neobligāti ir iegaumēt skaitļus, kurus tu nākošajā gadā aizmirsīsi, detaļas, kuras nav interesantas.

Un pēdējais, ko piedāvā izskatīt un izārstēt, ir garīgais ceļš. Cilvēces garīgais ceļš galvenokārt pagaidām ir saistīts vairāk nevis ar ezotēriku, bet ar reliģijām. Daudz vairāk ir reliģijas piekritēju, nekā mūsu ar jums, un pat ezotēriskie ceļi, daži no tiem, vēl arvien ir saistīti ar pielūgšanu, ar piesaistēm noteiktām enerģijām, ar dogmatismu. Mēs zinām tādas reliģijas un mūsdienu atzarojumus, sektas. Un ko mēs darīsim ar to? Mums piedāvā pašiem padomāt, kā iedarboties uz cilvēces prātiem, lai atbrīvotu no dogmām un dotu brīvību saprātam. Kādi ir priekšlikumi? Sāksim radīšanu.

– Mēs varam novēlēt... lai viņi pārkāptu sava attīstības līmeņa slieksni...

– Izglītot cilvēkus...

– Dzīvot pēc Radītāja likumiem...

Mans priekšlikums – atņemt reliģijai varu. Tad cilvēki nodarbosies ar interesēm, bet nevis ar pakļaušanos. Ja mani interesē šī reliģija, es turp aiziešu, tur man dos zināšanas, saistīs mani ar Dievu. Es nepakļaušos, varu arī uz otru reliģiju aizstaigāt, trešo, paskatīties, kas man vairāk patīk.

– Tā sauc brīvību! No garīgām piesaistēm, aizķerēm, pat pie cilvēka garīgās izaugsmes. Pilnībā būt brīvam visā.

– Tam, lai kļūtu brīvs, vajag apzināties, ka tu neesi brīvs.

– Atņemt cilvēkiem bailes...

Jā, reliģija ir vara, balstīta uz bailēm.

– Jā, Dievs sodīs.

– Un nocelt no pjedestāla vadītājus...

– Viss radījums taču ir mūsu! Ja mēs runājam par Kristus-apziņu, tas arī ir mūsu radījums! Tātad, tad vajag šo radījumu kaut kā pārrakstīt. Domājam, kā pārrakstīt!

Kādā nozīmē pārrakstīt, ko pārrakstīt?

– To, ka jūs uzskatāt, ka reliģijai vajag atņemt varu. Mēs taču paši to izprovocējām ar saviem iepriekšējiem iemiesojumiem, mēs taču atbalstījām...

Mēs tad būvējām vienu paradigmu, tagad mēs būvējam citu paradigmu, un viss! Tas ir, nevajag nevienu vainot, bet saprast: tas, ko mēs izdarījām, mums ir jāizlabo.

– Dot cilvēkiem jaunu apzināšanos.

Nu, tad apzināmies, ar ko mēs strādājam. Sākumā mēs apzināmies, ka to mēs paši radījām, protams, mēs esam planēta. Mēs strādājam ar planētu, ar sevi, mēs sevi labojam, mēs nevienam neuzveļam! Mēs radījām reliģiju, balstītu uz varu. Reliģijai vajag atņemt varu, balstītu uz bailēm. Cilvēki tad nebaidās no Dieva un izvēlas to ceļu, kurš viņiem liekas pareizs. Bet mums taču šis ceļš ir jāatzīst, pat ja viņi ar mums kopā neiet. Vajag dot viņiem pašnoteikšanās iespēju.

– Priekš tā vajag zināt, kurp iet.

Mēs nepārbaudīsim, vai viņi zina vai nē, kurp iet, mēs vienkārši varam dot viņiem gribas brīvību.

– Jau ir dota gribas brīvība.

– Izglītošanai ir liela nozīme.

Nu, pastrādāsim ar trešā un ceturtā līmeņa Apziņas Režģiem. Mēs apgaismību, gaismu informāciju nevaram ielikt katra cilvēka prātā. Nu, mēs Apziņas Režģu līmenī pastrādāsim. Visu to, kas esam mēs paši, jau attīstīti cilvēki, pareizināsim daudzkārtīgi, lai iedarbotos vairāk, un mierīgi ieliksim šajos trešā-ceturtā līmeņa Režģos.

– Lai masu informācijas līdzekļi, TV strādātu cilvēku izglītošanām, bet ne tā, kā tagad... smadzeņu piesārņošana un aizvešana uz kaut kurieni...

Cilvēci paši spēj izvēlēties, ko viņiem vajag – apmācošu kanālu, ceļojumu, kultūru, nav obligāti jāskatās tā programma, kura piesārņo smadzenes.

– Varbūt mums atgriezties tajā radīšanas punktā, kad tika radīts šis sadalījums reliģijās, un šajā radīšanas punktā novākt sadalīšanu un pacelties augstāk par to visu?

Es domāju, ka varbūt neatgriezties pagātnē, bet uz nākotni aiziet un tur atrast to punktu, kur visas reliģijas savienojas, un tad mēs vienkārši katalizēsim šo savienošanos, lai mēs atkal atgrieztos cits pie cita, atzītu mīlestības līmenī, tāpēc ka pagātni ir sarežģīti pārtaisīt, tur ir daudz nezināmo, bet, lūk, nākotni mēs varam tagad uzcelt, nu, pamēģināsim ar nākotni!

– Lai iet!

Uz kuru gadu ejam?

– 25-to, 13-to, 18-to, 20-to...

– Uz vislaiku iesim...

Piedāvāju tādu punktu – tuvāko desmitgadi!

Mēs tagad radām visu reliģiju savienošanos, bet kuram punktam tā pēc tam piekārtosies, nu, atlaižam to. Visu reliģiju savienošanās, balstoties uz mīlestību, mieru, visu cilvēku harmoniju, dvēseles realizāciju, lai katra dvēsele ar savu realizāciju nestu planētai vislielāko labumu. Lai cilvēce būtu laimīga par to, ka ir realizēta.

Piepildām visu to ar mīlestību un nolaižam uz trešās un ceturtās dimensijas režģi, sadalīsim šo enerģiju pa visu planētu...

Un man uzreiz jautā – jūs ko, atdodat varu valdībām?

– Režģim nododam...

– Garīgajai valdībai, kura ir savienota ar Augstāko Saprātu, ar Centru. Tā nolaidīsies uz Zemi, mēs taču varam pievilkt garīgās valdības aspektus. Tur taču jau notiek globāla pārkārtošanās. Vienkārši tā vēl nav izpausta.

– Debesu Tēvam...

Lai tā arī izdarām, ka valdībā ienāktu garīgi cilvēki. Taču lieta tā, ka garīgiem cilvēkiem vara nav vajadzīga, lūk, kā!

– Viņi nav varai, bet lai Zemi pārtaisītu!

– Viņi nāk, lai rūpētos par cilvēkiem.

Kā man ieteica Skolotāji, vajag atdalīt varu no naudas, lai tiem, kas atrastos pie varas, nebūtu tiesības un iespējas palielināt savus kapitālus uz tā rēķina. Tad uz varu ies tie, kas uzskata to par savi misiju – nodibināt mieru uz Zemes.

– Kuru dvēsele aicina...

Pēdējais, ko mēs darām, atdalām varu no naudas un sūtām garīgus cilvēkus izpildīt savas misijas. Nevis vienkārši pelnīt naudu, bet izpildīt savas misijas cilvēces vešanā uz garīgumu. Te būs iesaistīta gan veselības aizsardzība, gan izglītība, gan kultūra. Skatieties, no šī centra ir visi rādītāji, un, ja centrs būs garīgs, mēs uzplauksim.

Skatieties, kā interesanti iznāk... pa Režģi aizgāja tāda reakcija... katalītiska... Mēs ienesam, un tas mirklī izplatās. Tas ir, mēs ļoti savlaicīgi strādājam, kā es saprotu. Vispār cilvēce meklē attīstības programmas, lūk, mēs šajos harmonijas un laimes meklējumos ienesam savu ieguldījumu.

Man saka: miera meklējumos. Tomēr pats galvenais un pēdējais – tas ir miers. Kad dvēsele būs laimīga, būs miers uz planētas. Neviens ne ar vienu necīnīsies.

– Miers kā dieva svētība...

Miers kā dieva svētība, svētlaime, augstas vibrācijas, visu cilvēku laime...

Ar to mēs pieliksim punktu. Pateiksimies visiem, kas piedalījās šajā labajā darbā. Un skatieties, nāk pateikšanās arī mums. Jūtat, nāk pateikšanās?

Un mēs jautājam – kas strādāja ar mums?

Visa Galaktika, man saka. Visa Galaktika! Viņi apsveic mūs ar jaunu garīgā darba līmeni uz planētas. Mēs tikko sākam šajā līmenī strādāt, un iespējams, ne tā vai ne līdz galam kaut ko izdarījām. Mēs palūgsim viņus palabot mūs, ja mēs ne tā izdarījām, nokoriģēt...

Mūs apsveic!

 

Pievienots 18.12.2012

http://www.sanatkumara.ru/stati/meditatsiya-11-11-12

Tulkoja Jānis Oppe