Īsas piezīmes

25.02.2012

12 03 03Zvaigzne Zeme

Kāpēc planēta Zeme nosaukta par zvaigzni Gabriēla Skolā?

Visas planētas ir zvaigznes daļas, viņas orgāni. Jums zvaigzne ir tas, kas dod gaismu un siltumu, mums zvaigzne ir tas, kas dod apziņas pārbīdi, tā vieta, kura izaug apziņa.

Sekojoši, visas planētas ir zvaigznes?

Ne uz visām planētām ir dzīvība, un ne uz visām apziņa progresē. Zvaigzne ir tā, kas emanē Dzīvību, dzemdina un izmitina visās malās. Zeme vēl neizmitina, taču dzemdina un saglabā. Blīvuma līmenis, kurā aug apziņa, ir pilnīgi bez nozīmes kolektīvajam Kosmiskajam Saprātam. Viņam ir arī bez lielas nozīmes, kādā formā šī apziņa aug – sēņu, baktēriju, vīrusu vai Lielo ķermeņu – dzīvnieku un cilvēka – veidā.

Katra apziņas daļiņa ir savstarpēji saistīta ar Visu un spēlē savu lomu šajā milzīgajā enerģiju un formu simbiozē. Pēc būtības planēta audzē uz sevis kā zvaigzne daudz saprāta veidu un ir viņu izaugšanas apstākļu radītāja.

Ar ko atšķiras Mātes-Zemes un Planetārā Logosa būtības?

Logoss – tā ir dzīvība, apziņa un saprāts.

Māte-Zeme – tās ir enerģija un informācija, šī saprāta ķermenis, visu viņa daļu vienība.

Kāda ir viņu mijiedarbība?

Logoss ir planētas Augstākais Es.

 

Ceļš pie dvēseles

Desmitām reižu pēdējā pusgada laikā, pamostoties nakts vidū, es skaidri jutu tā stāvokļa piepildītību, skaistumu un skaidrību, kurā es tikko atrados. Pa naktīm tas kļūst skaidri sajūtams un pazīstams. Līdz ar pamošanos sajūta kūst un aiziet, un to ir gandrīz neiespējami atjaunot pilnībā.

Mūsu dvēsele mīt slānī, piepildītā ar mīlestību it kā gaisu, kaut gan tur šis jēdziens – mīlestība – nenāk prātā.

Es atceros savas sajūtas no sevis – ugunīgas daudzroku būtības, kura atrodas realitātes ugunīgajā slānī ar milzīgiem apziņas ātrumiem un telpā, kura pastāvīgi mainās, nenofiksētā mūsu sapratnē lēnā stabilitātē. Šeit tu atrodies savu domu pasaulē. Pietiek tev vērst uzmanību uz kāda pusi, kā parādās tavas realitātes kanāls kā šļūtene, vērsta pret otru, līdzīga piltuvei ar resno galu pie manis un tievo pie mana “priekšmeta”.

Raksta uzrakstīšanas laikā es precīzi sajūtu, ka uztveru ugunīgo realitāti ar savu trīsdimensiju duālo prātu, tāpēc ka es priekš sevis neredzu šī ugunīgā saprāta daudzkanālumu un sistēmiskumu kvantu realitātē. Domājams, es nespēju to izzināt, kamēr neatradīšos pilnībā šajā augstākajā ķermenī. Vēl un vēlreiz es pārliecinos, ka apziņa un saprātīgums ir dažādas lietas visās realitātēs.

Es lēnītēm augu turp, ar katru reizi arvien vairāk saprotot šo stāvokli kā savu dabisko, turp, kur nav formas, bet sazināšanās norit ne domu līmenī, bet enerģētiski. Forma ir atkarīga no nosūtāmās enerģijas un pastāvīgi mainās.

Vielas stāvoklis, kuru es vērtēju tagad, kad rakstu, – viegla plazma. Nevar pateikt, kur ir manas robežas, un tai pat laikā es lieliski jūtu savu personību. “Es“ paliek, atrodoties labsirdības, skaidrības, aktivitātes stāvoklī un mierā – modrībā.

Tā kā nav formas, no šejienes nāk uztvere – “applūsme”. Nav draudu izjaukt manu veselumu, un tāpēc nav bažu. Es koncentrējos vienā konkrētā vietā, taču pietiek man padomāt par pasaulēm tālām, un es esmu tur. No šejienes saproti, ka veseluma zaudēšanas draudi un bažas par savu drošību rodas no kaut kāda ķermeņa, formas pieņemšanas. Bezveidība – tā ir brīvība no jebkuriem draudiem.

Vajag pateikt, ka es sajūtu pastāvīgu nepieciešamību aprakstīt jums šo stāvokli. Acīmredzami, ka tas ir manas dvēseles uzdevums, jo šī vēlēšanās nāk no tā līmeņa, un es, naktīs pamostoties, vienmēr sajūtu nodomu visu to sīki no rīta aprakstīt. Taču no rīta pat pēdu nepaliek no šīm sajūtām. Pat tagad, kad es pieceļos nakts vidū, es jau aprakstu šo stāvokli pēc atmiņas. Mana dvēsele, kura kā kanāls stāv aiz muguras, palabo mani. Tā ir viņa pati, kas sevi apraksta, bet es esmu tikai tulks. No sirds un, beidzot ar sahasraru ir dvēseles kanāls no muguras, no augšas lejup.

Mana Dvēsele grib pastāvīgi atrasties ķermenī, taču pagaidām man neizdodas noturēt plazmas stāvokli šajā pasaulē. Viņa neatlaidīgi pasvītro, ka šis stāvoklis noteikti atnāks šurp, un tas saucas pilna apskaidrība. Mēs laužamies pretim viena otrai, un arvien vairāk es sajūtu viņu nakts pamošanos stundās.

 

Pievienots 03.03.2012

http://www.sanatkumara.ru/stati/korotkie-zametki

Tulkoja Jānis Oppe