Čenelings Rīgā

2012. g. februāris

12 03 09Tas ir Sīriuss B. Mēs esam klātesoši Galaktikas vietējā reģiona Galaktiskās Gaismas Konfederācijas sēdē. Mēs tagad esam kļuvuši šīs sēdes jeb apspriedes, jeb svētku dalībnieki. Viss tas ir lielā svētku noskaņojumā un ļoti svinīgi.

Iespaids, ka es esmu atlidojusi uz man zināmu vietu, piezemējusies un iegājusi pustumšā sēžu zālē. Šeit nav skatuves, bet lielas telpas centrā augšā deg gaisma. Tā visu zāli apgaismo. Zālē gaisma ir blāvāka, bet augšā ir it kā liels spīdošs ekrāns, kurā tie, kas uzstājas, projicē savas domas kopā ar savu attēlu. Un tur rodas hologrāfisks attēls tam, ko cilvēks domā. Sākumā mēs redzam viņa seju...

Lūk, es redzu būtību, pilnīgi neatgādinošu cilvēku. Viņai ir liela galva, austiņas kā cūciņai, deguntiņš kā cūciņai, purniņš izstiepts uz priekšu un pilnīgi gaišs, balts, šauri pleci... Parādīts tikai torss.

Tā ir augsti godājama vieda būtība, un viņa uzstājas zāles priekšā. Viņa stāsta, kā viņas planēta augšupcēlās, kā viņi veica augšupcelšanos, cauri kam viņi gāja, kādas viņiem bija grūtības. Tāpat iet atskaite par to, cik enerģijas no Galaktiskās Vienotības viņi ir paņēmuši, cik izmantojuši, lai pēc tam varētu atdot. Notiek rēķināšana, ko vajag izdarīt, lai atdotu šo galaktisko parādu. Šo parādu viņi paredz atgriezt caur palīdzību planētām, kurām ir vajadzība pēc tās. Tev palīdzēja, un tu palīdzi. Un tas ir pats labākais parādu atdošanas veids.

Apmēram desmits planētu, ar kurām viņi sāk strādāt kā palīgi... Zemes nav šeit, šajā reģionā, viņi strādā ar pašu planētām...

Kādus uzdevumus viņi risināja augšupcelšanās laikā? Viņiem bija sava problēma – ļoti vētraina gaismas augšana, kura apsteidza planētas iespējas. Apziņa ļoti ātri attīstījās, gaisma ļoti stipri nāca klāt, un nācās pieturēt šo augšanu ar mākslīgiem pasākumiem, tāpēc ka planēta burtiski sāka kvēlot un smakt no gaismas vētrainās augšanas. Izrādās, arī tādas grūtības mēdz būt...

Viņi izmantoja galaktiskos starus ugunīgo enerģiju, gaismas, fizisko un astrālo enerģiju, līdzsvarošanai, lai noharmonizētu izaugsmi pa visiem parametriem. Tieši astrālā izaugsme bija ļoti stipra. Fiziskā atpalika, un pārējie smalkie ķermeņi lēnāk auga nekā astrālie, bet astrālajā plānā pie viņiem bija milzīga izaugsme, apziņas sprādziens, kurš arī nebija vajadzīgs.

Es tagad jūtu, ka tā ir mācība mums – ka mēs tagad ļoti stipri tiecamies, pie mums ir spēcīgi panākumi. Taču, kad mēs nonāksim astrālajā savienībā, mums vajadzēs savaldīt savas tieksmes, tāpēc ka visam ir jābūt vienotībā, un mums vajag izkārtoties vienotībā un būt kā visiem.

Kaut gan šeit, uz Zemes, mēs, protams, neesam vienotībā. Šeit mums tikai ir nācies atzīt: “tu esi mans cits es”, bet tur mēs patiešām būsim vienkārši fiziskā vienotībā, un mēs varam disharmonēt ar savām enerģijām citu planētu vienotībā.

Kādas vēl grūtības pie viņiem bija, par kurām viņš ziņo? Viņiem nepietika līdzekļu augšupcelšanās skolu organizācijai, iedzīvotāju apmācīšanai. Atnāca galaktiskā palīdzība, un galaktiskie brīvprātīgie palīdzēja organizēt šīs skolas cilvēku izglītošanai. Taču atkal jau, atkārtoju, tas ir astrālais plāns.

Tagad mainās attēls, un atnāk būtne, līdzīga drakonam. Redzams, ļoti mīlēta būtne, tāpēc ka es dzirdu daudz aplausu un izsaucienu, un visi priecājas, it kā būtu atnākusi zvaigzne: mēs tevi zinām, mēs tevi mīlam, apmēram tā sagaida viņu. Viņš visus nomierina. Patiešām, tā ir ļoti vieda, izglītota, apskaidrota būtne, un es saprotu, ka tā patiešām ir visu cienīta būtība. Viņš dod rezumējumu visu runām, redzams, mēs esam uzstājošos pašā galā. Viņš saka, ka – jā, uz katras planētas ir bijušas savas grūtības. Kādam ir bijusi apsteidzoša izaugsme, bet kāds nav varējis aizvilt līdz gaismas un tumsas attiecības vajadzīgajam līmenim, konkrēti, es jūtu, ka tas ir uz mūsu pusi akmentiņš, tāpēc ka mēs uz planētas nekādi nevaram izšķirties izplatīt šīs gaismas un augšupcelšanās enerģijas plašumā, pēc iespējas augstāk un vairāk. Mēs nedaudz nenostrādājam. Es tur sēžu un labi saprotu, ka Zeme lēnāk, nekā vajag, attīstās, un mēs nedarām savas lietas tā, kā mēs esam ieplānojuši. Ļoti mēs baidāmies kļūt skolotāji, sēžam uz vietas, “sēžam uz sētas”, kā saka Krajons.

Kādas vēl viņš nosauc grūtības? Galaktisko staru apgūšanas grūtības. Viņi ir atnākuši koncentrētā veidā uz visām planētām, kuras iet uz augšupcelšanos, un kaut kādas planētas ir bijušas tiešām negatavas galaktisko staru pieņemšanai, un tur ir notikušas... ne katastrofas, bet kaut kas neparedzēts, ārkārtēji apstākļi, atnākušās lielās gaismas rezultātā. Augšupcelšanās pagaidām ne uz visām planētām ir notikusi, mēs apmācāmies procesam, un tas mums palīdzēs izvairīties no tālākām nepatikšanām un kataklizmām uz citām planētām, kuras vēl tik tikko virzās uz augšupcelšanos.

Vēl viņš runā par to, ka, kad planētas sāk augt gaismā, tad viņas sāk vētraini reaģēt, viņām paceļas Kundalini, notiek kataklizmas planētas iekšienē – sprādzieni, zemestrīces un vulkāni, un ugunīgas virpuļvētras, kuras mēdz būt uz citām planētām – tas nodara zaudējumu pašai planētai, tāpēc ka viņa arī mēdz būt bieži vai nu negatava, vai arī pārāk vētraini reaģē uz šīm vibrācijām. Kā planētas milzīgs prieks, tā arī saslimšana neved ne pie kā laba. Viņš runā par to, ka uz pašreizējo brīdi tās planētas, kurām bija ieplānots šajos termiņos – veikt augšupcelšanos, jau ir izdarījušas lēcienu, praktiski tikai 3% no viņām ir aizkavējušās, nav pārgājušas. Viņš pasvītro, ka tas nav ass lēciens: jūs vakar bijāt vieni, bet šodien kļuvāt citi. Augšupcelšanās norit uz fiziskajām planētām lineārā veidā, maigi, tā, lai iedzīvotāji neciestu un, pats galvenais, lai augstākie slāņi spētu saharmonizēties ar zemākajiem fiziskajiem slāņiem. Tāpēc ka, ja iedzīvotāji būs nobiedēti, ja viņi būs bailēs, tad viņi nolaidīsies šausmu, kataklizmu zemajās vibrācijās, bet vajag, lai viņi mierīgi celtos augšup un izietu gaismā.

Viņš saka, ka, protams, ir tādi kā mēs, kas ved šos iedzīvotājus gaismā, kas sekmē gan ar savu apskaidrību, gan ar apmācību citus, taču tai pat laikā mūsu ir ļoti maz. Principā aiz mums visa planēta iet – kāds maziem solīšiem, kāds lieliem, tieši iet uz astrālu. Savienojumam ar astrālu nav jābūt katastrofiskam vai kaut kādam sensacionālam, tam jābūt tik nepamanāmam, tik maigam, lai iedzīvotāji nekristu panikā, ietu pa vibrācijām augšup, nevis kristu lejup.

Vēl grūtību uzskaitījums iet: runa par barošanos, izskanēja vārds maize... Iet runa par iedzīvotāju uztura izmaiņu, par pāreju no rupjiem produktiem, tādiem, kā gaļa, uz graudaugu produktiem, dārzeņiem-augļiem, augu barību un vēl kaut kādām lietām, es nezinu tās. Sakarā ar to, ka uzturs mainās, mainās arī lauksaimniecība, notiek liela iedzīvotāju migrācija tā dēļ, ka vajadzīgas jaunas rokas, un vispār notiek vētraina visu planētas iedzīvotāju migrācija. Tas maina absolūti planētu, viņas noskaņojumu, viņas vibrācijas, viņas vajadzības, viņas pasaules sapratni, apmācību, tas ir, viss vētraini mainās uz šīm planētām pa pēdām planētas augšupcelšanai vibrācijās un plāna izmaiņai pa pēdām tam.

Planēta veicina to, lai celtu cilvēku vibrācijas. Notiek visas vielas paplašināšanās uzreiz. Apziņa var atpalikt, bet vielas paplašināšanās un pāreja uz astrālo plānu notiek fiziski. Attālums starp atomiem un visa viela paplašinās, tajā skaitā arī blīvie priekšmeti, un cilvēku ķermeņi augšupceļas, tāpēc ka matērija pāriet citā statusā.

Jūsu uzdevums kā skolotājiem, kuri te sēž (tur arī skolotāji sapulcējušies) – pacelt cilvēka apziņu atbilstoši viņa vibrācijām, lai nebūtu disharmonijas, lai cilvēki sāktu izmantot savus spēkus un savu prasmi. Notiks saprāta izmaiņa, un vienkārši būs cita apziņa. Mēs saprotam, ka tas ne vienā dienā notiek, dabiski. Jūsu uzdevums ir pacelt apziņu vibrāciju līmenī lielākajai daļai iedzīvotāju.

Viņš beidz, un ir daudz prieka sakarā ar viņa uzstāšanos. Tas bija drakons, pie kam viņš ir melns, nevis balts...

Ir atnākusi kaut kāda būtība, ļoti līdzīga Venērai, tik viņa ir maiga, smalka, skaista... Skaistuma Dieviete... Tā nav Venēra, vienkārši līdzīga pēc enerģijām. Viņa nodod sveicienus no savas zvaigznes un saka, ka viņi tagad nav bijuši pakļauti augšupcelšanai. Šī zvaigzne veikusi augšupcelšanos agrāk, viņiem rit Zelta laikmets, un viņa grib padalīties ar to, kas pie viņiem tagad notiek, tam, lai mēs paklausītos, uz ko mēs ejam... Viņa paskaidro, ka viņiem ir galaktiskā apziņa. Es redzu, ka visa planēta ir nogludināta, viss kā viena būtne, un es izdaru secinājumu, ka viņi ir jau planetārajā vienotībā. Apziņa viņiem ir kopēja, vienotā saprāta slānī virs planētas, vienotā informācijas slānī. Katrs smeļ informāciju, viņam nevajag apmācīties institūtos, daudz gadu sēdēt solā, visa informācija ir atklāta, kāda tik eksistē šeit. Jebkurš var netraucēti izvilkt jebkuru informāciju, ja viņam to vajag.

Taču lieta tā, ka iedzīvotājiem vairs nav vajadzīga materiālā pasaule. Vēl tiek saglabātas kaut kādas ēteriskas pilis, tempļi, mājas. Taču iedzīvotāji jau ir smalkajos ķermeņos, un viņiem nav vajadzības pēc ķermeņu sildīšanas, viņu barošanas, viņi barojas no kosmiskā galaktiskā avota enerģijas. Viņi asimilē šīs enerģijas tieši no Augstākās Saules. Viņu ķermeņi ir nesagraujami, tāpat kā mentālais plāns. Viņa saka, ka tur ir vienkārši paradīze, jo mēs esam sasnieguši to, ka katra dvēsele jūtas laimīga būtne. Viņa ļoti priecājas, ka dzīvo uz šīs planētas...

Jautājums: bet kā tad attīstās jūsu saprāts, kāpēc viņš neapstājās attīstībā?

Mēs periodiski lidojam prom no savas planētas uz pārējām planētām, tur strādājam kā skolotāji, zinātnieki, mēs vācam informāciju no planētām un sistēmām, sistematizējam. Mums zinātne vienalga ir, taču informācija glabājas ne uz papīra, ne datoros, bet mēs ienesam jauno šajā informācijas sistēmā apkārt planētai, it kā arhivējam failus, un tie kļūst pieejami jebkurai būtnei, un iedzīvotāji kļūst uz šo skolotāju – brīvprātīgo rēķina attīstītāki. Un, tā kā tās ir vienotas smadzenes, vienots apziņas centrs, tad katra būtne ienes ieguldījumu ar savām domām, savām meditācijām, savu darbu, saviem ceļojumiem, mākslu utt. kopējā plānā. Visi kļūst bagātāki uz tā rēķina. Šeit vairs nav faktiski koncertzāļu, koncertu, teātra iestudējumu, grāmatu, kino, bibliotēku, visa tā, kas fiziskajā plānā ir, tur viss tas ir iekšējā plānā.

Kāda jums ir karma?

Jūs, piemēram, nepiekrītat būt planētas kopējā plānā, jūs gribat iziet, jā, jūs varat. Taču, ja jūs esat ārpus sabiedrības, tad ar jums neviens arī nekontaktējas, tas ir, jūs esat ārpus šī planētas informācijas plāna. Faktiski jūs kā izstumtais jūtaties, tā nav patīkama sajūta. Kaut gan liekas, ka es tāds viss “foršs”, kāpēc man šī savienība, kad es pats par sevi esmu labs. Viņš iziet no savienības, viņu palaiž no monādes padzīvot savā vaļā – uz citām planētām, teiksim, vai vispār ārpus sabiedrības. Lūk, tā tad arī ir karma, tāpēc ka viņš saņem to, ko viņš grib. Taču tur jau sajūtas, dabiski, ir citādas – pilna atbildība par sevi, maziņo vienpati, neaizsargāto...

Viņa vēl grib nodot informāciju enerģētiski – es jūtu tādas maigas vibrācijas, tādu gaismu, tādu maigumu, tādas lielas jūtas. Viņa nodod to bez vārdiem. Es uztveru enerģētiski, varbūt jūs caur mani pamēģināsiet izjust – kā dzīvo iedzīvotāji, kā viņi ir noskaņoti, cik tur daudz laimes, cik tur patīkami, ērti, labi dzīvot. Tas tad arī ir Zelta Laikmets, un viņa mums dod šīs sajūtas – kādēļ tas mums vajadzīgs, kurp mēs ejam, uz ko mēs tieksimies, kādu sabiedrību mēs būvējam. Visi pieklusuši, iesūcina šo enerģiju, visiem tā patīk, visi laimīgi, pateicas viņai. Viņa ir beigusi savu uzstāšanos.

Mēs aizejam no turienes, pateicamies visam, kas mums palīdzēja. Paldies.

 

Pievienots 09.03.2012

http://www.sanatkumara.ru/stati/chenneling-v-rige

Tulkoja Jānis Oppe