LUCIFERS UN HRONISTS: DZĪVE IEKŠĒJĀS PASAULĒS

Atbildes uz jautājumiem žurnālam “PASAULES ČENELINGS: garīgie vēstījumi”

 

Lucifer, lūdzu, pastāsti par iekšējām pasaulēm, es maz zinu par tām tagad.

Rāda iekšējo daļu, ļoti gaišu, atgādinošu mizu no arbūza. Zaļā daļa ir mūsu virsma, rozā virsma ir Zemes iekšējā daļa.

Iekšējās pasaules ir astrālās pasaules, ļoti gaišas un diezgan blīvas.

– Vai tās ir saistītas ar mākslīgo realitāti?

– Jā, protams. Tas tieši ir jūsu daļas turpinājums, tikai veiksmīgāks. Šeit ir lidaparāti, ir apģērbs, mājokļi.

– Kā iekārtoti mājokļi? Vai tur ir cilvēki?

– Ir vairāki realitātes slāņi zem Zemes virsmas. Ir rūķu un citu nelielu radību realitātes, astrālajā plānā. Ir arī cilvēki, tu esi lasījusi par Šastu, par pilsētu pazemes komunikāciju. Viss tas aiziet pagātnē. Paliek daži glabātāji, taču vairums iedzīvotāju atstāj iesildītās vietas un virzās uz augstāku plānu.

– Tajā skaitā arī rūķi?

– Kā gan citādi? Protams. Viņiem arī ir savs Augšupcelšanās plāns. Lieta tā, ka jūs esat iedomājušies, it kā tas būtu tikai jūsu nopelns – Augšupcelšanās. Es nenoliedzu jūsu ieguldījumu, bet taču visa planēta veic Pāreju, kopā ar visiem iedzīvotājiem – virszemes un pazemes. Viņiem realitāte maz atšķiras no jūsējās, vienkārši tā ir harmoniskāka un maigāka.

– Kā var sazināties ar iekšējo pasauļu pārstāvjiem? Kā sīkāk uzzināt par viņu dzīvi?

– Ir tavā “Es” Zināšanu Glabātājs, kurš ienāca tavā pasaulē pirms dažiem gadiem no pazemes civilizācijas, tu vari ar viņu sazināties.

***

Vēršos pie grāmatas “X stunda ir pienākusi[1]”, kur sīki izstāstīts stāsts par to, kā Hronists pievienojās manam mentālajam laukam.

 

“Mēs izbraucām uz mājām un pa ceļam pavadījām divas stundas pie kalnu ezera Zjuratkul[2]. Mēs meditējām uz ezera. Es aiztiecos ar savām enerģijām ūdeņos, līdz dibenam, vēršoties pie tiem, kas tu dzīvo. Pretim man iznāca šīs tautas Hronists. Es palūdzu viņu pastāstīt par sevi. Viņš paskaidroja, ka ezers nav nedzīvs, tas ir “dzīvāks par visiem dzīvajiem”. Bet viņu civilizācija no piektā slāņa ir augšupcēlusies pirms trīs gadiem uz septīto, tāpēc viņi tagad ir ļoti smalkos enerģētisko ķermeņos. Es varēju izšķirt tikai mirdzošus ugunīgus ķermeņus, piepildošus telpu. Es ieskatījos tajā vietā zem zemes, kur bija palikušas mājas, kurās viņi agrāk dzīvoja. Celtnes drusciņ atgādināja man hiperborejiešu mājokļus.

Hronists nostājās virs mūsu grupas, paceļot savu Gaismas ķermeni augstu virs ūdeņiem, es asi sajutu viņa spēku un varenumu. Viņš bija līdzīgs milzīgam Gaismas un spēcīgas Mīlestības enerģijas bluķim. “Es svētu jūsu grupu Apskaidrībai” – teica Viņš. Viņa enerģija pieskārās mums, un programma ienāca mūsu smalkajos ķermeņos. Noslēgumā viņš negaidīti piedāvāja man: “Gribi, es ieiešu tavā “Es” palīdzībai un atbalstam?” Es piekritu. “Piecelies!” – teica viņš. Es piecēlos un pieņēmu viņa ļoti spēcīgās vibrācijas, kuras piepildīja manas krūtis un sirdi. Šīs vibrācijas arī tagad ir labi jūtamas manī, šī negaidītā velte, kura vēl nospēlēs savu “galveno lomu” manā tālākajā dzīvē.

Hronists pastāstīja par savu iekšējās Zemes pasauli, kurā viņš dzīvoja.

 

– Man gribas pastāstīt mūsu tautas vēsturi kā mācību pēctečiem.

Mēs – tā ir tumšādaina tauta, mītoša šo vietu karstajā klimatā. Mūsu civilizācija bija augsti attīstīta, tai bija starpzvaigžņu kuģi. Mēs sazinājāmies ar Zemes centru, mēs iesvētījāmies Saules centrā, mēs sazinājāmies ar visu Galaktiku un uzņēmām viņu pie sevis ciemos. Dzīvojām mēs pēc zemes laika apmēram pirms miljons gadiem.

Ārēji mēs bijām maz līdzīgi cilvēkam, mums bija citi fiziskie ķermeņi. Viņus var aprakstīt kā dinozauru ķermeņus. Līdz ar dzīvnieku dinozauriem bija augsti attīstītas būtņu sugas, kuras zēla šeit fiziskos ķermeņos. Tu arī atlidoji uz neilgu laiku šurp, lai iegūtu fiziskās eksistēšanas pieredzi uz šīs planētas.

– Jūs būvējāt mājas? Jum bija tehnika? Mākslīgie materiāli un ēdiens?

– Jā, mums tas viss bija, taču mēs būvējām mājas nevis ar rokām, bet... apmēram kā bites, tikai lielas mājas, daudzstāvu. Mēs atradāmies mazāk blīvos fiziskos ķermeņos, daudz ko mēs izmantojām ne tā kā jūs. Mēs varējām levitēt, teleportēties, palielināt barības daudzumu, mums nebija vajadzīgs apģērbs karstajā klimatā, mums nebija kosmētikas, nebija attīstītas ķīmija un farmācija. Mēs iztikām ar zāļu dabas veidiem un slimojām ārkārtīgi reti.

Mēs iemācījāmies peldēt. Mēs izmantojām ūdeni pilnīgi citiem mērķiem, kuriem jūs nevarat to izmantot – enerģētiskiem un informācijas. Caur ūdeni mēs darījām to, ko jūs saucat par video, audio, grāmatām un arhīviem un tml. Ūdens slēpj daudz brīnumu, jūsu neatklātu. Mēs dzimām ūdenī un dzīvojām kādu laiku ūdenī, kamēr neizaugām pietiekami, lai izietu uz sauszemes. Gaiss ir agresīvāka vide salīdzinājumā ar ūdeni, kaut arī jūs tā neuzskatāt. Mūsu ķermeņi bija pāreja starp delfīniem un cilvēku ķermeņiem.

– Kā jūs dzimāt?

– Mēs bijām dzīvdzemdētāji, kā delfīni.

– Kāpēc jūsu nepalika uz Zemes, jo delfīni taču dzīvo līdz šim laikam?

– Mēs tomēr nebijām delfīni, mēs iegājām ķermeņos, radītos daudz vēlāk. Mēs arī radījām viņus ēteriskajā plānā kā ģenētiķi, programmējām ķermeņa funkcijas un pilnveidojām viņu – tā, kā jūs darāt to šodien ar saviem ķermeņiem.

Taču mēs nenodarbojāmies ar klonēšanu, jo klons – tas ir atkārtojums. Mums bija vajadzīgas tikai vienīgās un unikālās radības, pilnīgas un Dievam-līdzīgas. Atkārtojums – tā vienmēr ir Dievišķās enerģijas velta tērēšana. Jā, unikalitāte, neatkārtojamība – tā bija mūsu eksistences jēga. Jūsu civilizācija dzīvo, tiražējot visu visiem. Bet mēs bijām pilnīgi neatkārtojami visā. Mūsu ķermeņi bija līdzīgi, taču tika sveikta nevienādība. Mums nebija modes, mēs nepielāgojām sevi kādam paraugam, standartam. Mūsu ideāli bija neatkārtojamība un izgudrošanas spējas, unikalitāte un neatdarināmība, nodomu tīrība un harmoniskums. Augstākais skaistuma ideāls bija jebkurš mūsu sabiedrības loceklis, kā jūs teiktu tagad, jebkurš cilvēks.

Eksistēšana ķermenī bija katra godpilna funkcija. Ķermeņi nebija nemirstīgi, taču mēs varējām transformēt viņus, mainīt pēc savas vēlēšanās viņu formu, konfigurāciju, lielumu un uzdevumu. Mēs visi augšupcēlāmies un eksistējam augstākajā ēteriskajā plānā.

***

Tagadne.

– Hronist, es piesaucu kontaktam. Atnāc, lūdzu!

– Tu vari runāt ar mani.

– Paldies, dārgais. Sākumā es gribu pajautāt, kā Hronistam klājas manī?

– Esmu saistīts ar tevi kā tavs Augstākais “Es”, es ietilpstu viņa sastāvā.

– Man ir kolektīvs Augstākais “Es”?

– Jā, tu esi salikta būtne. Tavā Augstākajā “Es” ir vairākas būtības, kuras netraucē tev un neizrāda nekādas dzīvības zīmes. Tagad tu pati patraucēji mani. Es klausos.

– Pastāsti mums par iekšējo Zemi.

– Es esmu iekšējās Zemes pārstāvis. Es jau esmu stāstījis par manu tautu. Tagad visi tās pārstāvji jau ir izgājuši no planētas sastāva un turpina savas dzīves tur, kur vēlas. Viņus vairs nesatrauc dzīves vieta, tāpēc ka viņu ķermeņi ir piemēroti telpai un laikam, citādiem kā jums.

– Kas tagad notiek pie mums planētas iekšienē?

– Gatavas Augšupcelšanai ir daudzas iekšējās Zemes tautas. Viņas neatgādina cilvēku un necenšas aiznest līdz jums savus dzīves veidus. Daudzas pat nenojauš par jums. Esmu saistīts ar viņām tiešā veidā. Kādus jautājumus tu gribētu uzdot?

– Kad būs planētas Augšupcelšanās uz astrālo pasauli pie mums?

– Realitātes slāņi pakāpeniski iekļūst cits citā un kļūst par vienu. Dvēseļu aiziešana no planētas ir sākusies. Jūs varat tagad tieši sarunāties ar saviem dvēseles aspektiem pa iekšējiem sakariem, kuri ar katru dienu kļūst stiprāki. Un šajos sakaros var piedalīties arī iekšējās Zemes iedzīvotāji.

– Tu vari sīkāk pastāstīt mums par iekšējo Zemi?

– Jā, jautā.

– Protams, katra pasaule, katra civilizācija ir svarīga planētai. Taču vai var izdalīt tādas pasaules, civilizācijas, kuras tagad ir īpaši svarīgas Augšupcelšanai? Vai cilvēce spēlē pie tā īpašu lomu? Jeb mūsu civilizācijai ir vienāda nozīme ar tām pasaulēm, kuras dzīvo iekšējā Zemē?

– Protams, Tēvam-Radītājam visi bērni vienādi vienlīdzīgi. Protams, cilvēkam visi orgāni ir svarīgi. Taču tomēr cilvēce ir radīta, lai spēlētu īpašu lomu – nevis planētas Augšupcelšanā, bet saprāta attīstībā. Salīdzinājumā ar iekšējās Zemes blīvumu jūsu blīvums ir daudz koncentrētāks. Ko dod tāds blīvums saprātam? Matērijas ierobežojumu un viszinības neierobežota un iepriekš neieprogrammēta tajā, kas ir pienācīgs, ko nevar, ko var, saprāta lidojuma savienojumu. Ar mēģinājumu un kļūdu metodi[3] jūs sākat VISU NO SĀKUMA uz savas Zemes, neapstājoties un paātrinoties tajā virzienā, kuru radījāt paši. Pietiek pateikt, ka virzienu jūs esat izvēlējušies ne pašu vienkāršāko, tomēr tādu, kuram ir attīstības perspektīvas un skaista varbūtība, ja jūs uz to nogriezīsieties.

– Kas tā par varbūtību?

– Tas ir lemūriešu smalkuma un skaistuma garīgumā un atlantiskās precizitātes, uzticības un pieķeršanās savai tautai apvienojums. Tā, visbeidzot, ir sava spēka nezināšana un no šejienes – jūsu neatlaidība attīstībā un sekošana gadsimtu tradīcijai āriešu versijā. Ja jūs zinātu sava spēka saknes, tad jums būtu bijis spēks. Ja jūs zinātu savas varenības avotu, tad jums tā jau būtu bijusi. Taču jūs izlēmāt RADĪT ABSOLŪTI JAUNU CEĻU, noraidot visas iepriekšējās savas attīstības versijas kā vedošas attīstības strupceļā. Lai tas nebūtu tāds, kādi bija jūsu radīti uz planētām citās sistēmās. Ja radīšana, tad radīšana! No nulles!

Jūs nevarat būt absolūti jauni, jo jūsos ir ieliktas to rasu DNS, kuras radīja jūsu ķermeņus. Un jūsu dvēseles, formu būvētājas, jau daudz ir ielikušas tieši jūsu rasē, tādas īpašības: izzināt, pieņemt, tikt skaidrībā, izdarīt secinājumu un rīkoties. Starp citu, pēdējā programma – rīkoties, tika pārvarēta ar lielām grūtībām. Tāpēc ka dažas radītās rases saprata, bet neuzsāka neko, lai izlabotu. Viņas bija pārāk atdevušās Dieva gribai, lai patstāvīgi mainītu kaut ko savā liktenī. Mēs aizvācām no atmiņas šo postulātu, kuru jūs vienalga atklājāt un potējat rasei.

Mēs tomēr esam par to, ka “uz Dievu ceri”, taču darbojies pats. Nebaidies rīkoties, izdarīt pārkāpumus un darbības. Tieši caur darbību rase attīstās ļoti ātri, tāds ir veids attīstībai fiziskajā plānā.

Šis moments tomēr bremzē daudzus no jums. Piemēram, jūs esat atklājuši daudzas lietas, kuras ir palikušas naftas kompāniju apslēptas – jaunas enerģijas; esat radījuši daudzus mehānismus, enerģijas avotus, to iegūšanas paņēmienu, to darbības veidu, taču nav rīcības, un viss ir apstājies.

– Ar ko principiāli atšķiras dzīve uz iekšējās Zemes no dzīves uz virsmas? Tā kā zināms, ka ir dzīve “Debesīs”, tad ar ko atšķiras arī tā – no dzīves uz iekšējās Zemes un planētas virsmas?

– Nu tad ieskatīsimies astrālajā pasaulē trīs pozīcijās: uz zemes, zem zemes un virs zemes. Tu vienkārši pavēro un apraksti, bet es pēc tam atbildēšu uz jautājumiem.

IEKŠĒJAI ZEMEI ir maiga enerģija un maigs klimats. Tur ir cits gaiss, arī maigs, piepildīts ar blīvām spilgtām krāsām, taču tās ir tikai gaišas. Spilgti ienāca prātā epizode no piecu gadu vecuma: saulrietā es biju vienkārši pienaglota pie ēku nokrāsas, pie gaisa saulrietā, pie debess krāsām, pie sajūtas krūšu iekšienē – nostaļģijas un uzzināšanas prieka. Es toreiz tā arī neapzinājos savu “deja vu”, taču atceros šo epizodi līdz šim. Tikai tagad es sapratu, ka tās bija atbalsis no iekšējās Zemes , kurā es kaut kad dzīvoju (vienā no dzīvēm, iespējams, vai biju ciemos).

Oranži-persika krāsas gaisma, maigums un siltums, enerģiju maigums, īpaša lieglaime un harmonija realitātē, kura ir labvēlīga, lai attīstītos sajūtas un doms, veicinošas vienkāršas apmierinātas, humanitāras rases, mīlošas, mierīgas, maigas, radīšanu. It kā no gleznas būtu aizvākti tumšie toņi. It kā es atrodos valstī-pansionātā, kur visi cits citu mīl un cenšas būt labi kaimiņi-draugi.

Griešanās vienam pie otra kā mājās. Nav mūsu: “nezinu kaimiņus, un mani tas neinteresē”. Kaut kāda draudzīga, ģimeniska kopība, nelīdzīga mūsu pasaulei, kur visi cits citam neuzticas, visur zīmogi, paraksti, pases, robežas, kontrole un stingrība, cīņa un konkurence.

Mans Dievs, viņi ir tikuši galā ar konkurenci, un neviens nevienu neapskauž, vienkārši visi papildina cits citu. Nav bagāto un nabago, nav tieksmes kļūt bagātam. Ā, sapratu, tā ir gaišāka realitāte, nav principa “skaldi un valdi”, “kļūsti bagāts un valdi” utt. – tumšo principa.

Ir iespaids, ka pasaule ir tavā rīcībā. Dari visu, ko gribi. Arī domas te ir tikai maigas, sirsnīgas, harmoniskas. Ja reiz domas ir gaišas – apkārtējā realitāte ir atbilstoša. Kosmosa likums: kas iekšpusē, tas arī ārpusē.

ASTRĀLAJAI PASAULEI uz planētas virsmas ir cita jutekliskā nokrāsa. Tā ir vieglāka. Šeit jau vairs nav tāda blīvuma. Jūtu, ka lidoju, lidojums un vienkāršums. Šeit nav tās kultūras un tādas sirsnīgās sajūtas. Plašums, brīvība bez ierobežojumiem un vieglāks gaiss. It kā būtu izgājusi no istabas āra gaisā.

Šeit jau ir gandrīz tukšs, iedzīvotāju gandrīz nav un visdrīzāk tas liecina par to, ka viss ir gatavs mūsu uzņemšanai. Redzu neskartu dabu – klintis, upes, ielejas, sauli, viss ir maigāks, kā uz mūsu virsmas. Tas ir kā sapnī. Katrs no mums ir bijis šeit ne reizi vien, taču neatceras tagad. Atcerieties savus sapņus, un jūs iegūsiet virspusīgās Zemes ticamu ainu astrālajā plānā.

Iegāju pilsētā. Iedzīvotāji šeit ir maza auguma, man līdz ceļiem. Saprotu, ka vienkārši mans ķermenis ir liels. Viņu ir palicis pavisam nedaudz. Ir iespaids, ka viņi “pabeidz dzīvot” savas inkarnācijas – tie, kas nav augšupcēlušies. Taču it kā viņiem nav īpašu problēmu. Viss ir miermīlīgi un mierīgi. Pilsēta atgādina man manu pasaku uztveri. Lūk, kur ir radušās mūsu pasakas – Odojevskis – “Pilsētiņa tabakdozē”, Andersena pasakas un tamlīdzīgi maigi bērnu pasaku sapņi.

Pagaidām nekā interesanta es šeit neesmu atradusi. Viss ir kaut kādā sastingumā, it kā pamestībā...

Paceļos Debesīs. Te arī ir astrālā pasaule? Ā, Telosa Tempļu pazīstamās enerģijas. Kas ir veicis meditācijas no grāmatas “Teloss[4]”, uz visiem laikiem ir iegaumējis šīs enerģijas un ne ar ko viņas nesajauks. Cildenas, smalkas, ļoti specifiskas, piepildītas ar svētumu un likumiem. It kā būtu iegājis veca vīra miteklī. Kalpošana, uzticība, kontrole, noteikumi, reglaments, iekšēji ierobežojumi un tiekšanās pie Tēva. Gribas elpot, bet nepietiek gaisa pēc Zemes. Varbūt šeit prānas ir pamaz? Paredzēts zināms ierobežojums, lai ātrāk no šejienes gribētos tālāk, augstāk pacelties?

Šeit man ir daudz pazīstamu, tā kā es šeit daudz reižu esmu bijusi. Man paskaidro, ka ierobežojumi šeit kalpo, lai noslīpētu īpašas īpašības – uzticību, pārliecību par savu izvēli un pazemību, vai... nē, lēnprātību. Ja tu izvēlies kalpošanu, tad izej šeit stažēšanos tam, lai iemācītos sevi ierobežot. Saprastu, kā vārdā un kam tu kalpo, kāpēc to vajag. Vai tu izturēsi, teiksim, daudz smagākos fiziskās planētas apstākļus, jo tu taču ar augstu apziņu laidies lejā, lai kalpotu tiem, ko attīsti. Viss vedina uz domām: šeit ir kaut kas līdzīgs klosterim, kas audzina Zemes misionārus. Tad visi, kas lasa šīs rindas, gaismas nesēji, vairākkārt ir šeit stažējušies.

Nešaubos, ka bez šīs vietas ir arī citas vietas planētas astrālajā pasaulē, taču nezin kāpēc es nonācu šeit. Uzdodu jautājumu: kāpēc es nonācu tieši šeit, un vai ir citas iespējas?

– Protams, ir arī blīvākas astrālās pasaules apkārt planētai. Vienas var karot, citas tiecas uz mieru. Tu nonāci tur, kur jau esi bijusi, lai uzreiz bez grūtībām iztaisītu reportāžu par planetārajām gaismas pasaulēm.

– Vai ir likumsakarība, savstarpējs sakars starp dimensijām un dzīves vietu uz planētas? Piemēram, vai var apgalvot: jo vairāk iekšējā pasaulē mēs ieejam, jo augstāka dimensija? Jeb otrādi?

– Savstarpējs sakars ir nedaudz cits. Iztēlojies, ka tu esi smilšu graudiņš. Tu vari nolaisties blīvā šķidrā vidē tikai līdz tam līmenim, kāds ir tavs īpatsvars. Tā kā astrālā pasaule ir ūdens vide, tu atrodies tajā sava blīvuma līmenī. Ir vairāki blīvuma slāņi Zemes iekšienē, taču viņi maz ar ko atšķiras, nav kardinālu atšķirību. Dziļākos un blīvākos slāņos dzīvo punduri, drakoni, čūskas un citi pazemes iedzīvotāji. Viņi ir miermīlīgi un piekopj ļoti saprātīgu dzīvesveidu, atšķirīgu no cilvēka dzīvesveida. Pazemes pasaulē cilvēki dzīvo divos blīvumos. Pārējās pasaules aizņem citas saprātīgas formas.

 

– Ir zināms, ka eksistē “zemāko” telpas-laika raksturojumu pasaules, trešās, otrās un pat pirmās dimensijas pasaules. Tiek uzskatīts, ka tās atrodas “zem zemes”. Vai tas tā ir? Ko vari pastāstīt par šīm pasaulēm, par to pārstāvjiem? Kāda ir viņu loma tagad kopējā planetārās Augšupcelšanās procesā? Eksistē viedoklis, ka zemākajās pasaulēs dzīvo... kādi mūsu aspekti. Vai mēs varam nosaukt viņus par “zemākajiem Es” attiecībā pret mums? Vai mums vajadzētu nodibināt ar viņiem sakarus? Vai mums vajadzētu veikt darbu, sniedzot viņiem palīdzību sagatavošanā Augšupcelšanai?

– Minerālā (akmens) pasaule uz zemes ir ar pašām zemākajām vibrācijām (kopumā), izņemot brīnišķīgos kristālus un ūdeni, kuriem ir to vibrācijas, ar kuriem tie saskaras. Tā ir lēna pasaule, un attīstība tur gandrīz nenotiek.

– Drunvalo[5] mums stāstīja par anasazi tautu, kura aizgāja uz otro dimensiju. Šī tauta ļoti cieš un nevar atgriezties.

– Tā zema blīvuma astrālā pasaule. Tagad šī tauta ir saņēmusi papildus enerģiju izdzīvošanai un vērš savu attīstību Augšupcelšanai no šī blīvuma. Viņu izvēli nevines nenosoda. Viņiem vienkārši ir savas izvēles sekas.

Tu esi bijusi apakšējā pasaulē, jūs ejat turp katrā seminārā. Vienkārši mierīgi apraksti, ko tu tur sedzēji.

Mums seminārā “Ceļš uz dvēseli caur mīlestību un skaistumu” ir meditācija, kad mēs izzinām savu apakšējo aspektu, savu “apakšzemes pasauli”, nolaižamies savās saknēs. Jāsaka, ka tur visiem viss ir dažāds. Vairums tur redz rūķus, dzīvojošus savās apmetnēs, strādājošus kalnu iekšienē, miermīlīgus un mierīgus. Taču gadās arī citas ainas. Piemēram, es redzēju savam “Es” saknēs (es nonācu templī acīmredzot) rindas ar sēdošiem priesteriem brūnos tērpos, ļoti kulturāliem un uz lūgšanām noskaņotiem, kuri iet uz Augšupcelšanos. Viņi tikpat “kaislīgi” grib augšupcelties kā es. Taču izskats viņiem nav cilvēcisks.

Mēs, dvēseles, patiesību sakot, tad arī atnācām uz planētu, lai paņemtu sev līdzi, pievienotu sev savas saknes, lai kļūtu par patiesu visu dimensiju vienotību, lai kļūtu par vienotību pa vertikāli. Obligāti es vienmēr seminārā jautāju: vai ir velnišķums, sātanisms jūsu saknēs? Atbildi vienmēr saņemu vienu un to pašu. Nē, viss ir ļoti patīkami, miermīlīgi, mierīgi.

No šejienes mēs izdarām secinājumu – viss tas, ko mēs saucam par “velnišķumu”, atrodas TIKAI cilvēku prātos, radīts viņu apvienotajos astrālajos un mentālajos laukos. Taču, tā kā mēs esam radītāji, tad radām formas, kuras spēj patstāvīgi attīstīties. Es tagad nedomāju tās astrālo būtību formas, kuras parazitē uz cilvēka. Daļa no viņām nokļuva mūsu pasaulē nejauši, režģa, atdaloša mūsu un viņu pasauli, pārrāvuma rezultātā.

– Ļoti bieži tiek lietots termins “paralēlās pasaules”. Šajā gadījumā runa ir arī par cilvēku civilizāciju, taču attīstošos citā telpas-laika kontinuumā? Vai visas “paralēlās pasaules” spēlē vienādu lomu planētas tagadējās Augšupcelšanās procesā? Vai eksistē “paralēlās pasaules” visām planetārās dzīvības formām?

– Mēs daudz reižu esam stāstījuši par paralēlajām pasaulēm. Lielāko daļu tās atrodas mentālajā plānā un izzina tās iespējas, tos notikumu variantus, kuri nav izspēlēti uz zemes. Jā, ir pasaules ar cilvēku, ar delfīnu, ar drakonu un citām civilizācijām, kuras draudzējas, zina cita par citu, saskaras un pat reizēm sadarbojas kā Tolkiena grāmatās. Šīs pasaules augšup-neceļas. Tās ir dienesta pasaules. Jūs augšupceļaties un augšupceļat savas paralēlās pasaules. Dzīvniekiem nav speciālu paralēlo pasauļu. Viņi var apmeklēt tās sapņos, taču piedalās kopējā cilvēces paralēlajā realitātē tāpat kā jūs.

Paralēlās pasaules arī ir vairākas, tumšākas, gaišākas, un jūs apmeklējat tās atkarībā no uzdevuma, kas stāv priekšā pirms iemiesojuma.

– Tika ziņots, ka tagad vienā no paralēlajām pasaulēm notiek pasaules karš. Vai tas tā ir?

– Tas jau ir beidzies ar pilnīgu visas pasaules krahu. Visu iedzīvotāju slāņu izputēšana, bads un iedzīvotāju palieku izmiršana. Tā bija arī jūsu iespējamā realitāte. Tā kā tā ir izspēlēta, tad pieredze ir iegūta.

– Vai ir pasaules, civilizācijas Zemes iekšējā pasaulē, kurām ir īpaša saikne ar cilvēci? Ja jā – tad kas tās ir? Kāpēc eksistē tāda saikne?

– Tu uzreiz atcerējies Telosu. Par viņu viss ir patiesi izstāstīts.

– Vai var apgalvot, ka cilvēce, pārejot uz piekto dimensiju, atnāks uz Zemes iekšējo Pasauli?

– Nav uzdevuma visiem cilvēkiem ierindā iet uz vienu un to pašu realitāti. Tiksiet skaidrībā, kad pāriesiet un augšupcelsieties. Katrs no jums ir neatkārtojuma personība, gan uzdevumi, gan tālākais ceļš jums ir netradicionāli un neatkārtojami. Mēs jau esam teikuši, ka tie, kas augšupceļas, aiziet no planētas pavisam. Pārējie izdarīs Pāreju, un iekšējā Zeme saplūdīs ar ārējo. Tā jau saplūst, gan Debesis nolaižas uz Zemes, gan iekšējā Zeme iznāk no zemes apakšas. Viss kļūst par vienotību, taču blīvuma plāni paliks, tas ir, būs vairākas astrālās pasaules blīvuma versijas.

– Ir zināms, ka mūsu planētu negatīvi ietekmē dažu civilizāciju, mītošu citās pasaulēs, pārstāvji. Kur tās mitinās? Iekšējās vai ārējās pasaulēs? Vai tu vari pastāstīt par viņām? Kā cilvēcei ir jābūvē attiecības ar tamlīdzīgām civilizācijām?

– Jūs pārejat uz augstāku pasauli nekā negatīvi noskaņoto civilizāciju pasaule. Jūs spējāt iziet uz augstāku augšupcelšanās plānu, uzceļot savos prātos pasauli, saistību ar mīlestību un uzplaukumu. Kā mēs sakām, kas iekšiene, tas arī ārpusē. Tagad jūs ne pārāk traucē. Ne vienmēr uz planētām atnāk miermīlīgas būtības. Taču jūs pārāk daudz esat karojuši un protat gan aizsargāties, gan dibināt savstarpēji izdevīgas attiecības. Jūs esat diezgan attīstīti, un jums nav no kā bīties.

– Vai paredz cilvēka daudzdimensionalitāte, ka viņš var tikai veikt ceļojumus uz iekšējās Zemes pasaulēm. Jeb tas var nozīmēt, ka cilvēks, būdams cilvēku civilizācijas pārstāvis, var uzstāties vienlaicīgi arī kā citas civilizācijas pārstāvis?

– Uz planētas ir daudz viesu cilvēka ķermeņos. Šie viesi ir atnākuši ne tikai no jūsu Galaktikas. Viņi ir atnākuši ar dažādiem mērķiem – izpēti, palīdzību, Augšupcelšanās katalizāciju, apmācīšanu, izglītību u.c. Pēc nāves vai Augšupcelšanās viņi varēs aiziet uz savām pasaulēm. Katrs izvēlēsies savu ceļu, ierobežots viņš būs tikai ar jūsu attīstību un vibrācijām. Viņš var izvēlēties arī atkal atnākt uz planētu un turpināt savu misiju.

 

No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения”, 2012., 4. numurs.

Žurnāla e-pasta adrese:This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://sanatkumara.ru/archive/index.php?option=com_content&task=view&id=18&Itemid=33 (Tulk. piezīme)

[2] Krieviski “Зюраткуль” (Tulk. piezīme

[3] Krieviski “Методом “тыка”” (Tulk. piezīme)

[4] Skat. “Телос” http://www.e-puzzle.ru/page.php?id=153 (Tulk. piezīme)

[5] Drunvalo Melhisedeks (Tulk. piezīme)