Meditācija “Baiļu okeāns”

10.04.12

12 04 10(Šī meditācija atnāca Augšupcelšanās Krēslā Vladivostokā, viesnīcā taisni Klusā okeāna krastā. Piekraste tikko kā atklājās no ledus, un ir agrs pavasaris.)

...Ir atnācis Okeāna Gars. Nekad Viņš pie mums agrāk nav nācis. Viņš piepilda mūs ar jūras svaiguma enerģiju, jūras viļņa maigo krāsu, valgumu, miglu. It kā milzīgs stāvošs vilnis būtu pacēlies no okeāna, un šis vilnis tad arī ir Valdnieks.

Un man sagribējās uzreiz pajautāt: “Saki, Valdniek, tu negrasies appludināt Vladivostoku? Klīda dažādas baumas, ka te var būt plūdi vai pat appludināšana”.

Bet Es arī esmu atnācis, lai aizvāktu šīs baiļu enerģijas no Vladivostokas un Mani aptverošajiem krastiem. Es esmu atnācis uz grupu, kura var radīt šo brīnumu – aizvākt cilvēku bailes un viņu potenciālo šīs kataklizmas izvēli. Iekšienē, kad cilvēks baidās, jūs zināt, viņš to izvēlas, pievelk. Un mēs gribam ar to pastrādāt.

Es negrasos appludināt, taču cilvēki ar savām sirdīm, bailēm, kuras glabājas sirdī (bet sirds – tas ir radīšanas orgāns), viņi it kā ievelk Mani pie sevis krastā.

Ko tad mēs varam izdarīt?

Bet jūs varat tagad iztēloties sevi pa magnētiem, katrs no jums, melnuma un baiļu magnētiem. Jūs it kā pievelkat visas baiļu enerģijas sevis iekšienē, katrs no jums. Nebaidieties, mēs visu to aizvāksim no jums dažu minūšu laikā, taču svarīgi, lai jūs pievilktu šīs bailes uz sevi kā pie magnēta.

– Varbūt mēs pārveidosim uzreiz šīs bailes?

Vajag savākt no sākuma. Iztēlosimies Krievijas krastu...

– Ko nu Krievijas, lai iet viss!

Lai iet, kaut vai ar Krievijas krastu pastrādāsim sākumam.

Iztēlosimies sevi par milzīgām – milzīgām astrālām būtībām, sastāvošām no ūdens. Tāpat kā okeāna Valdniekam jums ir milzīgs ūdens ķermenis, katram no jums. Un jūsos tagad no visa krasta no cilvēkiem tiek izvilktas plūdu un jūras kataklizmu bailes.

Tās iziet caur jums un ieiet uzreiz Manī.

Valdnieks stāv tagad tur, kur krēsls, centrā. Mēs esam tikai magnēti un pārvadītāji, un visu Viņš ievelk sevī. Viņš saka, ka Viņš to visu var transformēt, ja būs tam jūsu griba. Mēs, protams, šo gribu izsakām...

(rit darbs)

Iztēlojieties, ka neviena daļiņa neaizkavējas nevienā jūsu šūniņā, jūs esat tikai pārvadītāji, bet visu, ko jūs pārvadāt, Es utilizēju Sevī.

Es redzu, ka Viņš ir piepildījies ar tādu neparastu melnumu, it kā Viņš no naftas būtu pacēlies, bet no ūdens.

Vāciet, vāciet! Jūs esat savākuši vēl tikai 30%, strādājiet ar savām sirdīm, savām enerģijām, iztēlojoties sevi par milzīgu būtību, apklājošu visu piekrasti un iesūcošu visu negatīvu no visiem cilvēkiem. Un šis negatīvs uzreiz tiek nodots Man, viņš neaizkavējas, iesūcas Manī.

Sākumā darbs bija viegls, bet tagad ir sākušas iet tādas smagas enerģijas, tāpēc ka mēs iesūcam iesīkstējušu skeptiķu pārliecības, kurus ir sarežģīti par kaut ko pārliecināt, ja viņi ir pārliecināti par to. Viņš vēl pasvītro, kas tas ir darbs ar zemapziņas pārliecībām, cilvēku apziņā tādu baiļu gandrīz nav.

– Pietiek paskatīties amerikāņu filmas par 12. gadu.

Jā, šī programma tieši iet zemapziņā.

Bet tagad mēs jau iesūcam dažu cilvēku izmisumu. Bailes ir pārgājušas izmisumā. Sākumā mēs pašu vienkāršāko frakciju iesūcām...

Un pat celtnieki, kuri ceļ augstas mājas, baidās, ka, ja būs zemestrīce, tad viss tas aizlidos. Arī šīs enerģijas aizvācam...

Vecāki, kuriem ir mazi bērni, baidās, ka bērni var iet bojā. It kā – pieaugušie izdzīvos, bet bērni nē. Bailes par bērniem aizvācam, iesūcam sevī...

Procentus 60 baiļu mēs jau esam savākuši. Kādas vēl ir bailes? Fokusuma ir šeit atstājusi daudz cilvēku baiļu, un vēl ir bailes, ka tā bruks tālāk. Aizvācam arī šo...

Bērnu dzimšanu atliek uz laiku pēc 12. gada. Ja viss būs labi, bērni dzims 13. gadā.... Aizvācam šīs bailes...

Paskatieties, kas redz, kāds ir kļuvis šis Gars. Viņš ne tikai ir melns, viņš vēl ir apkārts ar kaut kādiem mehānismiem, it kā reaktoriem. Visu, ko varējām, mēs viņam iegrūdām...

Viņš saka: “Dodiet, dodiet! Līdz 30% atstāsim, bet pārējo visu vajag aizvākt!”

Mazlietiņ mums ir palicis aizvākt, procentus 3. Vajag tikai apzināties, kas tur par bailēm ir palikušas... palikušas biznesmeņu bailes, ka viņi pazaudēs šeit visu kopā ar šiem plūdiem. Aizvācam šīs bailes. Lai strādā, rada šeit darbavietas, ceļ, attīsta visu, ko viņi var attīstīt, lūdzu... Un biznesmeņus arī aizvācam, šī sajūta ir ļoti smaga, skarba... Viņš saka: “Pietiek! Viss! Es visu esmu savācis sevī, varat paskatīties, kāds es tagad esmu “skaists”.

Bet tagad pie viņa lido miljoniem mazu eņģeļu, un katrs ņem niecīgu melnuma daļiņu un lido ar to... nezinu, kurp... Viņi ir aplipuši ap viņu kā mušas, un lido, un lido, un lido... Kad mēs nododam viņiem enerģiju uz transformāciju, kaut kas tāds, redzams, arī notiek. Viņi apgaismo katrs savu daļiņu.

Lūk, Gars ir kļuvis atkal gaišs. Viņš pateicas mums par to, ka mēs pastrādājām Zemes labā. Un tagad viņš savu smago ķepu liek katram uz pleca, tādu pliķi. Kā teikt, malacis!

“Bet tagad nodarbojieties ar savu. Ar ko jūs te atnācāt nodarboties?’

Atnāca pie mums mūsu eņģeļi-palīgi un ietina mūs milzīgā gaismā no Debesīm. Katru cilvēku vēl un vēlreiz attīra un apgaismo, lai nekas nepaliktu no tumšās enerģijas. Zem kājām tīra telpu, parasti tur visādi netīrumi savācas, izdedzina kā nākas. Viņi saka, ka aizvāc to, ko savākuši tagad. Visu pārējo skatieties Krēslā. Tie ir citi netīrumi.

Tagad uz krēsla sēž ļoti maiga, milzīga sievišķa būtība, līdzīga sievietei, taču tas ir “viņš/viņa[1]”. Ļoti skaista, sajūtiet kādi maigumi,..

– Man teica – viņas vārds ir Sibella.

Jā, sirdī atsaucas šis vārds. Saki mums kaut ko, Sibella...

“Es jūs tagad celšu augšup un augšup.”

Viņa ietin mūs savā apsegā – lodē un sāk mūs celt. Vibrācijas paceļas...

Daudz taurenīšu ir atlidojis. Un viņi ir apsēdušies mums uz pleciem, vairāki taurenīši uz katra. Parasti priekš manis taurenis ir dvēseles simbols. Tātad, tās ir radniecīgās dvēseles, kuras ir atlidojušas tam, lai palīdzētu mums pārvest Krēslu.

Mums tagad norit vibrāciju pacelšanās un visu laiku nāk klāt gaisma, kā parasti mēdz būt Krēslā... vibrāciju pacelšanās un savienošanās Vienotībā. Šajā līmenī, kur mēs esam tagad, mēs esam savienoti vienotā kanālā... Šī Būtība ceļ mūs augstāk par sevi, nodod nākošajai Būtībai. Mūs uzķer un nes vēl augstāk.

Vēl augstāk paceļamies. Tagad es redzu, ka mēs esam pacēlušies uz 7. dimensijas līmeni. Viņš, protams, nav no ārpuses, bet mūsu iekšienē, mēs esam aktivizējuši mūsu 7. dimensijas kristāliskos ķermeņus.

Un šeit ir īpaša kristāliska enerģija. Piesūcinieties ar to. Sajūtiet sevi par eņģeļiem...

Šeit domas ir gaišas, tīras, kristāliskas. Šeit mēs uzticamies, mēs esam kā bērni – rāmi, maigi, uzticīgi, glāstīgi, atvērti, priecīgi... Mēs esam radīti tādi, mēs esam iegājuši savā sensenajā kvalitātē – eņģeliskajā.

Šajās enerģijās mēs arī beidzam mūsu meditāciju.

Pievienots 10.04.2012

http://www.sanatkumara.ru/stati/meditatsiya-okean-stracha

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Krieviski “оно” (Tulkotāja piezīme)