Nekas neatgriežas pie ierastās kārtības

24.04.12

12 04 25Runa ies šodien par tevi kā Monādi un Dvēseli.

Kad Monāžu Tēvs-Radītājs[1] iznāca no Sevis pirmoreiz, vēloties saprast Sevi kā Būtību ar viņas iespējām, tas bija revolucionārs solis Viņa Attīstībā. Viņš iznāca aiz Sevis ietvariem un paskatījās uz Savu Es Esmu no malas. Skats no malas pieņem, ka Viņš spēja ieraudzīt ne tikai Sevi, bet arī citus tādus pašus kā VIŅŠ.

Un mēs jau zinām, ka Monāžu Tēvi-Radītāji ir vairāki.

Cik? Kaut vai kārta ir kāda?

Vairāki, ne vairāk par desmit.

Tie ir septiņi Virsvisumi?

Apmēram tā, neviens nezina, skaties.

(Ieraudzīju “vērpeti”, kas spirāliski savijas, katrs visums tajā – viļņa spirāles nākošais “solis”. Nekāda viļņa daļa nav atdalīta no visa. Un vilnis kā vērpete atgādina fraktāļus, jo taču viļņa iekšienē – lielākā viļņa “soļa” sīkāks atkārtojums.)

Tātad septiņi Virsvisumi – tas ir mīts?

Kāpēc mīts, vienkārši sākumradīšana Pirmsākumradītāja līmenī ir nepārtraukta un neietver etapus un robežas. Mēs nevaram teikt, ka Viņa līmenī bija pakāpieni vai atpūtas periodi, vai darba periodi. Šeit nav pārtrauktības un detaļu-daļu. Un tā, viņa Radīšana norit nepārtraukti un dzemdina Sevis Fraktāļus arvien vairāk un vairāk. Nē, arvien mazāk un dziļāk, tā būs pareizāk.

Un Monāžu Tēvs-Radītājs un cilvēks – tie ir Pirmsākumradītāja fraktāļi?

Kaut kādā ziņā – jā. Mēs vairāk esam līdzīgi Viņa Radījumam – Monāžu Radītājam. Protams, Cilvēks kā radījums – tas ir fraktālis fiziskajā plānā.

Tad beidzot es sapratu šo izteikumu – ka mēs esam radīti pēc Radītāja ģīmja un līdzības. Bet tā tik daudz versiju jau iziets... un šīs jēdziens tā mani interesēja! Ceru, tā ir pēdējā šī izteikuma izpratne?

Nekā nav ne pirmā, ne pēdējā. Viss atnāks pie sapratnes savā laikā. Katra Visa daļiņa ir radīta no Viņa. Nav nekā mūsos, kas kaut kad nav bijis Viņš. Mēs visi esam radīti no Viņa. Gan visa Viela, gan visi Laiki, gan visa Telpa ir Viņa sākotnējie potenciāli. Cita lieta, ka šie potenciāli ir realizēti tajā Radījumā, kuru radīja Viņš kā Vieninieks. Tieši tāds pats cita Sākumradītāja potenciāls realizējas pilnīgi citādi.

Saki, ja mēs atrodamies radīšanas beigu etapā, tas ir, pašā viļņa dziļumā, mēs esam paši mazākie Monāžu Radītāja atkārtojumi, tas nozīmē, arī paši sakoncentrētākie pēc enerģijām un paši pilnīgākie, jo radīšana taču pilnveidojas? Bet mēs esam pēdējā radīšanas etapā?

Ja tev teiktu, ka jūs esat pilnīgāki par Radītāju, tad tas būs saknē nepareizi, jo ne jūs taču Viņu radījāt, bet Viņš jūs. No otras puses tu pareizi esi sapratusi radīšanas etapus – no vienkāršā uz sarežģīto, no mazā un diženo, no nepilnības uz pilnību. Tas ir evolūcijas process, un tās būtnes, kuras stāv evolucionārā vijuma virsotnē, dabiski ir daudz pilnīgākas par tām, kas sāka vijumu.

Vai var salīdzināt planētas lemūriešu rasi, atlantisko un ārisko rasi pēc apziņas un saprāta līmeņa? Man gribas saprast starpību starp mums, un kā mēs turpinājām evolūciju. No vienas puses, mēs esam turpinātāji, un mums jābūt uz šī pamata attīstītākiem, no otras puses, mēs zinām, ka pēc civilizācijas līmeņa atlanti bija priekšā. Vai mēs neesam degradējušies pēc apziņas un saprāta?

Šis jautājums ir pats galvenais apvienošanās Kristus-apziņas Režģī lomas sapratnei. Tici, no šī jautājuma sapratnes jūs kļūsiet tikai viedāki.

Tad, lūk, Lemūrijas rase pieskārās pašām maigākajām un augstākajām dievišķajām vibrācijām, viņa bija uz planētas vēl ne tik tālu no sākotnējās idejas radīt planetāru vienotības rasi kā Visa apvienotu apziņu. Un rases ideāli bija tie paši, kurus sludināja Buda, Jēzus, Kampanella un citi Skolotāji-apgaismotāji. Viņi runāja par citam cita nopelnu atzīšanas augstu līmeni, par saskaņu un cieņu, godāšanu un vispārēju mīlestību. Šie ideāli tika sēti no seniem laikiem. Un katrs no tiem, kas lasa šīs rindas, var atcerēties kā dzīves, kur jūs iemiesojāt tādas idejas, tā arī dzīves, kur jūs sīvi pretojāties. Jums bija jāpamēģina idejas no visām pusēm, lai SAPRASTU UN IZVĒLĒTOS, bet neietu cita viedokļa pavadā.

Un tā, lemūriešu apziņa bija sākumā radīta ar lielu pacietības rezervi, ar cieņas un godāšanas vienam pret otru ideāliem. Tas bija blīvuma apgūšanas sākums vēl līdz “krišanai”.

Taču saprāts bija vēl paslikti attīstīts. Saprāts – tā ir atšķiršanas un apjēgšanas sajūta; tā ir izzināšana un radīšana atbilstoši zināšanām; tā ir spēku, likumu, enerģiju izmantošana; sevis un vides izzināšana, sevis un vides aktīva izmainīšana; jēdzienu, morāles, izglītības, zinātnes utt. attīstība; tas ir dvēseles pilnveidošanas veids.

Saprāts ir Vienotās dvēseles pilnveidošanas veids. Aiz visiem jēdzieniem, aiz visiem jaunievedumiem atrodas no jums slēpts mērķis – Vienotās dvēseles apmācība un apgaismošana, viņas pilnveidošana spēcīga Saprāta veidošanai uz Planetārās Vienotības jauna pamata.

Kā mēs zinām, matērijas mērķis ir saprāta attīstība. Šī frāze, tāpat kā daudzas citās, kuras lielas tēlainas, ir burtiska.

Visa cilvēces evolūcija ir pakļauta Tēva-Radītāja vienotai idejai – dziļāk un daudzpusīgāk aptvert Sevi, izzināt un pilnveidot savu Pilnību. Tāpēc jūsu rase, tāpat kā daudzas citas, apveltīta ar īpašu izzināšanas paņēmienu – radīšanu savā dvēseles attīstības līmenī.

Citas tamlīdzīgas Pasaules-ēkas rases arī ir apveltītas ar paņēmienu izmainīt sākuma realitāti pēc savas saprašanas, atbilstoši savai attīstībai. Viņas izmaina sākuma realitāti, tas ir, pārveido sevi. Tēvs pilnveidojas, pārveidojas un aug, evolucionē un izzina caur mūsu saprātu.

Mūsu apziņa – tas ir sākuma radījums. Mūsu saprāts noteiktā apziņas vidē – evolucionārās attīstības gala rezultāts. Evolūcijas mērķis – attīstīt radīšanas paņēmienu, tas ir, pilnveidot ne tikai uztveri (apziņu), bet arī reorganizāciju un apzinātu attīstību (saprātu).

Atlantiskā radīšana it nemaz nebija sliktāka kā jūsējā, taču tā nebija vispārēja, globāla, priekš visas planētas. Kā mēs zinām, mūsu planēta ir daudzdimensionāla saprāta radīšanas reaktors, saprāta, kurš apzinātos, bet ne tikai uztvertu dažādus blīvuma līmeņus.

Atlantiskā rase – planētas matērijas procesu un to vadīšanas sapratnes ļoti augsta lidojuma laiks, taču tas ir tikai zinātnes veidošanās kodols priekš planētas. Mēs tagad sīki neanalizēsim šīs rases grūtības, viņas noslāņošanos apziņas līmeņos, konfrontācijas, ambīcijas un cīņu, kā rezultātā izveidojās jūsu rase. Svarīgi zināt, ka tas bija jauns solis uz intelektu un mīlestību.

Divas rases – šo īpašību – intelekta (atlanti) un mīlestības (lemūrieši) – nesējas savienojās, lai izveidotu jūs. Un tagad jūs esat abu īpašību nesēji, un jums ir svarīgi zināt, ka jūsu funkcijas jeb uzdevumi – savienot sirdī abus šos jēdzienus, lai sāktu integrēt tos vieduma un varenības līmenī.

Intelekts – tā ir radīšana izziņas līmenī. Mīlestība – tas ir savienošanās vienotībā totālisms. Kad abas daļas savienojas nevis galvas līmenī, bet sirds līmenī, viņas spēj gan uztvert dziļāk Pasaules-ēkas Likumus, gan uztvert Augstāko Apziņu Klātbūtni, gan pilnveidot rasi jau jaunā attīstības veidāpar labumu visiem, kas ir Vieduma Atslēga.

Viedums ir intelekta un mīlestības savienojums. Viedums iet pa priekšu Varenībai. Viedums ietver visu kā “citu sevis” pieņemšanu. Vieduma attīstība ved pie planetārās savienošanās augstā vienotības apziņas līmenī.

***

Kurā etapā no viļņa izdalījās Mūsu Tēvs, kurš radīja mūs kā Monādes?

Viļņa iekšējā etapā. “Vērpetes” iekšienē parādījās Vienotā Viļņa iekšēji atdalījumi, tai pat laikā tu redzi, ka tie nav atdalīti no Veselā. Vilnis sāka atgādināt virves, savītas no dažādām plūsmām jeb “auklām”, formu. Šie atdalījumi parādījās, kad Pirmsākumradītājs atrada vairākus Sevis attīstības variantus. Un Viņš arī turpmāk pilnveidos Sevis attīstības veidus. Radīšana neapstājas, un arvien jauni attīstības varianti tiek izzināti praksē. Citos visumos jau norit jauni eksperimenti, kurus jūs varētu nosaukt par pārdrošiem. Taču tie ir radījumi no Augstākā Saprāta, kurš nebaidās sabojāt sākotnējo radījumu, Saprāta, kurš ir sācis Radīšanas Viļņa jaunu versiju.

***

Sākuma bija radīts sākotnējais visums, bet pēc tam jau nākošajā Pirmsākumradītāja sadalīšanās etapā tika radītas “detaļas”, sīkumi, piemēram, Monāžu Radītāji, kuri bija Apziņas un Saprāta sākotnējie radījumi.

Vai visi Monāžu Radītāji, kuru mēs saucam par Tēviem, ir vienādi, un vai visi viņu radījumi (vai visos Virsvisumos) atgādina cits citu?

Nē, pirmajos Virsvisumos, kā vienmēr mēdz būt sākuma etapā, tika radīti pavisam citu Principu Radītāji. Tas ir Sevis apzināšanās uz ārpusi sākums un mijiedarbības veidi ar Augstāko Radītāju, Tēvu-Absolūtu. Tālāk – sākotnējās sekošanas iekšējiem procesiem veids, Sevis kā Ūnikuma, Universuma, savu iespēju, savas apziņas, sava potenciāla un savas vēlēšanās radīt apzināšanās veids. Tie visi ir diezgan ilgstoši procesi, taču kvantu laika apstākļos tie ir bezlaicīgi. Procesi sākotnēji bija ļoti smalki, atbilstoši radīšanas smalkajām vibrācijām un sākuma enerģijām. Domāšanas procesa aizmešanās notika jau radīšanas vēlajā etapā. Un saprāts kā šī procesa rezultāts ir vēls atklājums un sākotnējās apziņas milzīgas evolūcijas rezultāts.

Pastāsti par skaņu kā radīšanas veidu.

Mēs zinām, ka vilnis, skaņa, enerģija ir informācijas eksistences, pārraidīšanas izplatīšanās veids. Informācija – tie ir mūsu attīstības jēga un veids.

Paskaidro, lūdzu.

Jo vairāk tu vari apgūt informāciju laika vienībā, jo plašāks tavs saprāts un lielāka iespēja apzināties. Sistēmas, kuras eksistē kā saprāta vienības ugunīgajā slānī, ir radītas kā informācijas uzkrājēji un atmiņas arhīvi Vienotās dvēseles eksistences milzīgiem areāliem.

Paskaidro mums Vienotās dvēseles simboliku, ko tu domā ar to?

Vienotā dvēsele radīta Būtībai, tā ir Būtības, apvienotas pa vertikāli, Dvēsele. Jūs pēc nāves vai augšupcelšanās savienojaties ar tās fragmentiem. Jūs šajā attīstības etapā esat Vienotās dvēseles, kura aptver Būtības Vienotību, vietējie fragmenti.

Monāde radīja uzreiz sākotnēji Vienoto dvēseli jeb ir vēl kaut kādi dvēseles radīšanas pakāpieni?

Protams, ir. Monāde pašizzināšanas vajadzības apmierināšanai radīja Milzīgu Dvēseli, gandrīz tādu pašu, kā pati Monāde, tā ir viņas izzinošā un telpā un laikā atvērtā daļa. Taču tas pagaidām nav tas, ko mēs saucam par Vienoto dvēseli. Šī Monādes sākotnējā daļa sāka radīt savas daļas dažādu realitāšu un sistēmu izpētei... (nāk informācija aiz mana saprāta ietvariem, vēl kaut kā izpētei).

Tu esi malacis, esi sākusi saprast, ka ne visu tu vari apzināties, tāpēc ka ne visu var izteikt ar lineāru valodu. Tu šajā gadījumā apzinies informāciju ar apziņu, taču neaptver ar prātu, tāpēc ka tavs cilvēciskais saprāts pagaidām apzinās, taču neatšķir tevis realitātes kvantu līmeņus.

Apmēram tā, it kā es būtu atvērusi kvantu fizikas mācību grāmatu – formulas un jēdzieni ir ļoti tāli no manas realitātes.

Taču tas nav briesmīgi, visu var saprast kaut kādā sākuma līmenī ar sirdi. Tad, lūk, šie sākotnējie dvēseles līmeņi vēl tālu bija no saprāta. Dvēsele mācījās Dzīvību. Tagad Dzīvība kā Augstākais Jēdziens ir viscaur Pasaules-ēkā, un tas ir Dvēseles nopelns.

Šī dvēsele nebija kolektīva, sekojoši, viņa nevarēja būt Vienota. Viņai stāvēja priekšā radīt savus attīstības līmeņus, savas daļas, fragmentus, blīvumus, formas un ķermeņus. Tas ir, Dzīvības apgūšana – tas pilnībā ir Dvēseles nopelns.

Tas mūsu ezotēriskajā izpratnē ir Atmas ķermeņa jēdziens?

Apmēram jā. Un, lūk, kad dvēsele sāka savienot savus fragmentus, radās jēdzieni “Vienotā Dvēsele”. Viņa katrai Dvēseļu Ģimenei eksistē. Tas ir, Ģimene – tas ir Māte-Tēvs-Radītājs sevis fragmentiem, kuri vēl pēc tam sadalījās ne reizi vien. Un tagad atkal apvienojas.

Šeit ietilpst gan dzīvnieki, gan augi?

Nē, tur arī ir tā lieta. Sākotnēji jūs kā pirmatnējā dvēsele izgājāt šūnas, daudzšūnu būtnes utt. apzināšanās līmeni. Jūs izgājāt Sākotnējā dvēselē visas stadijas un attīstības līmeņus. Tagad dvēseļu fragmentiem, apgarojošiem cilvēciskos biodatorus, nav tādu stadiju. Jo Vienotā dvēsele ir izgājusi to un neatgriežas, bet iet tālāk.

Dažās mācībās eksistē jēdziens, ka viss atgriežas pie ierastās kārtības.

Kāda jēga? Viss neatgriezeniski mainās un pārveidojas, transmutējas un transformējas. Šī frāze bija aktuāla trešās dimensijas apziņas līmenī cilvēkiem, kuri no gadsimta uz gadsimtu neattīstījās un bija prognozējami. Un viņi dzima un mira, saglabājot, taču ne attīstot. Tagad jūs esat iznākuši uz nākošo attīstības vijumu, kuram saknē ir jānomaina jūsu realitātes izzināšanas un apgūšanas veids saskaņā ar Kosmosa likumiem: nekaitē un cieni dzīvību. Ne tu viņu radīji, ne tev tad arī nonāvēt viņu.

Un tā, Monādei atbilst viena sākotnējā dvēsele. Bet cik tagad ir Vienoto dvēseļu Monādei?

Vairākas, kuras pēc tam vienalga savienosies dvēseļu Monādiskajā vienotībā. Bet tā būs pavisam cita būtne, it kā koka sēkla pārvērstos mežā.

Cilvēciskais saprāts ir radīts, lai aptvertu visu Monādi un kļūtu samērā ar savu attīstību un integrāciju ar tādiem pašiem saprātiem par Monāžu Tēvu. Savienotos ar citām tādām pašām Monādēm un izietu aiz Pasaules-ēkas robežām. Tam Viņam vajag sākt visu sākotnēji – radīt uztveres sistēmu, telpu un laiku, utt., taču jaunā savas attīstības aplī. Nekur neatgriežoties.

 

Pievienots 25.04.2012

http://www.sanatkumara.ru/stati/nichego-ne-vozvraschaetsya-na-krugi-svoya

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Tieši viņu mēs saucam par Debesu Tēvu.