Fragmenti no čenelingiem Augšupcelšanās Krēslā

12 06 05 2Pie mums ir atnākušas Saules hierarhijas nodaļu Galvas: Karmiskā Nodaļa, Akašas Hroniku Nodaļa, Kristus-apziņas Nodaļa, sieviešu un vīriešu integrācijas Nodaļa, Planetārā Nodaļa. Viņas paskaidro, ka katrs no mums ir uzskaitē Saules un Planetārajā hierarhijā, tāpēc ka mēs esam tie, caur kuriem virzās mūsu Planetārā Vienotība, Augšupcelšanās. Saules hierarhijā jūs pazīst pēc sejas, pēc vārda, zina visus jūsu soļus un palīdz pareizi domāt, ved jūs pa to ceļu, kuru jūs iecerējāt iet paši dvēseles līmenī.

***

No pašas bērnības vecāki un skola deva mums upurēšanās mācības. Dažādos notikumos vienmēr meklēja vainīgo. Un jūs varat atcerēties bērnības notikumus, kad jūs apsūdzēja, bet jūs nebijāt vainīgi. Jūs izgājāt nevainīgā upura mācību. Upuris taču vienmēr ir nevainīgs. Upuris ne pie kā nav vainīgs, bet uz viņu visu sagāž.

Kad mēs mēdzam būt vainīgi? Kad uzņemamies atbildību. Taču mēs sakām, ka ne vienmēr tās ir likumsakarības, mēdz būt arī nejaušības. Tas nenotika tāpēc, ka kāds mani pieveda pie tā. Tagad negatīvie notikumi gadās, lai izgaismotu jūsu negatīvās jūtas, kuras vēl nav izstrādātas, kuras ir slēptas no jums. Teiksim, jūs nokļuvāt avārijā, jums kāds nodarīja pāri. Kādas jūtas man atklājas šajos gadījumos?

Attīros pēdējo reizi, piedodu sev un saku: neviens nav vainīgs. Paldies par mācībām, kuras palīdzēja ieraudzīt manī vēl kaut ko tumšu. Es piedodu sev un savam pāridarītājam, tam, kurš bija cēlonis – tīšs vai netīšs – manam gadījumam. Tas ir tas nepareizais uzstādījums, ar kuru mēs varam tikt galā. Tāpēc ka galvenais cēlonis esmu es.

Tiekam galā ar šīm jūtām.

Kā mēs varam atrast upura tēlu attēlā vai simbolā? Man atnāca sasistas olas simbols, kā nevainīga upura tēls. Pati ola nav vainīga, kāds to sasita. Mēs ievietojam šo upura programmas simbolu lielā rozē savā aurā, un visa negatīvā programma pa pēdām tam ieiet rozē, iesūcas. Roze aizveras pakāpeniski, mēs viņu transportējam uz augšu, aiz mājas robežām, un tur izkaisām pa atomiem. Šīs enerģijas vairs nav.

Un apsējam sevi ar jauno Kristus-apziņas enerģiju. Kopā ar Tēva enerģiju, kura tagad nāk pa sutratmu, piepildām sevi ar programmu: “Es uzņemos atbildību par savu dzīvi. Neviens nav vainīgs pie tā, kas ar mani ir noticis vai notiks turpmāk. Tas man ir vajadzīgs dvēseles līmenī, šīs mācības es izeju, lai pilnībā apzinātos sevi un savus uzvedības modeļus tajā skaitā. Kaut kur, iespējams, es arī meloju, ne tikai citiem, bet arī sev. Kaut kur neļauju ieraudzīt cēloņus, neaizdomājos, neanalizēju. Kaut kur, iespējams, rīkojos reaktīvi: man pa pieri, un es pa pieri (kā reakcija), man rupjību, un es rupjību, man pāridarījumu, un es pāridarījumu.”

Taču mēs tagad pārejam uz citu pozīciju: uzvedies augstāk, nekā tie cilvēki, kuri tev dara pāri, tāpēc ka tu jau esi citāds. Neatļauj sev reakcijas šī cilvēka līmenī. Tavām reakcijām ir jābūt Kristus-apziņas līmenī: es saprotu tevi un piedodu tev. Un es neatbildēšu tev ar to pašu. Viss beigsies pie manis, es pārstrādāšu tavus negatīvus, manī pietiek gaismas, lai viss beigtos pie manis, lai es nevienam tālāk to nenosūtītu. Mēs apgaismojam ar savu gaismu un transmutējam tumšo enerģiju. Mēs jau paši esam tagad kā eņģeļi un varam transformēt enerģiju. Mēs varam izanalizēt situāciju un saprast, jā, iespējams, cilvēkam nav taisnība, bet viņš tagad ir tāds. Rīt viņš būs citāds, citādi domās. Ja es sākšu viņu iekarsēt, atbildēt viņam, tā būs mana karma, nevis viņējā.

Mēs varam apgaismot telpu ap sevi. Nav jēgas darīt pāri cilvēkam, ja viņš ir savienojies ar Zelta Eņģeli. Viņu nevar izvest no pacietības, tāpēc ka sirds un ķermenis dzied no dzīvesprieka.

Jūsu dvēsele jums sirdī ir kā mazs bērns. Viņa saplūst ar jums, piesūcina jūs un saka, ka mēs ar tevi tiksim galā ar visu dzīvē – ar visām netaisnībām... Mēs ar tevi vairs nekad nejutīsim upurētību, nemeklēsim, kurš vainīgs. Tāpēc ka vainīgo nav.

***

Ir ieradies Sanats Kumara, lai iepazītos ar tiem, kas viņu nepazīst... Viņa enerģijas ir kļuvušas caurspīdīgākas un smalkākas, izmainījušās. Taču vienalga viņa klātbūtne ir vibrācijas sirds centrā, īpašs siltums, mīļas svārstības, karstums. Viņš ir nolaidies ar savu daļiņu un vadīs šodien meditāciju.

Šodien saruna ir par dvēseles uguni – trīslapu liesmu. Viņš rāda baltu lapiņu, ceriņkrāsas violetu un tumši violetu. Viņš saka, ka jūs varat paskatīties, cik liela liesma paceļas jums no sirds centra.

Baltā liesma ir cilvēka apziņas tīrības liesma. Tas ir garīgais plāns. Cilvēks nav pārāk vieds vēl, viņš zina maz, un viņa apziņa un saprāts ir pavisam bērnišķīgi. Tumši violetā liesma ir fiziskā blīvā plāna liesma, taču viņa arī ir ļoti tīra. Ceriņkrāsas violetā liesma ir dvēseles plāns, fiziskā savienošana ar garīgo, balstoties uz baltās liesmas gaismu un mīlestību.

Tas ir, gars mūsos vēl ir pavisam jauns, jauniņs, neinformēts. Ar dvēseles un ķermeņa savienošanu nodarbojas gars, viņa liesma apkārt šīm liesmām iet spirālē uz augšu. Sanats Kumara ir cilvēka saprāta un apziņas liesmas glabātājs uz planētas.

Sanats Kumara it kā sēž tagad mūsu vidū un brīvi runā caur mani. Viņš sarunājas ar mums no sirds. Viņam gribētos izstāstīt mūsu vēsturi – cilvēku civilizācijas rašanās vēsturi. Man tas nav zināms... kas atnāks, tas atnāks...

Sanats Kumara miljoniem gadu ir bijis klātesošs uz planētas. Caur viņu ir izgājušas vairākas cilvēku civilizācijas, tikai formas bija citādas. Taču rasu apziņa bija augsta, tāda pati kā cilvēkiem, tas ir, viņi bija augstas sabiedriskās apziņas nesēji. Šīs civilizācijas sabruka, tāpēc ka radītāji nesasniedza savus mērķus. Viņi plānoja fiziskā cilvēka savienošanu ar garīgo caur dvēseli. Viņi plānoja organizēt vertikālu apziņas un saprāta tiltu, un priekš tā uz daudzām planētām tika radītas jaunas rases, kurām bija jāapzinās visi apziņas līmeņi līdz pat Tēvam. Taču šīs fiziskās rases bija tik lielā mērā sazemētas, ka nespēja pacelt savu saprātu uz garīgumu, un tāpēc tika aizvāktas vai sadedzinātas.

Mūsu Debesu Tēvs un mūsu ķermeņu un apziņu radītāji mācās no kļūdām tāpat kā mēs. Tas, ka viņi pieļauj kļūdas, ir normāli, neviens nenosoda un netiesā viņus par to. Eksperiments mēdz būt Padomes atzīts par bezjēdzīgu, nesekmīgu, un tiek likts priekšā to aizvākt kā neveiksmi. To sagrauj un sāk nākošo eksperimentu.

Es biju šo eksperimentu liecinieks, saka Sanats Kumara, es arī gāju Logosa ceļu – apziņu radīšanu, darbu ar apziņām, jo tikai pēc apziņas rase var tikt izcelta un atzīta kā savu misiju izpildījusi vai neizpildījusi. Tieši apziņa un saprāts ir cilvēka evolucionārās attīstības kvintesence.

Apmēram pirms 250 000 gadu Sanats Kumara un rasu būvētāji nonāca pie tā, lai radītu vēl vienu eksperimentu – cilvēku rasi, un savienotu viņu ar Sīriusa un Plejāžu apziņu. Tika paņemta cilvēka dzīvnieciskā forma, un iekš dzīvnieka DNS tika iepītas plejādiešu un sīriusiešu DNS. Uz šo DNS pamata tika radīta jauna rase.

Un, kas ir raksturīgi: ka paši eksperimentētāji ieiet šajos jaunajos ķermeņos, lai apzinātos šīs rases problēmas, kā labāk strādāt ar jauno apziņu. Viņi ir eksperti apziņas un saprāta attīstībā smalkajā plānā. Tas ir, viņi dzīvo fiziskajā plānā, taču pa naktīm viņi nonāk savā sensenajā apziņā un nodarbojas ar pētījumiem, mācās radīt kaut ko jaunu. Tā notika arī uz Zemes. Ar daudziem dziļiem eksperimentiem mēs panācām to, ka apziņa sāka attīstīties. Tagad cilvēks saprātīgais tuvojas tam, lai kļūtu par cilvēku dievišķo.

Cilvēks dievišķais – tas ir augsta saprāta cilvēks. Nevis vienkārši tas, kurš rada realitāti, bet tas, kurš ir vieds un varens. Šī varenība tiek dota tikai augsti attīstītām būtībām, kuras vairs nebūs pretnostatītas viena otrai, neizmantos augstas zināšanas cīņai, sacensībai un konkurencei, kā tas bija Atlantīdā, kā tas ir arī tagad. Tieši pēc saprāta cilvēce tagad dalās augsti attīstītos, noteiktu ceļu nogājušos, un tajos, kas vēl ir nepietiekoši izglītoti. Viņi turpinās savas dzīves uz fiziskām planētām. Tiem, kas spēs augšupcelties ķermeņos, ir savs ceļš. Šie cilvēki ies pie Tēva caur apziņas attīstību, viņi savienos savu saprātu visos vibrāciju slāņos. Viņi spēs būt saprātīga būtne ne tikai tajā vietā, kur eksistē viņu formas, bet arī visos pārējos slāņos.

Zeme ir svarīgs tāda augsta saprāta attīstības eksperimenta punkts. Tas ir viens no Galaktikas zinātniskajiem laukumiem cilvēka galaktiskā saprāta audzēšanā. Galaktikā ir radīts daudz zinātnisku “biroju”, kur ļoti blīvi strādā ne tikai ar cilvēka, bet arī citu planētu būtību saprātu.

Cilvēks mācās apzināties starptelpiskumu, daudzdimensionalitāti. Tā ir jauna viņa attīstības pakāpe. Neeksistē nemaz tik daudz rasu, kuras varētu saprast cilvēku viņa attīstības līmenī. Piezīmēšu, ka cilvēks no paša sākuma, no pašas “apakšas” ir radoša būtība.

Kas tas ir – radošas būtības? Tie ir Pirmradītāja Dēli, Radītāji[1]. Katrs no jums ir Radītājs. Galaktikā ir vēl daudz eksperimentu, tādu pašu jā jūsējais, kur radītāja funkcijas ir dotas tām rasēm, kuras paceļas.

Vēlreiz gribas pasvītrot, ielikt jūsu krūtīs domu, ka cilvēks patiešām ir realitātes radītājs, kaut arī vēl slikti apzinošs, ko viņš dara un kā. Atkārtoju jums, ka jaunrade ir Dēlu Radītāju, pašu augstāko būtību, sākotnējā iezīme. Katrs no jums augšējos plānos apmācīsies visuma līmenī – radīt visumu, radīt dzīvas būtnes, apziņas un formas, strādāt ar DNS, strādāt ar Galaktikas Gaismu, Padomēs, kuras nomierina un dzēš konfliktus. Tiem, kas izzina jauno, ir ļoti daudz radošu specialitāšu Galaktikās, kuras jūs gaida, tos, kas augšupcelsies. Tas ir jūsu jaunās realitātes sākums – augšupcelšanās ar ķermeni un ar saprātu.

Cilvēks, kurš augšupceļas no nāves, atstāj savu saprātu nokodētu, bet cilvēks, kurš augšupceļas ar ķermeni, paņem līdzi pilnu savu saprātu un pilnu apziņu uz nākošo līmeni, kas ir pirmrindas tehnoloģija.

Tagad es gribu vest jūs uz savu mājokli uz Venēras. Tas neatrodas uz pašas Venēras, bet blakus planētai, jūs saskarsieties ar ļoti augstām vibrācijām, tas aktivizēs jūsu smalkos ķermeņus.

Viņš savāc jūs tīklā sevis iekšienē. Tā ir pils zāle, bagātīgi izrotāta ar augiem, mēs redzam lielu dārzu, kur mūsu ķermeņi sāks transformēties, lai izturētu tās enerģijas, kuras tiks mums dotas. Notiek mūsu lauku nolīdzsvarošana: ķermeņa labā un kreisā puse, augša un apakša, priekša un mugura.

Augša atveras. Mēs redzam bezdibeņa kosmosu, it kā ceļamies uz augšu kopā ar zāli. Mūsu priekšā parādās portāls, un mūs iesūc caurulē, it kā akvaparkā, mūs nes. Šeit ir maz gaismas, tāpēc ka kosmoss ir atvērts, bet viss zem mums mirdz – grīda un sienas, mūsu ķermeņi arī mirdz. Vieni mirdz vājāk, citi stiprāk. Mēs varam ieraudzīt Sanatu Kumaru, Viņš ir pieņēmis formu, un mēs redzam augstu, augstu baltu figūru, vizuļojošu, mirdzošu. Viņš apgaismo visu telpu ar sevi, notiek iniciācija. Iesūciet tās enerģijas, kuras jūs jūtat, ar saviem smalkajiem ķermeņiem, piepildieties ar šo īpašo enerģiju, kura vajadzīga jums augšupcelšanai un jūsu ķermeņu augšanai, gaismas ķermeņu atvēršanai. Viņš pasvītro: augstāku vibrāciju saprāta radīšanai. Šeit tiek ielikts jūsu pamats nākotnes saprātam, kurš funkcionēs pa pēdām augšupcelšanai – tam saprātam, kurš spēs apzināties realitāti, nevis tikai saņemt sajūtas, kurš spēj strādāt un saprast, ko vajag darīt, kā strādā enerģijas, kāda ir jēga dzīvei šeit... Viss tas ir saprāta funkcijas. Viņš tagad aktivizējas jūsos, jūsu smalkajos aspektos, kuros jūs šurp atnācāt.

Sanats Kumara saka: Mēs veicam eksperimentus ar cilvēkiem. Tagad rit eksperiments, kad Mēs mācām jums ļoti augstas zināšanas, skatāmies, kā tas atspoguļojas uz cilvēka apziņu – cik lielā mērā aug apziņa, kā tā virzās uz priekšu. Atzīstas, ka Augšupcelšanās Krēsls Viņiem ir zināms placdarms darbam mūsu eksperimentos. Viņi atseko, kā viņi iedarbojas uz cilvēku tālāko virzību.

 

Pievienots 05.06.2012

http://www.sanatkumara.ru/stati/otrivki-iz-chennelingov-na-kresle-vozneseniya

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Krieviski: “Это Сыны Создателя, Творцы.” (Tulk. piezīme)