Kristus-apziņas seminārs

Kristus-apziņas seminārs ALTAJĀ: sagrauj savus šablonus

29.07.12

12 08 10Ir beidzies mūsu lieliskais brauciens un Kristus-apziņas seminārs Altajā. Mēs sapulcējāmies vairāk kā 60 cilvēku. Mūsu brauciens bija lieliskā karstā laikā, viss mums bija labvēlīgs, un garastāvoklis bija lielisks.

Mūsu ceļojums sākās divu upju – Katuņas un Čemalas – saplūšanas vietā, bet beidzās ļoti skaistā un enerģētiski stiprā Altaja vietā – upju Ilgumeņas un Katuņas saplūšanas vietā. Tieši šeit noritēja Kristus apziņas seminārs. Sākumā es biju ieplānojusi Kristus-apziņas savienības kongresu, lai noformulētu savienības eksistēšanas nolikumus un noteikumus. Taču mēs tā arī netikām līdz šai tēmai, iespējams, uz šodienu tas arī vispār nav vajadzīgs. Pietiek ar mūsu klātbūtni šajā Apziņas Režģī un apziņas līmeņa, uz kuru mēs visi tiecamies, sapratni.

Katram no mums ir dvēseles aspekti, mūsu uzdevums ir apzināties šos līmeņus, apgūt šos aspektus un iemācīties vispār atšķirt apziņas, enerģijas un informācijas līmeņus, apgūt radīšanas instrumentus, iemācīties radīt. Pats interesantākais, ka tā realitāte, uz kuru mēs pāriesim pēc augšupcelšanās, vēl nav radīta. Seminārā mēs spērām pirmo soli šajā realitātē un sapratām, ka pagaidām nevaram atiet no trešās dimensijas tēliem, uzstādījumiem un realitātes savos radošajos projektos. Mēs izrādījāmies nespējīgi apzināties pasauli bez laika un telpas citos ķermeņos un ar citām iespējām. Domāšanas inerces spēks, ieraduma spēks pagaidām saglabājas. Taču domāju, ka mūsu domas un tiekšanās seminārā tomēr tika pagrieztas uz nākotni kopā ar Kristus radīšanas kodiem, kurus mēs iemācījāmies atšķirt Kristus radīšanas čakrā.

Tagad mūsu domas sāks radīt bez nosacījumiem, un mūsu fantāzija saviļņosies brīvi un neierobežoti. Jo mēs taču tagad atrodamies fantastiskas iespējas priekšā – radīt savu pašu drosmīgāko ideālu pasauli un iemiesot sapņus un ilgas, kuri ir priekš mums īstenība, pilnīgi tukšā un tīrā vietā, radīt savas brīvības realitāti.

To pasauli, uz kuru mēs augšupceļamies, nenosaka tādi noteikumi un likumi, kuri eksistē šeit. Atceramies grāmatu “Teloss” un to sabiedrību, kuru mēs tur radījām (mēs – tie ir mūsu 5. dimensijas aspekti tajā skaitā). Viņa stipri atšķiras no mūsu pasaules. To pašu var teikt arī par planētas iekšējām pasaulēm.

Domāju, mēs vienkārši pakāpeniski apgūsim šīs pasaules samērā ar mūsu apziņu “pieaugšanu” un sapratīsim, cik radoša ir tieši mūsu fantāzija un mūsu atklāsmes. Mēs esam pieraduši attiekties pret fantāzijām nedaudz nevērīgi, taču padomājam, kā radīja Dievs Kungs, kad nekā nebija? Tikai ar savām domām un idejām. Cilvēciskā doma radīja sabiedrības likumus un pamatus, iekārtas, kuros mēs tagad dzīvojam un no kuriem gribam izlauzties brīvībā. Mums liekas, ka šī pasaule ir bijusi tāda vienmēr, un nerodas doma, ka visu kā pagātnē, tā arī nākotnē, var izmainīt.

Man šķiet, ka mēs savās domās neradīsim tehnoloģijas pasauli, sadzīvi, tehniku. Mūsu uzdevums drīzāk ir apzināties, ko tad mēs gribam. Mēs vienmēr esam zinājuši, ko mēs negribam, un reti mūsu doma ir noenkurojusies pie tā, bet kas tad būs, ja nebūs šodienas realitātes? Ko es reāli gribu? Vai es “pēc ieraduma” nepakļaušu sevi jaunajā sabiedriskajā iekārtā vecajām nosacītībām un ieradumiem domāt?

Cik liels ir mūsu saprāta radošais potenciāls? Ko mēs varam radīt, izejot no mūsu pasaules nepilnības sapratnes, virzoties uz vispārēju tās pasaules uzplauksmi un pilnību, kura dzimst, balstoties uz mūsu vajadzību un fantāzijas pamata?

Tur ir citi ķermeņi – ugunīgie, citi bērni un citas ģimenes, cita kopība un vienotības likumi. Citas vajadzības un iespējas, cita apziņa un atbildība.

Izejot ar savu apziņu uz 7. dimensijas aspektu, kā mēs varam atlaist savas fiziskās pasaules nosacītības? Savas bailes? Neērtības? Netaisnību? Nepietiekamību? Sevis apzināšanos kā liela varas mehānisma daļiņu?

Grūti sākt apzināties 5. un 7. dimensijas realitāti, bet mēs taču tur vienmēr esam dzīvojuši un tagad dzīvojam. Aizsegs kūst, un pirmās bezdelīgas jau izsitušās cauri viņam un sajutušās Lielas. Tad lai kopā apgūstam šo grupveida apziņu, apzināmies šīs eksistences detaļas caur meditācijām, sapņiem, ceļojumiem un savienojumiem ar Skolotājiem. Sāksim laicīgi uzdot sev jautājumus un gūt konkrētas atbildes, pa kripatiņām, pa lāsēm plēst pušu trešās dimensijas realitāti un stāties uz dvēseles un Kristus-apziņas aspekta līmeņa.

Mūsu sarunas par radīšanu Altajā beidzās ar Maitreijas monologu par to, cik mums grūti pagaidām atstāt trešās dimensijas pasaules sabiedriskās attiecības. Šīs pasaules paradigmas nesavietojas ar kvantu pasauli un ugunīgajiem ķermeņiem. Mūsu apziņa pieaugs tieši tajā daļā, kādā mēs apgūsim jauno pasauli. Sapņojiet, radiet, fantazējiet, piedalieties, lai radītu jaunu pasauli bez verdzības, ar atklātu pieeju realitātes informācijas slānim, bez laika un telpas važām, realitātē, radītā tikai ar jūsu domu un vairāk ne ar ko. Slīpējot un pilnveidojot savu radošo domu, mēs gatavojamies augšupcelšanai uz nākošo realitāti. Mēs daudz reižu esam taisījuši tādas pāriešanas caur nāvi, taču tagad ir parādījusies iespēja izdarīt to, nezaudējot saprātu un apzinoties pāreju uz kvantu realitāti nepastarpināti. Balstoties uz Skolotāju un savu Augstāko Aspektu palīdzību, sāksim pamazītēm apgūt savu domu realitāti. Priekš tā sāksim atsekot un apzināties domāšanas procesu, savu domu loģiku un ierobežojumus. Tas priekš mums vispār jau ir pierasti, taču tagad mēs izejam uz jaunu pakāpi – sāksim apzināties sava Augstākā Es domāšanas līmeni un pat dvēseles domāšanas līmeni. Tas ir iespējams, tā kā mēs izejam uz šiem aspektiem arvien pārliecinošāk un tīrāk. Parādās jaunas perspektīvas, brīvības līmenis, atbildības līmenis, sakari ar Skolotājiem un, pats galvenais, jauns radīšanas līmenis. Mēs atveram jaunu savas eksistences daudzdimensionalitātes lappusi un mācāmies radīt kolektīvā.

Ko tad vajag ņemt vērā, sākot strādāt kolektīvā Kristus-apziņas režģa līmenī? Pirmām kārtām apzināties, ka tu esi mīlestības avots. Nemeklēt atzīšanu un mīlestību no citiem, bet liet viņu, dzemdināt viņu, pastāvīgi jūtot “augstu spriegumu tīklā”, uzturot viņu ar savu degšanu.

Cilvēks, kurš ir “nokrities” kaut kāda iemesla dēļ, momentāni tiek izslēgts no tīkla, nonullējas līdz tam laikam, kamēr neatjaunos “spriegumu” savā šūnā. No tīkla “izlēcis” cilvēks vibrē tajā apziņas līmenī, līdz kuram ir “nokrities”, tāpēc neviens nevar atjaunot jūsu degšanu – spriegumu, izņemot jūs pašus. Domāju, ka šajā apzināšanās līmenī jūs atjaunosiet sevi ļoti ātri, apzinoties cēloni un transformējot to gaismā un mīlestībā, jo mums vienmēr palīdz nepastarpināta saikne ar Radītāju, Debesu Tēvu. Viņš mums ir radīšanas brīvības, bezbailības un iztēles neierobežotības, Domas Varenības augsta piemēra iedvesmotājs.

Sakumā mums vismaz ir jāapzinās, KO mēs gribam, un jau pēc tam jāaizdomājas, KĀ mēs to varam iemiesot dzīvē – tur, kur mums neviens netraucē, izņemot mūs pašus – tajā brīnišķīgajā pasaulē, kurp mēs augšupceļamies. Mūsu paradigmas, kuras mēs mainām ir: ļaunais un labais, uzplaukums un pārpilnība, balanss starp nepietiekamību un pietiekamību, garīguma izaugsme, mīlestība un viedums, saprātīgums un kolektīvisms.

Neuzskatiet, ka šī radīšana ir neiespējama. Būdami mazi bērni, mēs bezbailīgi apguvām šo pasauli, iemācījāmies pārvaldīt fizisko ķermeni, domāt kā cilvēks, just un pat mīlēt pasaulē, kur mīlestība ir liels deficīts. Sāksim apgūt nākošo pasauli kā bērni, ar to pašu bezbailību un pārdrošību, ar tiešumu un mierīgumu, lēnprātību un mīlestību. Mēs palīdzēsim cits citam, priekš tā mēs tad arī esam savienība. Aktīvi rakstiet uz vietni, aprakstot pat sīciņus izrāvienus uz jauno apziņu. Pacelsim sevi paši!

Lai notiek tā!

 

Pievienots 10.08.2012

http://www.sanatkumara.ru/stati/seminar-christosoznaniya

Tulkoja Jānis Oppe