Pabeigsim drāmas

14.08.12

12 08 15Dzīves drāmas nekādi negrib atlaist mūsu apziņu. Lasot daudzu autoru piesaukumus un lūgšanas, dramatizējošus realitāti, mēs apzināmies, ka šie piesaukumi bija uzrakstīti nebūt ne no Augšas, tā kā jau nākošajā apziņas režģī nav notiekošā dramatisma. Nolaižoties trešajā-ceturtajā apziņas dimensijā, mēs nonākam dramatismā un bezizejā, bailēs nākotnes priekšā un Pārejas katastrofā.

Visi gaišie spēki atkal un atkal palīdz ieraudzīt mūsu pasauli bez katastrofas un kataklizmas. Pietiek iziet pat uz savu paša Augstākās apziņas līmeni, lai ieraudzītu pasauli jaunā gaismā. Šodien es izvadāšu jūs pa Cilvēka apziņas režģiem, lai jūs spētu saprast, kāda apziņa atbilst kādam līmenim.

Veicot ceļojumu pa apziņas režģiem, sāksim ar cilvēces veco apziņu, trešās dimensijas Apziņas Režģi. Ja skatās uz viņu no augšas, tad redzam, ka tā ir vienlaidu darva. Melna bieza masa – tā izskatās pamata cilvēces Apziņas Režģis. Ja jūs domājat, ka mēs jau esam pagājuši garām šim slānim, izgājuši no viņa, tad no kurienes viņš ir uz planētas?

Šeit mūsu apziņām ir ļoti grūti uzpeldēt, jo darva ievelk, aplipina, iemidzina modrību un apzināšanos. Trešās dimensijas cilvēki neredz sevi slīkstošus un nemēģina iziet no trešās dimensijas apziņas purva, kur cīņa par eksistenci, par savu matērijas kumosu, par “maizes kumosu”, par vienādību un domāšanas šabloniskumu, par taisnīgumu, par uzvedības štampiem kļūst par karogu, kuru viņi krata, nosodot citādus uzskatus.

Nesen vilcienā bija saruna par veģetārismu. Vīrietis nosodījuma degsmē paziņoja, ka kaut kāda vispasaules organizācija (it kā JUNESKO) ir nolēmusi, ka veģetārisms – tas ir psihisks traucējums cilvēkā. Un vispār, piebilda viņš, Dievam un smalkajai pasaulei, “visam tam”, vairākums, 90% cilvēku, netic. Es piekritu, kas tas patiešām ir tā, netic, taču tas nenozīmē, ka atlikušajiem 10% nav jāseko savai patiesībai, ticībai, uzdevumam.

Apziņas tiražēšanas, domāšanas vienādības agresīvā vide rada bailes tiem, kas sāk pacelt sevi no darvas. Viņi uzdod sev jautājumus: bet vai viss ar mani ir normāli? Bet ja nu pēkšņi es jūku prātā? Vai turp es eju? Mūs tā nemācīja. Šiem cilvēkiem mostas gaismas kodi Mātes-Zemes, Saules, Galaktisko Skolotāju un pašu gaismas sēklu DNS iekšienē ietekmē. Tie liek aizdomāties par noteiktiem jautājumiem, kuri satrauc no iekšienes un neļauj atgaiņāties no tiem.

***

Ceturtās dimensijas režģis apvieno pacēlušās no darvas apziņas. Viņas ir vispārdrošākās un nepaklausīgākās, viņām grūti vēl tikt skaidrībā ar tālāko kursu un tikt galā ar sevi jauno, viņām ir palikušas bailes un zems pašnovērtējums. Dažreiz, ja no dzimšanas ir sakaru kanāls ar Augstāko Es, tāds cilvēks raksta, taču pēc apziņas viņš vēl neaizsniedzas līdz Augstākajam Es un smeļ informāciju ne no svaiga avota. Viņa apziņa tik tikko ir atgājusi no darvas un nav attīrījusies līdz galam. Lūk, šeit tāds cilvēks savu dzīves drāmu, eksistējošu neatraujami no viņa apziņas (labais un ļaunais, labi un slikti, Otello un Dezdemone utt.) pārnes uz visu Pasaules-ēku. Čenelers laiž informāciju caur savu apziņu un būvē iekšēju drāmu, savs pretrunas absolūtā – nosoda un kritizē. Informācija un zināšanas, kuras nāk pie viņa no augšas, lūzt caur duālo apziņu, izplatot cilvēciskās attiecības galaktiskajās. Tieši ceturtajā dimensijā, kā mēs zinām, Galaktikā vēl arvien norit kari. Pats Apziņas Režģis satur tumšus un gaišus rajonus, kuri tad arī piedod dramatisku jēgu vēstījumiem. Var teikt, ka šajā apziņā notiek pēdējā gaismas un tumsas cīņa vai šaha spēle. Tāds autors nereti pieskaita sevi kaut kādai citplanētiešu rasei – sīriusiešiem, plejādiešiem, orioniešiem, nefiliem utt. Viņš nosoda vienas rases darbību un otru rasi ceļ uz pjedestāla. Vieni ir “labie”, bet otri – “sliktie”. Pat lieliem rakstniekiem saglabājas tāda domāšana.

***

Piektās dimensijas apziņas režģis ietver maigu astrālu gaismu, izgaiņājušu tumsu un zemu apziņu konfrontāciju. Šeit ir lēmūrieša apziņa – liega, maiga un apmierināta ar to, kādā vidē viņš atrodas. Viņš pats rada savu vidi, tā ir viņa paša pasaule. Mūsu saprāts, noguris no laika un telpas ierobežojumiem, pēkšņi iegūst ilgoto brīvību un rada savienošanos un saplūšanu ar Tēva Mīlestību, kura mīl visus un visu bez ierobežojumiem un vērtējumiem. Jūs savietojat savu redzes viedokli uz cilvēci ar Radītāju kā uz radošu laboratoriju, kur vēl darbs nav pabeigts, tas rit pilnā sparā. Uz visu dzīvi jūs skatāties ļoti mierīgi, bez drāmas: jā, eksistē maigas radības – tauriņi, kuri barojas ar ziedu un zāles putekšņiem, un eksistē govis, kuras šos ziedus un zāles ēd. Mēs taču nenosodīsim govis? Un eksistē cilvēki, kuri ēd govis. Un tas arī ir normāli. Nav nekā apbrīnojama, ka cilvēku enerģijas kāds izmanto barībai – augstākas pēc vibrācijām būtības. Viss pasaulē ir sistēma, un neviena enerģija nepazūd. Katra dzīva suga ir vienkārši Dzīvība viņas lieliskajā daudzveidībā. Šeit nav drāmas. Viss ir neitrāls.

Taču cilvēciskajam prātam ir garlaicīgi bez drāmām. Viņam ir vajadzīga drāma noslēpumam, ziņkārībai un zinātkārei, ja tās nav dzīvē, mēs ejam uz teātri vai skatāmies filmu. Un, ja tāds prāts pētīs augstāko plānu varbūtības un laukus, viņš pēc ieraduma meklē drāmu tu, kur tās nav. Viņš nav iemācīts domāt citādi.

Piektās dimensijas apziņā jūs izejat uz galaktiskās apziņas līmeni. Jūs apzināties, ka atnācāt uz Galaktiku caur viņas kodolu no augstākiem apziņas stāvokļiem enerģiju sastrādei, apziņas izaugsmei, formu evolūcijai, saprāta attīstībai, Dzīvības pavairošanai un palielināšanai, savas Patiesības izsēšanai, pasaules izzināšanai citos esamības līmeņos. Jūs ienācāt Galaktikas enerģijas blīvajos slāņos, izsējāt savus fragmentus pa visiem Galaktikas atzariem, pa visiem aktīvās dzīves apgabaliem, “ielienot visos caurumos”, kļūstot par aktīvu izzinošu un radošu visuma spēku.

Jūs iegājāt plejādiešu rasē, sīriusiešu, saules un miriādēs citu formu un rasu, kļuvāt par planētu, zvaigzni, straumi, miglāju, sistēmu, būdami neatkarīgi no blīvuma ar apziņu smalkajā formā. Jūs radījāt rases kā savas daļas, katrā rasē jūs uzkrājāt pieredzi un izzināšanas. Jūs mācījāties pie Dzīves un pilnveidojāt savu Dižās Sākotnējās Patiesības sapratni.

Visas mūsu zināšanas ir relatīvas. Tās atkarīgas pirmkārt no informācijas avota (tas ir, cik tīrs un augsts ir jūsu kanāls) un no čenelera apziņas līmeņa. Paaugstinot savas vibrācijas, ejot prom no “galvas loģikas”, kļūstot par iesūcinošu sistēmas informāciju ar organismu, mēs cenšamies jaunā veidā apzināties tās patiesības, kuras likās neapstrīdamas.

Astroloģija – tā pēc jaunām debesu kartēm un zināšanām, paņemtām no jaunās īstenības. Vārdi un hierarhijas – tā, kā jūs ieraudzījāt viņus personīgi un kā izjutāt. Visuma uzbūve – tā, kā pasniedz debesu Skolās.

Tagad notiek laika galvenā metamorfoze – mainās ne tikai apziņa, bet arī jaunu jēgu iegūst visas galvenās kosmoloģijas tēzes. Jaunie Skolotāji, pieauguši un uzkrājuši pieredzi visuma izzināšanā, pārvada mums savas – universitātes zināšanas. Viņi saka: “Aizmirstiet visu, ko jums mācīja skolā, sāksim no sākuma, taču no apziņas citas puses.”

Pacentieties atmest visus štampus un stingrās dogmas, uzstādījumus, vērtējumus un bailes un izdzirdēt maigo mīlošo savu Augstāko Aspektu un Skolotāju balsi. Lai arī tas reizēm būtu pretrunā ar to, par ko mēs runājām vēl pirms 5 gadiem.

Mums pagaidām vēl ir ļoti grūti atiet no zemes pierastajiem dzīves apstākļiem. Mēs cenšamies arī jaunajos Pārejas apstākļos paķert līdzi savas mentālās grabažas, kuras mums tiešām nenoderēs. Mēs esam izauguši līdz piektās vai pat septītās dimensijas apziņas režģim, taču, cik bieži mēs mēdzam būt šajā īstenībā? Vai izzinām mēs to pieredzē?

Iegūstot abonementus partera pirmajās rindās, mēs dodam priekšroku klausīties Koncertu no galerijas, tā ir pierastāk. Lai labāk mums izstāsta tie, kas ir uzdrošinājušies tur sēdēt, kā tur dzirdams.

Viena no jaunās apziņas pozīcijām ir apzināšanās, ka – Tu esi visas rases, visi prāti, visas daļas Galaktikā Piena Ceļš. Tu vadi šīs pasaules tā, kā uzskati par nepieciešamu un pietiekamu. Grūti saprast visu daudzdimensionālā procesa sistēmu, esot ar skolnieka prātu, kurš sliecas spriest no labā un ļaunā, gaismas un tumsas cīņas redzes viedokļa, neaptverot pat miljardo daļu no visuma kā Sistēmas informācijas. Tāpēc atstāsim savus neveiklos mēģinājumus padarīt par dieviem vienus un nosodīt citus. Iespējams, jūsu daļas pat arī cīnās un spēkojas, taču tur, kur cīņa nepieciešama kaut kāda iemesla dēļ, tik nepieciešama, ka jūs personīgi esat iegājuši šajā procesā, lai no iekšienes saprastu un apzinātos to.

Viss kaut kādēļ notiek. Sāksim skatīties uz to no augšas, bez drāmas, neitrāli, kā arī pienākas augstām visuma radītāju apziņām.

Sestā dimensija, sešdimensionālais Režģis ir tas, ko mēs saucam par Nirvānu. Pirmoreiz apziņa ir izlieta un savienota ar to, kas cilvēcisko mentālo priekšstatu sistēmā ir Paradīze. Augstākā gaisma, domāšanas tīrība, maigums, nepiesaiste, brīvība, attīrīšanās no zemes dogmām. Piektā dimensija salīdzinājumā ar sesto ir darba stāvoklis, kur mēs dzemdinām idejas, strādājam, attīrāmies, izdziedināmies, mēs “kļūstam”. Nirvānā mēs “jau esam kļuvuši”, izjūtot maigu apmierinājumu, atvēršanos un izlīšanu, savienošanos ar sistēmu, kurā tu esi. Tu esi vide, kurā mīti. Dvēsele, nonākot no piektās sestajā dimensijā, izjūt dziļu apmierinājumu, laimi, kļūst par atvērtu sistēmu. Tā ir augstākā gaisma, kur mīt dvēseles, vēl izejošas pieredzi uz Zemes un Saules sistēmā. Tā ir augstāko ideju, filozofijas, augstas kultūras, brīvības bez morāles un sofismiem pasaule. 6-tās dimensijas likumi – jau vairs nav viena likumi, tie ir sabiedrības un kolektīva likumi.

Šajā līmenī tu vari izjust sevis jaunu formu – savas formas apvalkus. Tu kļūsti par savas būtības membrānu. Šeit tu vari būt gan iekšienē, gan ārienē. Šeit tu esi apvienoto apziņu tīkls, taču vieninieka apziņa vēl ir kaimiņos Būtības apziņai. Šeit divējādība saglabājas tikai tādā veidā – kā indivīda un kā savienības. Sestā dimensija ir galaktiska brīvība pārvietoties apziņā, sadalīt sevi daļās un iespēja “piestāt” svešā krastā pieredzes vākšanai. Tu atej no planētas un kļūsti galaktiska būtne, mitinoties uz zvaigznēm un telpā starp zvaigznēm. Mentālais ķermenis kļūst galvenais. Ir kolapsējusies “apakša” – astrālais ķermenis kopā ar vēlmēm un emocijām. Augstākā sajušana atnāk nomainīt emocionālo ķermeni. Taču šai sajušanai ir arhīvā attīstīta emocionālā apziņa ar bagātīgu planetārās attīstības pieredzi.

Mentālais ķermenis saplūst ar augstākajām jūtām. Domas-jūtas nāk no šejienes. Aiziet pretrunas un drāmas paliekas. Drāma ir no neiespējamības pārvaldīt savas dzīves notikumus sajūtas. Šeit pilnībā no tevis ir atkarīga tā vide, kurā tu mīti. Tu tad arī esi vide. Tāpēc nomainīt 3.-4. dimensijas bezpalīdzību un 5. dimensijas godbijīgo attieksmi pret vidi atnāk sajūta, ka tu tad arī esi tas, iekš kā tu mitinies. Vide ir tava iekšējā daļa, bet tu esi membrāna, aptveroša visu tevis iekšienē.

Apziņas septītā dimensija ir dvēseles vieta, Mājas, Ģimene. Tas ir Kristus-apziņas plāns, savienojuma ar Tēvu vieta. Tas ir ugunīgais plāns, šeit tu esi dzimusi kā tās milzīgās Būtības fragments, kura esi Tu Sākotnējā. Tava maziņā dvēsele pieder Saules sistēmas apvalkam. Šeit tiek radīti dvēseļu fragmenti, kuri iziet pieredzes uz visām Saules sistēmas planētām, dažādās civilizācijās un laika slāņos.

Tavs ķermenis ir ieguvis pavisam citu izskatu. Ja tu esi planetārās sistēmas līmenī, tad tavas rokas ir izplestas un savienotas Kristus-apziņas tīklā apkārt planētai. Tavas rokas ir piektās dimensijas realitātes. Ir plāni un apakšplāni, ir tava Ķermeņa Ba dziļas saknes, kuras aiziet uz Pirmsākumu, no kurienes visa tavas dvēseles enerģija aizgāja attīstībai un kas līdz šim laikam baro tevi – dziļa tumsa. Ķermenis Ba savieno Pirmsākuma tumsu ar Būtības gaismu. Tu reāli savieno sevī gaismu un tumsu. Tu esi daudzdimensionāla un sistēmiska. Sarežģīti ir aprakstīt trešās dimensijas reālijās to ugunīgo plānu, tur viss ir citāds. Un tai pat laikā cilvēkam paredzēts apzināties sevi kā daudzdimensionālu Būtību, tieši skatoties no planētas kosmosā.

Mēs nesteigsimies izmainīt Kosmosu. Ieejiet tajos plānos reāli, bet pēc tam palēnām pieņemieties apziņā tajā līmenī. Mēs pagaidām nezinām dzīvi un uzdevumus nākošo dimensiju tālāko ķermeņu iekšienē. Tāpēc ar piesardzību izziniet dimensijas, nemēģinot tur “darīt” kaut ko, lai pieredzes trūkuma dēļ nenodarītu kaitējumu tai sistēmai, kuru vēl nesaprotat. Vai nekļūtu par izsmieklu, kas arī neietilpst mūsu plānos.

Mēs kļūstam apzinājušies dažādos plānos tikai, ja esam jau iegājuši šo plānu apziņas režģos. Veltīgi ir dot pavēles un lūgt strādāt šajos plānos savus Augstākos Es, ja jūs vēl neesat savienojuši sevi ar viņiem un apzinājušies to kvantu vai ugunīgo realitāti.

Tāpēc mūsu Ceļš vienmēr ir no sevis, no iekšienes, uz savu gaismu, uz savu mīlestību un prieku, uz saviem Augstākajiem Aspektiem līdz pat Debesu Tēvam, jūsu monādes radītājam, caur mīlestību, pašatdevi un patiesību.

 

Pievienots 15.08.2012

http://sanatkumara.ru/stati/zakonchim-drami

Tulkoja Jānis Oppe