Наталья Голубкина Интервью с доктором Яном Стивенсоном

Natālija Golubkina - Intervija ar doktoru Janu Stīvensonu

20 01 06 01

Doktors Jans Stīvensons (Ian Stevenson) tika intervēts 1986. gadā Indijā. Taču kopš tā laika nekas daudz nav izmainījies. Kaut arī ir veikti un publicēti daudzi pētījumi par reinkarnācijas tēmu, tā joprojām ir strīdīga un nenopietna.

Bet, neraugoties uz to, psihiatri un regresologi visā pasaulē izmanto reinkarnācijas ideju, lai dziedinātu un palīdzētu cilvēkiem ar visdažādākajām problēmām. Virdžīnijas Universitātē doktors Džims Takers (Jim Tucker), Jana Stīvensona skolnieks un sekotājs, turpina viņa darbu.

 

Intervija ar doktoru Takeru https://ru.reincarnatiology.com/nauchnye-izyskaniya-v-reinkarnatsii/[1]


 

Interviju vadīja un rediģēja Dr. K. S. Ravats (K. S. Rawat), kurš ir Stīvensona metodes pētnieks Indijā. Dr. Ravats atzinīgi novērtē komentārus un bieži piedalās “Iepriekšējo dzīvju forumā (Past Life Forum)”.

* * * * * * * *

Dr. Jans Stīvensons, Kanādā dzimušais psihiatrs un Virdžīnijas Universitātes fakultātes loceklis, ir vadošā autoritāte zinātnes pasaulē attiecībā uz reinkarnācijas pētījumiem. Pēdējo trīs gadu desmitu laikā viņa pētījumi daudzsološos gadījumos daudzkārt ir veduši viņu pa visu pasauli, bieži vien uz Indiju, kur viņu intervēja kolēģis K. S. Ravats, Reinkarnācijas pētniecības fonda (Reincarnation Research Foundation) direktors Faridabadā, Indijā.

Dr. Stīvensona nozīmīgajai grāmatai “20 gadījumi, kas liecina par reinkarnāciju (20 Cases Suggestive of Reincarnation)” ir sekojušas vairākas citas. Viņa ieguldījums literatūrā šajā specializētajā jomā ir nepārspējams. Intervija ar Dr. Stīvensonu parādījās žurnāla “Venture Inward” pirmajā numurā. Dr. Ravats, starp citu, saka, ka atradis savu izcilo kolēģi "šķietami kautrīgu un nobijušos no publicitātes, bet galu galā viņš piekrita manam diezgan neatlaidīgajam lūgumam". Šī intervija tika veikta 1986. gadā, un nesen Dr. Stīvensons to atjaunināja.

 

Dr. Ravats: Vispirms ļaujiet man apsveikt jūs, doktor Stīvenson, ar jūsu plašo un dziļo pētījumu par gadījumiem, kas liecina par reinkarnāciju visā pasaulē. Vai mēs varam sākt ar personisku jautājumu? Kādi iemesli lika jums studēt šajā jomā?

Dr. Stīvensons: Pēdējos gados mani interese izrietēja no neapmierinātības ar mūsdienu teorijām par cilvēka personību. Proti, es neticu, ka ģenētika viena pati un ģenētika kopā ar vides ietekmi spēj izskaidrot visas cilvēka personības īpatnības un anomālijas, ko mēs, psihiatri, redzam.

Dr. Ravats: Vai jūs domājat, ka tagad varat tās labāk izskaidrot?

Dr. Stīvensons: Jā, es tā domāju. Es domāju, ka reinkarnācija piedāvā trešo iespēju. Es nedomāju, ka tā aizstāj mūsu izpratni par ģenētiku vai vides ietekmi, bet es domāju, ka reinkarnācija piedāvā labāku izskaidrojumu zināmai neparastai uzvedībai, kas izpaužas ļoti agrīnā dzīves posmā un bieži vien saglabājas visas dzīves garumā. Tā ir cilvēka neparasta uzvedība ģimenē. Viņš nevarēja to atdarināt no citiem ģimenes locekļiem vai mantot to no viņiem. Tāpēc es domāju, ka reinkarnācija ir iespējamais šādas uzvedības izskaidrojums.

Dr. Ravats: Arī dažām slimībām?

Dr. Stīvensons: Jā, iespējams. Par to mums ir daudz mazāk informācijas, bet tas ir iespējams.

20 01 06 02

Dr. Ravats: Attiecībā uz seksuālajiem traucējumiem?

Dr. Stīvensons: Nu, īpaši attiecībā uz to, ko mēs sauktu par transseksuālismu, kurā cilvēki uzskata, ka viņi patiešām ir pretējā dzimuma pārstāvji. Viņi bieži ģērbjas pretējā dzimuma drēbēs un uzvedas tā, it kā viņu ķermenim patiešām vajadzētu būt pretējā dzimuma. Šie cilvēki Rietumos bieži pieprasa ķirurģiskas operācijas, vēloties mainīt dzimumu anatomiski. Mums ir vairāki pacienti, kuri apgalvo, ka ir atcerējušies pagātnes dzīvi kā pretējā dzimuma pārstāvji. Viņi ir bijuši neapmierināti ar savu fizisko ķermeni.

Dr. Ravats: Kāds ir šādu gadījumu procentuālais daudzums?

Dr. Stīvensons: Atsevišķās valstīs, piemēram, Ziemeļamerikas ziemeļrietumos (ciltīs), Libānā un Turcijā, tas ir nulle. Cilvēki šajos reģionos uzskata, ka dzimuma maiņa nav iespējama, un viņiem nav šāda veida gadījumu. Tā ir viena galējība. Otra galējība būtu Taizeme, kur dzimuma maiņa notiek 16 procentos gadījumu, un Birma, kur to ir pat 25 procenti, un pēc tam Indija, kur, tāpat kā lielākajā daļā citu valstu, to ir aptuveni 5 procenti.

Dr. Ravats: Tas ved mūs pie izpratnes, ka pastāv zināmas kultūras atšķirības starp gadījumiem, kas liecina par reinkarnāciju.

Dr. Stīvensons: Tieši tā. Viens no piemēriem varētu būt jautājums par dzimuma maiņu starp pagātnes dzīvi un pašreizējo dzīvi.

Dr. Ravats: Ir vēl kādi citi piemēri? Var būt arī citas kultūras atšķirības.

Dr. Stīvensons: Jā, tādas ir. Vēl, kas man ienāk prātā, ir, cik bērni brīvi sniedz sīkākas detaļas par īpašvārdiem. Piemēram, Indijā bērni mēdz sniegt daudzas konkrētas detaļas. To var būt 20-30, un parasti tās ietver īpašvārdus. Šrilankā ļoti līdzīgiem gadījumiem nav šādas kvalitātes. Bērni tur nesniedz daudz īpašvārdu. Tas attiecas arī uz Amerikas gadījumiem. Amerikāņu bērniem, ja šķiet, ka viņi atceras iepriekšējās dzīves, ir dažas pazīmes, kas līdzīgas indiešu gadījumiem, taču viņi neatceras daudzas konkrētas detaļas – galvenokārt īpašvārdus. Tā rezultātā mums ASV ir liels skaits to, ko mēs saucam par "neatrisinātām lietām". Šādos gadījumos mēs nevaram pārbaudīt bērna teikto; tā ka Indijā mums ir diezgan maz (apmēram 20 procenti) neatrisinātu lietu.

Dr. Ravats: Cik gadījumu kopumā ir jūsu failos par Virdžīniju?

Dr. Stīvensons: Šobrīd mums ir aptuveni 2500.

20 01 06 03

Dr. Ravats: Un cik no tiem jūs līdz šim esat izpētījis?

Dr. Stīvensons: Es laikam esmu izpētījis, vairāk vai mazāk, varbūt vienu trešdaļu no tiem. Dažus, protams, daudz pamatīgāk nekā citus. Un pārējās divas trešdaļas ir izpētījuši mani domubiedri un kolēģi.

Dr. Ravats: Nu, un kāds ir jūsu secinājums šobrīd?

Dr. Stīvensons: Mans secinājums šobrīd ir tāds, ka reinkarnācija nav vienīgais izskaidrojums šiem gadījumiem, bet tas ir labākais izskaidrojums stiprākiem gadījumiem, proti, tiem, kuros bērns izsaka ievērojamu skaitu (teiksim, 20-30) pareizu apgalvojumu par citu cilvēku, kurš dzīvo ģimenē, kura atrodas diezgan tālu no viņa dzimtās un ar kuru viņa ģimenei nav bijuši iepriekšēji kontakti. Kad mēs runājam par attālumu, mēs ne vienmēr domājam tikai fizisko attālumu. Mēs zinām, ka divas ģimenes var dzīvot tikai 10 kilometru attālumā viena no otras, taču tās var būt ļoti attālas, jo pieder dažādām ekonomiskajām un sociālajām klasēm.

Dr. Ravats: Nu, tad jūs joprojām meklējat, tā sakot, ideālo gadījumu, perfekto?

Dr. Stīvensons: Jā. Es gribētu atrast labākus gadījumus. Tomēr es nedomāju, ka mēs kādreiz atradīsim ideālo jeb perfekto gadījumu. Nezinu, vai šādi gadījumi tiešām pastāv, bet mēs vienmēr cenšamies ātrāk tikt pie tiem, pirms abas ģimenes ir satikušās, lai varētu ierakstīt bērna teikto, pirms šī tikšanās ir notikusi. Pirmo tikšanos mēs vēlamies vērot paši. Un mēs cenšamies atrast citus gadījumus, kuriem ir stiprāki pierādījumi.

Dr. Ravats: Piemēram, pagātnes personības pareģojums?

Dr. Stīvensons: Pagātnes personības pareģojums ir interesanta lieta, bet patiesībā tas var vājināt dažus gadījumus, kad tiek gaidīta šīs personas atgriešanās.

Dr. Ravats: Nu, bet kad subjekts un viņa ģimene vispār nezina par pagātnes personību?

Dr. Stīvensons: Jā. Tas patiešām varētu būt labi, ja prognoze par pagātnes personības piedzimšanu subjekta ģimenei galīgi nav zināma.

Dr. Ravats: Sakiet, viņus apvieno dzimumzīmes, attālums laikā un starp atrašanās vietām utt.?

Dr. Stīvensons: Jā, un citas pazīmes, piemēram, daudzi apgalvojumi.

Dr. Ravats: Tie varētu gadījumu nostiprināt.

Dr. Stīvensons: Jā, es tā domāju.

Dr. Ravats: Vai jūs varētu pastāstīt par dažiem gadījumiem, kas jūs visvairāk interesēja?

Dr. Stīvensons: Jā, tie varētu būt tie, par kuriem mēs bijām uztaisījuši ierakstus vai kaut ko citu.

Dr. Ravats: Tāpat kā Svarnalatas (Swarnalata) gadījumā.

Dr. Stīvensons: Tāpat kā Svarnalatas gadījumā. Svarnalata Mišra (Swarnalata Mishra). Tas ir viens gadījums. Vēl viens...

Dr. Ravats: Jagdišs Čandra (Jagdish Chandra), Bišans Čands (Bishan Chand)...

Dr. Stīvensons: Jā, arī tie bija divi labi gadījumi. Jagdiša Čandras tēvs bija advokāts, specializējies pierādījumu jomā. Viņš pierakstīja un pēc tam pārbaudīja dēla apgalvojumus. Tas var būt nedaudz vājāk, jo tas bija viņa dēla gadījums, bet tomēr tas bija ļoti labi. Un Bišana Čanda gadījums. Šajā grupā bija arī Kumkuma Vermas (Kumkum Verma) gadījums Bihārā. Viena no viņa tantēm tur uztaisīja ierakstu. Bija arī gadījums Libānā – Imads Elavars (Imad Elawar) – kurā mēs varējām izdarīt ierakstu pirms pārbaudes, un mums ir daži citi līdzīgi gadījumi.

Dr. Ravats: Dažos gadījumos pagātnes personība varēja paredzēt savu atdzimšanu. Vai jūs varētu atcerēties dažus labus šāda veida gadījumus?

Dr. Stīvensons: Jā, es domāju, ka vislabākais šāda veida gadījums bija Aļaskā tlingitu cilts vidū.

Dr. Ravats: Vai jūs varētu pastāstīt sīkāk?

Dr. Stīvensons: Nu, es atceros to, ka kāds vīrietis bija pareģojis savai māsasmeitai, ka viņš atnāks pie viņas, un norādījis viņai divas zīmes uz sava ķermeņa. Tās bija operāciju rētas. Viena viņam bija uz deguna. Viņam bija veikta operācija acs (labās) kaktiņā deguna augšdaļā un vēl viena mugurā. Es nezinu cēloņus. Lai nu kā, viņš savai mātesmeitai teica: “Tu varēsi mani atpazīt, jo šīs rētas uz mana ķermeņa atveidosies kā zīmes.” Tātad viņš nomira, un apmēram 18 mēnešus vēlāk viņa mātesmeitai piedzima puika, kuram bija dzimumzīmes tieši šajās vietās. Es atceros, ka redzēju un nofotografēju šīs dzimumzīmes. Šis zēns bija 8-10 gadus vecs, kad es viņu pirmoreiz redzēju. Īpaši labi bija redzama dzimumzīme uz muguras. Tai blakus bija mazas apaļas zīmes, kas izskatījās kā ķirurģiskas operācijas dūrienu pēdas.

Dr. Ravats: Bet vai jums nešķiet, ka šāds gadījums zinātniski kļūst vājāks, jo tas bija vienā ģimenē?

Dr. Stīvensons: Jā, tas kļūst vājāks. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad pareģojums tiek izteikts sapnī. Ģimene gaida cilvēku, kurš parādījās sapnī. No otras puses, dzimumzīmes bieži ir ļoti neparastas. Un tas, manuprāt, ir diezgan neparasti, ja kādam ir divas dzimumzīmes divās dažādās vietās, kur katra atbilst pagātnes personības operācijas rētām. Tātad šādiem gadījumiem ir gan vājās, gan stiprās puses.

Dr. Ravats: Labi, bet attiecībā uz dzimumzīmju gadījumiem – vai tās nevarētu rasties caur mātes prātu, kad viņa nēsāja bērnu savā dzemdē?

Dr. Stīvensons: Jā, daži tādi varētu būt. Māte zināja par mirušā tēvoča brūcēm Aļaskas gadījumā, kuru es pieminēju. Viņa acīmredzot redzēja sava tēvoča rētas. Un citos gadījumos māte bija gājusi un ieraudzījusi kāda nošautā līķi. Viņa zināja, kur uz ķermeņa ir brūces, un tāpēc viņas domas varēja ietekmēt mazuļa embriju. Taču mums ir kādi 20 gadījumi, kuros mēs rūpīgi iztaujājām māti un tēvu, un viņi nezināja par pagātnes personību. Dažos gadījumos viņi varēja kaut ko zināt vai dzirdēt par šo cilvēku, bet viņiem nebija ne jausmas, kur bija brūces. Tāpēc es domāju, ka tādos gadījumos mātes prāts nevarēja tiešā veidā ietekmēt bērnu.

Dr. Ravats: Kāda, jūsuprāt, ir šo gadījumu izpētes nozīme vai, gribu teikt, reinkarnācijas izpētes nozīme mūsdienu pasaulē?

Dr. Stīvensons: Es domāju, ka tai ir vairākas nozīmes. Manuprāt, tas izgaismo, kā jau es teicu iepriekš, noteiktas psiholoģiskas problēmas. Es domāju, ka tam ir arī zināma ietekme uz bioloģiju un medicīnu, pētot dzimumzīmes un iedzimtus defektus. Dažiem bērniem, kā jūs zināt, ir vairākas dzimumzīmes vai rokai trūkst pirkstu, vai ir deformētas ausis, vai citi iedzimti defekti. Un zinātne joprojām ļoti maz zina, kāds cēlonis ir iedzimtiem defektiem. Es domāju, ka reinkarnācija to izgaismos. Tad, protams, tam ir arī ļoti plaša ietekme uz visu jautājumu par dzīvi pēc nāves. Par dzīves jēgu. Kāpēc es esmu šeit?

Dr. Ravats: Uz dažiem filozofiskiem jautājumiem?

Dr. Stīvensons: Jā, par prāta būtību, prāta attiecībām ar ķermeni.

Dr. Ravats: Par pretrunām starp spiritismu un materiālismu?

Dr. Stīvensons: Jā.

Dr. Ravats: To varētu arī labāk saprast, ja reinkarnāciju varētu pierādīt kā faktu?

Dr. Stīvensons: Jā, tā ir taisnība.

Dr. Ravats: Vai jūs domājat, ka tas varētu ietekmēt cilvēku ētisko dzīvi?

Dr. Stīvensons: Es par to daudz esmu domājis... reiz es satiku Indijas svami no Ramakrišnas skolas, un viņš man jautāja: "Ko tu dari Indijā?" Es paskaidroju, ka esmu ieradies, lai meklētu reālus gadījumus, kas varētu liecināt par reinkarnāciju. Tas bija 1961. gadā. Es atceros, ka pēc tam, kad biju to pateicis, iestājās ilgs klusums. Viņš neko neteica. Es neko neteicu. Viņš tur sēdēja, cienījamais svami, un skatījās uz mani. Visbeidzot viņš teica: "Jā, tā ir taisnība,", ar to domājot reinkarnāciju, "bet tam nav nekādas nozīmes, jo mēs Indijā visi ticam reinkarnācijai un esam pieņēmuši to kā faktu, taču tas neko nav mainījis. Indijā ir tikpat daudz blēžu un neliešu, cik pie jums Rietumos."

Dr. Ravats: Nu ko, es viņam drīzāk nepiekrītu, jo mēs, indieši, tikai virspusēji ticam reinkarnācijai. Tā mūsos nav īpaši iesakņojusies, vismaz šobrīd.

Dr. Stīvensons: Jā, es arī. Es domāju šo piezīmi. Es piekrītu, ka daudzi indieši paši nav sapratuši visu reinkarnācijas nozīmi.

Dr. Ravats: Labi. Ciktāl tas attiecas uz Indiju, ko jūs domājat par tās potenciālu reinkarnācijas pētniecībā?

Dr. Stīvensons: Indija, iespējams, ir piemērotākā valsts pasaulē reinkarnācijas pētījumiem. Mēs zinām, ka gadījumi ir izplatīti — mēs nezinām, cik izplatīti – esam veikuši tikai vienu sistemātisku aptauju – mēs zinām, ka visur, kur mēs skatāmies, it īpaši ziemeļos, mēs varam ļoti viegli atrast gadījumus. Viena no grūtībām ir bijusi līdzekļu trūkums un nepietiekams kvalificētu cilvēku skaits gadījumu izmeklēšanai. Kad ideja par reinkarnācijas pētniecību būs izplatīta un tiks veikts vairāk pētījumu, Indija būtu piemērotākā valsts pasaulē to veikšanai.

* * * * * * * *

Reprinted with permission from the September/October, 1995 issue of Venture Inward Magazine, the magazine of the A.R.E., (the Edgar Cayce research organization).

 

Avots: https://www.carolbowman.com/dr-ian-stevenson/interview-dr-ian-stevenson.

Krievu teksts ņemts no https://vegetarian.ru/articles/kanadskiy-uchyenyy-o-reinkarnatsii.html, kurš satur angļu teksta saīsinātu tulkojumu.

 

 Natalija Golubkina

Natālija Golubkina

Reinkarnacionikas konsultante.

Reinkarnacionikas Institūta 2. kursa trenere.

Projekta vadītāja un grāmatas “Kādas dvēseles ceļojums” autore

http://ngolubkina.ru/

 

Pievienots 06.01.2020.

https://ru.reincarnatiology.com/yan-stivenson/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/natalija-golubkina/33-natalija-golubkina/3658-natalija-golubkina-zinatnes-meklejumi-reinkarnacija (Tulk. piezīme)