Наталья Голубкина Научные изыскания в реинкарнации

Natālija Golubkina - Zinātnes meklējumi reinkarnācijā

18 11 26 17

Intervija ar Džimu Takeru (Jim Tucker) 2014. gada 5. janvārī pa ASV National Public Radio (NPR).

Pieņemsim, ka kādam bērnam ir atmiņas, ka viņš piederējis Holivudas elitei 20. gs. 30. gados. Vai tā ir tikai dzīva iztēle vai faktisks reinkarnācijas pierādījums?

 

Par šo tēmu var izlasīt te: Reinkarnācijas pierādījumi? Bērnu stāsti par iepriekšējām dzīvēm.

 

Džims Takers, Virdžīnijas Universitātes psihologs, pēta simtiem līdzīgu gadījumu un sarunājas ar NPR žurnālisti Reičelu Mārtinu, lai dalītos savos zinātniskajos pētījumos saistībā ar reinkarnāciju.

Reičela Mārtina, raidījuma vadītāja: Nākamās dažas minūtes mēs pavadīsim, runājot par pretrunīgu teoriju – par dzīvi un nāvi un atkal dzīvi – reinkarnāciju. Tas jau sen ir bijis dažu garīgo tradīciju centrālais princips, taču tā nav pieredze, ko būtu stingri pārbaudījuši daudzi zinātnieki. Stādu jums priekšā Džimu Takeru. Viņš ir Virdžīnijas Universitātes psihiatrijas un neiro-uzvedības zinātņu profesors, un viņš tieši to arī dara — pārbauda apgalvojumus par reinkarnāciju, īpaši tos, ko izteikuši bērni. Dr. Takers pievienojās mums no Virdžīnijas fonda, lai runātu par zinātni, kas slēpjas šīs parādības pamatā. Liels paldies, ka esat ar mums.

Dr. Džims Takers: Liels paldies, ka uzaicinājāt mani.

Mārtina: Kad jūs pirmo reizi sākāt interesēties par šo reinkarnācijas ideju kā nobriedušu tēmu zinātniskai izpētei?

Takers: Nu, mani tas ieinteresēja 20. gs. 90. gados, bet Virdžīnijas Universitātē šis darbs faktiski notiek jau 50 gadus. Vairāku gadu desmitu laikā mēs esam pētījuši vairāk nekā 2500 gadījumu, kad bērni stāsta savas atmiņas no iepriekšējām dzīvēm. Un tas, ko mēs cenšamies darīt, ir precīzi noteikt, ko viņi ir teikuši un kas ir noticis, un pēc tam skatīties, vai tas atbilst kāda cilvēka dzīvei, kurš dzīvoja un mira iepriekš. Kad es iesaistījos, es sāku pievērsties Amerikas gadījumiem. Un es esmu izskaidrojis dažus gadījumus savā jaunajā grāmatā, kas man ir izdota, un daži no Amerikas gadījumiem patiešām ir diezgan pārliecinoši.

18 11 26 19

Mārtina: Parunāsim par dažiem no tiem. Jūs pieminējāt savu neseno grāmatu. Tā saucas “Atgriešanās dzīvē (Return To Life)”. Un jūs esat apkopojis daudzu bērnu stāstus, tostarp tādus, kuriem tika pievērsta liela sabiedrības uzmanība. Tajā skaitā bija stāsts par Džeimsu Leiningeru. Viņš bija zēns, kurš atcerējās, ka bijis Otrā pasaules kara iznīcinātāja pilots. Vai jūs varat iepazīstināt mūs ar šo gadījumu?

Takers: Protams. Tātad Džeimss ir Luiziānas kristiešu pāra dēls. Un, kad viņš bija mazs, viņam ļoti patika savas rotaļu lidmašīnas. Bet tajā laikā ap savu otro dzimšanas dienu viņš četras vai piecas reizes nedēļā sāka redzēt šausminošus murgus – nokļūstot lidmašīnas avārijā. Un tad pa dienu viņš runāja par šo lidmašīnas avāriju un teica, ka bijis pilots un nolidojis no kuģa. Un viņa tētis viņam jautāja, kā to sauca, un viņš teica: Natoma. Un vēl viņš teica, ka viņu nošāvuši japāņi – ka viņš tika nogalināts Ivodzimā un ka viņam uz kuģa bija draugs Džeks Larsens.

Nu, un izrādās, ka Otrā pasaules kara laikā Klusajā okeānā atradās aviācijas bāzes kuģis ar nosaukumu USS Natoma Bay. Faktiski tas piedalījās operācijā Ivodzimā. Un tur tas zaudēja vienu pilotu, jaunu vīrieti vārdā, Džeimss Hjūstons. Džeimsa Hjūstona lidmašīna avarēja tieši tā, kā bija aprakstījis Džeimss Leiningers – ietriecās dzinējā, uzsprāga, iegāzās ūdenī un ātri nogrima. Un, kad tas notika, blakus esošajā lidmašīnā sēdēja pilots, vārdā Džeks Larsens.

Mārtina: Un cik vecs bija Džeimss, kad viņš sāka par to runāt?

Takers: Nu, tas sākās, kad viņam bija 2 gadi – viņš pat 2 gadus vēl nebija sasniedzis.

Mārtina: Tas ir pārsteidzoši.

Takers: Tāpat kā lielākajā daļā šo gadījumu, tas izzuda, kad viņam bija 5 vai 6, vai 7 gadi, kas ir tipiski. Bet tas pastāvēja, diezgan spēcīgi, kādu laiku.

18_11_26_19.jpg

Mārtina: Un kā jūs zināt, ka šie bērni neatsaucas uz lietām, par kurām viņi ir dzirdējuši runājam vecākus, vai neizdomā stāstus, izmantojot savu iztēli, formulējot sapņus, kas viņiem varētu būt bijuši?

Takers: Jā. Protams, ar iztēli – ja mēs nekad nebūtu varējuši pārbaudīt, vai bērna teiktais atbilst kādam mirušam, tad jūs noteikti varētu to vienkārši atzīmēt kā fantāziju.

Bet par tādiem gadījumiem kā ar Džeimsa iepriekšējo personu Džeimsu Hjūstonu to nevar apgalvot – es domāju, viņš bija pilots, kurš tika nogalināts pirms 50 gadiem, un viņš bija no Pensilvānijas, un Džeimss dzīvoja Luiziānā – es domāju, šķiet pilnīgi neiespējami, ka viņš būtu kaut kādā veidā ieguvis šo informāciju, būdams 2 gadus vecs, izmantojot kaut kādus parastos līdzekļus. Patiesībā viņa tētim vajadzēja pāris gadu – nu, patiesībā vairāk nekā pāris gadu; trīs vai četrus gadus – lai varētu izsekot tam visam un pārliecināties, ka faktiski tas, ko Džeimss teica, atbilst šim nogalinātajam pilotam.

 

Raksts par tēmu: Kā atšķirt fantāziju no realitātes[1].

Mārtina: Nu tad sagraujiet zinātni priekš manis – jo būs daudz cilvēku, kas to dzirdēs un nodomās, ka tas vienkārši nav iespējams.

Takers: Nu, es domāju, ka ir ļoti grūti šos gadījumus vienkārši attēlot materiālistiskās realitātes izpratnē. Es domāju, ja fiziskā matērija, ja fiziskā pasaule ir viss, kas pastāv, tad es nezinu, kā jūs varētu pieņemt šos gadījumus un ticēt tiem.

Bet es uzskatu, ka ir pamatoti iemesli domāt, ka apziņu var uzskatīt par atsevišķu būtību no fiziskās realitātes. Un patiesībā daži pagātnes vadošie zinātnieki, piemēram, Makss Planks, kurš ir kvantu teorijas tēvs, uzskatīja apziņu par fundamentālu un – ka matērija izriet no tās. Tātad tādā gadījumā tas nozīmētu, ka apziņa ne vienmēr būtu atkarīga no fiziskām smadzenēm, lai izdzīvotu, un tā varētu turpināties pēc fizisko smadzeņu un ķermeņa nāves. Šādos gadījumos šķiet – vismaz no pirmā acu uzmetiena –, ka apziņa pēc tam ir pieķērusies jaunām smadzenēm un parādījusies kā pagātnes dzīves atmiņas.

Mārtina: Tas varbūt ir stulbs jautājums, bet es tik un tā to uzdošu. Tātad, vai tas nozīmē – apziņai ir jāmājo ķermenī?

Takers: Nu, mēs, protams, nezinām. Bet tādā gadījumā kā Džeimss Leiningers – es domāju, starp dzīvēm bija 50 gadi. Kurš gan teiks, ka viņš pa šo laiku nav apdzīvojis citu ķermeni? Mans minējums būtu nē. Tagad, šajā pasaulē, tai varbūt jāatrodas fiziskajā ķermenī, lai tas izpaustos, bet var gadīties, ka mūsu smadzenes ir apziņas kanāli, bet patiesībā apziņa tiek radīta kaut kur citur.

18 11 26 20

Mārtina: Tātad, ko jūs mēģināt atklāt vai pierādīt? Kas, jūsuprāt, būtu nozīmīgs zinātnes sasniegums šajā jomā?

Takers: Nu, es nezinu, vai es noteikti cenšos kaut ko pierādīt, bet es cenšos kaut kā pats noskaidrot, kas šeit notiek. Un es domāju, ka šie gadījumi veicina pierādījumu kopumu, ka apziņa – vismaz noteiktos apstākļos – var pārdzīvot ķermeņa nāvi, ka dzīve pēc nāves ne vienmēr ir tikai fantāzija vai kaut kas tāds, kam var tikai ticēt, bet tai var pieiet arī analītiski, un ideju var vērtēt pēc būtības.

 

Lasiet arī: ASV statistika. Zinātnieki pēta dzīvi pēc nāves[2].

 

Mārtina: Jūs noteikti par to interesējaties ilgu laiku, un tas ir tas, kas motivē jūsu darbu. Bet man rodas jautājums: ja gadu gaitā esat izvērtējis tik daudz gadījumu, kā tas ir veicinājis jūsu izpratni par pēcnāves dzīvi un to, kas notiek, kad mēs nomirstam? Vai tā jums vispār ir mainījusies?

Takers: Es noteikti esmu kļuvis pārliecinātāks, ka pastāv ne tikai fiziskā realitāte. Es domāju, ka ir diezgan iespējams – mēs piedzīvosim, ka katram ir ne tikai viena pieredze, ka pēcnāves dzīve var būt tikpat daudzveidīga kā dzīve šajā pasaulē.

Mārtina: Tas bija Džims Takers. Viņš ir Virdžīnijas Universitātes psihiatrs un grāmatas "Atgriešanās dzīvē: neparasti gadījumi ar bērniem, kas atceras pagātnes dzīves" autors. Liels paldies, ka runājāt ar mums.

Takers: Liels paldies, ka uzņēmāt mani.

 

Jūs ticat tam, ka reinkarnāciju var pierādīt no zinātnes skatpunkta? Dalieties komentāros!

Tulkots no vietnes https://www.npr.org/2014/01/05/259886077/searching-for-science-behind-reincarnation

Copyright © 2014 NPR. All rights reserved

 

 Natalija Golubkina

Natālija Golubkina

Reinkarnacionikas konsultante.

Reinkarnacionikas Institūta 2. kursa trenere.

Projekta vadītāja un grāmatas “Kādas dvēseles ceļojums” autore

http://ngolubkina.ru/

 

Pievienots 26.11.2018.

https://ru.reincarnatiology.com/nauchnye-izyskaniya-v-reinkarnatsii/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/natalija-golubkina/33-natalija-golubkina/3470-natalija-golubkina-ka-atskirt-fantazijas-no-atminam (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/dazadi/11-dazadi/1650-tatjana-beglaka-zinatnieki-peta-dzivi-pec-naves (Tulk. piezīme)