Наталья Голубкина Реинкарнация в иудаизме

Natālija Golubkina - Reinkarnācija jūdaismā

18 06 04 01

Tā ir pirmā publikācija no cikla “Reinkarnācija pasaules reliģijās”:

 

  • 1. daļa – [Jūs esat šeit] Reinkarnācija jūdaismā
  • 2. daļa – Reinkarnācija kristietībā[1]
  • 3. daļa – [Drīz] Reinkarnācija hinduismā
  • 4. daļa – [Drīz] Reinkarnācija budismā
  • 5. daļa – [Drīz] Reinkarnācija islāmā

 

Vairums no mums uzauga ateistiskajā padomju un postpadomju telpā, kur nebija vietas reliģiskiem ticējumiem, ezotērikas un mistikas mācībām. Pat pati doma par dvēseli un viņas pārceļošanu no viena ķermeņa citā iedzīvotāju vairākumam šķita absurda.

Taču pēdējos 30 gados arvien vairāk un vairāk zināšanu un mācību cilvēkiem atklājas, informācija ir kļuvusi pieejama, kā nekad. Tas maina daudzu cilvēku pasaules uzskatu.

Kādam tādas pārmaiņas padodas viegli un dabiski, bet dažiem mēdz būt sarežģīti pieņemt jaunu uzskatu, jaunu pasauli. Tas attiecas arī uz ticību dvēseļu pārceļošanai.

Esmu sastapusi ne mazums cilvēku, kuri saka, ka šī tēma interesē tikai nelielu “šizotēriķu” grupu. Bet vai tā patiešām ir?

Ja paraudzīsimies uz pasauli plašāk un pieskarsimies tam, kam tic mūsu planētas iedzīvotāji, tad mēs ieraudzīsim, ka patiesībā tā daļa, kas netic un noliedz reinkarnāciju, nav nemaz tik liela.

Šodien mēs ar jums sāksim rakstu ciklu par to, kā reinkarnācija tiek uzlūkota dažādās pasaules reliģijās, filozofijas strāvojumos un tradicionālos ticējumos. Un sāksim ar jūdaismu – vienu no senākajām pasaules reliģijām.

 

Augšāmcelšana un reinkarnācija

18 06 04 02

Tradicionālajos ebreju avotos aizkapa dzīve saucas “olam ha-ba” – priekšā stāvošā, nākotnes pasaule, dvēseļu Pasaule. Ar šo pašu terminu apzīmē arī mirušo augšāmcelšanās pasauli. Tur taisnās dvēseles atrodas pēc nāves bezķermeniskā stāvoklī.

Jūdaismā tic augšāmcelšanai no mirušajiem – kad dvēsele savienojas ar savu pašas ķermeni uz mūžīgiem laikiem. Taču, kā atzīmē Talmūds, “nevienai acij” vēl nav atklājusies augšāmcelšana no mirušajiem.

Saskaņā ar reliģijas autoritāšu vairumu tas notiks Lielajā Tiesas Dienā – “Jom-GaDin”. Augšāmcelšana no mirušajiem – absolūtā balva, kad ķermenis kļūst mūžīgs un apgarots, bet dvēsele iegūst vēl lielāku cildenumu.

Bet reinkarnācija eksistē tālab, lai vai nu izpirktu dvēseles iepriekšējās dzīves kļūdas, vai lai paceltos uz jaunu, augstāku personīgās pilnveidotības līmeni, atšķirīgu no iepriekšējā.

 

Tādējādi augšāmcelšana no mirušajiem – balvas laiks, reinkarnācija – labošanās laiks.

Mirušo augšāmcelšana – tas ir pļaujas laiks, reinkarnācija – sējas laiks.

 

Par reinkarnāciju Zohar grāmatā

18 06 04 03

Tas, ka reinkarnācija ir daļa no ebreju tradīcijas, – daudziem ir negaidīts atklājums. Bet Zohar grāmatā ir daudz tekstu par to, kādi ķermeņi augšāmcelsies, kas notiks ar tiem, kas nav sasnieguši pilnību, cik reinkarnāciju būs vajadzīgs, lai izlabotos, vai var reinkarnēties kopā vīrs un sieva, vai ir iespējams iemiesoties dzīvnieku, augu un tml. ķermeņos.

Zohar grāmata (ivr. ספר הזוהר – “sefer ho-zofar”, no ivr. הַר – mirdzums) – tā ir galvenā un pati pazīstamākā grāmata no kabalistikas literatūras daudzu gadsimtu mantojuma.

To sarakstījis rabīns Šimons bar Jočai (Rašbi) (Shimon bar Yochai) (Rashbi) m.ē. II gadsimtā, taču tā kļuva pazīstama tikai XIII gadsimtā, pateicoties sefardu rabīnam Mozum no Leonas (Moses de León). Zohar grāmatas galvenais saturs – tie ir komentāri par piecu grāmatu Toru.

 

Kamēr cilvēkam nav sekmju savā uzdevumā šajā pasaulē, Svētais, lai Slavēts Viņš, nomirdina viņu un atkal sniedz dvēselei iemiesojumu, atkal un atkal. (Zohar I 1866)

Visas dvēseles ir reinkarnācijas objekts, taču cilvēki nezina Svētā ceļus, lai Slavēts Viņš!

Viņi nezina, ka stājas tiesas priekšā, tas līdzīgi notiek kā pirms dvēseles nākšanas uz šo pasauli, tā arī pēc tam, kad dvēsele pamet ķermeni.

Viņi nespēj ieraudzīt daudzās reinkarnācijas un slepenās kustības, kuras viņiem nākas uz sevis piedzīvot, un daudzās kailās un neaizsargātās dvēseles, kuras klīst pa citu pasauli, nespējīgas apjēgt un izzināt nodomus aiz Valstības Pils aizsega.

Cilvēks nezina, ka dvēseles virzās pa orbītu kā akmens, izšauts no kaķenes. Taču neizbēgams ir laiks, kad šie noslēpumi tiks atklāti. (Zohar II 996)

 

Sefer HaBahir un citi avoti

18 06 04 04

Taču jau ilgi pirms Zohar grāmatas Sefer HaNahir bija visietekmīgākais un citējamākais sākotnējais Kabalas avots. Tas daudzkārt tiek citēts un pārstāstīts Zohar grāmatā.

Sefer HaNahir, atsaucoties uz kādu pirmā gadsimta viedo, izmantoja jēdzienu “reinkarnācija”, lai pētītu, kāpēc ar labiem cilvēkiem notiek sliktas lietas un otrādi.

Varbūt tāpēc, ka šis taisnais cilvēks ir rīkojies slikti savā iepriekšējā dzīvē un tagad plūc sekas?

Mistiķiem patīk citēt no Ījaba grāmatas:
“Redzi, to visu dara tas stiprais Dievs un dara to cilvēkam divun trīskārt, lai viņa dvēseli atturētu no kapa, lai dotu viņam iespēju dzīvības gaismas apstarotam tikt.” (Ījaba grāmata 33:29-30)

Daudzi autoritatīvi Toras komentētāji, ieskaitot Rambanu (Nahmanīdu) (Ramban (Nachmanides), Menahemu Rekanati (Menahem Recanati) un Rabeinu Bahju (Bahya ben Asher, now know as Rabbeinu Behaye), raksta par reinkarnāciju.

Daudzos svētā rabīna Īzaka Lurias (Isaac Luria) – viņš pazīstams arī kā Svētais ARI – darbos, vairums no kuriem ir nonācis līdz mums, pateicoties viņa mācekļa rabīna Haima Vitala (Hayyim Vital) pierakstiem, ir minēti dziļi pētījumi, kas izskaidro reinkarnācijas tēmu.

Viņa grāmata Sha'ar ha Gilgulim (Reinkarnācijas vārti) ir veltīta vienīgi šai tēmai. Viņš pēta detaļas, kas saistītas ar to, kādas garīgās saiknes ir starp daudziem Bībeles personāžiem un tiem, par ko viņi reinkarnējās, sākot no Bībeles laikiem, un līdz periodam, kad dzīvoja pats Svētais ARI.

Pēc ARI nāves viņa uzskatu sistēma stihiski izplatījās pa visu Eiropas un Tuvo Austrumu ebreju pasauli.

Ja līdz ARI mācībai reinkarnācija bija pazīstama un plaši pieņemta no ebreju tautas un tās viedo puses, tad par ebreju valodas un ebreju izglītības struktūras daļu tā kļuva tieši viņa darbības rezultātā, stingri iesakņojoties lielo Talmūda speciālistu (Maharšas (Maharsha), rabīna Mošes Idela (Moshe Idel)) darbos, hasīdisma dibinātāja Baalšemtova (Baal Shem Tov), kā arī lietuviešu virziena līdera Viļņas gaona darbos.

Dažas no lielākajām autoritātēm, kuras nav tik plaši pazīstamas sakarā ar viņu tieksmi uz mistiku, pilnīgi atzina, ka reinkarnācija ir vispārpieņemts bāzes princips.

 

Kas notiek pēc nāves

18 06 04 05

Saskaņā ar ebreju tradīciju pēc cilvēka nāves viņa dvēsele sākumā dodas uz Geinomu (Geinom), lai attīrītos. Atšķirībā no kristiešu Elles jeb šķīstītavas, kur dvēsele cieš mūžīgi, sodīta par saviem grēkiem, Geinomā viņa var atrasties līdz divpadsmit mēnešiem.

Tur dvēsele iziet sāpīgu attīrīšanos no grēkiem, lai sagatavotos mūžīgai svētlaimei Gan Eden (Ēdenes dārzā). Tādā veidā Visvarenais ļauj cilvēkam atgriezties no “pekles” “dzīvo” pasaulē divreiz vai vairāk reižu. Tieši to mistiķi arī saprot kā reinkarnācijas ideju. Un šis autoritatīvais viedoklis ir dziļi iesakņojies ebreju tradīcijā.

Pāriemiesošanās dzīvniekā, augā vai akmenī Kabalā tiek uzskatīta par bargu sodu, sliktāku par elli. Pretējais process – dvēseļu dievišķo dzirksteļu un elementu integrācija no akmeņiem, augiem un dzīvniekiem – tiek uzskatīta par cilvēka galveno uzdevumu šajā pasaulē, kurš ved pie visuma nākamās labošanas (Tikkun olam).

Ravs Rūvens Kuklins (Rav Reuven Kuklin) savās sarunās par to, vai cilvēka dvēsele var iemiesoties dzīvnieka ķermenī, raksta, ka tikai kāda daļa cilvēka dvēseles pēc viņa nāves ieiet dzīvniekā, lai sasniegtu noteiktu labojumu (Tikkun olam) savai dvēselei.

Grāmata, kurā detalizēti runāts par dvēseļu pārceļošanu, – Shaarei Kdusha (Svētuma vārti). To sarakstījis rabīns Haims Vitals, diženākā kabalista Arizala (Arizal) slavenais skolnieks. Taču tā ir sarakstīta ivritā un paredzēta tiem, kas orientējas Kabalā.[2]

 

Jūdu tradīcija aplūko reinkarnāciju un visu, kas saistīts ar pēcnāvi, abstrakti un uzskata, ka parastam cilvēkam nevajag tajā iedziļināties.

Bet, lūk, tās mistiskais kabalistiskais strāvojums, otrādi, ļauj saviem sekotājiem iekļūt tamlīdzīgos noslēpumos un atklāj daudzas pāriemiesojumu reālijas.

 

Rakstā izmantoti materiāli no vietnes https://www.imrey.org/ un Stīvena Rozena (Steven J. Rosen) grāmatas “Reinkarnācija pasaules reliģijās (The Reincarnation Controversy)[3].

 

Un kā jūs pirmoreiz uztvērāt reinkarnācijas ideju, un vai pēc tam izmainījās attieksme pret šo tēmu? Dalieties komentāros!

 

 Natalija Golubkina

Natālija Golubkina

Reinkarnacionikas konsultante.

Reinkarnacionikas Institūta 2. kursa trenere.

Projekta vadītāja un grāmatas “Kādas dvēseles ceļojums” autore

http://ngolubkina.ru/

 

Pievienots 04.06.2018.

https://ru.reincarnatiology.com/reinkarnatsiya-v-iudaizme/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe

 


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/natalija-golubkina/33-natalija-golubkina/3608-natalija-golubkina-ka-reinkarnacijas-ideja-izzuda-no-kristietibas (Tulk. piezīme)

[2] Skat. krievu valodā “Шаарей Кдуша” (Tulk. piezīme)

[3] Skat. krieviski Стивен Розен “Реинкарнация в мировых религиях” (Tulk. piezīme)