Наталья Голубкина Я обокрала свою бабушку в прошлой жизни

Natālija Golubkina - Es apzagu savu vecmāmiņu pagātnes dzīvē

18 01 08 01

Cik bieži gan iepriekšējo dzīvju atminēšanos pavada šaubas: “Un tas viss ir patiesība? Bet varbūt es safantazēju?”

Tādos brīžos mani visvairāk iepriecina un iedvesmo dzīvi stāsti par apstiprinājumiem.

Kāds atrod savu māju, kāds – kapu. Es reiz atradu sevi Vjetnamas karā bojā gājušo amerikāņu sarakstos. Un visas detaļas sakrita!

Un šodien gribu dalīties ar jums vienā no tādiem gadījumiem, notikušam ar Ludmilu B., Reinkarnacionikas Institūta 2. kursa studenti.

 

Zaglēns

18 01 08 02

Ludmilu pašu tik ļoti iespaidoja šis stāsts, ka viņa ar prieku to pastāstīja.

“Es strādāju ar pārliecību, ka naudas dēļ var dabūt ciest. Sāku skatīties, no kurienes tas.

Ieraudzīju vīrieti, kuram 1980. gadā bija apmēram 30 gadu. Un naudu dzīvē viņš plūca te šeit, te tur. Pat savai sievai no krājumiem čiepj piecrubļu banknotes. Un ir tik apmierināts, ka viņam ir šī nauda.

Pēc tam es nonācu cietumā. Nomākts sēžu kamerā, apķēris galvu ar rokām, un domāju, ka vairs nekad neņemšu svešu naudu.

Pēc cietuma strādāju par televizoru meistaru. (Interesanti, ka šajā dzīvē bērnībā man patika noņemt aizmugurējo vāku kādai tehnikai un vērot mikroshēmas. Šādus tādus sīkumus vienmēr esmu varējusi pati saremontēt.)

Reiz es zogu zelta ķēdīti ar krustiņu. Bet pats interesantākais, kam – manai vecmāmiņai no pašreizējās dzīves! Es laboju pie viņas televizoru, bet ķēdīte gulēja uz kumodes. Es to arī paņēmu.

Kas tālāk notika ar ķēdīti? Es to paspēlēju kārtīs. Kad sapratu, ka esmu paspēlējis, atnāca doma: “Nu ko, vecenīt, aizgāja tavs krustiņš… Toties no manis tagad neko (с меня теперь взятки гладки), neviens nepierādīs, ka es to paņēmu.”

Pēc tam es ciešu avārijā. Autobuss pieturā trāpīja man pa kreiso pusi. Cietusi kreisā roka un galva. Kad atceros šo gadījumu, tad parādās nepatīkama sajūta kreisajā rokā no elkoņa līdz delnai.

Guļu slimnīcā. Saucu ārstus, bet viņi neatsaucas, iet garām. Es arī šajā dzīvē ārstiem neuzticos. “Viņi nevar man palīdzēt,” tādu uzstādījumu es sev ieraudzīju.

 

Parāda atgriešana

18 01 08 03

Interesanti ir tas, ka šajā dzīvē ilgi pirms tam, kad es visu ieraudzīju, man pastāstīja par ķēdītes zādzību. Mani tas aizķēra negaidīti spēcīgi.

Un radās stipra vēlēšanās uzdāvināt vecmāmiņai zelta ķēdīti ar krustiņu viņai uz deviņdesmit gadu jubileju. Un it kā nav vajadzīgs tas viņai jau 90 gados, bet vēlme bija nepārvarama. Tas bija pirms 10 gadiem.

Bet, kad es par noskatīto iemiesojumu pastāstīju savam brālim, kurš arī interesējas par iepriekšējo dzīvju tēmu, izrādījās, ka viņš ir kontaktējies ar to, kurš reiz nozaga ķēdīti vecmāmiņai! Viņš viņu tika redzējis un labi atceras!

Ļoti daudz manu atmiņu detaļu sakrita ar brāļa aprakstu: neliela auguma, drukns, baku izraibināta seja, nejēdzīga cepure, un viņš smēķēja, spēlēja ģitāru.

Es atceros, ka mani sauca Saņa Osipovs. Arī brālis atcerējās to vīrieti kā Sašu. Sakrita arī tas, ka Saša nesen bija iznācis no cietuma.

Tātad mani mēģināja apturēt caur cietumu, bet es nesapratu. Tad notika nopietna trauma, lai es tomēr aizdomātos par to, ko es daru.

Un viss notika Siktivkaras pilsētā. Es jau apskatā nobrīnījos, ka ielas tādas pazīstamas. Izrādījās, ka tur arī viss bija!

 

Līdz šim laikam pamanu zaglēnus

18 01 08 04

Pašreizējā dzīvē es viņus viegli pamanu, šos mazos zaglēnus, transportā, veikalos, pēc viņu nedabiskās izturēšanās, kaut kādu tēlotu vienaldzību skatienā.

Daudzas reizes esmu teikusi cilvēkiem, ka viņu maku, piemēram, grib nozagt. Vairākas reizes vīram esmu teikusi par viņa padotajiem, lai pievērš uzmanību, kaut arī esmu redzējusi šos cilvēkus tikai dažas minūtes. Pēc tam tas apstiprinājās.

Kaut arī es vispār nedomāju, lai kādu pieķertu, bet kaut kā uzmanība uztver to automātiski. No otras puses, pamanu “neaizsargātās vietas”, pieejamas tādiem cilvēkiem.

Nekad nebūtu domājusi, ka biju tāds pats, tas man bija apbrīnojami, ieraudzīt tādu iemiesojumu.”

 

Iznāk tā, ka šai gadījumā ir vairāki faktu apstiprināšanās līmeņi:

  • tuvinieku stāsts par vecmāmiņai pazudušo ķēdīti ar krustiņu,
  • Ludmilas brāļa aprakstītā āriene
  • un spēcīga iekšēja sajūta, ka viņas dvēsele ir piedzīvojusi šo pieredzi un tā ir iespiedusies atmiņā (attieksme pret ārstiem, interese par televizora mikroshēmām un spēja pamanīt zaglēnus).

 

Kāds to var nosaukt par sagadīšanos. Taču tik daudzu sakritību esamība – ne mazāks brīnums un mistika par ticību iepriekšējām dzīvēm.

Ludmilas gadījuma turpinājumu lasiet nākamajā rakstā[1].

 

Jums ir bijuši gadījumi, kuriem jūs esat atraduši apstiprinājumus pašreizējā iemiesojumā?

 

 Natalija Golubkina

Natālija Golubkina

Reinkarnacionikas konsultante.

Reinkarnacionikas Institūta 2. kursa trenere.

Projekta vadītāja un grāmatas “Kādas dvēseles ceļojums” autore

http://ngolubkina.ru/

 

Pievienots 08.01.2018.

https://ru.reincarnatiology.com/vorishka-v-proshloi-jizni/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/natalija-golubkina/33-natalija-golubkina/3509-natalija-golubkina-vainas-sajuta-no-pagatnes-dzives (Tulk. piezīme)