Наталья Голубкина – Обязательно ли “находить ресурс” при вспоминании прошлых жизней?
Natālija Golubkina - Vai obligāti vajag “atrast resursu”, atminoties iepriekšējās dzīves?
2017. gada novembrī konferencē Spiritual Marketing mēs ar Māri Drešmani veicām demonstrāciju, kā darbojas reinkarnacionikas instruments.
Es atminējos vienu no saviem iemiesojumiem, bet Māris man palīdzēja, vadot ar jautājumiem. Stāsts bija ļoti emocionāls. Es piedzīvoju spēcīgas jūtas, un asaras ritēja no acīm.
Un pēc tam, jau zālē, mani samulsināja kādas bijušās RI studentes jautājums: “Un kāpēc Māris neizveda tevi uz resursu beigās?” Un tad es sapratu, ka šī tēma prasa paskaidrojumus.
Jo mūsu studentu vidū pēdējā laikā izvešana no iegremdējuma caur “resursa stāvokli” taču tiek uzskatīta gandrīz vai ne par obligātu.
Kas tas ir – resursa stāvoklis
Garīgo prakšu tēmā par “resursu” sauc stāvokli, kurš piepilda cilvēku ar patīkamām, pozitīvām emocijām, sajūtām.
Piemēram, var atminēties laiku, kad jūs bijāt iemīlējušies. Tas ir stāvoklis, kad tu lido ar spārniem, tauriņi trīc vēderā, kad pasaule šķiet labestīga un spilgta.
Tādos brīžos šķiet, ka viss ir iespējams, jebkurš darbs ir pa spēkam, enerģija iet pāri malām un gribas mīlēt visu pasauli!
Protams, pastāvīgi tā dzīvot cilvēks nevar. Bet, kad iestājas emocionāla krituma, skumju un melanholijas moments, pietiek atcerēties iemīlēšanās stāvokli, pabūt tajā kādu laiku.
|
Un tad ķermenis, atcerējies spilgtās jūtas, iedarbina tos pašus hormonus, asinis skrien ātrāk, vaigi pietvīkst, jūs sākat smaidīt un kļūst labi… |
Resurss no pagātnes dzīves
Un ko nozīmē “ņemt resursu” no pagātnes dzīves? Sniegšu vienkāršu piemēru.
Trausla un kautrīga meitene baidās kontaktēties ar priekšnieku. Viņš krauj uz viņu daudz darba, bet viņa neuzdrīkstas iebilst vai palūgt pielikumu pie algas un ir spiesta visu vest uz sevis.
Bet var viņas iemiesojumos atrast ko tādu, kur viņa bija stipra, pārliecināta par sevi, prata pastāvēt par savām tiesībām. Varbūt viņa pati reiz bija priekšnieks vai spīdošs advokāts, bet varbūt cienījams cilts virsaitis, kurš visus pakļāva ar vienu skatienu.
Meitene atceras sevi tādā tēlā; atrodoties tajā, uzsūc šo stāvokli, pieradinot pie tā savu pašreizējo ķermeni. Tas piešķir viņai pārliecību, un tagad viņa var mierīgi izturēt priekšnieka nospiedošo skatienu vai pat dot viņam pretī.
|
Tieši tāpat iepriekšējos iemiesojumos var atrast pašas dažādākās īpašības, kuru jums pietrūkst tagad. Tas arī ir resurss. |
Vai vienmēr vajag meklēt resursu
Jā, resurss ir visās nozīmēs lieliska un noderīga lieta! Es tam pilnīgi piekrītu. Bet mani mulsina tas, ka daudzi to uzskata par obligātu komponenti, atminoties iepriekšējos iemiesojumus.
Mēs skatāmies iepriekšējās dzīves, lai meklētu arī resursu, bet ne tikai. Mērķu var būt daudz, tos mēs aplūkojām šajā rakstā[1].
Piemēram, pašā sākumā, kad mūsu studenti tikai apgūst skatīšanās un atminēšanās iemaņu, darba mērķis ir iemaņas apgūšana. Un punkts.
Kad jūs praktizējāt automobiļa vadīšanu ar instruktoru, jūs taču netiecāties uzreiz ar mācību auto braukt uz darbu vai uz veikalu pēc iepirkumiem. Jūs pakāpeniski pieradāt pie jauna instrumenta.
Tas pats ar reinkarnacioniku. Ceļa sākumā mēs mācāmies, kā uztvert tēlus, kā skaidrāk redzēt, bīdīt attēlus, uztvert garšas, smaržas, skaņas utt., pārvietoties pa laika līniju un daudz ko citu.
Šajā periodā nav vērts novērsties, lai meklētu resursa stāvokļus un apzināšanās. Ja iznāk apvienot, lieliski! Taču ir svarīgi turēt prātā galveno mērķi un pareizi izlikt prioritātes.
Jo, nepietiekami pilnīgi protot vilkt ārā no atmiņām vajadzīgo informāciju, jums taču būs daudz grūtāk atrast to pašu resursu vai iegūt pietiekami dziļas un spēcīgas apzināšanās.
Svarīgāk ir saprast problēmas cēloni
Viens no biežajiem jautājumiem uz iepriekšējo dzīvju skatīšanos ir vēlēšanās uzzināt cēloni vienam vai otram notikumam cilvēka dzīvē, vai ir bijušas noteiktas īpašības, bailes, traumas vai sarežģītas situācijas.
Šajā gadījumā darba mērķis – atrast un paskatīties šos cēloņus. Kad cilvēks tos saprot, no jauna pārdzīvojot savu pagātni, un zina, ko darīt vai kā uztvert savu situāciju tagadnē – tas arī ir darba rezultāts.
Protams, papildus var pievienot arī resursu. Bet tas būs tieši papildinājums, nevis pašmērķis. Ir svarīgi sajust starpību.
Nav nekā briesmīga tajā, ka cilvēks ieraudzīs ne pašu jautrāko dzīvi un ne pašas priecīgākās attiecības pagātnē. Viņam ir, par ko aizdomāties un izdarīt secinājumus. Tam pašam par sevi ir milzīga vērtība.
Jo, atceroties ne pašus laimīgākos momentus no savas pašreizējās dzīves, jūs taču nebeidzat tos, obligāti izstāstot anekdoti vai kaut ko priecīgu. Stāvokļiem un situācijām bez resursa arī ir savs svarīgums un vērtība pašiem par sevi.
Vai arī pēc trillera vai nopietnas drāmas noskatīšanās jūs neskatāties jautru multfilmu, lai noteikti beigtu skatīšanos ar resursu ).
Protams, es pārspīlēju. Bet tikai tiecos parādīt jums, ka resursa meklējumi – tikai viens no daudziem mērķiem darbā ar atmiņām, nevis vienīgais un nepieciešamais.
Un, lūk, kā papildinājums īpaši iespaidojamiem būs pašā laikā.
Atrodiet prieku pašreizējā momentā
Un turiet prātā, ka nevajag iepriekšējās dzīves uztvert pārāk nopietni. Jo vieglāk jūs attieksieties pret savu pagātni, jo jautrāk kļūs dzīvot!
Iedomājieties, ka jūs skatāties multenes. Aizbīdiet visas bildītes beigās, nospiediet “krustiņu” un nenēsājiet sev līdzi mugursomu ar smagu atmiņu akmeņiem.
Daudz interesantāk ir fokusēties uz to, kas jūs iepriecina šajā dzīvē pašreizējā momentā. Jo mēs taču zinām lielisku likumu: “Kur uzmanība, tur arī spēks, tad arī vairojas!”
Un cik jums ir svarīgi atrast resursu darbā ar iepriekšējām dzīvēm?
 |
Natālija Golubkina Reinkarnacionikas konsultante. Reinkarnacionikas Institūta 2. kursa trenere. Projekta vadītāja un grāmatas “Kādas dvēseles ceļojums” autore http://ngolubkina.ru/ |
Pievienots 11.12.2017.
https://ru.reincarnatiology.com/resursnoye-sostoyanie/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/natalija-golubkina/11-dazadi/3460-natalija-golubkina-kadel-atcereties-ieprieksejas-dzives (Tulk. piezīme)