Евгения Горева – Духовные верования инопланетных миров

Jevgēnija Goreva - Citplanētu pasauļu garīgie ticējumi

Projekta “Kosmiskā atklāšana” materiāli – Džejs Veidners (Jay Weidner) intervē Džeisonu Raisu (Jason Rice). Otrdiena, 2019. gada 26. februāris.

Džeisons Raiss (viesis) – Džejs Veidners (projekta vadītājs)

Dž.V.: Sveicināti! Tas ir raidījums “Kosmiskā Atklāšana”! Mēs sarunājamies ar Džeisonu Raisu.

Dž.R.: Sveiks, Džej, paldies par uzaicinājumu.

Dž.V.: Tātad, Džeison, Jūs esat pazīstams ar vairākām citplanētu civilizācijām. Kāds ir viņu pats galvenais garīgais aspekts?

Dž.R.: Es teiktu, ka pats svarīgākais aspekts citplanētiešu grupām, ar kurām esmu sadūries, ir būt saiknē un ticībā mijiedarbībai ar apkārtējo vidi un kopienu. Viņi vairāk interesējās, rūpējās un fokusējās uz dzīvi pašreizējā momentā, darbā “šeit un tagad”.

Dž.V.: Vai viņiem bija Dieva koncepcija?

Dž.R.: Uz visām planētām dažādas grupas izcēlās ar ticējumu plašu daudzveidību. Dažas izolētas grupas pieturējās pie politeisma. Lielākos civilizācijas centros valdīja monoteisms. Tāpēc kopumā atbilde uz Jūsu jautājumu ir “jā”, bija plaša ticējumu daudzveidība, vai tas būtu viens dievs vai vairāki. Tiem ticēja, tos pielūdza un piesauca palīgā.

Dž.V.: Kā ar animismu – ticību tam, ka visam dabā piemīt dzīvs gars?

Dž.R.: Pēc būtības tas bija prevalējošais ticējums uz Planētas 1 un dažās attālās vietās uz Planētas 2. Iedzīvotāji ticēja, ka viss apkārt – dzīvs: koki, dzīvnieki, minerāli. Akmeņi.

Dž.V.: Vai pastāvēja ar to saistīti rituāli?

Dž.R.: Jā, rituāli, saistīti ar zemkopību, ļoti līdzīgi tiem, kādi tika piekopti šeit uz Zemes: ražu sezonu sākums un beigas, gatavošanās lietu sezonai, ražas novākšanai, kā arī lūgšanas par labu ražu un veiksmīgu zvejošanu.

Dž.V.: Uz Zemes gada laikā mums ir rituāli, kas atspoguļo lauksaimniecības darbus. Ziemsvētki, Jaunais gads un viss kas tāds ir uzbūvēts ap to, ka reiz mēs galvenokārt nodarbojāmies ar lauksaimniecību. Vai citu planētu iemītniekiem ir tādi paši rituāli un prakses?

Dž.R.: Nu, viņi arī sāka ar agrāro sabiedrību – pamatu, kas ļauj attīstīties tirdzniecībai un amatiem, lai viss laiks neaizietu barības audzēšanai sev un savai ģimenei.

Dž.V.: Kā ar auglības rituāliem? Piemēram, pavasarī mums ir Lieldienas – auglības rituāls.

Dž.R.: Jā, viņiem bija tamlīdzīgs auglības rituāls, bet vairāk saistīts ar ceremoniju, veltītu saiknei pāra starpā. Parasti tas notika pēc mēneša vai diviem pēc saiknes ceremonijas. Cilvēki skaitīja lūgšanas par plaukstošu un veselīgu ģimeni. Bet, kas attiecas uz lūgumiem par labu ražu, nē, tam bija īpašas lūgšanas.

Dž.V.: Tas ir, viņi skaitīja lūgšanas?

Dž.R.: Jā.

Dž.V.: Vai citu planētu iemītnieki ticēja, ka ar lūgšanu palīdzību viņi sazinājās ar augstāko avotu?

Dž.R.: Jā. Viņi juta, ka saskārās ar dažādiem dieviem, vai tas būtu lietus vai saules dievs, lai viņi palīdzētu izaudzēt bagātas ražas.

Dž.V.: Jūs kādreiz tikāt redzējis šo dievu tēlus?

Dž.R.: Tēli, kurus man gadījās redzēt, tika taisīti no augiem. Tos izgatavoja augšanas sezonas sākumā tā, lai augi pakāpeniski nobriestu un ietu bojā uz ražas novākšanas brīdi. Man vienmēr sagādāja pārsteigumu tas, ka citu planētu iemītniekiem nebija, teiksim, konkrēta dieva statuetes. To vietā viņi izgatavoja tēlus no dzīviem augiem, kas auga konkrētajā apvidū, vai no tiem augiem, kurus audzēja.

Dž.V.: Uz Zemes fermeri izmantoja ekvinokciju un saulgriežu sistēmu, kad Saule atrodas starp stāvokļiem vai galējā stāvoklī. Viņi ražas audzēja atbilstoši šīm zīmēm pie debesīm. Vai tas pats bija tālo pasauļu iemītniekiem?

Dž.R.: Jā, viņi sekoja saulei, balstoties uz to, kur tā atradās visa gada garumā. Uz Planētas 1 laiks, nepieciešams vienam pilnam apgriezienam ap asi, sastādīja 28 stundas, uz planētas 2 – 32 stundas. Tāpēc dienas ilgums atšķīrās no tā, pie kura mēs esam pieraduši šeit uz Zemes. Tāpat kā mēs, aborigēni vēroja saules stāvokli pie debesīm un sekoja, kad saules gaismas ir vairāk un kad mazāk. Spīdekļa stāvoklis tika fiksēts ar atzīmēm uz akmeņiem, uzstādītiem gar kanāliem, kuri tika izmantoti irigācijai, – primitīvs līdzeklis, taču efektīvs.

Dž.V.: Cik lielā mērā jūs esat informēts, vai citplanētiešu grupas ticēja, ka pastāv pāriemiesošanās?

Dž.R.: Kaut kādā mērā, jā. Piemēram, uz Planētas 1 ticēja tam, ka pēc ķermeņa nāves dvēsele atbrīvojas, saskaldās un sadalās starp dažādiem dieviem, kurus personība pielūdza dzīves laikā. Tas ir, dvēsele atgriezās pie dieviem. Dievs paņēma savu dvēseles daļu un darīja ar viņu visu, ko uzskatīja par vajadzīgu. Aborigēni uzskatīja, ka dažos gadījumos dvēsele atgriežas dzīvē dzīvnieka, auga vai cilvēka veidolā.

Uz Planētas 2 iedzīvotāji uzskatīja, ka dvēsele pāriemiesojas un atgriežas samērā ar nepieciešamību. Tieši tas, kā bija nodzīvota dzīve, noteica, vai dvēsele atgriezīsies vai ne.

Dž.V.: Kaut kas līdzīgs karmai?

Dž.R.: Nu, tāda nosaukuma nebija. Izpratne vairāk balstījās uz piedzīvotajām mācībām: cik daudz viņi ir iemācījušies dzīves laikā un vai ir uzzinājuši pietiekami, lai vairs neatgrieztos. Kā arī, vai pietiekami viņi ir piešķīruši vai nodevuši informāciju saviem dieviem vai dievam, lai vairs neatgrieztos.

Dž.V.: Vai citplanētiešu grupām bija pravieši, cilvēki, kas spēj pareģot nākotni un pierakstīt to, kas notiks tālāk? Līdzīgi mūsu Nostradamam.

Dž.R.: Bija īpaši šamaņi jeb godājamie, kā viņus sauca aborigēni. Šamaņi tika uzskatīti par viedajiem. Viņi uzstājās ar pareģojumiem, noskaņojoties uz Akašas Hronikām vai iegūstot pieeju globālajai apziņai.

Kad mēs parādījāmies uz planētām, mēs uzzinājām, ka tādi cilvēki ir dzīvojuši tālā pagātnē. Tajā tagadnē tādi indivīdi neeksistēja. Tas atspoguļojās dažos svētajos rakstos. Daudzi svētie raksti ietvēra sen mirušu viedo dzīves aprakstus. Viņi bija godīgi, viengabalaini, izpalīdzīgi, gādīgi un domājoši par saviem līdzcilvēkiem. Nu, vienkārši kaut kas līdzīgs šablonu vai instrukciju grāmatai…

Dž.V.: Vai tālo pasauļu iemītniekiem bija kaut kas līdzīgs 10 baušļiem, krājumam ar likumiem, pie kuriem bija jāpieturas? Svētiem noteikumiem, pie kuriem bija jāpieturas sabiedrībā?

Dž.R.: Ziniet, katrs dievs noteica savus noteikumus. Piemēram, neiznīcināt vairāk mežu, nekā nepieciešams ražas audzēšanai. Noteikumi nesaucās 10 baušļi un netika pierakstīti uz akmens plāksnītēm. Vienkārši eksistēja norādījumi, katra dieva dāvāti un pagātnes viedo nodoti. Viedie teica: “Nenodedziniet visu mežu tikai tāpēc, ka jums nepatīk redzēt krūmus un kokus. Nedariet pāri nevienam, kurš jums ir kaitējis.”

Eksistēja, teiksim, kopēji standarti un konkrētas normas, atkarīgas no atsevišķiem sīkiem dieviem. Jūs varējāt vērsties pie viena dieva un saņemt kādus norādījumus un pēc tam pie otra sakarā ar citu indivīda dzīves aspektu.

Dž.V.: Vai pastāvēja atgriezeniskā taisnīguma jēdziens, dots pret dotu, kad nācās meklēt soda veidu? Kā tas tika darīts?

Dž.R.: Tālā senatnē viņiem bija daudz vairāk strīdu un konfliktu. Piemēram, uz Planētas 2 ilgu paaudžu garumā valdīja ķildas un sāncensība, pēc tam tie izzuda, jo aborigēni sāka patiesi ticēt kopienai un ģimenei, kļūstot par vienotu organismu, vienotu grupu. Miermīlīgs problēmu noregulējums kļuva vēlamāks nekā prakse dots pret dotu, kas cilvēkus padarīja aklus un bezzobainus. Viņi apzinājās, ka kopīgs problēmu risinājums ir grupai daudz noderīgāks nekā pašapmierinājums no atriebības.

Dž.V.: Tas ir, ja es nejauši ievainoju kādu kopienā, nejauši ievainoju ar saviem ratiņiem, ratiņi salūza un kādu sabrauca, kas notika tamlīdzīgā gadījumā? Kas man būtu bijis jādara, lai nolīdzinātu savu vainu?

Dž.R.: Viss bija atkarīgs no planētas. Piemēram, uz vienas planētas, pateicoties ciešajiem sakariem kopienā, aborigēni strādātu visi kopā un mēģinātu palīdzēt. Negadījumi ir negadījumi, tie gadās. Mūsu atrašanās periodā cilvēki guva ievainojumus, kas tika uzskatīti par pieļaujamiem nelaimes gadījumiem. Reiz kāds nokrita no koka un salauza roku.

Izņemot Planētu 3, Planētu 1 un 2 aborigēni nebija atriebīgi vai ieinteresēti ilgstošos sodos. Viņi uzskatīja, ka tādi pasākumi nenes labumu kopienai. Ja ievainojuma dēļ kāds cilvēks uz laiku zaudēja darbaspējas, tad nebija nekādas jēgas sodīt negadījuma vaininieku, jo tad jūs zaudētu jau divus strādniekus. Tas ir, viena cilvēka dēļ jūs zaudējāt divus.

Dž.V.: Kad Jūs bijāt apmeklējis planētas, īpaši Planētas 1 un 2, vai iedzīvotāji bija izmainījušies garīguma vai reliģijas nozīmē? Vai arī viss bija palicis, kā agrāk?

Dž.R.: Kad bija beigušās kara darbības, kultūra un sabiedrība izmainījās. Tā vietā, lai katru dienu veltītu darbam, rūpēm par ģimenēm un sevis izpaušanu, viss noreducējās uz vienkāršu izdzīvošanu.

Kad no augstākām vibrācijām jūs nolaižaties līdz izdzīvošanas vibrācijām, – kas, kā es redzēju, notika ne visos gadījumos, bet vairumā – izmaiņas notiek galvenokārt individuālās izdzīvošanas, nevis grupas labklājības virzienā. Tāpēc atbilde ir “jā”.

Dž.V.: Tas ir, no gādības par grupu iedzīvotāji pārgāja pie rūpēm par savu individuālos dzīvi?

Dž.R.: Jā.

Dž.V.: Pazeminājums vai pacēlums?

Dž.R.: Manuprāt, vibrācijas pazemināšanās, teiksim, uz vibrāciju skalas.

Dž.V.: Tas kļūst pamanāms?

Dž.R.: Neapšaubāmi. Pēc būtības, atgriezušies uz Kalidus 3, lai palīdzētu atjaunošanā… Domāju, ka jau to esmu minējis. Uz planētas pēkšņi parādījās bāri, paplucis apģērbs un organizētā noziedzība. Kopumā lielāka orientācija uz kalpošanu sev. Kad mēs tur nonācām pirmoreiz, nekā tamlīdzīga nebija. Karš iedzīvotāju mentalitāti izmainīja no labuma daudziem uz labumu sev. Skaidras robežas nebija, taču prevalēšana kļuva acīmredzama. Es ar to domāju – aborigēni bija izmainījušies, noteikti izmainījušies.

Dž.V.: Vai Jūs nevarētu aprakstīt šādas tādas dažādas reliģijas vai garīgās prakses, kādas novērojāt uz planētām?

Dž.R.: Nu, viena konkrēta garīga prakse bija saistīta ar zvejošanu. Reiz mēs devāmies uz ciemu apciemot kādu zvejnieku. Kopā ar viņu, viņa dēlu un vēl vienu jaunu cilvēku mēs devāmies zvejot. Daudzus gadus atrodoties saulē, viņu āda bija kļuvusi ļoti tumša. Tā bija ļoti raupja un burtiski sacietējusi. Apģērbs bija nonēsāts un noplucis.

Viena veida zivs, kuru mēs ķērām, bija ļoti līdzīga lielam samam. Bija vēl divas citas sugas: kaut kas līdzīgs līdakai… un ļoti lielam plaudim, apmēram 60-75 cm garumā.

Es ar to domāju ļoti lielu plaudi. Lūk, tā zivs izskatījās. Pirms sēšanās laivā viņi gatavoja kaut ko līdzīgu ēsmai. Pēc tam viņi notīrīja nažus un iegremdēja tos ēsmā, lai iegūtu nedaudz šķidruma no beigtā dzīvnieka vai kukaiņa; nezinu, ko viņi tur izmantoja. Pēc tam, turoties pie nažiem, zvejnieki noskaitīja īsu lūgšanu. Tālāk viņi nažus izvilka un nolika uz piestātnes. Uz nažiem bija palikušas asiņu svītriņas, divas svītriņas, dažreiz paralēlas, dažreiz krusteniskas. Es nekad necentos noskaidrot, ko nozīmēja svītriņu paterni, bet viņiem tie skaidri kaut ko nozīmēja. Tās bija viņu lūgšanas iespējami lielākam lomam.

Dž.V.: Vai Jūs ietekmēja kāds ticējums, ar kuru Jūs tikāt sadūries?

Dž.R.: Visvairāk mani pārsteidza kopienas gars, pie kā turējās aborigēni. Lai uz kuru pilsētas – Zona 26 – daļu mēs nedotos, visur valdīja savstarpējas palīdzības, draudzības, tieksmes atdot gars. Tāda jēdziena kā krāpšana pat nebija vārdnīcā.

Pilsēta mūs pieņēma atplestām rokām. Mēs stādījāmies priekšā kā tirdzniecības delegācija no attālas pilsētas. Aborigēni ne par ko nešaubījās, neuzdeva nekādus provokatīvus jautājumus un necentās mūs pieķert pretrunās. Mūs vienkārši pieņēma. Mani arvien vairāk un vairāk satrieca savstarpējas palīdzības, līdzcietības un atdeves gars, neko negaidot pretī. Pie kā tāda es manāmi nebiju pieradis.

Dž.V.: Tas ir, Jūs gribat teikt, ka viņi nekrāpa cits citu?

Dž.R.: Droši vien kas tāds gadījās, taču ticējumi un dzīve bija tādi, ka pēc tā vienkārši nav nepieciešamības. Mums viss izskatījās ļoti dīvaini, tāpēc ka diemžēl cilvēce uz Zemes ir pārāk iestrēgusi melu un krāpšanas politikā. Viņu gadījumā viss bija ne tā, viņi cits pret citu attiecās pavisam citādāk.

Dž.V.: Jūs viņus krāpāt?

Dž.R.: Protams, jā. Sākot ar to, ka mēs stādījāmies priekšā kā delegācija no attālas pilsētas. Pēc kinētiskā enerģētiskā ieroča trieciena, kad pilsētas iedzīvotāju lielākā daļa gāja bojā vai izklīda, mēs pārgājām pie lielākas atklātības. Mums izdevās izmantot savas ierīces un stāstīt aborigēniem par to, ko mēs tur darījām un kā gribējām palīdzēt. Mēs palīdzējām vākt tos mirušos ķermeņus, kurus varējām atrast, piedalījāmies apbedīšanas procesā, kā arī attīrījām pilsētu no drupām un visu ko tādu.

Dž.V.: Vai jūs nemēģinājāt aborigēnus pievērst savām reliģijām?

Dž.R.: Nē.

Dž.V.: Tas bija aizliegts?

Dž.R.: Jā. Kas tāds noteikti nebija atļauts, jo nebija paredzēts, ka mēs tiešā veidā ietekmēsim sociālās ieražas un kultūras ticējumu sistēmas. Vietējie iedzīvotāji bija jāatstāj tādi, kādi viņi ir. Ja viņi mainītos organiski, paši par sevi, tad viss būtu citādāk. Taču patiesībā…

Dž.V.: Lūk, to es arī grasījos teikt.

Dž.R.: Parādījās alkohols, bāri un citas šaubīgas vietas. Noteikti, planētu iemītniekiem tika stāstīts par reliģijām un sniegti priekšlikumi.

Dž.V.: Vai Jūs jūtaties vainīgs pie visa, kas notika?

Dž.R.: Protams. Nonākot pavisam cita tipa civilizācijā un vērojot, ar kādu aizkustinošu gādību viņi attiecās cits pret citu… Es negribētu, lai tas viss sabruktu vai izmainītos.

Dž.V.: Taisnības labad ir jāpiezīmē, ka tad Jūs taču nezinājāt, ka kas tāds notiks jebkurā gadījumā. Jums mācīja godāt sākotnējo direktīvu (neiejaukšanos) un visu ko tādu. Un tikai vēlāk Jūs konstatējāt krāpšanu.

Dž.R.: Daudz vēlāk.

Dž.V.: Vai uz planētām bija garīgās ģildes?

Dž.R.: Bija, bet viņas nesauca par garīgām ģildēm vai dievu ģildēm. Bija viedi glabātāji – cilvēki, kas izvēlējās pētīt un strādāt filozofijas vai dažādu dievu garīgo aspektu sfērā. Viņi ir tuvāk sludinātājiem vai svētajiem tēviem.

Dž.V.: Un viņi netika vēlēti?

Dž.R.: Nē.

Dž.V.: Kā viņi tika paaugstināti pakāpēs un kļuva par garīgiem līderiem?

Dž.R.: Ieinteresētie indivīdi pētīja un praktizēja katrs savas meditācijas formas un lūgšanas, iegremdējoties garīgās sfērās. Bija arī “baznīcas”. Vai viņiem bija garīgie nami? Ēkas vai vietas, kurās tika pielūgtas dievības. Atbilde ir “jā”.

Eksistēja noteiktas konstrukcijas, ēkas un mājas, kurās dzīvoja viedie. Dažreiz konstrukcijas bija paredzētas, lai pārstāvētu vienu dievu, bet citreiz divas, trīs vai pat četras dažādas dievības. Par viedajiem varēja kļūt kā vīrieši, tā arī sievietes. Vienos reģionos aprobežojās vienkārši ar nelieliem alkoviem, citos – ar veselām ēkām.

Dž.V.: Kā Jūs jau teicāt, par garīgiem līderiem varēja kļūt kā vīrieši, tā arī sievietes?

Dž.R.: Jā.

Dž.V.: Tas ir labi. Rituāli bija simboliski vai fiziski?

Dž.R.: Rituāli mainījās atkarībā no dieva. Dievi tika pārstāvēti ar simboliem. Es atceros dažus no tiem.

Viens simbols izskatījās kā sirpis ar līniju, kas iet caur to. Tas ir jūru dieva simbols

Otrs attēloja trīsstūri ar virsotni, vērstu uz leju. Tas simbolizēja apzaļumošanu, lauksaimniecību vai zemi.

Tika veikti rituāli, kuru gaitā tika dedzināts salvijas analogs. Vai arī tika iedegta svece. Šis rituāls ļoti atgādināja Amerikas indiāņu rituālus, kad tika radīti dūmi, ar kuriem tika piesūcināts viss noteiktā vietā.

Dž.V.: Kā ar dziesmu dziedāšanu? Jūs kādreiz tikāt to dzirdējis?

Dž.R.: Jā, vienlaikus tika skaitītas lūgšanas. Es grasījos to teikt.

Dž.V.: Vai bija izplatīta meditācija? Vai uz tām planētām tika izmantota meditācija?

Dž.R.: Daži aborigēni praktizēja meditāciju. Parasti tie bija viedie. Iedzīvotāju atlikušās daļas vidū meditācijas bija retums, jo nebija obligātas parastajiem pilsētniekiem.

Dž.V.: Kā ar ieročiem? Vai bija ieroči?

Dž.R.: Uz Planētas 1 ieroči bija; tie tika ražoti tikai vienā vietā. Bija naži, kuri tika izmantoti tikai utilitāriem mērķiem. Nekādu zobenu, pīķu vai šķēpu.

Dž.V.: Nekādu slepkavību, neviens nekad un nevienu nenogalināja?

Dž.R.: Nē. Uz Planētas 2 arī nebija nekādu ieroču. Bet, lūk, Planēta 3 – tas ir pavisam cits stāsts, jo uz tās mitinājās 3 rases, humanoīdi, ciklopi un insektoīdi.

Insektoīdu garīgums stipri atšķīrās no humanoīdu un ciklopu garīguma. Tas fokusējās uz stropa dieva pielūgšanu. Es ar to domāju monoteismu. Tieši stropa dievs pārvaldīja visus viņu sabiedrības aspektus. Tāpēc visas insektoīdu darbības un rīcība tika veikta dieva apmierinātībai vai arī izraisīja viņa dusmas. Protams, viņi uzskatīja, ka attēlo dievu, kurš līdzīgs viņiem pašiem un stipri atšķiras no humanoīdiem.

Ciklopu dievi, kurus viņi pielūdza, pārstāvēja panteonu no dažādiem dieviem – zemes, vēja un uguns aspektiem – atkarībā no nepieciešamības, vai tā būtu zvejošana, medības, dārzkopība, sekmes vai pārpilnība. Tieši tas noteica, kādu dievu viņi pielūdza.

Dž.V.: Kā ar aizspriedumiem? Vai viņiem bija aizspriedumi?

Dž.R.: Jā, piemēram, saistībā ar sāli. Sāls bija ļoti vērtīgs produkts. Protams, sāls bija, taču sāļūdens okeānu neesamība nozīmēja, ka to nācās iegūt; lūk, kāpēc tas tika tik augstu vērtēts. Reizi gadā tika darīts viss, lai salūkotu šķipsniņu sāls. Pēc tam to izkaisīja ieejas durvju priekšā kā svētību mājai. Tas ir garīgs aspekts vai aizspriedums?

Dž.V.: Grūti pateikt.

Dž.R.: Jā, ļoti grūti. Vēl viens aizspriedums bija tāds: lauku ciemos un pat dažās pilsētas mājās ticēja tam, ka katru vakaru apavi ir jāapgriež ar zoli uz augšu. Citādi jūs pakļaujat sevi riskam, ka jūsu apavos ienāks ļaunums. Lūk, kāpēc pienācās griezt apavus ar zoli uz augšu.

Dž.V.: Nu, skan drīzāk kā aizspriedums.

Dž.R.: Jā.

Dž.V.: Jums kādreiz gadījās tikties ar reliģijas līderiem, sarunāties ar viņiem?

Dž.R.: Jā.

Dž.V.: Un ko Jūs turklāt jutāt?

Dž.R.: Kontaktēties ar viedajiem – tas ir tas pats, kā sarunāties ar filozofijas profesoru. Viņi ir tuvāk zemei, savai planētai, viņiem bija savs skats uz lietām, tāpēc ar viņiem bija viegli kontaktēties.

Dž.V.: Viņi bija Jūsos ieinteresēti?

Dž.R.: Jā. Pirms mēs bijām parādījušies publiski un paziņojuši, ka patiesībā mēs neesam no “Kanzasas”, mūs uzskatīja vienkārši par apmeklētājiem. Aborigēnus ļoti interesēja dzīve attālās pilsētās. Bet mēs mēģinājām visādā veidā izvairīties no tāda veida jautājumiem, tāpēc ka, ja jūs pārāk aizrāvāties, jūs varējāt iedzīt sevi stūrī. Mēs negribējām kaitēt savai apslēptībai.

Pēc atklāšanās iedzīvotāji dedzīgi interesējās par mūsu reliģiskajiem ticējumiem. Protams, eksistēja moratorijs uz jebkādu tamlīdzīgu apspriešanu. Un, kā vienmēr, atradās cilvēki, kas pārkāpa moratoriju, tāpēc aborigēniem izdevās atrast informāciju par dažādām mūsu reliģijām.

Dž.V.: Domāju – aborigēniem tas bija liels šoks, kad viņi uzzināja, ka jūs nekad neteicāt viņiem taisnību.

Dž.R.: Neapšaubāmi. Vērtīga piezīme. Meli viņiem bija sveši. Viņus interesēja, kāpēc mēs nekad neteicām viņiem taisnību.

Dž.V.: Un patiešām, kāpēc?

Dž.R.: Kāpēc? Tāpēc ka Starpplanētu Aizsardzības un Reaģēšanas Spēku (SARS) pavēlniecības mentalitāte ir šāda: mēs teiksim taisnību, bet izdarīsim to pa savam.

Dž.V.: Vai jūs stāstījāt, ka ticība Dievam-Radītājam – tā ir universāla ticēšana?

Dž.R.: Zināmā mērā, jā. Es teiktu, ka ticība Dievam-Radītājam, vai tas būtu labklājības dievs vai visu redzošais viens Dievs-Radītājs, ir universāla.

Dž.V.: Citplanētu rasu mitoloģijās Jūs sadūrāties, ka tiek pieminēta Zeme vai Zemes cilvēki?

Dž.R.: Nē, ne Zemes cilvēki. Planētu 1, 2 un 3 mitoloģijās bija sastopamas norādes uz cilvēkiem no zvaigznēm. No viņiem pašām tuvākajām zvaigznēm.

Dž.V.: Vai cilvēki no zvaigznēm bija iejaukušies aborigēnu kopienu dzīvē?

Dž.R.: Norādēs bija runāts tikai par apmeklētājiem uz trīs planētām. Man īpaši interesanti šķiet tas, ka tā nebija iejaukšanās, tikai apmeklējums. Nekādas vardarbības, kontroles vai cilvēku paverdzināšanas. Pirmajā acu uzmetienā… Manuprāt, tā bija draudzīga citplanētu rase, kas apmeklēja planētas kādā viņu vēstures momentā.

Dž.V.: To planētu garīgums… Vai Jūs ieguvāt no tā kādu labumu sev?

Dž.R.: Neapšaubāmi. Lūk, piemērs, kas man uzreiz ienāca galvā.

Tas notika uz Planētas 3, kad insektoīdu rase saņēma mani gūstā.

Insektoīdiem piemita psihiskas spējas, un viņi sazinājās mentāli. Viņiem ir mazas mutes un daudz ļoti asu zobu, tāpēc saziņai mutes netika izmantotas. Pratināšanas laikā man izdevās pievarēt pratinātāju.

Tajā pašā alā vienlaikus ar mani izrādījās vēl divi insektoīdi. Es tikko biju iznācis no bezsamaņas stāvokļa un nebiju spējīgs adekvāti sekot notiekošajam. Pirmā doma – šie divi arī ir mocītāji. Tāpēc es uzreiz uzsāku agresīvu psihisku uzbrukumu. Un tikai pēc 10-15 sekundēm es apzinājos, ka tā ir sieviete un viņas meita. Viņas lūdzās par mani. Es uzreiz atcerējos instrukciju: vēro, domā un darbojies; nekad nereaģē, kamēr neapjēgsi. Man tas bija ļoti svarīgs moments.

Dž.V.: Ko pašu svarīgāko Jūs pasmēlāt no tās pieredzes? Es ar to domāju, garīgā aspektā.

Dž.R.: Informētu saskaņu. Lai pieņemtu informētu, brīvu gribas lēmumu, nepieciešama caurspīdīga informācija. Bez tās jūs varat iekrist daudzās lamatās, ieskaitot palīdzību citu planētu paverdzināšanā.

Dž.V.: Paldies, Džeison. Es augstu vērtēju Jūsu klātbūtni programmā.

Dž.R.: Paldies par uzaicinājumu, Džej.

Dž.V.: Tā ir programma “Kosmiskā atklāšana”. Paldies par uzmanību.

Raksts (krievu valodā – tulk. piez.) ir nokopēts no interneta resursa “Dievišķais kosmoss (Божественный космос)” (Deivida Vilkoka (David Wilcock) oficiālā vietne krievu valodā). http://divinecosmos.e-puzzle.ru/page.php?al=491

 

Pievienots 05.07.2019.

https://znak-simvol.ru/duhovnye-verovaniya-inoplanetnyh-mirov/

Tulkoja Jānis Oppe