Евгения Горева Боги Солнца

Jevgēnija Goreva - Saules dievi

19 02 03 01

Navigācija pa rakstu

Kopīgās iezīmes

Dievu Saules tēli pasaules mitoloģijā

Saules dievi Senajā Ēģiptē

Grieķu Saules dievi

Skiti un slāvi

Semīti un Bībele

Divupe un Mazāzija

Indija un Irāna

Ģermāņi un Ķelti

Baltieši

Ķīna un Japāna

Indiāņi

 

Kopīgās iezīmes

Saules dievību galvenās funkcijas un īpašības pasaules mitoloģijā:

  • vadīt Saules riteni, Saules disku – cikliskumu ausma/riets, “saules ratu” kustību;
  • visas pasaules apgaismošana, spēja uz absolūtu uzmanību un providenci, viņu redzējums izpaužas uz zemi un pazemes pasauli;
  • Gaismas cīņa ar tumsu;
  • neatkarīga pozīcija panteonā, sāncensība ar dieviem-zibeņu metējiem (Saules un Jupitera sāncensība par ietekmi uz sabiedrību).

19 02 03 02

Saules dievu zoomorfie tēli – lauva, zirgs, gulbis, dažreiz vilks, bites.

Augi – ozols, laurs.

Produkts – medus.

Aizstāv varoņus, gaišreģus un orākulus, ārstniekus un dziedniekus.

 

Dievu Saules tēli pasaules mitoloģijā

Saules dievi Senajā Ēģiptē

Hepri-Atums-Ra – šo dievību tēli simbolizē trīs stadijas Saules diska kustībā pie debesīm. Rīta Saule, “kas rodas”, – dievs Hepri, dienas Saule savā maksimālajā spēkā – lielais Ra, un vakara Saulīte – Atums.

19 02 03 03

Ra, Atums, Hepri

Hepri – Saules pastāvīguma simbols, tā zoomorfiskais tēls bija vabole-skarabejs ar mēslu lodīti, kuru viņš ripina sev pa priekšu nepaguris. Hepri – nenogurdināms darbinieks, kurš rada savu pasauli.

Atums – dievs-demiurgs, kuram ir zināma divdabība savā tēlā, tika attēlots kā cilvēks, kurš nes dubultu kroni, kas nozīmēja viņa ietekmi uz augšējo un lejas Ēģipti, šo teritoriju apvienošanu viņa vadībā. Dažreiz parādījās čūskas tēlā, aizstājot dievu Nunu dievišķajā tiesā pār cilvēkiem, - šajā tēlā viņš tika uzskatīts par spējīgu iegremdēt sākotnējā haosā cilvēku civilizāciju.

Ēģiptes Saules dievs Ra – harmoniski savienoja sevī visus trīs aspektus, ik dienu viņa barka pārpeldēja pār visu zemi. Bet naktī gāja pa pazemes valstības teritorijām, kur spīdēja mirušajiem. Tajā pašā laikā pats dievišķais Ra cīnījās ar čūsku Apopu – ēģiptiešu tumsas simbolu.

19 02 03 04

Dažreiz tika norādīts, ka Saules barkas priekšgalā atradās Māta – taisnīguma un kārtības dieviete, kura veicināja pasaules un apakšzemes esības iekārtošanu.

Ēģiptes faraoni dēvēja sevi un tika uzskatīti par Saules Ra dēliem, pēc savas nāves viņi devās pie tēva (mātes) un pavadīja viņu ceļojumā pa debesjumu. Tādējādi faraons – Saules vietvaldis uz zemes – ieņem augstāku vietu pēc nozīmīguma nekā priesteri – dieva-Zibeņu metēja (Jupitera funkcija) kalpotāji.

Amons – visas Ēģiptes Saules dievs, vēlīnāks, viņa tēls saplūda ar dievu Ra.

Atons – “redzamā Saule” – Saules diska atsevišķa ēģiptiešu dievība, tika uzskatīts par visu trīs dievu – Hepri-Atuma-Ra – enerģijas nesēju, viņu fizisko ķermeni. Iespējams, tas ir pats senākais Ēģiptes Saules dievs. Tika attēlots kā Saules disks ar stariem, kuru galos bija rokas, kas tur dzīves atslēgas. Labumu sniedzējs, izstiepis rokas pret viņu mīlošajiem cilvēkiem.

19 02 03 05

Bareljefs. Ehnatons pielūdz dievu Atonu

Tas ir pats redzamākais un aplūkojamākais Saules ritenis. Visstiprākais Atona-Ra kults bija faraona Ehnatona (“Atonam patīkamais”) valdīšanas laikā, kurā tika izdarīts mēģinājums ieviest viendievību. Un dievs Atons – tika uzskatīts, kaut arī neilgi, par vienīgo un visuresošo Visuma ķēniņu, ar kura atnākšanu visas pārējās dievības tika atceltas.

Sehmeta – iemiesoja spīdekļa Atuma-Ra aci, dieviete tika attēlota lauvenes[1] izskatā. Varēja tikt uzsūtīta kā sodība cilvēkiem svelmaina karstuma un sausuma veidā, kuros sadega cilvēku grēki.

 

Grieķu Saules dievi

Hēlijs – Saules dieva vārds, kas nozīmē “spīdošais” un apžilbinošais. Viņa piedzimšana ir saistīta ar pirmatnējo okeānu. Veic dienas ceļu, peldot pa debesīm no austrumiem uz rietumiem zelta ratos, kurus velk četri zirgi, kam ir uguns daba. Bet naktī pārsēžas zelta traukā un pārlido nakts jūru zemes otrā pusē.

19 02 03 06

Viņa personīgā pils ir būvēta no dārgakmeņiem, pilna ar zeltu un dārgumiem.

Galvā viņam ir zelta ķivere, viņam ir biedējošs izskats, un viņš izceļas ar visai niknu raksturu, bet grieķi viņu uzskata par bezgrēcīgu. Viņš no debesīm redz visus cilvēku noziegumus un var viņus sodīt – uzsūtīt aklumu.

Apolons – antīko laiku Saules dievs, grieķu Saules dievs ar 9 mūzām, kurš iemieso kosmosa riņķa deju: Sauli un 9 planētas.

Šis mūsdienīgākais Saules tēls savieno debesu spīdekļa skaidrību ar zemes stihiju spēkiem. Var būt pie debesīm un uz zemes un pat nolaisties pazemes pasaulē, var dot spēkus un atņemt tos, dziedināt cilvēku un uzsūtīt viņam slimības un sērgu.

Apolonam piemīt paredzēšanas un pareģošanas talants, viņš ir vienīgais no Olimpa dieviem, kurš “zina nākotni”. Atbalsta cilvēkus, kuri spēj saprast un novērtēt visu dabas radošumu un cienīt cilvēka radīto, radošus cilvēkus, kuriem ir sava individualitāte.

19 02 03 07

Apolona kvadriga

Dažreiz tika attēlots ar četrām rokām. Viņa zoomorfie tēli – vilks, gulbis. Varēja būt “nikns kā vilks” un izsmalcināts kā gulbis. Saistīts ar tādiem augiem kā ozols un laurs.

Var uzstāties kā tiesnesis, galēt cilvēkus ar saviem stariem kā bultām. Atbalsta arī varoņus, ārstus un dziedniekus. Viņa dēls ir dziednieks Asklēpijs, kurš spēja augšāmcelt cilvēku. Ar visu savu spēku un izsmalcinātību, pārņemts ar jūtām, pār kurām nav noteicējs, Apolons dažreiz tika kā dieviešu, tā arī mirstīgo sieviešu atraidīts.

Viņam ir problēmas attiecībās ar Zevu, kurš ar zibeni nosita viņa dēlu Asklēpiju par to, ka tas uzdrošinājās augšāmcelt cilvēkus. Ir spiests pakļauties Zeva pavēlēm, taču cenšas vienmēr paust neatkarību.

Faetons – “mirdzošais”, Hēlija dēls, paņēma tēva zirgus, bet nespēja tos novadīt.

19 02 03 08

Kadrs no diafilmas “Faetons – Saules dēls”

Kad zirgi aizrāva ratus garām zvaigžņu ceļam, par pārdrošo rīcību tika Zeva-zibeņu metēja nogalināts. Faetona vārds kļuva par negatīvu apzīmējumu pārdrošības un neprātības īpašībām.

Dioskūri – “debesu dēli” un, konkrēti, Zeva bērni, vienas olšūnas debesu dvīņi, mirstīgais un nemirstīgais, kuri pēc kārtas uzkāpj debesīs, pārvēršoties rīta un vakara blāzmā. Nemirstīgais brālis savā nemirstībā ir dalījies ar mirstīgo brāli, tāpēc viņi veido harmonijā esošus pretstatus, kas nomaina viens otru: debesīs un zem zemes. Dioskūri senajā Grieķijā tika uzskatīti par zirgu aizstāvjiem.

Hērakls – grieķu mītu varonis, tiek personificēts ar gada ciklu – viņa 12 varoņdarbi atbilst Saules iešanai pa 12 Zodiaka Zīmēm.

Pegazs – spārnots zirgs, kurš veicina Saules principu – iedvesmas, radošuma un kultūras – attīstību cilvēkā. Bieži tiek izmantots mūsdienu pasaulē kā augstas iedvesmas simbols[2].

19 02 03 09

Bellerofons – grieķu Saules varonis, tieši viņam piederēja Pegazs, viņš uzvarēju uguni spļaujošu himēru. Gribēja ar Pegazu sasniegt Olimpa virsotni, bet dievi nometa viņu zemē, sodot par lepnumu.

 

Skiti un slāvi

Horss (Хорс) – slāvu Saules dievs, kurš dod dzīvības spēku un siltumu visu dzīvo būtņu pasaulei kā noturīgu labumu. Dieva Roda (Род) radīts, Horsa sieva – Zarja-Zarjaņica (Заря-Заряница). Viņu bērni – dēls Deņņica (Денница) (leģenda par viņu ir analoģiska leģendai par Faetonu – Saules dēlu, kurš ņēmās vadīt tēva Saules ratus un nositās) un meita Raduņica (Радуница). Ar Horsa vārdu ir saistīta slāvu riņķa deja.

Atšķirībā no citām tautām slāvu mitoloģijā zibeņu metējs Peruns (Перун) un Horss nav ienaidnieki vai sāncenši. Gluži otrādi, Horss palīdz atrast, atbrīvot un ar dzīvo ūdeni atdzīvināt dievu Perunu, Skiper-Zvēra (Скипер-Зверь) nolaupītu.

19 02 03 10

Horss slāvu mitoloģijā palīdz tikai strādīgiem un atbildīgiem cilvēkiem-darbarūķiem, kuri dzīvo pēc labām tradīcijām, un aizstāv viņus. Viņa svētki – 18. augusts, saucas Horojars (Хорояр), šajā dienā tiek godināti Horss un Jarilo (Ярило).

Koloksajs (Колоксай) – skitu Saules dievs (“aplis-cars”, Saules apļa, zodiaka valdnieks), cars-saule, kurš skaitās skitu tautas, skolotu (сколоты), ciltstēvs. Saskaņā ar leģendu bija jaunākais no trim brāļiem, kurš uzzināja par savu spēku un spēju nest debesu zelta uguni, kad no debesīm nokrita svēti priekšmeti: arkls (Roda velte), āva (Peruna velte) un kauss (Deņņicas velte). Tikai viņš, Koloksajs, vienīgais no trim brāļiem spēja pieskarties šiem svētumiem.

Daži autori savieno Koloksaja un Daždjboga (Даждьбог) tēlus.

19 02 03 11

Daždjbogs – “labumu sniedzējs”, sens slāvu Saules dievs, tradicionāli tiek attēlots kā Saules jātnieks Saules zirgā.

Daždjbogs piedzima ne no miesiska dzimumakta – debesu zibens trāpīja akmenim – un uz tā parādījās tēls. Dadžbogs pārveidojās. Viņš tika piesists krustā. Viņš nomira un nokāpa elles valstībā (пекельное царство). Taču Daždjbogs uzvarēja Nāvi (Morēnu) un augšāmcēlās. Un Dadžbogs uzkāpa pie sava Tēva debesīs.

Vēlākā leģendā par Kristus, kurš arī ir Saules tēls, augšāmcelšanos asociējās ar stāstu par Daždjbogu.

19 02 03 12

Šim dievam raksturīga labestība un dāsnums, viņš cilvēkiem dāvā savu mīlestību un siltumu – jo viņam to ir pārpārēm.

Gaijtosirs (Гайтосир) – pēc Hērodota domām, tas ir skitu dievs, grieķu Apolona analogs.

19 02 03 13

Gaijtosirs

Taču, spriežot pēc attēla un loka un bultu klātbūtnes, tas vairāk ir Jupitera, nevis Saules tēls.

 

Semīti un Bībele

Jarihbols – Saules vēstnesis. Sīrijā, Palmīrā, Jarihbols pieder dievu “svētajai trīsvienībai”, kura sastāv no Bela – augstākās dievības, Saules dieva Jarihbola un Mēness dieva Agliboga.

Šamšu/Šalaša – semītu Saules dieviete – pareģotāju un orākulu aizstāve. Viņas visredzēšanas spēki izplatās kā uz redzamo un saskatāmo pasauli, tā arī uz pazemes mirušo pasauli, kur viņa spēj palīdzēt varoņiem un dieviem.

Bāls-Hammons – semītu “karstuma kungs”, zemes auglības aizstāvis. Ptolemaju valdīšanas laikā šīs dievības kults saplūda ar Saules Hēlija kultu – rezultātā Bālbeka, Bāla kulta centrālā pilsēta, tika pārdēvēta par Heliopoli. Bāls-Hammons tika godināts Palmīrā un Kartāgā kā 100% Saules dievība.

19 02 03 14

Turpmākajā tēls mainījās, Bāls pārvērtās par kaut ko lielāku, ieguva dieva-radītāja, augstākā dieva, zibens metēja spējas.

Samsons – vecās derības varonis, spēkavīrs, apveltīts ar neparastu spēku, kļuvis slavens ar saviem varoņdarbiem. Viņam bija gari mati, kuros slēpās viņa varenais spēks. Gāja bojā varonīgi, sagāžot milzīgu ēku, kas saspieda viņu pašu un daudz ienaidnieku.

 

Divupe un Mazāzija

Utu – šumeru Saules dievs, aizstāvis un tiesnesis, parādās kā labvēlīga būtne, kas mīl cilvēkus.

Šamige (Šamašs) – “gaišais”, Saules dievs, iemieso nekļūdīgas tiesas aspektu, ir saistīts ar laika riteni, jo ir likums sev pašam un likteņu noteicējs visiem dzīvojošajiem. Šādā sakarā Šamašs ir kosmosa likuma izpildītājs, tā kalps. Visu redzošs un visu zinošs, aizstāv pareģotājus un orākulus.

19 02 03 15

Istanuss/Estans – hetu dievs, viņa vārds nozīmē “starojošais”, vada zirgu iejūgu, ar kuru pārvietojas pa debesīm.

Ašurs (Asīrs) – “ķēniņš”, akadiešu dievība, kuras emblēma bija spārnots Saules disks. Kļuva par Asīrijas dievu panteona centrālo figūru, bija tādā pašā vārdā nosauktās pilsētas Ašura/Asīra galvenais aizstāvis. Tika uzskatīts par karaliskās varas simbolu, kurš saviem padotajiem var nodrošināt neizsīkstošu dzīvības enerģijas plūsmu.

 

Indija un Irāna

Sūrja – “saule”, indiešu dievs, viņa stari tika attēloti septiņu ķēvju veidā, kuras vilka Sūrjas ratus. Tieši tāpēc Indijas dievišķo Saules būtņu sarakstā ir tik daudz zirgu tēlu. Sūrju un viņa starus salīdzināja arī ar ezi, kurš dur cilvēka acis.

19 02 03 16

Tiek uzskatīts, ka sākotnēji Sūrja bija paslēpts okeānā, kosmosa pirmatnējos ūdeņos, no kurienes viņš saņēma savu dievišķo enerģiju, kura tiek uzskatīta par neizsmeļamu. Un tikai pēc tam dievi viņu iemitināja debesīs.

Tiek saukts par Mitras un Varunas aci, viņa skatiens ir tik ātrs, ka spēj momentāni aplūkot visu pasauli un labot cilvēka ļaunos darbus.

Ir dziednieku aizstāvis, pats spēj dziedināt, viņa zāles – tas ir medus – Saules produkts.

Piedalās dievišķā konfrontācijā, kur ir spiests piekāpties zibens metējam – dievam Indram, – kas simboliski nozīmē negaisa mākoņu spēju aizsegt Saules gaismu. Saskaņā ar leģendām Indra sadauzīja Sūrjas Saules ratus ar saviem zibeņiem un uzvarēja viņu.

Hvarns – irāņu Saules disks, dāvā labumus, veselību un gaismu, vispār visu labo. Hvarns – tas ir majestātisks mirdzums, slava, laime un vērtība, ar kuru viņš var apveltīt kā cilvēku dzīves laikā, tā arī cilvēka mājas un dzimtu pēc viņa nāves.

19 02 03 17

Savitārs – tas, “kurš rada”, ar “platām rokām” un zelta rokām, – indiešu dievs, brauc pa debesīm ratos. No rīta viņš visas dzīvās būtnes iedarbina (trīs debesis un trīs zemes), piepildot viņas ar dzīvības spēku, noņemot viņām grēkus un iznīcinot slimības. Bet naktī visu pasauli nomierina, apremdē cilvēkus, uz neilgu laiku novēršot no viņiem savu uzmanību.

Vivasvats (Farns) – “mirdzošais”, indieši uzskatīja, ka šī dievība jau sākotnēji ir piedzimusi bez rokām un bez kājām. Otra versija ir vēl asāka – ka it kā Vivasvata vecākie brāļi – Mitra un Varuna – nocirtuši viņam rociņas un kājiņas, un tam nekas cits nav atlicis, kā kļūt par “rausīti”-Sauli un ripot pa debesīm.

Viņa zoomorfais aspekts – debesu Saules zirgs. Tas netraucē viņam tikt uzskatītam par pasaules radītāju, kurš apgādā civilizācijas ar dievišķās enerģijas plūsmām.

Ašvini – zirgi-dvīņi, “no zirga dzimušie” Vivasvata un viņa sievas Sandžali, kura ķēves izskatā bēga no viņa (kā ēna no Saules), bērni. Iemieso rīta un vakara blāzmu, kā arī Ašvini pilda te dieva Sūrjas zirgu, te žokeju funkciju. Viņi dienas laikā, apbraucot visu pasauli, noteikti pamanās kādu izglābt un daudziem cilvēkiem atnest veltes, tajā skaitā arī ilgu mūžu.

19 02 03 18

Šie zirgi-dvīņi Indijā piedalās kāzu rituālos, kur augstu tiek vērtēta viņu spēja apvienot dažādas izpausmes un dažādus cilvēkus. Tiek uzskatīti arī par dziednieku aizstāvjiem.

Aruna – “iesarkanais”, vēl viens indiešu Saules žokejs (redzams, viņi tur strādā uz maiņām, ciena darba kodeksu). Viņam tika pierakstīta zināma nepilnība, it kā viņš dzimis no olas, līdz galam neattīstījies. Aruna – no rīta austošās Saules simbols.

Tarkšja – vēl viens Saules zirgs, tiek pieminēts “Rigvēdā” kā zeltā mirdzošs un uzvaru nesošs jebkurās zirgu skriešanās sacīkstēs. Vēlīnākos tekstos Tarkšja asociējas vairs ne ar zirgu, bet ar ērgli Garudu, kurš nes uz sevis dievu Višnu.

Dadhikra – un vēl viens Saules ērzelis, kas simbolizē Saules dienas gaitu. Dadhikru salīdzina arī ar ūdensputniem: zosi, gulbi, kas simbolizē spīdekļa gada riņķa deju.

Ar viņu indieši saista dienas spīdekļa visas funkcijas: viņam piemīt dabisks skaistums, kas ir īpaši redzams rītausmā; viņš saliedē visas ciltis, jo pieder visiem un par visiem uzreiz rūpējas, nes gaismu un barību.

19 02 03 19

Etaša – jūs brīnīsieties, bet arī tas ir Saules zirgs, kurš pieder Sūrjam, viņa vārds nozīmē “raibais”, saistīts ar rītausmas tēlu.

Učaišrāvas (Uchchaihshravas) – pēdējais indiešu Saules zirgu sarakstā, šis vēl tiek saukts arī par balto. Sākumā viņš tika uzskatīts par Indras zirgu, bet vēlīnākos svētajos tekstos Učaišrāvas jau nozīmē Saules-Sūrjas zirgu.

 

Ģermāņi un Ķelti

Sola – skandināvu mitoloģijas saules dievības sievišķs tēls, ģermāņiem analoģiskam tēlam ir vārds Sunna. Viņas rīcībā ir divi Saules zirgi, kuri velk ratus. Saules dzirksteles, ar kurām Sola apgaismo pasauli, tiek smeltas no viņas ugunīgās zemes Mūspellas.

19 02 03 20

Nosūtīta uz debesīm par lepnību, tāpat kā viņas brālis – Mēness dievs, mēness Māni. Leģendās ir pareģots, ka laiku beigās (Ragnaroks) Solu aprīs vilks-milzis.

Horsa un Hengists – divi vācu mitoloģijas zirgi, kas simbolizē divas blāzmas – no rīta un vakarā.

Taljezins – ķeltu Saules dievs ar lielu enerģijas potenciālu, nesalīdzināmiem talantiem. Godkāres, stratēģisku darbību un daiļrunības aizstāvis. Asociējas ar spēju upurēt sevi. Pārvalda ķeltu horoskopa (Mežāža 10-20 grādi) Bērza zīmes 2. dekādi.

Artūrs – visslavenākais no ķeltu varoņiem. Viņa vēstures simboliskais modelis “Karalis Artūrs un 12 Apaļā Galda bruņinieki” apraksta Saules cikla kustību pa 12 zodiaka zīmēm.

19 02 03 21

 

Baltieši

Saule (Saulė – lietuviski, Päike – igauniski, Aurinko – somiski, Сауле – krieviski – tulk. piez.) – Saules Dieviete, siltuma, dzīvības enerģijas, veselības un auglības aizstāve. Mēness māsa, citos avotos – Mēness sieva, kura šķirās no viņa dēļ vīra mīlestības pret Rīta Zvaigzni (Venēru). Saule palīdz taisnajiem, rūpējas par viņiem, lai visiem, īpaši bāreņiem, būtu sava “vieta zem saules”. Soda grēcīgus cilvēkus.

Viņas svētki – vasaras Saulgrieži, “zaļā diena” un Līgo nakts (no 23. līdz 24. jūnijam).

Paretam Saule uzsāk trīs dienu cīņu ar debesu galveno Dievu (Dieve – lietuviski, Jumal – igauniski, Jumala – somiski, Диевс – krieviski – tulk. piez.)

Ūsiņš – zirgu dievs, debesu Dieva dēls, viņš personificēja gan Sauli, gan viņas rīta un vakara blāzmu. Brauc pa debesīm ar 9 zirgiem. Dažreiz rītausmas tiek sadalītas atsevišķos tēlos, kurus jau tad sauc par Ūsiņa dēliem. Baltiešu tautas nes viņam pāra upurus un dejo tradicionālu deju, kas simboliski attēlo Saules skrējienu pa debesīm, viņas aiziešanu un atdzimšanu.

19 02 03 22

Saule ir saistīta ar medu, un Ūsiņš tika uzskatīts par “bišu dievu”.

 

Ķīna un Japāna

Jaņ-dji – ķīniešu “liesmas dievs”, Saules, dienvidu un vasaras dievs. Noteiktā momentā mitoloģijā saplūda ar Šeņ-nunu, ķīniešu zemkopības dievu. Tāpēc nav pārsteigums, ka Jaņ-dji aspekts – “sarkanais putns”, tas ir, rītausma – atnesa cilvēkiem deviņas vārpas, kuras viņš pats iedēstīja zemē. Saskaņā ar ķīniešu leģendām šie graudaugi varēja cilvēkus padarīt nemirstīgus, tik dziedinoša bija dievības Saules enerģija.

Cīņā Jaņ-dji piekāpjas savam pusbrālim Huan-dji, kurš dzemdināts no zibens stara. Protams, ķīniešu panteonā – šis Huan-dji ir dievu vadonis, kam ir centrālā vieta, viņš ir zibens metējs, Jupitera tēls.

Si-He – ķīniešu mitoloģijas dievība, tiek uzskatīta par desmit sauļu māti; viņa tās izved debesīs un pēc kārtas (tāpēc katru gadu Saulei jau ir cits raksturs), vada zirgu ratus.

19 02 03 23

Amaterasu – “mirdzošā debesīs”, saulainā Saules dieviete, tieši no viņas it kā ir cēlusies japāņu imperatoru dzimta. Dieviete atbalstīja lauksaimniecību, un pati rūpējās par daudziem rīsa laukiem.

 

Indiāņi

Uicilopočtli – “kolibrijs”, acteku augstākais dievs, iemieso Sauli, kura ik dienu uzvar nakts spēkus. It kā apsolījis acteku ciltij, ka aizvedīs viņu uz tādu vietu, kur viņa varēs kļūt par svētītu, izredzētu tautu.

Aizstāvēja sākumā karavīrus un medniekus, vēlāk – dižciltīgos cilts locekļus. Viņa simbols bija maize ar medu, kuru cilts locekļi ēda svētkos, laižot apkārt.

19 02 03 24

Šim dievam tika upurēti cilvēki, viņam Tenočtitlānā ir uzbūvēts templis.

Vēlīnākās leģendās Uicilopočtli tēls saplūda ar Tonatiu.

Tonatiu – “Saule”, izskatās kā jauneklis ar sarkanu seju un ugunīgiem matiem, lai tiktu galā ar nakts periodu, viņam it kā ir nepieciešama asiņaina cilvēku upurēšana. Par Tonatiu simbolu kļuva ērglis, kurš parasti apzīmē nevis Saules, bet Jupitera ietekmi.

Sue (Bočika) – daļēji Saules, daļēji Jupitera dievs, kuru pielūdz čibča-muisku indiāņu ciltis. Mācīja ciltīm labus tikumus, dažādus arodus, sabiedrības pareizu uzbūvi. Saskaņā ar vienu no leģendām plūdu momentā Seu parādījās uz varavīksnes un izglāba cilvēkus no nāves, pārtraucot ūdens uzplūdus.

Bočikas tēla variācijas – Sugumošna (“saule, kura kļūst neredzama”) un Sugunsua (“svelmīgā saule”), Suativa (“saule – karavadonis”). Visiem šiem dieviem tika upurēti dzīvnieki un cilvēki, tajā skaitā zīdaiņi – lai dievs varētu papildināt savus spēkus un enerģiju.

Inti – varens inku Saules dievs, pieder galveno dievu triādei (kopā ar pērkona dievu un pasaules dievu-radītāju).

19 02 03 25

Inti

Kurikaveri – “lielā uguns”, tika uzskatīts par pašu dāsnāko un varenāko dievu. Indiāņi-taraski Sauli iztēlojās kā ērgli Kurikaveri, kurš planē debesīs, Saules stari asociējās ar spalvām. Par to, ka viņš cilvēkam deva visu nepieciešamo dzīvei, viņam tika ziedots zelts, ziedi un augļi.


Tādējādi visi Saules dievu tēli ir identiski, kas norāda uz vienām un tām pašām asociatīvajām virknēm, cilvēku fantāzijas radītām dažādās pasaules zemēs un etnosos.

Tāpēc ir vērts izdarīt secinājumu par mūsu saprāta vienotu jēgas arhitektūru, kuru mums ir uzdāvājusi (vai uzspiedusi) Matrica.

Par tēmu – rubrika “Dievi un rituāli[3]

 

Pievienots 03.02.2019.

https://znak-simvol.ru/bogi-solntsa/

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/jevgenija-goreva/zimes-un-simboli/31-jevgenija-goreva/3236-jevgenija-goreva-lauva-simbols-un-totems (Tulk.piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/jevgenija-goreva/bez-rubrikas/31-jevgenija-goreva/3170-jevgenija-goreva-pegazs-augseja-zodiaka-zime-18-20-februaris (Tulk. piezīme)

[3] Skat http://www.sanatkumara.lv/index.php/birkas/dievi-un-rituali (Tulk. piezīme)