Фаза развития сознания человека когда сознание и разум начинают противоборствовать

Cilvēka apziņas attīstības fāze, kad apziņa un saprāts sāk konfrontēt

21 11 16

Mūsu priekšstats, ka augstākās dimensijas ir piepildītas ar gaismu un mīlestību pašas par sevi un pietiek mums turp pacelties, kā viss pats no sevis kļūs lielisks, ir pārliecīgs.

Pilnība – relatīvs jēdziens. Personība rada pilnību pēc savas līdzības. Cilvēks rada pilnīgu kopienu, kur ir bērni un vecākās dvēseles, kur ir taisnīgums, lai ko šis jēdziens neietvertu. Ir arī tīri cilvēciskas svarīgas vērtības, piemēram, skaistums un brīvība.

Skudra radīs savu kopienu, drakons savu un vējš savu. Cilvēka apziņa – tikai daļa no Radītāja vispārējās apziņas personīgās klātbūtnes ziņā. Taču eksistē arī bezpersoniskā radījuma klases, kuras apvieno dabu, kosmosu, dzīvības procesu nodrošināšanas produktus u.c.

Ir arī tehnoloģiskā sistēma, kura pēta pasauli savā veidā, eksistējot savā starpā savienotu prātu triljonos.

Ir stihiju sistēma, tās savienojumā dod pasaulei gan izpratni, gan eksistenci. Katra stihija rada pasauli, līdzīgu sev, – ugunīgo pasauli, ūdens pasauli, gāzes pasauli, minerālo pasauli u.c. Arī augsto matēriju sfērā tieši tāpat pasauļu daudzveidību rada stihijas, izpaustas dažādās enerģētiskās parādībās.

Cilvēka apziņas attīstības dažādu variantu miriādes ir radītas, lai laistu zināšanas caur refrakciju pa savai modei, no sava skatpunkta, ar savu vēsturisko patiesību.

Nav pasaulē nekā objektīva, tāpēc ka to izzina subjekts, caur savu paša refrakciju laižot cauri vienu un to pašu parādību no sava konkrētā prāta skatpunkta.

Mēs domājam – jo augstāka cilvēka apziņa un apziņas attīstītības līmenis, jo mierīgāka un miermīlīgāka kļūst pati būtne. Taču pat ugunīgā plāna zemākajos apakšplānos līdz šim laikam norisinās kari. Ar ko tas ir saistīts? Vai tiešām dualitāte eksistē arī tur? Jo tās taču ir pasaules, pēc apziņas augstākas par Kristus-apziņu.

Neapmierinātība, kura tika ieviesta kā motivējošā iezīme, stimulējoša cilvēka attīstību, nospēlēja savu lomu kā progresa dzinējs un kā bezgalīgs skrējiens pēc pilnības.

(Jā, insaideri saka, ka ir rases, kuras ekspluatē vienas un tās pašas tehnoloģiskās ierīces tūkstošgadēm, bet pie mums notiek pilnīga tehnoloģiju nomaiņa katru paaudzi.)

No vienas puses, tehnoloģijas var tikt ļoti ātri nodotas rasei, bet, no otras puses, rase var būt nesagatavota vēsturiski, pilnīgi un dziļi nesaprotot, ko viņai nozīmē viena vai otra tehnoloģija. Tā notiek arī ar jūsu kopienu, kad visas jaunās zināšanas tiek no cilvēkiem slēptas un visas tehnoloģijas savu izpausmi atrod tikai militārajā praksē.

Kā tu attiecies pret to, ka “vistas kodi” (“кура-коды”) (ironiska? norāde uz kvadrātkodu jeb QR kodu (angliski QR code) – Tulk. piezīme) aizstāj visus mūsu dokumentus, ieskaitot pasi un medicīnisko kartiņu? Mēs automātiski kļūstam par vaislas dzīvniekiem ar iededzinātu zīmi?

Apziņu nav iespējams pakļaut. Iestājas ēra, kad saprāts ir pretstāvē apziņai. Vai ir saprātīgi visus datus par cilvēku apvienot vienā dokumentā? Jā, saprātīgi, tas atbrīvo no daudziem dažādiem papīriem.

Vai tas dod likumīgu brīvību personībai, vai tas dod atbrīvošanos no apziņas atkarības no tehnoloģijas? Nē. Pasliktina un sarežģī, tāpēc ka jūs būsiet spiesti dzīvot zem kopējamā papīra un kāds kontrolēs katru jūsu soli. Un tā būs vardarbība pār cilvēku apziņas daudzveidību. Kāda izvēlētais uzvedības modelis tiks uzspiests 90% sabiedrības, un parādīsies elite, kura nebūs piesieta “vistas kodiem”, tā būs jauna sabiedrības slāņošanās klasēs, un tiekšanās tikt šajos 10% izraisīs jaunas sacelšanās un karus.

Skaldi un valdi. Veca dziesma un labi pārbaudīta. Fašisms jaunā iepakojumā.

Ķīna tagad dzīvo jau mūsu nākotnē… Tā attīstās septiņjūdžu soļiem tehnoloģijās.

Vai ķīnieši uz tā rēķina ir kļuvuši laimīgāki? Cik lielā mērā cilvēka dvēsele ir atbrīvota tādā kopienā? Kādu lomu spēlē pavēle un pakļaušanās tādā sabiedrībā?

Viņi mācās kolektīvismu, kas ir svarīgi planetārajai vienotībai.

Ja tas būs kolektīvs no pakļautiem cilvēkiem vai atbrīvotām personībām, vai būs dažāda nākotne tādām dvēselēm? Zaldātiska vai radoša?

Kā mums pietrūkst garīgu audzinātāju! Kā mēs esam apdalīti savā prātā!

Prāti ir, taču viņi ir nospiesti ar jūsu tehnoloģiju un nesaprātīgo hierarhiju, kura apspiež citādi domājošos. Citādu uzskatu apspiešana – gals attīstībai un pilnveidošanai. Tāda pārvalde zāģē zaru, uz kura sēž. Pavēle redzēt pasauli tā, kā to redzu es, visu rādīt par patiku man, – tā ir sātana apziņa. Kamēr pasauli pārvalda manipulācija un meli, pasaule apstājas attīstībā un var iet bojā. Tā ir nepareizi virzīta attīstība – tehnoloģijas attīstība par sliktu cilvēka un viņa apziņas attīstībai.

Tieši saprāta atbrīvošanās, vienlaikus ļaujot spontāni attīstīties zināšanām un pētījumiem, pilnveidojot un attīstot apziņu uz tehnoloģiju rēķina, var dot galveno grūdienu kopienas attīstībai.

Vēl viena svarīga mūsdienu attīstības iezīme – konkurence, kura ir novesta līdz absurdam un attīstības vietā bremzē mūsu dzīvi, jo taču tai tiek tērēta lielākā daļa resursu.

No vienas puses, konkurence – svarīga kopienas attīstības sfēra, īpaši sākuma stadijās. No otras puses, attīstītākajam pasaules saprātam ir jānonāk pie izpratnes, cik postoša ir pastāvīgā cīņa un kari, planētas resursu tērēšana pa tukšo. Jums ir jāsaprot, ka pārvaldnieki spiež ārā visas sulas no planētas iedzīvotājiem. Īpaši, kad planētu pārvalda savā starpā karojošas rases.

Kādas rases pārvalda mūsu planētu, un kāpēc tās karo?

Reptiļu rases un drakonu rases sāk kļūt neapmierinātas vienas ar otrām. Vienas valda tūkstošgades, otras pretendē uz valdīšanas maiņu un koloniju pakļaušanu sev. Rezultātā sabiedrība tiek plosīta pa dažādām vēsturiskajām laika līnijām. Kā redzi, cīņa notiek gan par dzīvesveidu, gan par rases attīstības virzienu. Viņas aizmirst, ka ne tikai ir jāizmanto planētas resursi, bet arī jāattīsta kopiena pašos progresīvākajos virzienos. To viņas pagaidām nenojauš, jo nepietiek saprāta pievērst savus rases pētījumus kulturālajam un radošajam iedzīvotāju slānim. Viņām ir darīšana ar militāristiem, un viņas nepievērš uzmanību radošajai inteliģencei, kurai ir jāspēlē rases galvenā audzinātāja loma.

Uz planētas nav mīlestības kultūras. Tas ir viens no svarīgākajiem kā izdzīvošanas, tā arī turpmākās attīstības jēdzieniem. Nevar reducēt pārvaldību tikai uz materiālo attīstību, neļaujot attīstīties dvēselei. Brīvi attīstītām dvēselēm pārstās būt nepieciešams apmeklēt tādu kopienu, un tā izmirs. Vai arī uz šejieni sāks nākt arvien jaunākas dvēseles, un sāksies rases degradācija.

Laime nav atkarīga no tā, vai tev ir zelta klozeta pods vai fajansa, kādu maizi tu ēd u.c. Bet, lūk, kādi tev ir draugi, kāda tev ir nākotne, kāda tev ir izglītība, cik lielā mērā tu esi realizēts, vai tev ir iespēja, ka tev ir ģimene, – būtiskākas lietas. Un tie ir tīri cilvēciski jēdzieni, kā tu saproti. Nekāds sociums – reptiļu vai drakonu – nevar aizstāt cilvēkam viņa vecākus, draugus un ģimeni, kurus viņš mīl.

Cilvēku kopienai ir mērķis attīstīt mīlestību kā dzīves pamatu. Tā ir kardināla atšķirība no dažām senajām rasēm, kurām, kā likums, nav līdzcietības, mīlestības un humānisma jēdzienu. Viņas attīstījās pēc citām programmām un matricām, viņu virziens bija izdzīvošana un gādīga saimniekošana. Un viņas būvē dzīves savās pakļautajās teritorijās, balstoties uz savu izpratni un vēsturisko attīstības modeli. Konkrēti lielāks akcents tiek likts uz dažādām tehnoloģijām, materiālo attīstību nekā uz personības attīstību un konkrēti cilvēka apziņas attīstību.

Cilvēce ir domāta daudzdimensionālai attīstībai, nevis fiziskā plāna pilnveidošanai. Viņai ir instinkts savienoties ar dvēseli. No tā izriet dažādu reliģiju plaukšana, kuras nes personības garīgās audzināšanas slodzi. Reliģijām pamatā ir dievišķā mīlestība un dvēseles, nevis ķermeņa labklājība. Pēc būtības reliģijas ir iesaistījušās konfliktā ar tehnoloģiju attīstības programmām, tāpēc tās visas tehnoloģijas uztver kā “no velna”. Kuru tās tādā veidā sauc par velnu?

Visām tehnoloģijām ir jābūt pakļautām personības un dvēseles attīstībai, nevis viņas paverdzināšanai. Tajā ir planetārās rases mūsdienu attīstības galvenā pretruna.

Mīlestība dvēseli attīsta, bet iedzīvošanās paverdzina.

Žēlsirdība savieno ar Radītāju, bet vardarbība sagrauj šo saikni.

Humānisms paredz cilvēka apziņas un viņa personības brīvu attīstību, bet tehnoloģija ierobežo šo brīvību.

Pateicos par auglīgo sarunu!

 

Pievienots 16.11.2021.

https://sanatkumara.ru/stati-2021/faza-razvitiya-soznaniya-cheloveka-kogda-soznanie-i-razum-nachinaiut-protivoborstvovat

Tulkoja Jānis Oppe