Завешивание сознательного ума от бессознательного ума. Необходимость создания поляризации «служения себе»

Apzinātā prāta aizklāšana no neapzinātā prāta. Nepieciešamība radīt “kalpošanas sev” polarizāciju

Fragmenti no grāmatas “Viena Likums” (“Закон Одного”)

21 09 05

Jautājums: Vai pirmatnējie, centrālie radījumi jeb klasteri ir tie, ko mēs saucam par zvaigznēm?

Ra: Es esmu Ra. Jā. Taču teiksim – jo tuvāk izpausmes sākumam atrodas zvaigzne, jo vairāk viņa piedalās kādā pirmatnējā domā.

Jautājums: Kāpēc dalībai pirmatnējā domā piemīt radiāla paplašināšanās uz āru? Tieši tā es sapratu jūsu apgalvojumu.

Ra: Es esmu Ra. Tāds ir Viena Bezgalīgā Radītāja plāns. Kāda Pirmatnējā doma – tā ir “raža” no visa iepriekšējā, ja izmantojam šo terminu, “Radītājs pēta Radītāju” procesā. Kad Radītājs nolemj izzināt Sevi, Viņš dzemdina telpu (kaut ko, kam piemīt esības potenciāls), piepildītu ar Viena Bezgalīgā Radītāja spožumu un varenību. Jūsu uztverē tas izpaužas kā kosmoss jeb ārējā telpa. Katra izziņas dzemdināšana atnes zināšanu, kam piemīt spēja ar brīvās izvēles palīdzību izvēlēties Sevis izzināšanas paņēmienus. Pakāpeniski, soli pa solim, Radītājs arvien vairāk un vairāk izzina Sevi, bet Radījuma daļas kļūst mazāk tīras pirmatnējā vārda jeb domas varenībā. Radītājs ne tik daudz rada, cik izzina Sevi.

Jautājums: Kāda bija forma, stāvoklis jeb pieredze apziņas pirmajam dalījumam, kurš notika šīs oktāvas sākumā, šīs galaktiskās pieredzes sākumā?

Ra: Es esmu Ra. Mēs pieskaramies iepriekšējam materiālam. Iepriekšējās oktāvas “Raža” – Mīlestības Radītājs, izpaudies prātā, ķermenī un garā. Var teikt, ka pirmais dalījums bija forma: Radītājs, kurš izzina Sevi.

Jautājums: Konkrēti mani interesēja sekojošais: kā izpaudās pats pirmais dalījums šajā oktāvā? Man ir interesanti uzzināt, vai notika pāriešana caur pirmo, otro, trešo, ceturto un tā tālāk blīvumu? Gribētos paņemt pirmās kopības prāts/ķermenis/gars un izsekot viņu pieredzi no paša sākuma līdz pašreizējam laikam tā, lai labāk saprastu stāvokli, kādā mēs atrodamies pašlaik, salīdzinot ar sākotnējo izaugsmi. Lūdzu, vai jūs nevarētu precīzi aprakstīt, kā notika planētu veidošanās un izaugsme caur blīvumiem?

Ra: Es esmu Ra. Ļoti liela Radījuma daļa izpaudās, neizmantojot koncepcijas, iesaistītas apziņā, kādu jūs viņu pazīstat. Pats Radījums – tā ir apvienotas apziņas forma, Logoss, kurš ir Radījuma viena liela sirds. Tajā periodā evolūcijas process, kuru var aplūkot kā noritošu bezlaikā, bija pats vērtīgākais aplūkošanai, jo par spīti Radīšanas auduma vienotības eksistēšanai mēs konstatējam, ka attīstās pirmatnējie Logosi, kuri izvēlējušies izmantot daļu no Radītāja apziņas “ražas novākšanā” savāktā, lai virzītos uz priekšu Sevis izziņas procesā. Tika konstatēts – lai radītu apstākļus, kuros varētu eksistēt pašapzinošies apakš-Logosi, efektīvāk ir izmantot dažādus blīvumus, fiksētus katrā oktāvā. Kā jūs pareizi padomājāt, tas tika realizēts visā augošajā un ziediem piebārstītajā vienas bezgalīgās Radīšanas laukā.

Pirmās prāta, ķermeņa un gara būtnes nebija sarežģītas. Prātu/ķermeņu/garu pieredze šīs oktāvas sākumā bija vienreizīga. Nebija trešā blīvuma aizmiršanas. Nebija aizsega. Trešā blīvuma mācības noteica paši šajā konkrētajā blīvumā pārdzīvoto vibrāciju ātrumi un kvantu lēciena uz ceturtā blīvuma vibrāciju pieredžu daba.

Jautājums: Vai man ir taisnība, domājot sekojošo: tā kā galaktika auga, pirmo prātu/ķermeņu/garu pieredzes virzījās cauri blīvumiem; tas ir, process, kuru mēs apspriedām, rodas otrajā blīvumā? Piemēram, paņemam konkrētu planētu, vienu no pašām agrīnākajām planētām, kura saformējusies tuvu galaktikas centram. Planēta sacietēja pirmā blīvuma periodā, pēc tam parādījās otrā blīvuma dzīvība, bet visas pašreizējā trešā blīvuma kopības prāts/ķermenis/gars virzījās no šīs planētas otrā blīvuma un attīstījās uz trešo blīvumu. Tas tā ir?

Ra: Es esmu Ra. Hipotētiski, jā.

Jautājums: Vai tas notika uz dažām planētām, vai arī uz planētu liela procenta blakus šīs galaktikas centram?

Ra: Es esmu Ra. Mūsu zināšanas ir ierobežotas. Mēs zinām par sākumu, bet nevaram pretendēt uz to, kas notika pirms mums, pieredžu precīzu zināšanu. Jums ir pazīstama vēsturisku mācību daba. Mūsu izzināšanas/apmācības līmenī mēs varam sagaidīt nelielus izkropļojumus. Taču mēs nevaram ar pārliecību teikt, ka mūsu prātojumos par konkrētām lietām, kuru daļa mēs apzināti nebijām, nenotiek izkropļojumi. Tas, ka jūsu minējums ir pareizs, ir mūsu izpratnes rezultāts. Tāpēc mēs sakām: “hipotētiski”.

Jautājums: Lai labāk saprastu pašreizējo procesu, mēģinu saprast pieredzes procesu trešajā blīvumā pirms aizsega. Cik es saprotu, trešajā blīvumā prāti/ķermeņi/gari gāja cauri procesam, kuru mēs saucam par fizisku iemiesošanos, taču atmiņas aizmirstība neeksistēja. Kāds labums jeb mērķis ir fiziskam iemiesojumam bez atmiņas aizmirstības?

Ra: Es esmu Ra. Mērķis iemiesojumiem trešajā blīvumā – mīlestības veidu pētīšana.

Jautājums: Neesmu pārliecināts, ka pareizi sapratu. Tā kā atmiņas aizmirstības nebija arī tajā, ko mēs saucam par fizisko iemiesojumu, tad prātiem/ķermeņiem/gariem piemita pilna apziņa un viņi zināja visu to, ko zinātu, neatrodoties fiziskā iemiesojumā. Kāds mehānisms apmācīja mīlestības veidiem fiziskajā trešajā blīvumā pirms atmiņas aizmirstības?

Ra: Es esmu Ra. Domājams, ka ar jautājumu jāsaprot iespēja/varbūtība tam, ka pieredzes mehānismi trešajā blīvumā ir atšķirīgi, ja pieredzi gūst prāts/ķermenis/gars un kopība prāts/ķermenis/gars. Trešā blīvuma daba ir pastāvīga. Apmācības paņēmieni ir vieni un tie paši, tagad un vienmēr. Tāpēc, neraugoties uz būtības, kura pēta šī blīvuma mācības, formu, pašas mācības un mehānismi ir vienādi. Radītājs mācīsies pats pie Sevis. Katrai būtībai piemīt neizpaustas apmācības daļas un, kas ir pats svarīgākais, apmācība, kura ietver citus es.

Jautājums: Tādā gadījumā līdz atmiņas aizmirstības procesam neeksistēja nekāda cita koncepcija, izņemot kalpošanas citiem polarizāciju. Kāds sabiedrības un pieredzes veids trešajā blīvumā tika radīts un attīstījās pie tāda nosacījuma?

Ra: Es esmu Ra. Saskaņā ar mūsu uztveri tāds nosacījums radīja situāciju ar pašu garlaicīgāko centru, kurā mācības tika pētītas bruņurupuča ātrumā, salīdzinot ar geparda ātrumu.

Jautājums: Vai tādām sabiedrībām piemita attīstīta, sarežģīta tehnoloģija, vai arī tās joprojām bija vienkāršas? Vai jūs nevarētu nodot attīstības vispārīgo ideju, kura būtu funkcija no tā, ko mēs saucam par saprātīgu darbību?

Ra: Es esmu Ra. Tamlīdzīgos apstākļos dzīvo bezgalīgi daudzveidīgas sabiedrības. Bija daudz tehnoloģiski augstu attīstītu sabiedrību, kuras attīstījās, pateicoties jebkura vēlamā rezultāta sasniegšanas vieglumam. Kad kāds atrodas tajā, ko var uzlūkot kā nepārtrauktas potenciālas iedvesmas stāvokli (pat ja tas bija ar visaugstāko sarežģītību, jūsu terminos), tādas sabiedrības sociālā struktūra nenodrošina tādu būtību ne pārāk sarežģītajai dabai to, ko jūs sauktu par gribu, jeb, ja izmantojam vulgārāku terminu, dzīves garšu jeb sparu.

Jautājums: Vai šīs tehnoloģiskās sabiedrības attīstīja ceļojumus tajā, ko mēs saucam par telpu, uz citām planētām vai citām planetārām sistēmām? Vai to darīja dažas no viņām?

Ra: Es esmu Ra. Jā.

Jautājums: Tādā gadījumā no mūsu redzes viedokļa, neskatoties uz lielas evolucionāras pieredzes eksistēšanu, kādā momentā attīstībā esošais Logoss uzskatīja par piemērotu lielākas pieredzes radīšanu. Tas tā ir?

Ra: Es esmu Ra. Jā, un atbilde var iegūt no papildu komentāra. Logoss apzinās trešā blīvuma prasību dabu – nepieciešamību pēc tā, ko jūs sauktu par “izlaidumu”. Visiem iepriekšējiem, ja jums gribas izmantot šo terminu, eksperimentiem, kaut arī daudz pieredžu nodrošinošiem, trūka tā, ko jūs uzskatītu par svarīgu ingredientu – polarizācijas. Būtņu tiekšanās uz polarizāciju nebija. Tāpēc būtības ierasti atkārtoja trešā blīvuma pieredzi pārāk daudz reižu. Bija nepieciešama lielāka pieeja polarizācijas potenciālam.

Jautājums: Lūk, kā to redzu es: tā kā tajā laikā vienīgā polarizācija bija kalpošana citiem, tad no tā, ko jūs teicāt, izriet sekojošais: lai gan visi apzinājās nepieciešamību kalpot citiem, viņi bija nespējīgi kalpot. Kāda bija prātu/ķermeņu/garu prāta konfigurācija tajā laikā? Kāpēc viņi izjuta grūtības kalpošanā citiem pakāpē, kāda nepieciešama “izlaidumam” “ražas novākšanas” periodā, ja eksistēja tikai viena polaritāte?

Ra: Es esmu Ra. Ja gribat, aplūkojiet stāvokli, kādā ir dievišķi laimīgie, kā jūs saucat šo izkropļojumu. Tieksme mainīt vai uzlabot savu stāvokli ir minimāla. Tas ir nesarežģīta prāta/ķermeņa/gara liktenis. Ir iespēja mīlēt citus es un kalpot viņiem, kā arī Radītāja dziļa apzināšanās sevī. Saikne ar Radītāju – tā ir nabas saite. Vispārēja drošība. No šejienes – mīlestība nemaz nav tik svarīga, sāpes nemaz tā nebiedē, tas ir, kalpošana citiem neprasa pielikt pūles, bet no bailēm labums netiek gūts.

Jautājums: Domājams, mūsu pašreizējā ilūzijā var izsekot analoģiju ar tiem, kas piedzimuši lielā bagātībā un drošībā. Pareizi?

Ra: Es esmu Ra. Līdzības ietvaros – jūs esat vērīgi.

Jautājums: Starp fiziskajiem iemiesojumiem tiek veikta darbība, saukta par dziedināšanos, un iemiesojuma pārlūkošana. Vai bija kaut kas ar tādu dabu pirms aizsega?

Ra: Es esmu Ra. Procesa iedīgļa struktūra ir eksistējusi vienmēr. Bet, tā kā nebija kaitējuma, nebija arī nepieciešamības dziedināties. Arī par to Logoss bija ļoti norūpējies, apzinoties – kad nav nepieciešama izpratne, tā vienmēr paliek aiz borta.

 

Jautājums: Ne gluži labi uztvēru nosacījumu iemiesojumam un laikam starp iemiesojumiem, kas eksistēja līdz aizsegam. Nesapratu atšķirību starp tiem, izņemot trešā blīvuma dzeltenā stara ķermeņa izpaušanos. Vai eksistēja kāda mentāla atšķirība tajā, ko mēs saucam par nāvi? Neuzskatu pat par nepieciešamu caurlūkot iemiesojumu, ja apziņa nebija pārtraukta. Vai jūs nevarētu izskaidrot šo stāvokli?

Ra: Es esmu Ra. Ja izmantojam jūsu terminus, Radītāja neviena daļa netaisa sava ceļa revīziju. Katra iemiesojuma mērķis – Radītāja, kurš izzina Sevi, ceļš. Caurlūkošana vai, teiksim, lai turpinātu metaforu, katrs tests ir Radītāja, kurš izzina Sevi, procesa neatņemama daļa. Ar tādu testu beigsies katrs iemiesojums. Tas tiek darīts tādēļ, lai Radītāja daļa varētu iegaumēt pieredzes dzeltenajā fiziskajā trešajā blīvumā, novērtēt iegūtās noslieces, bet pēc tam izvēlēties nākamā iemiesojuma apstākļus vai nu caur automātiski piešķirtu palīdzību, vai arī patstāvīgi.

Jautājums: Līdz aizsegam, iemiesojuma caurlūkošanas periodā, vai būtības apzinājās, ka visa, ko viņas mēģināja izdarīt, vietā pietiek polarizēties “izlaidumam”?

Ra: Es esmu Ra. Jā.

Jautājums: Domājams – ja polarizācija ir tik acīmredzama, tad netiek pieliktas pūles, lai polarizētos. Līdz aizsegam visas trešā blīvuma būtības apzinājās polarizācijas kalpot citiem nepieciešamību, vai tas būtu periodā, kad notiek iemiesošanās trešajā blīvumā, dzeltenā stara ķermeņos, vai starp iemiesojumiem. Tādā gadījumā domāju, ka nosacījums, par kuru mēs runājām iepriekš un kurš attiecās uz bagātiem cilvēkiem, tika piešķirts caur visu pieredzi, visu pieredzes spektru, vai tas būtu starp iemiesojumiem, vai iemiesojumu periodā. Un būtības vienkārši nevarēja izpaust vēlēšanos radīt polarizāciju, kāda nepieciešama “izlaidumam”. Tas tā ir?

Ra: Es esmu Ra. Jūs sākat apjēgt situāciju. Atļaujiet turpināt apmācības metaforu, bet aplūkojiet mācekli kā būtību, kura apmeklē skolu jaunības gados. Būtība ir pabarota, apģērbta un aizsargāta, neskatoties uz to, vai viņa apmeklē skolu vai ne. Tātad viņa nepilda mājas uzdevumus, bet bauda spēli, ēšanu un brīvdienas. Bet tas viss ir līdz tam brīdim, kamēr neradīsies svarīgs iemesls vēlēties izcelties, un tik svarīgs, ka izcelties sagribēsies visām būtībām.

 

Ra: Es esmu Ra. Aizsegs starp prāta apzinātajām un neapzinātajām daļām; tā mehānisms – prāta sarežģītība. Savukārt prāta sarežģītība radīja ķermeņa un gara sarežģītību.

Jautājums: Vai jūs nevarētu paplašināt ideju par nokļūšanu aiz aizsega kā polarizētu būtību mijiedarbības rezultātu?

Ra: Es esmu Ra. Var atzīmēt divas lietas. Pirmā: ārkārtīgi augsts potenciāls polarizācijai divu polarizētu būtņu attiecībās, kad abas ir nostājušās uz ceļa – kalpot citiem vai – dažos gadījumos – kalpot sev. Otrā: mēs uzsvērtu sekojošo: efekts, kuru mēs pētījām, rada divkāršošanās efektu. Domubiedri atrod ātrāk.

Jautājums: Konkrēti ar kāda procesa palīdzību divas polarizētas būtības mēģina nokļūt aiz aizsega, būdamas vai nu ar pozitīvu, vai arī negatīvu orientāciju? Ar kādas tehnikas palīdzību viņas nonāk aiz aizsega?

Ra: Es esmu Ra. Nokļūšanu aiz aizsega var uzlūkot kā sakņojošos zaļā stara, tas ir, vislīdzcietošas mīlestības, kura neprasa atdot, aktivitātes attīstībā. Ja sekojam šim ceļam, augstāki enerģētiskie centri aktivēsies un kristalizēsies tikmēr, kamēr nepiedzims adepts. Lielākā vai mazākā mērā adeptā ir ielikts aizsega novākšanas potenciāls, lai viss varētu tikt uzlūkots kā viens. Galvenais katalizators ceļā uz nokļūšanu aiz aizsega – otrs es.

Jautājums: Kā jūs esat teikuši daudzos iepriekšējos seansos, “novākšanai” uz pozitīvo ceturto blīvumu nepieciešams polarizēties vairāk nekā par 50% kalpošanai citiem. Vai eksistēja tāds nosacījums pirms aizsega?

Ra: Es esmu Ra. Uz šo jautājumu nav viegli atbildēt, jo līdz tam, ko jūs saucat par aizsega procesu, koncepcija “kalpot sev” neeksistēja. Nepieciešamība pēc izlaiduma uz ceturto blīvumu – tā ir spēja izmantot, sveikt un baudīt Viena Bezgalīgā Radītāja baltās uguns noteiktu intensitāti. Jūsu telpas-laika centrā, jūsu terminos, šī spēja tiek mērīta ar iepriekš definētu kalpošanas procentu.

Līdz aizsega procesam mērīšana varēja būt tāda: būtība kāpa pa jūsu pakāpieniem, no kuriem katram piemita noteikta gaismas kvalitāte. Pakāpieni, uz kuriem būtība piestāja, bija vai nu trešā blīvuma gaisma, vai arī ceturtā blīvuma gaisma. Starp diviem pakāpieniem atradās slieksnis. Šķērsot slieksni ir ļoti grūti. Katra blīvuma, teiksim, galā eksistē pretestība. Lai meklējoša būtība spētu šķērsot trešā blīvuma slieksni, ir jābūt saprastām, izaudzētām un attīstītām ticības un gribas spējām. Būtības, kas mājasdarbu nav izpildījušas, nešķērsos barjeru, lai cik pievilcīgas vai mīlīgas viņas nebūtu. Tieši ar tādu situāciju sadūrās Logosi pirms aizsega procesa ieviešanas trešā blīvuma eksperimentālajā kontinuumā.

Jautājums: Kāds mehānisms ir pašam pirmajam aizsega radīšanas procesam?

Ra: Es esmu Ra. Aizsegs starp prāta apzinātajām un neapzinātajām daļām; tā mehānisms – prāta sarežģītība. Savukārt prāta sarežģītība radīja ķermeņa un gara sarežģītību.

Jautājums: Vai jūs nevarētu sniegt piemēru sarežģītajai ķermeņa aktivitātei, kāda mums ir tagad, un kāpēc tā nebija sarežģīta līdz aizsegam?

Ra: Es esmu Ra. Pirms lielā eksperimenta prāts/ķermenis/gars varēja kontrolēt asinsspiedienu vēnās, orgāna, kuru jūs saucat par sirdi, pukstus, sajūtas, kuru jūs pazīstat kā sāpes, intensitāti un visas funkcijas, kuras tagad tiek uzskatītas par reflektoriskām vai neapzinātām.

Jautājums: Kad sākotnēji tika īstenots aizsega process, domājams, – Logosam bija jābūt sarakstam ar funkcijām, kuras kļūtu neapzinātas, un funkcijām, kuras tiktu kontrolētas apzināti. Domāju – tādai dalīšanai ir jābūt svarīgam cēlonim. Vai man taisnība?

Ra: Es esmu Ra. Nē. Bija daudz eksperimentu, kuros ķermeņa kopības vienas funkcijas jeb izkropļojumi tika aizklāti, citi ne. Milzīgi daudz tādu eksperimentu veda pie ķermeņa kopības dzīvotnespējas vai minimālas dzīvotspējas. Piemēram, uz izdzīvošanu neorientēts mehānisms, lai nervu receptori neapzināti noraidītu jebkādus izkropļojumus uz sāpju pusi.

Jautājums: Līdz aizsegam prāts varēja atgrūst sāpes. Domāju – tajā laikā sāpju funkcija kalpoja kā signāls ķermenim ieņemt citu konfigurāciju tā, lai sāpju avots izzustu, tad sāpes varētu tikt novērstas mentāli. Tas tā ir, un vai līdz aizsegam sāpēm bija cita funkcija?

Ra: Es esmu Ra. Jūsu pieņēmums ir pareizs. Tajā laikā sāpju funkcija bija brīdināt par ugunsgrēku tos, kas nejuta dūmus.

Jautājums: Pēc aizsega, lai radītu evolūciju vēlamās polarizācijas virzienos, ir jādominē noteiktām “aizklātām” funkcijām jeb aktivitātēm. Mani interesēja, kuras no tām visvairāk ietekmē polarizāciju?

Ra: Es esmu Ra. Pats efektīvākais aizsegs bija prāta aizsegs.

Jautājums: Gribētos uzzināt, kādas konkrēti prāta funkcijas bija pašas efektīvākās un trīs vai četras pašas efektīvākās izmaiņas, ieviestas polarizācijas izmaiņai.

Ra: Es esmu Ra. Ļoti interesants jautājums. Sākotnējai aizklāšanai bija tāda nozīme, ka to varēja uzlūkot kā visu dārgumu noslēpšanu Zemes garozā, kamēr līdz tam visas Radītāja šķautnes bija apzināti zināmas. Pēc aizsega prātam kļuva nezināmas gandrīz visas Radītāja šķautnes. Gandrīz viss tika apglabāts zem aizsega.

Ja mēģinām uzskaitīt visas prāta funkcijas, visnozīmīgākās polarizācijā, būtu jāsāk ar spēju stādīties priekšā, iztēloties un paredzēt. Bez aizsega prātu nesatvertu jūsu iluzorais laiks. Bez aizsega telpa-laiks ir tikai acīmredzama iespēja pieredzei.

Nozīmīgo aizklāto funkciju sarakstā vajadzētu ierakstīt sapņus. Tā sauktais sapnis ietver lielāko daļu no tā, kas pašā lielākā pakāpē palīdzētu polarizācijai, ja būtu pieejams apzinošajam prātam un tiktu izmantots.

Prāta trešā funkcija, nozīmīga un aizklāta, – ķermeņa pazīšana. Ķermeņa pazīšana un kontrole pār viņu, lielā mērā pazaudētas aizsega dēļ, pilnīgi izgāja aiz meklētāja pieredzes ietvariem. Līdz aizsegam ķermeņa pazīšana tika izmantota ļoti maz. Pēc aizsega ķermeņa pazīšana, saduroties ar to, kas tagad ir blīva ilūzija – ķermeņa kopības atšķirtība no prāta kopības, – ir ļoti nozīmīga.

Iespējams, pati svarīgākā un nozīmīgākā funkcija, kas izmainījās pēc prāta aizsegšanas no sevis paša, ir ne pati funkcija, bet rezultāts potenciālam, ko rada aizsegs. Tā ir gribas un tīras vēlmes spēja.

Jautājums: Kāpēc zināšanu un ķermeņa kontrolēšanas zaudējums izrādījās tik noderīgs?

Ra: Es esmu Ra. Līdz aizsegam fiziskā nesēja potenciālu zināšana prātam/ķermenim/garam paredzēja brīvas izvēles saistībā ar ķermeņa aktivitātēm un izpausmēm, taču piedāvāja ļoti maz saistībā ar polaritātes attīstības paņēmienu. Kad fiziskā nesēja potenciālu un funkciju zināšana ir apslēpta apzinošā prāta kopībai, kopība prāts/ķermenis/gars bieži gandrīz nezina, kā labāk izpaust savu esību. Zināšanas trūkums paredz iespēju vēlmei augt uz prāta kopību. Tāda vēlme izpaužas, meklējot ķermeņa kopības iespējas. Katras iespējas atzarojumu un iespējamās noslieces rada spēku, kurš var tikt izstrādāts ar vēlmi vai gribu zināt.

 

Pievienots 05.09.2021.

https://sanatkumara.ru/stati-2021/zaveshivanie-soznatelnogo-uma-ot-bessoznatelnogo-uma-neobchodimost-sozdaniya-polyarizatsii-sluzheniya-sebe

Tulkoja Jānis Oppe