Женская и мужская сила

Sievišķais un vīrišķais spēks

20 10 14

13.10.20.

Diženā Dieviete, pastāsti, lūdzu, par sievišķo spēku, par tā īpatnībām salīdzinājumā ar vīrišķo un universālo. Pašlaik iestājas laikmets, kad tas atdzimst. Kāpēc tas bija slēpts iepriekšējā laikmetā, un kāpēc atkal iznāk priekšplānā?

Diženā Dieviete: Vīrišķais spēks ir saistīts ar vides pārvarēšanu, ar tehnoloģiski sarežģītu objektu uzstādīšanu, ar smagu darbu, ar bīstamībām un kariem. Izdzīvošanas laikmetā galvenais spēks, protams, bija vīrišķais, kurš nodrošināja izdzīvošanu – aizsardzību, apsardzību, pārtikas ieguvi un mītnes labiekārtošanu. Sieviete nodrošināja dzimtas turpināšanos un bērnu audzināšanu.

Iestājas laikmets, kurā par galveno resursu kļūst viedums-mīlestība. Izdzīvo un turpinās tas, kurš ir spējis pacelt apziņu un iemācīties mīlēt. Un šeit sievišķais spēks – mīlestība un līdzcietība – ne gluži nostājas galvgalī, bet pēc nozīmīguma tiek salīdzināts ar vīrišķo, tāpēc ka cilvēcisko un paceļ pēc apziņas augstāk, tas ir, nodrošina turpmāko attīstību.

Nav tīri vīrišķa vai tīri sievišķa spēka, rupjš fizisks spēks un aktīvs intelekts (reliģija un zinātne) dominēja tādā nozīmē, ka izdzīvošanas laikmeta sakumā bija vajadzīgs būvēt mitekļus, iekārtot sadzīvi (ūdeni, siltumu, elektrību), transportu un barību. Paralēli tika risināti tikumu iegrožošanas un kopdzīves likumu nodibināšanas uzdevumi. Šie uzdevumi bija pa plecam prātam un fiziskam spēkam, kas jums asociējas ar vīriešiem, jo viņi ir fiziski spēcīgāki un viņu prāts ir brīvs no ikdienas sadzīves. Taču viņu taisnvirziena prāts bieži prasīja padomu un vadījās pēc savu sievu viedajām uzvednēm, par ko tādi vīrieši bieži ar pateicību stāsta.

Bet, kas attiecas uz sievišķo prātu, tad viņš vairāk ir saistīts ar jūtām, ar empātiju, ar gaišredzību, ar dziļu iekšējās dzīves izpratni, ar gariem, ar dabu, ar dvēseli un dievu. Sievišķā daļa – tās-pasaules noslēpumainā sievišķā daba ir saistīta ar asinīm, ar bērna aizmešanos un iznēsāšanu, ar skaistumu un garīgumu.

Tas ir, var teikt, ka spēka vīrišķā daļa ir tehnoloģijas un ārējā aktivitāte, bet sievišķā daļa – prāta iekšējā daļa?

Gan sievišķais, gan vīrišķais sākums ir klātesošs abos dzimumos un bieži savijas apbrīnojamās kombinācijās.

Diženā Dieviete: Saki, kā tu jūti vīrišķo un sievišķo spēku, prevalējošu mentālajās būtnēs? Ar ko tie atšķiras, ko tu sauc par viņu vīrišķo un sievišķo aspektu?

Vīrišķā daba – tas ir spēks, vīrišķība, nelokāmība, nesaliecamība, kareivīgums jeb gatavība aizsargāt un apsargāt. Spēcīgs analītisks prāts un bieži mīlestības trūkums sirdī, aizvērta sirds.

Sievišķā daba, kura ne tik bieži ir izpausta mentālajā aspektā, – tā ir atvērta sirds, maigums un mīlestība, harmoniskums un Gaismas-mīlestības-vieduma plūdums no sirds centra. Pat sievietēm mentālā bieži stāv vīrišķie aspekti, vairāk izpausts prāts un spēks nekā mīlestība un viedums.

Taču ir sastopami arī neparasti aspekti, kas savieno sevī abas dabas. Tādas būtnes biežāk ir saistītas vai nu ar citplanētiešu dabu, vai nu ar “aizstāšanu”, vai arī ar zemes plāna seno garīgumu. Skaidrs, ka tādi cilvēki ir atnākuši uz planētu kā garīguma skolotāji. No viņiem nāk neparasts mirdzums, un viņi parasti ir ļoti gara auguma un apbrīnojami garīgi skaisti.

Diženā Dieviete: Apraksti, ko tu domā ar garīgo skaistumu.

Maigumu, diženumu, iekšējo spēku, lielu gaismu, mīlestību un viedumu.

Diženā Dieviete: Un ko var saukt par vāju attīstītību jeb neharmoniskumu mentālajos aspektos, kā tu uzskati?

Mēdz būt būtnes ar attīstības “sakaltētu” prātu, tādi sausiņi, kuri sirds centrā neko nejūt, taču viņu izsmalcinātais prāts ķeras pie visām zinātnēm un zināšanām. Es viņus saucu par “alķīmiķiem”. Un ārēji šie mentālie aspekti ir vāji, sakumpuši, it kā nomocīti ar nakts darbiem un pārdomām, saindēti ar ķīmiskām indēm.

Diženā Dieviete (Smejas): Un daudz tu tādus esi redzējusi?

Pietiekami… Varbūt tieši tādus ne tik daudz, bet tas ir pols, sabiezināts apraksts. Bieži mentālās būtnes sedz melni apmetņi, kurus nākas tīrīt nost. Man tas nozīmē, ka viņi vai nu ir nodarbojušies ar tumšām zinībām, vai nu kalpojuši tumšajam spēkam, vai arī bijuši noziedznieki pagātnē.

Diženā Dieviete: Pats galvenais, lai tādi cilvēki saprastu savus uzdevumus un labotu savu dabu, audzējot personības trūkstošās iezīmes – līdzcietību un mīlestību, dvēseles sirsnīgu maigumu, tieksmi saprast savas dvēseles dabu. Tad viņi kļūs universāls spēks, kurš nav atkarīgs no dzimuma un prāta. Atvērta sirds ietilpina gan saprātu, gan mīlestību un piesaista harmonisku nākotni.

Daži audzēkņi vairāk balstās uz prātu un priekšstatiem nekā uz jūtām un sirdi. Ko viņiem var pateikt novēlējumā?

Diženā Dieviete: Viņi attīsta to, ko viņiem vajag. Prāta un sirds daba pati izlemj, kas ir svarīgāks šajā ceļa nogrieznī – attīstīt saprātu vai atvērt sirdi. Arī tāds ceļš ir svarīgs tiem, kas attīsta intelektu. Vēlāk, šajā vai citā dzīvē, viņi nonāks pie sirds attīstības. Bet daži iet citu ceļu – ar attīstītu sirdi ver vaļā intelektu. Tas ir “sievišķais” ceļš, no intuīcijas pie nolaišanās prāta blīvumā.

Intuīcija kā sievišķa iezīme vairāk ir saistīta ar sirdi nekā ar prātu, bet ir labi, kad abas iezīmes ir attīstītas paralēli – gan prāts, gan intuīcija. Tādi cilvēki ir universāli un jutīgi, harmoniskāki un atvērtāki.

Vai var teikt, ka garam vairāk ir vīrišķā daba, bet dvēselei – sievišķā?

Diženā Dieviete: Gars ir dabas veidojums, vairāk instinktīvs nekā intuitīvs vai saprātīgs. Tāpēc viņš arī attīsta saprātu un intuīciju kā trūkstošās daļas. Intuīcija vairāk ir saistīta ar dvēseles attīstību, bet saprātīgums – ar matērijas dabu.

Dažādi eksistences apstākļi humanoīdos slīpē dažādas iezīmes. Ļoti ierobežoti materiālie resursi, planētas vai asteroīda nabadzīga daba izstrādā piemērošanos tādai dzīvei, kad izdzīvo tie īpatņi, kuros viņu daba atbilst vides apstākļiem. Ķermeņi kļūst tādi, lai viņi varētu turpināt eksistenci. DNS izmainās, un izveidojas jauna būtņu suga. Daba ir elastīga, un pati regulē izdzīvošanas spēju un attīsta tās iezīmes, kuras nepieciešamas šajā vidē. Viss āķējas klāt Dzīvei.

Saprātam ir cita daba – viņš pakļauj sev dabas vidi un maina to. Ja uz planētu nāk jau pietiekami attīstītas būtnes, viņas uzspiež sava tipa civilizāciju. Nav svarīgi, ka dabas vide ir pietiekami bagāta un neapkalpo stingrumu vai tikumu stingrību. Kamēr humanoīds pieradina sevi pie maigākiem apstākļiem, viņš var iznīcināt dzīvību ap sevi, lai nodrošinātu sev drošību. Tā kolonijas plaukst vai, otrādi, iznīcina sevi, nespējot pieņemt planētas un planetāro būtņu dabu. Lūk, kāpēc ir svarīga sirds un mīlestība – lai iemācītos saprast un izdzīvot uz citām planētām nevis uz sev līdzīgu iznīcināšanas rēķina, bet uz apvienošanās ar viņiem rēķina.

Nu, mūsu daba ir vairāk vīrišķa, tā ir piesātināta ar bailēm un stingrību, pat cietsirdību. Mūsu dabiskā vide reizēm nelutina.

Diženā Dieviete: Jūsu dabiskā vide ir bagāta, un otrādi, māca pieņemt un draudzēties gan ar putniem, gan ar zivīm, gan ar dzīvniekiem un augiem. Jūs vairāk pazīstat tos, kas pie jums atlido kuģos, attiecībā uz dabisko vidi. Taču jūs neprotat mainīt dabu, atskatoties uz citām būtnēm, vai viņām būs labi, tā izmainot ainavu. Jums būtu labi iemācīties dzīvot saskaņā ar dabu, nemaitāt un neindēt viņu, bet izmainīt sevi attiecībā pret viņu, iemācīties iekļauties dabiskajā vidē, samazinot savas apetītes, savu komfortu un savas ambīcijas. Mazāk izmantot papīru, sērkociņus, mēbeles no koka, lai saglabātu augus un dabisko balansu. Iemācīties iezīmēt lidmašīnu kursu tālumā no putnu pārlidojumiem. Iemācīties radīt brīnišķīgas oāzes atpūtai ne tikai jūrā, bet jebkurās vietās ar jebkuru klimatu, lai saglabātu pārlidojumus. Korelēt vajadzību pēc graudaugiem ar cilvēku vajadzībām.

Iemācīties iztikt ar mazumu, sašaurināt preču un produktu daudzumu, lai noslīpētu to kvalitāti. Vairāk atstāt neskartu dabu, nepiegružot dabas ainavas. Tas pats attiecas uz zālēm un grāmatām. Grāmatas var pārnest uz citiem nesējiem. Jo tās taču aizņem tik daudz vietas un savāc putekļus pēc to izlasīšanas. Vienā vārdā – pārveidojiet savu vidi par universālāku, pārveidojot/ierobežojot sevi.

Un tā ir vīrišķā daba: minimālisms un simetrija, racionālisms un universālums. Sievišķā daba – greznība un skaistums, pārmērības un izšķērdība. Apvienojot divas dabas, vajag radīt harmonisku būtību, kura dzīves pamatus uzbūvēs saprātīgi un uz ilgu laiku atšķirībā no pašreizējās rūpniecības. Jo mazāk ir priekšmetu un mantu un jo lielāks ir to drošums, jo mazāk ir atkritumu un izgāztuvju.

Vērsiet savu prātu uz lietu un tehnikas racionalizāciju un universalizāciju, uz neatkarību no dabas resursiem, uz dabas – ūdens un zemju, mežu un lauku – izdziedēšanu. Jūsu devīzei ir jāskan – mazāk ir labāk, nekā vairāk un sliktāk.

Kā cilvēka daba tiek slīpēta gadsimtiem, tā arī gan jēdzieniem, gan mehānismiem ir jāiziet tāda pati evolūcija un jākļūst racionāliem un universāliem.

Tā atkal ir lietu vīrišķā daba?

Diženā Dieviete: Savienojiet racionālismu ar skaistumu un ērtību. Iemācieties redzēt sevī dievišķību un mīlestību. Mācieties radīt sevi, kā daba un dievs visu laiku rada sevi nevis pārmērībās un greznībā, bet nepieciešamībā un skaistumā. Un tā ir vīrišķās un sievišķās dabas savienošana sevī, bez krasām atšķirībām vai izvēles uz vienu vai otru pusi. Racionāls prāts un atvērta sirds, mīlestība un saprāts – jūsu attīstības ceļš.

Pateicos tev, Diženā Dieviete!

***

P.S. http://www.vokrugsveta.ru/article/230865/

KĀPĒC VĪRIEŠI NEVAR IZDZIRDĒT SIEVIETES

 

Pievienots 14.10.2020

http://www.sanatkumara.ru/stati-2020/zhenskaya-i-muzhskaya-sila

Tulkoja Jānis Oppe