Свобода

Brīvība

Saruna ar Saules Skolotājiem

20 10 10

Dārgie Saules Skolotāji, kā jūs izprotat brīvību? Kas ir brīvība jums?

SB: Izteiksmes skaidrība, kas izslēdz divējādu interpretāciju.

Pie mums tā saucas precizitāte, kas te brīvs?

Brīvība runāt tā, lai visi saprastu un piekristu.

Tā ir brīvība paust domas?

Nē, tā ir vispārēja brīvība. Ugunīgajā plānā mēs nevaram uzvesties kaut kā ne tā, īpaši, jo mums ir kopība, vienotība. Ja mēs gribam brīvību, atbrīvoties no kaut kā vai izteikt savu privāto domu kā nepiekrišanu kaut kam, mums tā ir jāizsaka tik skaidri un taisnīgi, lai mūs izdzirdētu citi sabiedrības locekļi. Mums tā ir brīvība.

Jums ir tik grūti izteikt savu viedokli vai nepiekrišanu?

Tehniski sarežģīti izteikt kaut ko īpašu, ne kā visi. Domas rada troksni, dunoņu, un jūsu domai ir jābūt īpaši izdzirdētai, ja tā nes kaut ko jaunu.

Pie mums brīvība izpaužas caur izteikšanos, kustībām, rīcību vai nepiekrišanu. Protams, ugunīgā plāna apstākļos tas viss ir neiespējams. Tādā gadījumā cik lielā mērā jūs vispār esat brīvi no visiem?

Mēs tā tiecāmies kļūt vienotība, bet tu jautā par brīvību no citiem. Mēs esam vienotība, kā tev ir roku un kāju vienotība. Tu taču nevari vēlēties būt atsevišķi no rokām un kājām? Taču, tāpat kā mums, tev visu laiku nākas neredzami saskaņot savas darbības ar rokām un kājām, piekrīti?

Jā, manas rokas un kājas daudz izdarīt nevar. Bet ja cilvēks negribēs savienoties ar SB? Kurp vēl viņš var iet?

Ir vēl pāris analoģisku sociumu Saules sistēmā.

Mūsu brīvība, ja padomā, ir saistīta ar neatkarību – es gribu un rīkojos, un daru vai nedaru. Un domāt mēs varam, ko gribam. Bet pie jums var domāt, ko gribi?

Protams, var sapņot, apdomāt, spriest. Mēs esam brīvāki apziņā nekā jūs. Varam ar apziņu ceļot neatkarīgi no sociuma. Pētīt, palīdzēt, sarunāties ar kādu…

Pie mums, ja padomā, brīvība tiek izjusta kā neatkarība no sabiedrības, tās domām, tās nolikuma un uzliktajiem pienākumiem. Pacēlies virs sevis, atstājot sociuma troksni lejā, un visas nepieciešamības kaut kā nespiež. Protams, runa nav par to, lai aizietu uz mežiem un dzīvotu, kā gribi. Tomēr sociums dod iespēju dzīvot siltumā un sātīgi. Un pat bomži negrib “glābties” ārpus pilsētas vai ciema. Tātad vajag pieņemt, ka brīvība ir iekšēja sajūta. Protams, ja tu esi “brīvībā” 😊.

Pie jums šī sajūta ir ļoti attīstīta. Mēs neesam piekalti cits citam ar važām, mēs esam brīvi kā Vienotība, kā kopiena, kā ģimene. Mēs izvēlamies ceļu un ejam pa to. Savienojoties kopībā, mēs netiecamies būt no tās neatkarīgi, tāpēc ka paliekam vieni uz šī ceļa.

Kāpēc mums ir tāds savdabīgs brīvības jēdziens? Jo mūs taču jau kāds radīja, atveda uz planētu, dzemdēja ķermenī, iemācīja būt cilvēkam. Vai tiešām mūsu dvēsele vēlas brīvību no iemiesošanās? Viņai nepatīk uz Zemes? Viņa visu laiku tiecas no kaut kā atbrīvoties. No verdzības? No cīņas? No ķermeņa? Brīvība ietilpst pašās galvenajās mūsu vērtībās, taču mēs īsti nesaprotam, no kā gribam būt brīvi.

No ķermeņa, no pienākumu un darbu saraksta važām, no laika un telpas.

Tātad tomēr mēs šeit esam ieslēgti ķermeņos ne pēc savas vēlēšanās?

Skolnieki iet uz skolu pēc savas vēlēšanās? Un uz darbu jūs ejat pēc savas vēlēšanās? Jūs visu laiku esat spiesti kaut ko darīt, citādi jūs uz planētas nevarat izdzīvot. Dzīvnieki ir spiesti meklēt barību un ūdeni, bet jums vajag daudz vairāk – izņemot barību un ūdeni, jums vajag atzinību sabiedrībā, kaut vai minimālu, mīlestību un pašizpausmi. Jūs sevi izpaužat caur ģimeni un darbu. Tā ir dvēseles aktualizācijas forma jūsu sociumā.

Iedomājies, ka tu esi pilnīgi brīva no sociuma, nestrādā un tev nav sakaru ar cilvēkiem.

Robinsons Krūzo… vienmēr sapņoja atgriezties…

Mājās ir labi, zaudēt ligzdu – šausmīgi.

Tātad tu negribi brīvību no sabiedrības un ģimenes?

Iznāk, ka tā.

Tādā gadījumā, kas ir brīvība tev?

Droši vien es esmu maksimāli brīva, tāpēc ka dzīvoju tā, kā gribu! Tātad brīvība mums ir kaut kas iegūts?

Jā, kā teiksi. Padomā par to.

No otras puses, dvēseles atbrīvošanās ceļš – te runa ir par to, ka dvēsele iziet no zemes plāna, no Sansaras Riteņa. Tieši tā izsakās mūsu brīvības vērtība?

Ir lozungs “Brīvība, Vienlīdzība, Brālība”. Kas no tā ir visvērtīgākais?

Es redzu, ka tā ir Vienotība. Tieši Vienotības līmenī tiek iegūtas visas vērtības vienlaikus.

Tā ir tava teorija. Pārej pie prakses. Iztēlojies, ka tu uz Zemes cīnies par to visu. Ko tas nozīmē praktiski?

Pie mums brīvība tomēr nozīmē atšķirtību, neatkarību, neatkarības sasniegšanu sociumā. Brālība nozīmē, ka visi cilvēki ir kā brāļi (labā nozīmē, tāpēc ka ne visi brāļi mīl cits citu). Vienlīdzība nozīmē to, ka visi cilvēki kopienai ir vienlīdz vērtīgi, kā ģimenē visi bērni ir vienādi vērtīgi. Bet tā ir vienotība, nevis atšķirtība.

Iznāk pretruna – būt brīvam no sabiedrības nav iespējams, negribas. Kā to īstenot dzīvē? Ego grib patvarību, negrib pakļauties, strādāt, būt atkarīgam. Neatkarīgi cilvēki ir vai nu bomži, un negribas atkārtot viņu likteni, vai arī bagātnieki, spiesti atbilst saviem ietvariem un noturēt naudu. Bagātība sniedz tikai pagaidu brīvību. Nu, tu nopirki visu, ko gribi, izdarīji tā, kā gribi, un ko tālāk? Cik var dzert un baudīt? Arī apnīk.

Kāda vilšanās! Varbūt mana dzīve ir labākā no iespējamajām?

Padomājiet, par ko jūs neesat aizdomājušies – par savām vērtībām. Padomājiet, kas jums ir dārgs, no kā neatteiksieties un vai tas nav saistīts ar jūsu lozungu – “Brīvība, Vienlīdzība, Brālība”?

Mēs gribam būt brīvi no manipulācijām, apmāna, spekulācijām, vardarbības, cīņas un kara! No tumšām provokācijām un negatīva! No visa šausmīgā.

Tātad mūsu nebrīvības jēdziens ir saistīts ar tumšajiem spēkiem. Dvēsele negrib atrasties blakus tam visam, viņai gribas mīlestību un gaismu. Mēs nevis no sabiedrības gribam būt brīvi, bet no sabiedrības negatīvām izpausmēm.

Tātad brīvība atrodas sabiedrības pāriešanā uz augstākām attiecībām un vibrācijām. Un, ja tās iestāsies, kā atbrīvosies dvēsele! Viņa ar prieku atradīsies harmoniskā sabiedrībā! Nesīs sava darba augļus sabiedrībai, attīstīsies un pašrealizēsies, izzinās sevi šajās attiecībās, atraisīsies un radīs!

Tādā sabiedrībā, protams, mēs būsim ja ne brāļi, tad draugi! Un, protams, vienlīdzība starp brāļiem ir bauslis.

Un atkal visas mūsu sarunas reducējas uz to, kādā neharmoniskā kopienā mēs dzīvojam un kā gribam no tās atbrīvoties. Nevis vienkārši aiziet, bet pārtaisīt, radīt jaunu, harmonisku, gaišu, tīru, augsti izglītotu un laimīgu kopienu. Un neviens mums to neradīs, izņemot mūs.

Lūk, viņa – mūsu misija.

Lūk, viņa – iemantotā dvēseles brīvība!

Pateicos par sarunu, Saules Brālība.

Ceru, ka lasītāji uzrakstīs man uz e-pastu savus spriedumus par šo tēmu. Mūsu dzīves kritiku un žēlabas nevajag. Pati varu pakritizēt, bet, lūk, konstruktīvi priekšlikumi ir apsveicami!

 

Pievienots 10.10.2020

http://sanatkumara.ru/stati-2020/svoboda

Tulkoja Jānis Oppe