Последнее Путешествие Иисуса

Jēzus Pēdējais Ceļojums

Galaktiskā Kristus Skolas seanss

20 09 12 01

10.09.20.

Ievads

No rīta seansa ar Galaktisko Kristu dienā es ilgi meklēju Jēzu, taču “pilsētas” vietā atradu tikai tukšu telpu. Nav Galaktiskā Kristus bijušā Tīkla tajā veidā, ar kādu mēs bijām pieraduši strādāt.

Mēs ar Galaktiskā Kristus Vienotību Jēzus personā tikāmies ilgāk par gadu, mācījāmies Galaktiskā Kristus Skolā un pieradām pie mums jaunās atmiskās telpas. Un es biju tik pārsteigta, ka praktiski nesenā GK savienošanās virs Galaktikas Centra Vienotībā tik ātri ir beigusies. Pirms mēneša viss bija vietā… Patiesi, laika šajā plānā nav, un, ja pie mums laiks rit lēni un gāzelējoties, “tur” šajā laika intervālā aizlido gadsimti…

Bet es tomēr atradu Jēzu, un viņš atbildēja manam aicinājumam. Mēs savienojāmies, es neizpratnē, bet viņš iepriecināts, ka mums viss atkal ir izdevies.

Jēzus: Mūsu Skola ir pārveidota, GK ir izkliedēts pa Visu Kas Ir. Katrs ir pārgājis uz dziļāku līmeni, uz smalkāku apziņu.

Jēzus man no augšas rāda atstāto pilsētu.

20 09 12 02

Viņu pilsēta bija līdzīga asterei vai dālijai – ar pamatnēm katrs dalībnieks bija saistīts ar kopību, taču katram bija sava lapiņa, kura saglabāja viņam personiskās īpašības. Tagad pilsēta ir atstāta. Jēzus ir kļuvis vēl augstāks un gandrīz nesasniedzams.

– Ko darīt ar mūsu Skolu?

Jēzus: Skola turpināsies. Tev taču ir ar mani saikne?

Viņš ienāca manā kanālā un ieņēma tā augstāko telpu.

– Ar ko ir saistīta jūsu pārveidošanās? Pastāsti par sevi, lūdzu.

Jēzus: Mūsu vētrainā attīstība pārgāja uz nākamo plānu.

– Cik plānu ir Atmā?

Jēzus: Vairāki, tos veido pašas būtnes, jo visu rada apziņa. Mēs nolēmām, ka varam atstāt savus nocietinājumus un kļūt vēl neatkarīgāki cits no cita, tajā pašā laikā uzturot ciešu saikni citam ar citu.

– Alfa arī ir tādā līmenī?

Jēzus: Jā, apmēram, kaut kur šajā. Mēs nevaram salīdzināt, jo viss ir nesalīdzināms. Viss ir individuāls.

– Bet jums taču ir kopība, vai arī jūs atkal esat kļuvuši individuāli?

Jēzus: Jums nav tāda jēdziena, – rāda man zvaigžņu tīklu, kuru veido sīciņas saiknes.

Jēzus: Mēs esam Viss Kas Ir un tajā pašā laikā neatsakāmies no iegūtajām kopdzīves iemaņām, jo mijiedarbojamies kā neironi. Mēs uzrodamies un izzūdam dažādās vietās. Arī tu būsi tāda ar laiku. Mums vairs nav vajadzīgi ķermeņi, mēs paturējām tikai apziņu, kura izšķīda pa daļiņām un aptvēra ar sevi Visu Kas Ir mūsu plānā. Ar pārējiem plāniem mums ir tāda pati saikne kā tagad mums ar tevi. Mēs esam Visa iekšienē.

Es taisījos seansā uzdot jautājumus par mūsu vētraino laiku, par mūsu nākotni, par to, kā iziet no visiem stāvokļiem. Taču es ieraudzīju, ka tas jau ir nepieejami apskatei un rekomendāciju došanai.

Jēzus paskaidroja, ka viņi ir tas ideālais apziņas stāvoklis, kurā apziņa jau ir izkristalizējusi sevi, izlolojusi un atrodas visa iekšienē kā mierīguma, prieka un darba augstākais ideāls. Viņi tieši arī tur to gaismu, par kuru mēs visu laiku runājam, gaismu, saistītu ar mīlestību. Tas ir, viņi visām apziņām ir it kā smalkais ēters, fohats[1], ja pareizi izsakāmies, kā eksistences ideāls, patiesība. Šajā patiesībā var eksistēt mūžīgi.

– Var teikt, ka jūs esat pārgājuši uz mūžību?

Jēzus: Jā, mēs pārgājām uz bezpersonisko eksistences slāni.

– Un ar ko es runāju?

Jēzus: Tu runā ar Mani. Esmu tavā iekšienē, un tu runā ar Mani.

– Tas ir beidzamais ceļojums?

Jēzus: Jā, domāju, šeit var eksistēt mūžību. Es arī esmu mūžība un bezlaiks. Šeit nav nekādu uzdevumu vai nosacījumu, rūpju un briesmu.

– Es jūtu tevi kā sīciņu pasaules-ēkas daļiņu.

Jēzus: Jā, tā arī ir, esmu mazāks par atomu, taču nesu sevī visu laiku un tautu pieredzi.

– Tu eksistē vienkārši kā daļiņa?

Jēzus: Jā, un man ir labi, tāpēc ka es varu nodzīvot miljardiem dzīvju, ja man gribēsies, katrā no būtnēm, saprotot un aplūkojot dzīvi, kāda tā ir.

– Es redzu, ka pagātnes vēsture tevi nesatrauc, tā ir atlaista, un tu esi tikai šeit un tagad. Un viss, kas notiek uz planētām apakšējos plānos, tev tagad ir vēstures putekļi. Tu gluži kā esi apgriezies pa vertikāli un dzīvo citā dimensijā attiecībā pret savu GK pagātni.

Jēzus: Tā ir dzīve ārpus matricas. To nekas nenosaka, izņemot mani. Es tagad pats radu savas eksistences nosacījumus. Jūs visi gribējāt tādu dzīvi, bet mēs tagad to dabūjām. Es ne no viena un ne no kā neesmu atkarīgs, nevienu neekspluatēju, mani nav iespējams sagraut, esmu pilnīgi brīvs, un man neko nevajag eksistencei.

– Tu esi līdzīgs sapņojošai būtnei?

Jēzus: Nē, es nesapņoju, bet eksistēju ārpus cilvēciskās sapratnes. Tāda tipa apziņas, kā man, visumā ir vairākumā. Esmu kļuvis par visiem, un visi – tas esmu es. Redzi, cik mēs viegli sarunājamies?

– Kurš vēl var tā dzīvot?

Jēzus: Jebkuras apziņas, tajā skaitā cilvēki un dzīvnieki. Šeit nav tādas apziņu daudzveidības kā atmiskajā un īpaši budhiālajā plānā, toties mēs visi runājam vienā valodā un labi saprotam cits citu.

– Šodien es ilgi dibināju ar tevi sakarus. Vai tagad nozīmē, ka mēs vienmēr esam sakaros, jebkurā momentā?

Jēzus: Tas būs atkarīgs no tevis, cik pieejama tu būsi. Es vienmēr esmu pieejams.

 

Seanss

Pirmais, ko mēs izdarījām, – nodibinājām grupai saikni ar Jēzu, kurš ir pārvērties niecīgā daļiņā, kurai ir Visa Kas Ir apziņa.

Jēzus: Es ienācu visos un iegāju viņu sirdīs.

***

Jēzus: Visam savs laiks. Apziņai ir jāaug, un tas ir vīrišķības un dziļas izpratnes iegūšanas ceļš. Izpratne – tas saprātīgums. Kad jūs tikāt radīti kā dvēseles, jums nebija saprātīguma, tāpēc ka nebija pieredzes. Saprātīgums rodas no pieredzes, un pašu nopietnāko un produktīvāko pieredzi jūs iegūstat fiziskajā plānā.

Šeit ir dvēseles, kuras nav bijušas fiziskajā plānā, un viņas stipri atšķiras ar to, ka viņām ir ideālistiskāki uzskati par dzīvi, mazāka spēja prognozēt nākotni.

– Kā cilvēciskā apziņa saglabājas augstākajos plānos, ja cilvēka tēls ir pilnīgi nepieprasīts tavā plānā?

Jēzus: Kā tu redzi, es jūs saprotu. Protams, es esmu pilnīgi citāds, es esmu Dieva daļiņa.

Mēs iepazīstamies ar Jēzus stāvokli – tas ir ļoti stabils, iespējams, ka viņš turklāt atrodas kustībā, bet stabilitāte, nemainīgums – tas ir tas, kas piemīt viņa stāvoklim. Un to var saprast, tāpēc ka viņa daļiņas tika radītas miljardos gadu un līdz šim laikam eksistē šajā plānā. Iegūstot tādu ķermeni, apziņa cieši saistās ar viņu.

Jēzus: Atmiskie Pastāvīgie Atomi atrodas blīvumā zemāk, tie tad arī bija Galaktiskie Kristi. Tā tomēr vēl ir matērija. Šeit jau, var teikt, ir gars, kuram piemīt Visa Kas Ir diženums. Tāds gars ir saistīts ar visām visuma daļiņām visos plānos. Viņa kolektīvā apziņa ir klātesoša arī blīvajos plānos.

Visas zināšanas, formas un notikumi šeit nav būtiski. Tie palika blīvajos plānos. Es eksistēju kā visums, kā pasaules-ēka. Kā pasaules-ēkas neirons. Man ir pieejams viss jebkurā plānā, jebkurā dimensijā, jebkurā apziņā. Un, kā jūs tagad sākat apgūt pasaules okeānu, atrodot tajā jaunas būtnes, tā arī es sāku pētīt apziņas jaunas formas, nesaistītas ar humanoīdiem, nesaistītas ar individuālu apziņu. Eksistē milzīgi daudz tā, ko es varu vēl izzināt, ieejot šajās eksistencēs un piedaloties tajās, krājot pieredzi un izklaidējoties tādā veidā. Es jebkurā momentā varu ieiet un iziet. Turklāt es esmu saistīts ar visiem Galaktiskajiem Kristiem, kuri nodarbojas ar to pašu. Un mēs maināmies ar savām zināšanām.

Mums ir Universuma apziņa, un, lai pilnībā izzinātu kādu fragmentu vai būtni, mums burtiski uz momentu pietiek ieiet un iznākt no tā, ko mēs izzinām. Es saprotu, ka vienalga šī pieredze reiz būs pabeigta, neraugoties uz bezgalību, taču, tā kā pasaules visu laiku te brūk, te no jauna tiek radītas, izzūd vai rodas, tad mums būs interesanti vienmēr.

– Ir informācija, ka mūsu visums ir saplūdis ar citu, tā arī ir?

Jēzus: Jā, tā arī ir. Jūs saplūdāt ar citu visumu, kļuvāt par vienu. Taču cilvēku tas praktiski neietekmē. Visumi sākumā saplūst ugunīgajā plānā, un pēc tam arī blīvās pasaules iekļūst cita citā. Tas ir ļoti ilgstošs process.

– Cik lielā mērā cilvēks, salīdzinot ar citām būtnēm, ir attīstīts vai neattīstīts?

Jēzus: Jūs visi esat samaisīti, jo uz planētu lidoja ļoti daudz dažādu civilizāciju un katra atstāja savas pēdas, savas DNS, savus radījumus planētas laukā.

Un, ja salīdzinām garīguma ziņā, tad garīgums no rases uz rasi aug. Tehnoloģija var aiziet no planētas, bet pats planētas saprātīgums aug un garīgums neaiziet. Ja salīdzinām ar citām planētām jūsu garīgumu, tad tas atrodas ļoti labā līmenī: skaties, kur esat tikuši! Tas taču ir garīguma rādītājs.

Mēs iejutāmies Jēzus stāvoklī pēc viņa lūguma. Tā ir svētlaime, dievišķs spēks, noteiktība, stabilitāte.

– Ja tu esi daļiņa, saistīta ar visām daļiņām visos plānos, tad kā gan izskatās Radītājs?

Jēzus: Mēs arī esam Radītājs. Centrā ir Tēvs, bet mēs ap viņu. Tie ir visi, kas eksistē šajā plānā, ļoti daudz apziņu. Kad mēs savus spēkus saplūdinām, mēs kļūstam bezgalīgi vareni.

(…)

Jēzus paceļ mūs pie sevis. Un mēs ar prieku ļaujam paņemt kaut vai apziņas daļiņu no katra mums. Mēs esam “pielipināti” viņa daļiņai, viņš ir mūsu nesējs.

Jēzus: Es taču esmu jūsu Skolotājs, jūs – mani skolēni. Un pirmais, ko es gribu pasniegt, tas ir tas stāvoklis, kurā es esmu tagad. Jūs tajā vēl neesat bijuši. Katrs to uztvers savādāk. Vienkārši pakavējieties šeit. Tas nav ne šausmīgi, ne sāpīgi.

Pamanu, ka šajā stāvoklī mums praktiski nav personības. Ir vēl maziņš “es”, pielipināts Jēzum.

Mēs esam izšķīduši Bezgalībā un Bezlaikā. Šeit nav nekādas matērijas, un Ir VISS.

Mēs esam Klātesoši Visur un Vienmēr.

Un kāda tur planēta un pat galaktika! Nekā no tā šeit nav. Un kas tad te ir?

Jēzus: Viss Ir.

Mūsu apziņa mācās aptvert VISU, Visu uzreiz. Vēl ir palicis niecīgs apziņas enkurs punktā, no kura mēs augam, taču arvien vairāk mēs izšķīstam Visā Kas Ir. Šis punkts ir kā pagātne…

Un mēs esam aiz VISA robežām. Mūsu apziņa nespēj to aptvert. Mēs esam garā aiz matērijas robežām, un šeit mēs vēl nekad neesam bijuši. Matērija ir kolapsējusies atomā… mēs esam ārpus VISA.

Mūsu apziņa ātri atgriež mūs atpakaļ. Mēs ievēršamies atpakaļ. Šeit nav Jēzus, un neviena nav. Un, izņemot Mani, šeit neviena nav.

Parādās Jēzus: Pamēģiniet apzināties, kas un kā tas bija.

(…)

Tas ir Absolūta jēdziens. Jūs domājat, ka ar Absolūtu var sarunāties, iegūt no viņa zemes plāna ziņas, noskaidrot pie viņa atbildes uz kādiem zemes plāna jautājumiem, bet tagad jūs sapratāt, ka šeit, izņemot jūs, neviena nav. Šajā plānā jūs tad arī esat Absolūts. Jūs tagad saprotat, ar kuru runā tie čeneleri, kuri pieņem “no Absolūta”. Kādā līmenī tas “Absolūts” atrodas, ja pat mūsu atmiskajā līmenī viss, kas saistīts ar zemes plānu, ir izšķīdis – vēsture, principi, zināšanas, atlicis ir tikai jūsu saprāts un apziņa, ar kuriem es varu sasaistīties, ienākt jūsu kanālā un palīdzēt jums augt.

Neizprotot atšķirīgus blīvumus, jūs tā arī būtu palikuši reliģijas jēdzienos. Bet, kad jūs gūstat nepastarpinātu pieredzi, jūs zināt daudz vairāk, nekā jums kāds var izskaidrot. Ar savu pieredzi nekas nav salīdzināms. Jūs bijāt tajā plānā, kur visuma visa matērija ir saplūdusi vienā atomā. Apzinieties – kad mēs pacēlāmies uz augstāko plānu, viss pārējais bija kolapsējies.

Taču jūsu apziņa ir līdzīga piepūšamai gumijas bumbiņai, tai ir robežas, un tā nevar bezgalīgi paplašināties, tāpēc ka var “pārplīst”. Tāpēc jūs arī ievilka atpakaļ.

Bet mēs ar savu apziņu cauraužam visus līmeņus un apziņas, tāpēc mēs arī esam ar jums saistīti.

Jēzus mums uzdāvināja dažas dāvanas – īpašas aromātiskas enerģijas, pacienāja mūs izmeklētiem “ēdieniem”, kurus viņš pats bija “pagatavojis”.

Jēzus: Tas, ar ko jūs atšķiraties no neapzinātā, kas jums ir sastrādāts kā “es” definīcija: es esmu, es eksistēju, es dzīvoju. Tā ir apziņa, kura ir radīta agrāk nekā formas. Es Esmu. Tam, kurš var pateikt, ka viņš ir, piemīt apziņa, viņš jūt sevi. Un, kā tu redzi, apziņa var būt dažāda. Pašā augstākajā plānā jūsu apziņa – tas vienkārši ir “Es”. Tur pat nevar pateikt, ka Es Esmu, tāpēc ka esmu – tā jau ir dzīvības forma, bet tur formu nav. Ir vienkārši “es”. Es eksistēju. I am eksistence.

Jēzus nosūtīja mums mūsu dvēseļu gabaliņus, lai iepazītos. Eksistēšanas prieks, labestība un laime, skaistums un mīlestība, svētlaime manas dvēseles iekšienē…

Jēzus: Kad apziņa atrodas svētlaimē, viņa kļūst komfortabla Dieva Klātbūtnei. Kad iekšienē ir smagums un negatīvs, Klātbūtne tiecas kļūt minimāla. Kad mēs esam svētlaimē, dievišķā Klātbūtne paplašinās un izbauda do.

(…)

Seansa otrajā daļā bija atbildes uz dalībnieku jautājumiem. Jēzus mums apliecināja, ka ar prieku turpinās mūsu apmācību Galaktiskā Kristus Skolā, jo saikne ar mums ir nodibināta un mēs varam turpināt augstāko izglītību.

Mēs pateicamies Jēzum par lielisko seansu.

 

Pievienots 12.09.2020

http://www.sanatkumara.ru/stati-2020/poslednee-puteshestvie-iisusa

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Fohats – Vispasaules Doma, pasaules veidošanas, radīšanas Ideja, visa, kas izpausts, dzīvības būtīgums, Fohats apvieno visus plānus – no ugunīgā līdz blīvajam. Ir visu enerģiju visu izpausmju, kādas mēs varam uzskaitīt, pamats. Ja Pramatērija ir visas materiālās pasaules pamats, tad Fohats plus pie tā apvieno visu domu, kura būvē pasauli. Tas ir visa Gars. Logoss un viņa palīgi izmanto Fohatu, “strādā” ar viņu, un paši no viņa sastāv. Dievišķā Doma eksistē kā katra atoma vissmalkākais apvalks. Viela ir Radītāja domas caurausta sākotnēji. Tā ir neatņemama matērijas īpašība. Jo rupjāka matērija, jo mazāks tās procents ir šajā apvalkā un jo lēnākas ir vielas vibrācijas. Var to saukt par enerģiju, tāpēc ka viss, kas eksistē, ir piepildīts ar Radītāja Dievišķo domas enerģiju (Sanats Kumara. “Dzīvo un mīli”).

Skat. http://www.sanatkumara.lv/images/Sanat_Kumara/Books/Zhivi_i_ljubi.pdf (Tulk. piezīme)