Душа - сущность сознания человека

Dvēsele – cilvēka apziņas būtība

Gatavošanās semināram “Daudzdimensionalitātes aura”

20 06 21 01

Patiesības ķermenis

 

Cilvēka apziņas būtība – tā ir dvēsele. Dvēselei piemīt spēja dalīt savu apziņu vairākās daļās, ienākot mentālos un astrālos ķermeņos, fiziskā ķermenī. Attīstīta dvēsele cenšas vienlaikus iziet vairākas dzīves fiziskajā plānā. Saules dvēsele savas dzīves iziet uz visām Saules sistēmas planētām.

Mēs viņu saucam “Ķermenis Ba”.

 

20 06 21 02

Dvēselei piemītošā Matrica ļauj viņai vākt pieredzi no daudzām dzīvēm un apkopot pieredzi konkrētā ķermenī koncentrētā veidā. Visu dimensiju visi ķermeņi pēc būtības ir vienota apziņa, taču katrai daļai piemīt atmiņas “noslēgs”, lai pieredzi atkārtotu un to pilnveidotu. Līdz ar katru inkarnāciju pieredze kļūst arvien interesantāka un rafinētāka, jo cilvēkā attīstās spējas un talanti, uzplaukst Gaisma un Mīlestība.

Dvēselei ir Patiesības Ķermenis, tas ir cilvēka garīgais ķermenis – gara, dvēseles un ķermeņa apvienojums. Patiesības Ķermenis – tas ir rezultāts, ko veido visa Dzīve visos ķermeņos un dimensijās, var to nosaukt par Iekšējo Radītāju, tāpēc ka pieredze tiek radīta ar lielām pūlēm visās realitātēs un svaros. Pieredze dara Būtību cildenu ar humanoīda dzīvesveidu, darbā ar vielu, ar matēriju, pārveidojot dzīvi pēc nepieciešamības un vēlēšanās, mainot matēriju apziņas iedarbībā. Pievienosim šeit visuma materiālās pasaules pētījumus, kurus veic zinātnieki, ceļotāji kosmosā un astronauti. Pievienosim mākslīgā saprāta un apziņas radīšanu.

Dvēsele tiecas sevi izzināt visās dimensijās un radīt savas kopijas, tas ir, kļūt par Radītāju. Viņa kā Radītājs izstaro savas iespējas un prasmes visās realitātēs. Katrā dimensijā ir dažādi uzdevumi un instrumenti, dažādi paņēmieni un grūtības.

20 06 21 03

Ar ko atšķiras apziņas trīsdimensiju matrica un dvēseles apziņas matrica?

Trīsdimensiju matrica ietver sevī noteiktu paņēmienu redzēt un uztvert 3D telpu un laiku. Piecdimensiju matrica atšķiras no trīsdimensiju ar telpu un laiku, spējām un potenciāliem, uzdevumiem un grūtībām. Utt.

Dvēseles matrica ir daudztelpiska un daudzlaiciska. Tā ietver sevī garīgo klejojumu visus tēlus un visus ceļus, visus dzīves variantus – galvenās un rezerves, paralēlās laika līnijas, daudzdimensionalitāti līdz pat viendimensijas eksistencei.

Laika tips trīsdimensiju pasaules matricā – secība. Laika tips dvēselē – daudzslāņainums un vienlaiciskums.

Telpas tips dvēselē – viss iekšienē, un Es Esmu tas viss. Bet trīsdimensiju pasaulē – telpa ir izvērsta attiecībā pret mani un ir ārēja. Es neesmu telpa. Tas ir cēlonis tam, ka mums ir grūti uztvert citas smalkākas pasaules.

Dvēseles programma – pakļaut visu plānu matēriju un iegūt to. Mums vārdam “iegūšana” ir negatīva nokrāsa. Jāsaka – mēs uzskatām – kā dvēselei mums pieder savs materiālais ķermenis, bet, ja padomājam, mēs tikai mācāmies viņu pārvaldīt. Tas ir, piederēšana nav īsta. Tas ir kā dators – mums tas pieder, bet izmantojam to par 5%. Un sevis izzināšanas ceļā mēs attīstām savu intelektu. Un pēc tam arī saprātu, lai kļūtu par pilntiesīgu matērijas ieguvēju.

Lūk, kad mēs sapratīsim visu mehānismu, kā mentālais un astrālais ķermenis ietekmē ēteriski-fizisko, kad mēs iemācīsimies pakļaut sev fizisko ķermeni un kļūsim patiešām arī par visu savu mutāciju, smalko pārveidojumu noteicējiem, iemācīsimies izvairīties no citu enerģētiku nevajadzīgām iedarbībām, kļūsim necaursitami manipulācijām ar ķermeni un apziņu, atradīsim visus slimību cēloņus un paņēmienus tikt no tām vaļā, lūk, tad dvēseles uzdevums būs izpildīts. Bet līdz tam laikam mēs nāksim fiziskajos ķermeņos atkal un atkal mācīties viņos dzīvot.

Būtības uzdevumi – izmantot savus ķermeņus, kā mēs izmantojam savas šūnas un orgānus un iegūstam no ķermeņa eksistenci jaunā pasaulē – trīsdimensiju. Dvēsele izmanto mūsu dzīves tieši tāpat, kā mēs izmantojam šūnu dzīvi. Mūsu fiziskā ķermeņa šūnas uzskata sevi par ķermeni, un cilvēks uzskata sevi par dvēseli vai pat monādi.

Katra šūna izstrādā noteiktu enerģiju – un cilvēks arī.

Katra šūna barojas ar fiziskās matērijas un fiziskā ētera enerģiju un piegādā rezultātu mūsu dvēseles eksistencei fiziskajā plānā.

Cilvēks ar izstrādāto enerģiju apmainās ar saviem augšējiem un apakšējiem aspektiem, piemītot viņam dvēseles viengabalainumam.

Cilvēks mijiedarbojas ar sociumu – citām dvēselēm ķermeņos – un apmainās ar viņām ar savu sasniegumu un izstrādātās enerģijas rezultātiem.

Visos plānos dvēsele analoģiski apmainās ar enerģijām un informāciju ar citām Saules sistēmas dvēselēm, pateicoties Ss planētu sociumu un garīgo Ģimeņu enerģētiskajām saiknēm.

Dvēseles Augstākā Es līmenī rodas dvēseļu klasteru salas, kas savienojas savā starpā ugunīgu enerģiju koncentrātā, kā cilvēki organizē pilsētas. Rodas jaunas kopienas budhi līmenī. Šeit dvēselēm nav iespēju inkarnēties tikpat intensīvi kā agrāk.

Tas ir nirvāniskais līmenis, un dvēseles atrodas nirvānā – nekustīga ekstāziska pilnīgas laimes stāvoklī. Tādā stāvoklī viņām vairs neko nevajag, un viņas praktiski pārstāj attīstīties. Šeit ir viss, ko vajag dvēselei, lai justos pilnīgā labklājībā. Iemācīta dzīvot ar trūkuma pieredzi, dvēsele nomierinās un pārstāj kustēties.

Nirvāniskais līmenis – tas ir zemes plāna dvēseles Augstākais Es; viņa strādā un mīl.

Meditāciju laikā mēs bieži izejam uz šo līmeni un jūtam dvēseles nirvānu un laimi; viņa saplūst ar šo nirvānisko līmeni. Mēs piesūcināmies ar brīnišķīgām enerģijām, kuras dziedina un bagātina mūs ar augstākā prieka stāvokli. Cilvēkam ļoti gribas būt šajā stāvoklī, tāpēc viņš tiecas nonākt nirvānā. Taču tas ir pārtraukums dzīvē ķermenī, tas ir dvēseles uzplaukums un aizmiršana par ķermeni un tā priekiem.

20 06 21 04

Patiesības Ķermeņa īstenais mērķis – bagātināt visus līmeņus ar nirvānisko stāvokli un uzsākt darbību, kas nestu uzplaukumu visos līmeņos. Taču pagaidām apakšējās pasaules, tādas kā mūsu, vēl arvien cīnās par enerģijām un teritorijām trūkuma stāvoklī.

Katrai dzīvas būtnes sugai ir sevis vairošanās un dzīves areāla paplašināšanas programma. Viņas apziņai ir agresīva programma – paplašināt eksistences areālu un iegūt jaunu. Ja nav iespējams radīt savu paša, tad uz parazitēšanas rēķina, vai arī apgūstot jaunas tukšas telpas, pateicoties šim ķermenim doto spēju izmantošanai. Lūk, kāpēc fiziskā plāna pasaulēm kā pašām jaunākajām un neizpētītākajām piemīt tāda specifika, bagātinot dvēseli ar cīņu un tieksmi bagātināties uz citu rēķina.

Šī programma ir sveša dvēseles Augstākajam Es, kurš dzīvo pilnīgā pārpilnībā. Sasniedzot šo līmeni, dvēsele izpilda apakšējo pasauļu trūkuma piepildīšanas programmu un apstājas attīstībā. Viņa visu ir sasniegusi, šeit ir viss, un var vairāk neko nedarīt. Var vienkārši būt.

Tieši tāpēc, kā man šķiet, ir radīts cits dvēseles attīstības ceļš – uz sociumu Saules un galaktiskajā plānā. Šeit turpinās dvēseles attīstība patīkamākā un universālā plānā. Apakšējos plānos sastrādātā sociālā pieredze turpina attīstīties, bagātinoties ar citu tamlīdzīgu augstāko kopienu galaktiskajiem sasniegumiem.

Pamata caurlaide uz augstākajām pasaulēm – Kristus-apziņa, dvēseles kristalizācija, no dabiska dimanta veidojot slīpētu Patiesības Ķermeņa briljantu.

20 06 21 05

Aicinu jūs uz vasaras praktisko semināru “Daudzdimensionalitātes aura “, kurš notiks 25. jūnijā, ceturtdien, 16:30 pēc Maskavas laika (arī pēc Rīgas laika).

Sīkāk http://www.sanatkumara.ru/seminari-2020-goda/seminar-aura-mnogomernosti[1]

 

Pievienots 20.06.2020

http://www.sanatkumara.ru/stati-2020/dusha-suschnost-soznaniya-cheloveka

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/raksti/28-raksti-2020/2686-seminars-daudzdimensionalitates-aura (Tulk. piezīme)