Путешествие в союз «Галактический Христос»

Ceļojums uz savienību “Galaktiskais Kristus”

Seanss ar Galaktisko Kristu

20 02 05 01

Ievads

Saiknei ar Galaktisko Kristu pietiek noskaņoties un sajust sevi tajā vietā, tajā ķermenī un tajā realitātē. Mēs vēršamies pie Jēzus kā pie GK kopienas daļas, kā pie tās būtnes, kura vienmēr ir bijusi un joprojām ir blakus. Par to es arī Jēzum pajautāšu – par viņa klātbūtni mūsu apziņās.

Jautājums: Mēs esam pieraduši piesaukt būtnes, ar kurām gribam tikties meditācijā. Tas ļauj mums sakoncentrēt enerģijas kanālā ar vienu vai otru augstāko būtni. Cik tas ir nepieciešami pašām būtnēm?

Protams, nepieciešami, jo taču ir neiespējami nojaust, ar kuru tu gribi parunāties. Aicinājums liek atsaukties.

Mani interesē, kā tu dzirdi aicinājumu, jo mēs taču esam tālu viens no otra. Kā tas darbojas?

Tu esi daudzdimensionāla būtne, un tavs aicinājums izplatās pa visām dimensijām līdz pat GK. Mans ķermenis ir šeit (atmiskajā plānā), un viņš vibrē, uztverot tavu aicinājumu. Viņš ir saistīts ar visiem mums, konkrēti ar mani.

Katrs tā var piesaukt tevi? Musulmanis, šintoists, budists?

Ja viņš ir kļuvis par mūsu savienības dalībnieku, tad jā, tieši tāpat.

Man bieži jautā, kurp aiziet lūgšanas? Parasti es atbildu, ka tās labi darbojas ar astrālo plānu. Un kurp aiziet lūgšanas Kristum?

Skatoties, kurš lūdzas. Dažas lūgšanas nonāk pie manis, bet vairākums paliek mentālajā plānā. Astrālo plānu vairs neuzskatām par starpslāni, vienmēr tagad strādājam ar astrāli-mentālo vai vienkārši mentālo plānu.

Un kas notiek ar astrālo plānu?

Tas pakāpeniski izgaist. Savienojoties ar mentālo un fizisko, pārdalās uz pusēm. Paši apakšējie apakšplāni jau ienāk jūsu realitātē, bet augstākie apakšplāni ir pievienojušies cilvēka mentālajam aspektam.

Kāpēc tas notiek? Kāda ir procesa fizika?

Mīklaina parādība, tas notiek bez cilvēka līdzdalības, un mēs līdz galam nevaram šo procesu izskaidrot. Vienkārši pienāk laiks, un viss izmainās. Tieši tāpat, kā jūs nevarat izskaidrot nāvi, piedzimšanu, auga vai cilvēka augšanu, pat nevarat izskaidrot, kā jūs domājat un kas vada jūsu apziņu.

Un tu vari izskaidrot?

Jēzus rāda man pazīstamo apziņas izaugsmes shēmu – no šūnas caur augu un dzīvnieku pasauli.

Viss aug un attīstās, un arī apziņa. Dēvī jums sniedza dzīvības avotu – jūsu apziņu, kuru jūs uzskatāt par sevi. Viņa sniedza tikai apziņas graudu, sevis daļu, pašu augstāko un priecīgāko. Taču tā ir elementāļa apziņa – auga, dzīvnieka vai ugunīga.

Mēs ugunīgo apziņu uzskatām par apziņas attīstītības virsotni…

Apziņa no apziņas atšķiras. Ir tādas būtības kā Mahatmas – Skolotāji, dziļi cienīti, attīstīti un savu kalpošanu pievērsuši vispārējās apziņas attīstībai. Jo augstāka apziņa un lielāka pieredze, jo dziļāka realitātes izpratne.

Visdziļākā pieredze visumam vajadzīga, lai iegrožotu savas pirmatnējās dziņas. Neattīstītas apziņas piepilda visumu – tādas kā elementāļi, eņģeļi, ercenģeļi u.c.

Ercenģeļus tu nosauci par neattīstītu apziņu?

Viņi kā dzimuši, tā arī nemainās.

Un kā tad Mihaēls?

Tas nav ercenģelis, bet Priors, viņš padarīja savu darbu un aizgāja uz labāku pasauli, kā jūs sakāt. Nomira priekš jums. Taču piedzima nākamajā realitātē labākiem darbiem un laika kavēkļiem.

Un Gabriēls? Es dziļi paklanos viņa priekšā.

Gabriēls arī nav ercenģelis… tu taču zini, viņš ir Valdnieks, tas ir, Tēva lielais vēstnesis.

Kāpēc man ir saikne ar Mihaēlu un Gabriēlu?

Tu zini, tev jāzina. Viņi ir vēstnesī, bet tu viņu vēstījumu uztvērējs. Kanāls, pa kuru traucas, tek enerģija.

Mēs, cilvēki, visi esam kanāli?

Tā arī ir, jūs visi – attīstīti un neattīstīti – gatavi Debesu Tēva kanāli, jums katram ir ar viņu saikne kā ar Tēvu.

Kurš ir mūsu Tēvs?

Šīs pasaules Radītājs.

Kāpēc mēs viņu saucam par Tēvu?

Monādes ir viņa sēklas.

Kāda ir monāžu apziņa? Neattīstīta?

Protams, sākotnējā apziņa bija kā zīdainim. Monāde taču ir forma, un formai ir grūti, kad nekas neeksistē, izņemot viņu. Pirmajām formām bija visgrūtāk. Viņas nebalstījās ne uz kādu pieredzi, viņas nezināja neko.

Tu tā pateici “nezināja”, ka es sapratu – tā ir dziļa patiesība.

Zināšanas sniedz apziņu, apziņa lūkojas pēc zināšanām…

Tēvs sniedz apziņu, lai viņa apaugtu ar pieredzi un zināšanām. Zināšanas patiesībā ir pats vērtīgākais, zināšanas – kā un kādēļ, kādā veidā un kādā nolūkā – veicina dzīves pieaugšanu, tās saglabāšanu un izdevīgumu…

Kādu izdevīgumu?

Dzīvot, eksistēt, izdevīgumu dzīvot, nevis nomirt un nebūt.

Dzīvei ir jābūt attaisnotai visuma priekšā. Visums ir izmainīts dzīves dēļ, no aizmiguša viņš pārvērtās darbīgā, un galvenajam darbības trumpim ir jātiek pierādītam ar pašu dzīvi.

Debesu Tēvi radīja savu Visumu, un viņiem ar pašu dzīvi bija jāpierāda dzīves nozīmīgums, izdevīgums, jāpierāda, ka tas ir labi. Viņi izmainīja pasauli, taču uz kuru pusi viņi to izmanīja?

“Un Dievs redzēja to labu esam.”

20 02 05 02

Seanss

Atslābināmies… Katrs saka: “Es piesaucu GK un lūdzu veikt ar mani meditāciju.”

Mēs piesaucam Mihaēlu un lūdzam, lai mūsu kanāli tiktu apsargāti.

Jēzus uzreiz parādīja, ka, ja mēs visi atrodamies iekš GK, šajā atmiskajā realitātē, tad mūsu starpā nekas nevar būt. Cita lieta, ka ceļā uz zemes plānu kaut kas ir iespējams, bet par to atbild katrs cilvēks. Šeit, kur jūs informāciju saņemat atmiskajā plānā, viss ir absolūti tīrs. Viņš aicina būt atbildīgiem; ja jūs esat izauguši līdz GK, tad jums kanāls ir jātīra un jāglabā.

Vai Zemes līmenī ir jāuzstāda aizsardzība, tas ir, fiziskajam, astrālajam, mentālajam kanālam? Un kāda aizsardzība ir jāliek?

Atrodoties SK Skolas kanālā, jūs varat nelikt aizsardzību. Skolai ir spēcīgs, mirdzošs kanāls.

Mēs nolaižamies sirdī, savā atmiskajā aspektā. Sirdij ir jābūt atvērtai. Šodienas tēma – aizsardzība. Tas jums ir aktuāls jautājums, tāpēc apspriedīsim to – kurš un kā uzstāda aizsardzību.

Jēzus mums rāda, kad viņš bija cilvēks: “Es klauvēju pie jūsu sirds un gribu būt viņā. Šeit ir domāta mana uzticēšanās jums un jūsu man, lai es klauvētu un uzticētos jums un lai cilvēki uzticētos man. Runa ir par uzticēšanos. Uzticēšanās – tā pirmām kārtām ir atvērta sirds un mīlestība pret visiem cilvēkiem. Tu klauvē ar mīlestību, vai nu tev neatvērs, vai atvērs ar mīlestību. Ir cilvēki ar sirdīm cietsirdīgām, neuzticēšanās pilnām, līdz viņu sirdīm nokļūt nav iespējams. Viņi paši pagaidām nav pie savas sirds nonākuši, un tādi cilvēki Visumu neinteresē.

Kā tas ir – neinteresē? Cilvēks var būt neattīstīts, cilvēks var ciest. Kāpēc gan Visumu neinteresē tādi cilvēki?

Tie ir it kā “atkritumi”, graudi, kuri pūst. Viņi Visumam neko nedod. Viņi ir nelaimīgi un tikai ar pretenzijām, dusmojas. Šie cilvēki nemirdz. Visumu interesē izdevīgums no dzīvošanas. Taču ir cerība, ka tomēr arī šīs sēklas reiz uzasnos.

Mūs sāk saredzēt smalkajā plānā, jo mēs mirdzam. Jēzus vēlreiz paskaidro, ieejot tajā tēlā, kuram jāpierāda, kas ir LABI katrai būtnei. Lūk, ar tiem, kam ir labi ar šiem, arī sāk auklēties, bet, kam ir slikti ar šiem, ar tiem sāk auklēties citas būtības, tumšas. Tāpēc ka, kam ir slikti un nav izdevīgi dzīvot, viņi nepierāda Visumam izdevīgumu. Izdevīgi ir, kad ir labi, nevienam nekas nav jāpierāda, visi ir apmierināti.

Ceru, es jūs ne pārāk aizvainoju.

Cilvēkiem atkritumi – tas ir negatīvs, nepatīkamas izjūtas, kad cilvēkus sauc par atkritumiem. Bet pie mums ir graudu un pelavu līmenī. Līmenī tas, kas izaudzis un nav izaudzis.

Kad mums ir priecīgas izjūtas, tad pierādām, ka Visums nav velti uzbūvēts. Mēs esam viņa palīgi. Bet, kad sakām, ka viss ir nepatīkami un viss ir slikti, tad mēs strādājam pret Visumu.

Kad tu jau laikus aizsargājies pret uzbrukumiem, tu neuzticies tām būtnēm, kuras ar tevi sarunājas, un tu neuzticies sava kanāla tīrībai. Rādot jums ainiņu, kad es klauvēju un gaidu uzticēšanos, tad, ja es baidītos, es neklauvētu. Ja es neuzticētos, sēdētu mājās un nestaigātu pie cilvēkiem, un nestāstītu. To es saku par aizsardzību: jūs baidāties no savas gaismas. Uzskatāt viņu par nepietiekami tīru, un jums nepietiek sava spēka, lai pretotos jums nevēlamajam.

Patiesībā jūs esat milzīgas varenas būtnes un jums nav jābaidās no kaut kādiem maziem tumšiem spēkiem. Dvēselē ir jābūt serdenim. Es saprotu, ka jūs esat zemes dzīves sabojāti un šeit maz kam var uzticēties, taču, kad jūs sarunājaties ar GK, ir pilnīgi jāuzticas Visumam. Pat šaubu ēna par to nedrīkst rasties.

Kā saprast, ka esmu aizgājusi līdz GK? Varbūt man ir diezgan tumšs kanāls un man tas ir jāiztīra. Es to neredzu. Kādā veidā man ir jāuzticas sev, ja es nesaprotu, neredzu, nekontrolēju, nejūtu?

Jūs tādā gadījumā neesat nobrieduši līdz GK.

Bet, ja jūs jūtat manas enerģijas, tad kādēļ tā sakāt par sevi?

Ja tu sevi par tādu uzskati, tad kādēļ tu nāc uz šejieni un tā sevi vērtē, tu taču nāc uz šejieni? Tu taču uzticies un jūti mani, un redzi. To teicu es – Jēzus.

- Aizsardzība ir jāliek tad, kad iestājas situācija. Visumam ir jāuzticas. Mēs visi esam vienlīdzīgi pēc būtības, bet šeit, uz Zemes, mēs iegūstam pieredzi un attīstām saprātu. Vajag būt atklātiem, ievainojamiem, lai iemācītos Visa, Kas Ir pieņemšanu un beznosacījuma mīlestību.

Šajā līmenī mēs jau esam neievainojami. Mentālajā plānā vēl ir ievainojamība, bīstamība, bet SB un GK līmenī tā vairs kaut kā nav uztverama. Šeit nav pāridarītāju, tāpēc ka mēs savus ceļabiedrus izvēlamies pēc savas attīstītības, tādus pašus, kuri cits citam pāri nedara un kopā priecājas par dzīvi. Mēs šeit esam atvērti, priecīgi, tīri, spēcīgi un uzticamies. Un mēs šo spēku labi jūtam kā pieaugušas un atbildīgas būtnes.

Ja mēs ejam pie rokas Jēzum un ienākam šajā kopībā, tad kāda var būt ievainojamība? Viņš grib, lai mēs šajā plānā tieši tāpat uzticētos Visumam, savai pieredzei un savai daudzdimensionalitātei.

Jūsu daudzdimensionalitāte aug gadu no gada. Tā pieņemas spēkā un kļūst neievainojama un pārklāta ar blīvu enerģiju. Kanāli kļūst blīvi, labi, un tos ir ļoti grūti aizvērt vai sabojāt. Ne visus. Es redzu tos, kas šeit ir sapulcējušies, jūs patiešām esat tā cienīgi. Jūs visi esat malači! Es redzu mīlošas un atvērtas sirdis.

Pēc nāves mēs varam augšupcelties uz mentālo plānu, un, tā kā mēs tagad esam uzbūvējuši atmisko aspektu, tad kā tas izmainīs mūsu pēcnāvi? Kas būs pēc mūsu nāves, un vai mēs nonāksim blakus tev? Jo mēs taču daudz ātrāk iziesim visas šīs pakāpītes.

Līdz tam vēl ir jāizaug. Kanāls un saikne ar mani būs vienmēr.

Un viņš apstādina mani SB līmenī un saka, ka pagaidām man ir jāpaliek šeit.

Tava vieta nākotnē būs SB līmenī. Bet līdz GK vēl ir jāsoļo un jāattīstās.

Pašlaik veidojas nesaprotama nākotne. Kurš mums būs prezidents, kādas mums būs ārējās attiecības? Internetā ir daudz visādu negatīvu un lamājošu viedokļu. Man šķiet, ka tā nav visa patiesība, pareizāk, kāda daļa patiesības. Tas viss ir ar aprēķinu izraisīt Krievijā krāsaino revolūciju.

Kāda gan mums būs nākotne pēc pieciem gadiem?

Redzu – ne labi, ne slikti, nekas īpaši nemainīsies. Nav ne lielas attīstības, ne izrāviena. Tāda stabilitāte, kura mūs pašlaik apmierina. Nav redzams nekāds karš, kaut arī ir ne pārāk labi.

Taču jūs augsiet Garā. Katram no jums ir garīgs mērķis, un jūs varat dot priekšroku garīgajam mērķim fiziskā vietā.

- Pāreja turpināsies. Planētas enerģijas pieaugs.

Kāda būs pāreja?

Man rāda, ka pārejas galvenais ķermenis jau ir noiets. Gaišā daļa mums priekšā atver daudz ceļu, un mūsu uzdevums ir izstūrēt uz gaišu nākotni. Un patiešām, mums ir jāizvēlas laika līnija – gaiša, laba, bez kara, un lai visi ir paēduši.

Paēduši neaizmirstiet, ka jūs esat garīgi cilvēki. Savas prioritātes nepametiet “labas sāta sajūtas” dēļ. Visiem ir jāstrādā, jāpērk pēc iespējas vairāk un jābūt ar to apmierinātiem. Patērētāji. Tas viss attīstīsies ļoti spēcīgi ar manipulācijām, ar valsts spiedienu. Burtiski spiedīs jūs pirkt. Pērciet un maksājiet!

Kurš to apzināti vada – visu mūsu rasi?

Ir rases vadītāji, kuri ved jūs uz pāreju. Taču Vadītāji ir daži salīdzinājumā ar miljardiem cilvēku, un katram cilvēkam ir sava balss. Ir tie, kurus dzird. Un jums nav jāklusē un nav jāapmierinās ar to, kas ir, bet tieši jārada jaunu apmierinātu cilvēku kopiena. Pašlaik ir neapmierināto kopiena, bet jāveido apmierinātu cilvēku sabiedrība. Tas no Debesu Tēva, lai jums iekšienē būtu komfortabli un jūs justos laimīgi cilvēki.

- Galvenais, just dvēseles vajadzības, saikni ar Vienotību, tad materiālais patērnieciskums atkāpsies otrajā plānā.

Taču, ja ņemam mūsu zemes plāna garīgos Skolotājus, tādus kā Sai Baba, Ošo utt., viņi neatteicās no materiālā, viņiem bija sakrātas milzīgas bagātības.

Tā ir tava skaudība, nepievērs uzmanību tiem, kas saņems – katrs savu, ko nopelnījuši. Katrs atbild par sevi. Neviens un nekad nav jāsalīdzina ne ar vienu. Domā, kā tu dzīvosi šajā pasaulē un kādas tev būs prioritātes, ar ko tu būsi aizņemta un kā tu būsi apmierināta un laimīga. Lūk, tas ir tavs darbs pašlaik. Ņem no viņiem visu labo un ieliec “apbruņojumā”, bet pārējo atlaid. Tas ir viņu liktenis, viņu uzdevumi, viņu mantkārība vai skopums.

Mums vienmēr ir teikts – “dzīvojiet pelēki zvirbulīši”. Kanāls darbojas, nu tad labi, vairāk neko nevajag. Tas pie tā, ka netiecies pēc naudas, popularitātes.

- Ko mums darīt, kad mēs gribam izmainīt realitāti, kad mēs gribam izdarīt kaut ko cilvēku labā, taču jūtamies kā tādi vientuļi karotāji, jo taču katrs no mums to jūt: es nespēju pārtaisīt šo milzeni.

Un, no otras puses, man Skolotāji ir teikuši, ka “mēs esam ārpus politikas”.

Politikānisms – tas ir, kad viens manipulē ar otru, jo pa lielākai daļai tā ir nepatiesība. Kad mēs neuzticamies realitātei, aizsargājamies no tās un neticam, ka tas ir iespējams; kad mums ir tādas domas, tad tas patiešām nav iespējams. Visums saka: “Lai notiek tā!” Tāpēc nedrīkst būt tādas domas, ka tas nav iespējams, kad jūs darāt kādus darbus. Cilvēki būvē gan civilizācijas, gan milzīgas pilsētas, gan aizsprostus utt., kaut kā taču viņi to dara?

Jūs iekšēji jūtaties neaizsargāti, un jūs to izplatāt pa visu Visumu. Es saprotu, ka fiziskajā plānā dzīve ir tāda, ka nākas atkauties un cīnīties, censties pierādīt kaut ko kādam, un tā šī neaizsargātība attīstās.

Logoss cīņu uzskata par jūsu civilizācijas attīstības galveno nosacījumu. Jo, ja visi būs apmierināti, tad apstāsies attīstība. Neapmierinātība un cīņa par labāku dzīvi, par kapitāliem, zemēm, pārtiku un cilvēkiem – tas arī ir dualitātes virzošais spēks. Tāpēc jūsu cīņa – tas ir normāli, kaut arī jūs to nosodāt, īpaši karus. Karus nevar uzskatīt par normu, taču tie notiek, tāpēc ka tāda ir vispārējā mentalitāte. Visi grib “labāko par katru cenu”, un kā atvasinājums rodas kari. Tā ir neattīstīta apziņa. Tā ir fiziskā un astrālā pasaule, tās cīnās tieši tā. Augstākos plānos, kad jūs ieejat vienotībā, jums nav ar ko cīnīties. Tāpēc ka pret sevi necīnīsies, jo tu esi viss šajā plānā.

- Pretstatu cīņa ir ne tikai kustības avots, bet arī enerģijas avots.

- Kā tas ir – cīnīties un būt apmierinātam vienlaikus?

Mēs ejam ārā no cīņas, no dualitātes. Mēs sākam cilvēkus pieņemt, piedot. Mēs ejam ārā no cīņas garīgajā plānā, bet, ja vajag fiziskajā plānā kaut ko radīt, tad nākas pacīnīties un pielikt pūles, lai panāktu savu.

- Dievs nesoda. Kosmosa likumi darbojas.

Mēs ejam ārā no Tora, kur esam klātesoši, un Jēzus grib parādīt realitāti, līdz kurai viņš aizgāja nevis ar cīņu, bet ar mīlestību.

Šajā līmenī vajadzīga mīlestība. Vēlreiz saku, ka tumšu būtņu, kā Poncijs Pilāts, šeit nav. Ir “raktuvju atmetumi”, un ir “dārglietas”. Šeit ir savāktas tieši dārglietas, šeit ir ļoti atvērti un gaiši. Plašums, tīrība, gaisma, bet tā fiziskā skaistuma, pie kura jūs esat pieraduši, šeit nav. Nav nekādu priekšmetu, kuri izdaiļo jūsu pasauli. Jūs paši – gan skaistums, gan mīlestība, gan gaisma.

Jūs esat Visa, Kas Ir daļa pagaidām, jo eksistē neizpaustā pasaule, kosmoss. Pasaules ir neizpaustas aiz šīs gaišās telpas, kurā mēs eksistējam, ietvariem kā tori, kā galaktika. Ir daudz neizpaustu pasauļu, un ir vienkārši bīstamas pasaules.

Taču pie mums ir ļoti daudz gaismas. Es gribu uzaicināt jūs pie sevis viesos, lai jūs sajustu šo realitāti, lai jūs vēlētos atnākt uz šejieni, lai jums būtu sapnis pievienoties mums. Sajūtiet šo pasauli kā bāku nākotnei.

Arvien vairāk un vairāk ienāk kristāliska realitāte, tikai kristāli ir diezgan lieli, pamatīgi. Mēs paši šeit esam lieli.

Jēzus atgādina: Gaismas Režģu blakus zemei nav; tur, kur mēs eksistējam fiziskajā ķermenī, ir amorfa realitāte. Un, jo augstāka apziņa, jo vairāk mēs kristalizējamies. Rezultātā Ercenģeļu plānā ir sīks, sīks Kristāliskais Režģis, kurā ir grūti kaut ko jaunu radīt, tāpēc ka šeit viss jau ir radīts uz mūžu mūžiem, iekristalizēts, un nekas nemainās.

Šeit, kur mēs esam pašlaik, ir plaši apziņas Režģi, un radīt šeit ko jaunu ir viegli un brīvi. Brīvība – tā ir realitāte. Mīlestība – tā ir realitāte, tas, no kā mēs sastāvam, kas ir mūsu gaiss, ko mēs elpojam, ko mēs izdalām no sevis, ražojam ar savām dvēselēm, savām apziņām.

Ļoti augsta apziņa, tādā mērā augstāka par cilvēcisko, ka mūsu valodā grūti aprakstīt. Šeit nav nekādu vērtību. Nav vajadzību. Nav misiju. Mums misija – tas, uz ko mēs visi tiecamies un sasniedzam sava mūža pēdējos gados, ko apzināmies un cenšamies to atrast. Tur nekā cilvēciska nav absolūti.

Ja mēs parunāsim par jūsu potenciāliem – brīvību, brīvo gribu –, tad šeit tas viss ir realizēts. Lūk, arī mīlestība ir tāda sarežģīta parādība. Cilvēciskā, beznosacījuma, dievišķā mīlestība, tie visi ir dažādi līmeņi, un dažiem no jums tā realitātē ir nesasniedzama. Meditācijās – jā, bet realitātē pret nepazīstamiem cilvēkiem just dievišķu mīlestību ir grūti, bet šeit šī realitāte ir. Nav ne neuzticēšanās, ne uzticēšanās. Neviens pat domās nedara pāri, pat “sēkliņas” tādas nav, lai nodarītu pāri vai atriebtos, vai izdarītu kaut ko negatīvu cits citam.

Mēs no tā esam atbrīvojušies uz visiem laikiem.

(...)

Man gribētos atgriezt jūs no prāta sirdī, lai jūs atkal sajustu mani un šo realitāti. Tas ir uzdevums uz šodienu, atvest jūs šurp un sniegt jums šo pieredzi, lai šī enerģija ieietu DNS, ieietu visās šūnās, visos priekšstatos, visos ķermeņos, apvalkos, jūsu apziņās un zemapziņās kā cilvēciskas humanoīda būtnes augsts mērķis. Šeit visi jūsu ideāli, pa kādiem var sapņot uz Zemes, ir realizēti, šeit ir pārpilnība, šeit ir zināšanas, intuitīvā saikne ar Debesu Tēvu, draudzība un mīlestība, dvēseliskais skaistums, cēlums un godīgums, principialitāte, gara mierīgums. Tajā pašā laikā nevis atslābums, bet darbīgs mierīgums, radošs mierīgums – tas ir, viss, kas jums uz Zemes traucē, viss ir aizvākts.

Šeit ir sapulcinātas galaktikas būtnes. Grūti pateikt, cik viņu šeit ir. Ir no Andromedas, no Medību Suņiem, no Lācenes utt.

Tās ir tās būtnes, kuras no dažādām zvaigznēm atnāca uz Zemi, lai iepazītos ar zemes dzīvi. Te ir īpaša realitātes matrica, un sagribējās šajā matricā attīstīties, padraiskoties, parotaļāties, paplosīties un apzināties savus spēkus, atkal kļūt mazam bērnam un izaugt. Tas ir tas, kas notiek uz Zemes. Jūs esat pietiekami attīstītas būtnes, kuras ir bijušas arī citās savienībās, un tāpēc gan SB nonācāt, gan šeit. Un jālepojas, ka arī cilvēki var iestāties galaktiskā savienībā. Uz Zemes ir daudz tādu cilvēku.

Esiet brīdi šeit klusā priekā un apmierinājumā. Noskaņojieties un vienkārši pasēdiet. Jūtiet savus galaktiskos ķermeņus, mēs tādā veidā viņus izpaužam.

Es esmu šeit.

Jūs esat mūsu klasterī. Sajūtiet, cik labi ir šeit.

Mēs pamazītēm paceļamies. Es iegāju Viena Apziņā, šajā Lielajā Būtībā. Tā ir augstākā būtne, ne cilvēks. Viņa neko negrib, mēs vienkārši uz šejieni paceļamies.

Jēzus saka, ka tā ir Augstākā Patiesība, Galaktiskā cilvēciskā matrica. Un šeit ir sakoncentrētas visas zināšanas, visas programmas – kā ir jābūt. Taču realitāte ar grūtībām pakļaujas šīm programmām...

Šeit ir Avots. Tā ir kā eksistences būtība, pats dzīvīgums, dzīves telpa, kura sniedz reālās dzīves, apziņu daudz dažādu variantu, versiju. Karmas šeit nav. Tā ir bibliotēka, arhīvs? Visuma informācijas, pieredzes, vadības sakoncentrējums...

Ir svarīgi apmeklēt šo vietu. Jūs nonācāt līdz šai vietai, un kāda atzīme par to jūsos būs. Protams, nekā fiziska šeit nav, tas ir ugunīgs stāvoklis, taču šis stāvoklis nav sākotnējais, ideālais, bet tieši empīriskais.

Ir sākotnējais stāvoklis, kā zīdaiņa apziņa, un ir tas, kas pavada tos, kas pacēlušies no blīvuma pasaulēm un iemantojuši pieredzi, saprātu, gribu. Cilvēki atgriežas nobriedušā stāvoklī un atnes šurp savas veltes. Tieši pieredzi, informāciju, zināšanas šurp atnes. Viņi ne visu aizmirst un atstāj šeit savas kopijas, savas dzīves grāmatas.

Vai nav ļoti līdzīgi karmas padomei?

Pilnīgi nav nekā līdzīga. Dzīves grāmatas jūs atstājat kā rezultātu, kopsavilkumu. Nevis vienkārši to, kas notika jūsu dzīvē, bet to, kādi jūs kļuvāt rezultātā. Tie ir Pastāvīgie Atomi, kuri savācas savienībā, un pēc tam paliek viens Atoms atmiskajā plānā kā kopsavilkums.

Jūs šeit eksistējat kā atoms, nevis kā būtne. Sarežģīta pasaule, lai nodefinētu, taču sajūtama. Jūs ienācāt šeit un nostājāties.

Ķermeņa stāvoklis ir svešs, bet es esmu viegla un gaiša. Dzīvības spēka sajūta iekšienē...

Jūs pietiekami sajutāt. Vairums no jums attīstījās uz Jupitera, tāpēc jūs arī ceļojat no pasaules uz pasauli, lai izjustu dažādas realitātes. Taču jūs nekur neiestrēgstat. Jūs esat ceļotāji un tālāk attīstīsieties uz citām pasaulēm.

Mēs beidzam! Es pateicos visiem, kuri ir ar mani sakaros. Es jūs mīlu, pieņemu, godāju un paspiežu katram no jums roku. Tas ir liels darbs, nevis spēle, nopietns garīgs nodoms – tas ir ceļš, un es stāvu šī ceļa galā ar atvērtiem apkampieniem. Līdz nākamajai tikšanās reizei, draugi!

Un mēs pateicamies Jēzum, Galaktiskajai Savienībai un visiem, kas ar mums bija.

 

Pievienots 05.01.2020

http://sanatkumara.ru/stati-2020/puteshestvie-v-soiuz-galakticheskiy-christos

Tulkoja Jānis Oppe