Сила любви

Mīlestības spēks

Saruna ar Debesu Tēvu

20 03 11

11.03.20.

Tēvs, man gribētos parunāt par mīlestības spēku. Parasti mēs mīlestību neuztveram kā spēku, tās ir dziļas jūtas, kurām piemīt sava nevienādība ar visām pārējām. Taču bez vienkārši jūtām tai piemīt apbrīnojama varenība. Un man gribētos parunāt par mīlestības klātbūtni Zemes matricā un visuma mīlestības mijiedarbību ar cilvēku matricu.

Ar ko šīs jūtas pašlaik atšķiras, teiksim, no lemūriešu, atlantu, hiperborejiešu jūtām? Jo tās taču brieda, tāpat kā visa matrica?

Debesu Tēvs: Katru laikmetu matrica mainās. Nevar teikt, ka tā “briest”, kā tu saki. Tā vienkārši kļūst citāda apziņas nomaiņas dēļ. Izmainās cilvēces statuss, un matrica iegūst citas rases iezīmes, balstoties uz dažādiem spēkiem un dzīvesveidu, klimatu un barību.

Un sociālo iekārtu?

Jā, izmainās praktiski viss. Pat tā vēsture, kuru jūs zinājāt, ietver sevī verdzības iekārtu, kapitālistisko un sociālistisko. Pāreju no ražošanas ar rokām pie ražošanas ar mašīnām un automātiskās. Tēlaini runājot – pāreju no plāceņiem pie tās graudu produktu daudzveidības, kāda ir pašlaik.

Tieši tāpat ir izmainījušās visas jūtas. Kāda tad mīlestība bija citās Zemes matricās?

Agrīnā Lemūrija: šeit svētlaime un mīlestība bija dzīves fons un īpaši augstu netika vērtētas, jo netika justas kā kaut kas sasniedzams vai nesasniedzams. Tās cilvēka būtnei piemita sākotnēji, un nebija kontrasta, ar kuru tiktu uztverta mīlestības vērtība.

Vai var teikt, ka tieši apziņas augstas vibrācijas atbild par tādu augstu mīlestības kvalitāti?

Nē, ne vienmēr augstām vibrācijām ir raksturīga mīlestība, mēdz būt pilnīgi noplicinātas jūtas pie augsta intelekta un saprāta. Uz Zemes tādas matricas nav bijis.

Bet atlanti nolaidās zemāk pa vibrācijām un radīja pretrunas un cīņu, neapmierinātību un melus. Viņi attīstīja intelektu un zinātni, un dažreiz intelekts aizēnoja pēc nozīmes sirdi. Bet tomēr viņiem bija biežāk atvērta sirds un patiesa beznosacījuma mīlestība. Viņiem piemita jūtu plašums un daudzveidība, ģeniāla apķērība un dzīves vērtības, dzīves baudīšanas izpratne. Lemūrieši viņiem bija, kā jums Amazones ciltis, viņi uzskatīja tos par neattīstītiem un primitīviem. Asteroīds pārtrauca viņu eksistenci, diemžēl.

Kāpēc viņi neatdzima?

Planēta nokrita pa vibrācijām katastrofas dēļ, un pakāpeniski apziņa arī kļuva primitīvāka, jo cilvēki bija spiesti izdzīvot smagos apstākļos.

Cik grūti saglabāt apziņu nesagraujamu! Cik gan viņa vēl ir neizturīga!

Tu domā saprātu. Jā, viņu formē vide. Un, ja vide ir izmainījusies, saprātam nākas risināt pavisam citus jautājumus. Cilvēce atkal pārvērtās pusdzīvnieku ciltīs. Tieši šeit mīlestība piekāpās spēkam.

Jūtas piekāpās instinktiem? Tātad, jo augstāka apziņa, jo “augstāka” mīlestība?

Katrā apziņas līmenī ir vērtības. Pašā zemākajā līmenī – dzīvība, izdzīvošana, ēdiens un pajumte, pēcnācēji. Augstākā – plus pie tā jūtas. Augstākā līmenī ir attīstītākas jūtas, intelekts un beznosacījuma mīlestība. Vēl augstākā apziņas līmenī – jaunrade domu un jūtu saskaņotībā. Vēl augstākā – humānisms un jaunrade caur domām kā radīšana. Un tā tālāk.

No interneta es zinu, ka augstākās citplanētu būtnes izstaro tādu mīlestību, ka cilvēks raud un viņam gribas krist ceļos viņu priekšā. Kā attīstīt tādas jūtas un vibrācijas? Jo tas taču jau ir reāls spēks, kurš apspiež cilvēkā visus zemos nolūkus. Tieši to mēs saucam par dievišķību.

Sajust augstu intelektu un ne zemes plānā attīstītas jūtas arī nozīmē sajust mīlestību un līdzcietību, kuras ir labākā aizsardzība un piemērs cilvēku attīstībai. Vai tad jums negribas kļūt tādiem pašiem?

Protams, gribas. Tas ir ilgstošākas evolūcijas rezultāts, vai arī Radītājs uzreiz vēlējās viņus radīt tādus?

Ir rasei piešķirtu dažādu īpašību varianti, un daudz kas tiek sasniegts tieši noteiktu apstākļu esamības dēļ. Sākotnējās īpašības var degradēties sliktas vides dēļ, bet var arī pilnveidoties pienācīgas audzināšanas iedarbībā. Vienmēr tiek sasniegti dažādi rezultāti, un bieži tie ir nepareģojami. Mēs kā novērotāji pētām rezultātus un koriģējam.

Kurš “vāc ražu”? Un kādēļ? Kur jēga?

Tu gribētu kļūt tāda pati, kā tu aprakstīji, ar piemītošo milzīgo mīlestības spēku?

Jā, protams, gribētu...

Un pēc tam atgriezties uz Zemes, lai pilnveidotu cilvēkus?

Nē. Negribētu...

Tātad tevī pagaidām nepietiek mīlestības pret cilvēkiem?

Jā, man gribas pētīt jaunas pasaules. Bet šeit es jau esmu izdzīvojusies.

Tā arī ir apzinātības un mīlestības nepietiekamība – domāt nevis par rases interesēm, bet tikai par savām izklaidēm.

Nē, es domāju par citu dzīves oāžu pētīšanu, par jaunas pieredzes krāšanu un savu turpmāko attīstību. Diez vai es varēšu pie pašreizējās attīstības dot kaut ko vairāk, nekā jau esamu devusi. Iespējams, iegūstot jaunas īpašības, piemēram, beznosacījuma mīlestību, es spēšu pēc tam atgriezties un atdot meitas parādu planētai.

Par jūtu neattīstību liecina dažādu vārdu trūkums, apzīmējot mīlestību. Mēs gan seksu saucam par mīlestību, gan beznosacījuma mīlestību, gan pieķeršanos...

Jā, šī spēka apzināšanās atnāca relatīvi nesen, un agrāk par mīlestību sauca jūtas pret dievu, nevis pret cilvēku. Tātad samērā ar attīstītību lielāku pieķeršanos arī sāka dēvēt par mīlestību.

Mēs esam iemācījušies saukt dažādos vārdos ļaunas jūtas, tās ir ļoti daudzveidīgas, bet, lūk, mīlestībai un tās paveidiem termini pagaidām nav parādījušies... Bet man gribējās apzināties Tavas Jūtas, dievišķo mīlestību. Cik liels ir tās spēks, un kā tā darbojas?

Tu vari apzināties tikai to, kas tev dots pēc spējām. Radītāja Spēks ir tik liels un nesamērojams ar tavu sirdi, ka tu vari tikai domāt, ka tā ir bezgalīga un pastāvīga, kā arī pats Es. Teiksim, vai skudra var apzināties, kā tu mani mīli?

Un, kāpjot augšup pa vibrācijām, tu jūti tikai to, ko vari savu dotumu dēļ, bet virs tā tu nespēj ne saprast, ne sajust. Tu vari tikai domāt, ka mans mīlestības spēks ir tik pievilcīgs, ka viss dzīvais dzimst tikai aiz vēlēšanās to saprast, izjust savā plānā un apmierināties ar to kā ar pašu galveno būtnes dzīvē. Jums visiem vajadzīga mana mīlestība, tāpēc ka tā ir pats brīnišķīgākais tavā dzīvē, tā vērtība, kuras dēļ nevajag karot, nevajag piesavināties, lai pārvaldītu, nevajag tiekties uz to. Tā jau ir, un to vajag vienkārši pieņemt savā sirdī, pārliecinoties, kā tā nekur nav pazudusi un tāpat vada pasauli kā vienmēr.

Tā ir katras matricas neatņemama īpašība, uz tās ir uzbūvētas visas pasaules, un nav gabala, kur tās nebūtu. Tā ir iekārtota tā, ka paaugstina jūs, atver jums sirdis un pieņem savā klēpī kā mazus bērnus, pilnībā, bez vērtējumiem un iztiesāšanām.

Tā ir vajadzīga ne tikai būtnēm, bet arī planētām, zvaigznēm, galaktikām. Tā mīca un savērpj vielu, padarot to plastisku un gludu, veido no tās fiziskās un astrālās pasaules, vada kosmosa laikapstākļus un sniedz apgarojumu pasaulēm. Visa radīšana ir iemaisīta uz milzīgas mīlestības pret radāmajām pasaulēm, pret būtnēm, ar kurām gars apveltī savas pasaules.

Kāpēc mēs nejūtam šo brīnumu? Kāpēc neesam pilni ar tādām pašām jūtām citam pret citu, ja viss ir piepildīts ar tavu Mīlestību? Kas mums traucē?

Tu taču jūti manu mīlestību? Cik vari? Arī visi pārējie jūt to, cik var.

Ja tu piepildīji mūs ar savu mīlestību, kāpēc tu neradīji orgānus tās apzināšanai un jušanai?

Sajūti, kā tavs ķermenis jūt manu mīlestību. Un tagad, kā tavs saprāts to jūt. Ir starpība?

Jā, protams. Ķermenis to pieņem bez nosacījumiem, pilnīgi, bet saprāts kaut ko meklē un neatrod. Un dvēsele atkal ir piepildīta ar mīlestību. Kāpēc saprāts kaut ko meklē? Kas tas ir – mūsu saprāts?

Tas ir lietišķu parādību pētnieks. Saprātam vajag pierādījumus un formas izmērus.

Tātad mūsu saprāts ir radīts tieši tehnoloģiju attīstībai?

Jā. Protams. Katrs saprāts ir radīts noteiktām kvalitātēm. Putnu vai dzīvnieku saprāts nav radīts tehnoloģijām, un tāpēc tas ir citāds. Jūs esat tehnoloģiska civilizācija, vai tad ne tā?

Bet mums tas nepatīk, tāpēc ka tava mīlestība dziest tehnoloģiju dēļ, cilvēki ir sākuši pārvērsties par mašīnu piedēkļiem... Vērtības ir izvirtušas.

Tas ir labi, ka jūs esat sākuši to saprast. Pamēģiniet savietot savas vērtības, savienot tehnoloģijas un mīlestību vienu ar otru. Nav nekā vienkāršāka, kā nolikt tehnoloģijas kalpot cilvēkam, neaizmirstot par to mērķi.

Jums ir jāattīsta humānisms. Tā ir sabiedrības attīstītības nākamā pakāpe. Tas tiek sasniegts ar audzināšanu. Un audzinātāji zemes plānā ir, vienkārši jāieklausās viņu balsī. Bet tu negribēji atnākt kā tāds audzinātājs.

Es taču atnācu. Kāpēc tu tā saki?

Bet nākotnē? Gribi nākt vēl un vēl, lai audzinātu mīlestībā un gaismā nākamo paaudzi?

Nē, negribu. Esmu noskaņota aiziet no planētas, tāpēc arī vadu augšupcelšanās skolu. Mums priekšā ir Saules Brālība un Galaktiskais Kristus, Diženā Dieviete un Tu.

Tātad tu esi noskaņota atstāt planētu uz visiem laikiem?

Jā, noskaņota. Bet tur, kā iznāks.

Nu ko, tātad tu esi nobriedusi ražas novākšanai. Lai tā būtu. Paskaties, kurp tu ej.

(Redzu mierīgāku un gaišāku nākotni... Atvērtāku, mazāk norūpējošos. Esmu tur iesācējs, un man stāv priekšā uzzināt daudz jauna, atvērties citādāk. Tur ir cita matrica! Un tā balstās uz mīlestības jēdzieniem! Kā Lemūrijā, taču tā ir apzinātāka un atbildīgāka, tur ir nobriedušāka apziņa. Arī šeit ir tehnoloģijas, un tās ir noliktas kalpot cilvēkam.

Un mīlestība atkal ir kļuvusi par “gaisu”, pazaudējusi savu vērtību, jo ir klātesoša būtnēs no dabas. Es peldos tajā. Ar tādu mīlestības līmeni nesāksi ne ar vienu cīnīties, aizstāvēt savas personīgās intereses, kaitēt citiem cilvēkiem...)

Kāpēc pie mums neradīt tādu apziņas matricu? Šeit būtu paradīze!

Jums tā bija Lemūrijā.

Un Hiperborajā?

(Skatos: tā jau ir materiālāka kopiena, un tā ir nolemta... Šeit ir daudz labestības un augstu jēdzienu, taču grūtības, kuras sekoja pēc apledojuma, radīja vairāk piemēroties spējīgu sabiedrību, bet mazāk mīlošu.)

Tu taču saki, ka vadi laikapstākļus? Kāpēc tavi radījumi atkal un atkal izmirst?

Es neuzmanu katru lodi, es vadu dziļākus procesus, bet, kā tie sadalās pa procesiem, jau ir radītāju roku darbs.

Nav nelaime! Jūsu dvēseles gluži kā nomainīja dzīvokli un apģērbu. Viss mainās, un arī planetārais klimats ir mainīgs. Taču dzīvība saglabājās, un tas ir galvenais, bet kādas formas viņa pieņem, nav tik svarīgi. Es mīlu ne tikai cilvēci, bet arī visu dzīvību, kāda viņa ir, neatkarīgi no apziņas slāņiem. Nebūtu labi, ja viņa būtu pilnīgi nemainīga. Tad nebūtu attīstības.

Gribu atkārtot savu jautājumu: kāpēc pie mums neradīt apziņas matricu, balstītu uz tavu mīlestību? Šeit būtu paradīze! Visi būtu laimīgi un apmierināti.

Viss vēl būs, un jums pie tā jānonāk pašiem, ar spēku iedzīt jūs tādā sabiedrībā nav iespējams. Jums ir jāvēlas.

Bet vai tad ir kāds, kurš pretosies?

Ir, un tie ir planētas pārvaldnieki.

Iznāk, ka mēs šeit esam kā cietumā?

Jūs paši izskaudīsiet tādu pārvaldi un sāksiet eksperimentēt ar citām vērtībām. Sabiedrībai vajadzīgi audzinātāji, kuri vestu ne pie materiālām, bet pie dzīves un humānām vērtībām. Sabiedrībai ar materiālām vērtībām nav attīstības. Nu, koncentrēsies vērtības vienās rokās. Un kurp tālāk attīstīties? Vai tad no tā būs laimīgi visi cilvēki? Tātad ir jāredz šī perspektīva un nevar ļaut tai attīstīties.

Skatieties uz priekšu un tuviniet sabiedrību ilgotajam mērķim – labklājībai un attīstībai pēc scenārija, kurš jums jau ir dots, – tā ir mīlestība, vienlīdzība un brālība. Kā to izdarīt – jums ir dots saprāts. Atšķirt mīlestību no naida – jums ir dota sirds. Kā tehniski izdarīt – jums ir dots intelekts. Ir svarīgi to visu virzīt, lai sasniegtu jaunu sociālo iekārtu, balstītu uz saprātu un taisnīgumu.

Un uz tavu mīlestību.

Es pateicos tev, Debesu Tēvs!

 

Pievienots 11.03.2020

http://sanatkumara.ru/stati-2020/sila-liubvi

Tulkoja Jānis Oppe