Сознание и Материя – два атрибута вселенной

Apziņa un Matērija – divi visuma atribūti

19 11 19 01

Nesen man atsūtīja nodaļu, kā es saprotu, no Nikosho[1] audiogrāmatas, tā ir saruna ar Maharadžu, kur viņš apgalvo, ka nav ne apziņas, ne zemapziņas. Viņš ir paplašinājies līdz Visam, Kas Ir, un tāpēc viņam nav apziņas, jo “mākonim, telpai nav apziņas”.

Maharadža: “Tam, kas ved pie tādiem prāta slēdzieniem, pamatā ir ķermenis. Kur Esībai ir apziņa?” “Ja ķermeņa nav, pēc aiziešanas no ķermeņa, kas ir apziņa un zemapziņa? Tā ir intelektuāla koncepcija, kuru mēs esam atzinuši.”

Viņš saka, ka apziņa ir saistīta ar ķermeni, bet viņš nav ķermenis.

Būtu interesanti apspriest apziņas tēmu: kas tā ir un vai ir apziņa visā visumā?

Es gribēju parunāt ar Sanatu Kumaru, bet atnāca Debesu Tēvs, it kā būtu gaidījis, kad es uzdošu jautājumu. Varbūt mēs miegā to jau apspriedām?

Debesu Tēvs: Apziņa var būt dažāda, un apziņas veidu ir ļoti daudz. Autors droši vien ir domājis cilvēku matricveida apziņu. Patiešām, Visam, Kas Ir nav cilvēciska apziņas veida, kurš daļēji saistīts ar ķermeņiem, kā materiālajiem, tā arī smalkajiem. Un mēs sakām, ka katrā ķermenī (katrā līmenī) ir sava apziņa.

Vispār apziņa un matērija ir divi visuma atribūti. Par apziņu mēs dēvējam to, kas reaģē uz vides iedarbību vai patstāvīgi ietekmē vidi un maina to. Cilvēks ir apveltīts ar abiem apziņas veidiem – jūs gan reaģējat, teiksim, uz aukstumu, gan radāt sev siltus apstākļus, lai nenosaltu. Ir būtnes, kuras reaģē citādi – iekrīt anabiozē, stipri atdziestot, rada sporas, meklē patvērumu un guļ. Tas viss ir apziņas paņēmiens saglabāt sevi ķermenī.

Tavs autors atņem apziņu arī lielākiem objektiem, tādiem kā planētas un zvaigznes, kuras arī reaģē un rada, iekrīt anabiozē un atdzīvojas labvēlīgākos apstākļos. Viņām ir cits apziņas veids.

Autors atņem apziņu un zemapziņu arī “telpai”, “Esībai”. Taču “telpa”, “daba”, “Kosmoss” – tas esmu Es. Un Es runāju ar tevi, reaģēju uz visu, kas notiek, un mēģinu izlabot ar saprāta palīdzību, kuru Radīju un apveltīju ar viņu dažādas būtnes.

Kas tad ir apziņa? Pirmkārt, tas ir Viss, Kas Ir (tālāk VKI). Otrkārt, Viņa sazarojas savā iekšienē, veidojot apziņas tīklu, kurš dalās un dalās vismazākajās sevis daļiņās, savienojot katru šūniņu, katru atomu un sīkākas daļiņas, fotonus, radot visus realitātes veidus, visas formas, apveltot viņas ar saprātīgumu kādā sākotnējā vai attīstītā veidā.

Apziņa – tas ir VKI. Vai arī tavs autors ir nolēmis, ka aiz fiziskā ķermeņa nekā nav, tikai tukšums? Un šis “tukšums” nekādi nereaģē uz to, kas notiek?

Viņš jautā – “mākonim ir apziņa? Telpai ir apziņa un zemapziņa? Bet tu pat esi ārpus telpas”, – un atbild, ka ne.

Kad cilvēks nomet visus ķermeņus, pašus smalkākos, un saplūst ar VKI, viņš kļūst VKI, iemantojot manu apziņu un manu zemapziņu.

Arī tev ir zemapziņa?

Apziņa ir mana izpaustā daļa, bet ir arī tas, kas pagaidām nav gājis uz izpausmi, – mani nākamie radījumi un pārradījumi, mani Plāni visumos. Tos var asociēt ar zemapziņu – to apziņas daļu, kura vēl nav apzināta ar virspusējo apziņu, kura ietver visas iepriekšējās Manvantāru un Mahamanvantāru iestrādes. No savas zemapziņas dziļuma es “’ņemu ārā” nākotnes idejas, tēlus un lēmumus, iemantojot pēc tam Manis dziļumā miesu – matēriju.

Lielais Tukšums, par kuru runā reliģija, tas esmu Es. Grūti ir ar savu cilvēka saprātu saprast vai apzināties Mani. Bet piekrīti, ka nevar manu dzīves telpu – Esību – nosaukt par tukšumu. Jā, tā neietver materiālas daļiņas jūsu sapratnē, taču ir iekārtota ar to, ko jūsu apziņa pagaidām neuztver. Tas nav iemesls kādai apziņai atņemt Mani.

Ieejot tavā apziņā un kļūstot par Tevi, es jūtu visa koncentrātu, es jūtos Tu kā VKI Super-apziņa, nedalāma un mūžīga, kura ietver sevī VISU. Un es pat nesaprotu, kā tu no visa šī Monolīta spēji vēl kaut ko izdalīt, tik ļoti koncentrētā VKI tevī?

Tēvs rāda, kā no koncentrāta sāk nākt daudzi vissmalkākie stari, kā gaisma, kura caurauž tumšo telpu, apgaismojot ar asiem uzmirgojumiem, paplašinoties, atbrīvo dusošo telpu no miega. Stari vēl ir pavisam īsi, ļoti smalki un ļoti asi…

Pēkšņi stari galos savērpjas, veidojot gredzenus, kuros gaisma veido sākotnējās sfēras, tajās Tēvs ieliek Sevi. Viņš rāda, ka jau eksistē šajās sfērās tāpat, kā eksistēja sākotnējā apziņa monolītā. Un, lūk, dzimst Esība, tāpēc ka līdz šim Esības nebija.

Esība – tas ir kaut kas atsevišķs no Manis, tāpēc ka Es neesmu Esība (materialitāte), Es esmu Apziņa. Es savu apziņu ielieku Esībā un radu Dzīvi. Matērijas (lai pat fotonu veidā) un apziņas sadurē tiek radīta Esība jeb Dzīve, kura no Manis iepriekšējā atšķiras ar kustību un jaunu enerģiju.

Un turpinās enerģijas/matērijas un apziņas sablīvēšana samērā ar to, kā Es sevi ielieku Radījumos un papildinu, eksperimentējot ar viņiem, kamēr nepanākšu to, ko vēlējos(e).

Skaidri saklausīju vārda beigās “e”. Tev, protams, nav dzimuma?

Es pārbaudīje tevi[2], vai tu to izdzirdēsi? Izdzirdēji. Protams, mani nevar saukt ne par Māti, ne Tēvu. Es esmu VKI, vēl vairāk, VISS.

(Paskaidrošu – VKI Ir Universālā apziņa, Tēva iekšienē, VISS – tā ir absolūtā apziņa: VKI plus Tēva sākotnējā apziņa.)

Saki  ja tikai gaisma nāk no tava punkta, apgaismojot neizpausto tumsu, vai var teikt, ka Tu esi Gaisma? Mēs taču vienmēr sakām, ka Tu esi Viss.

Jā, to, kas nav izpausts, nevar saukt par tumsu jūsu izpratnē, nevar saukt par mīnusu. Jo neizpaustā sākotnējā tumsa nesatur neko – ne mīnusu, ne plusu. Organizējot pasaules, nevar aprobežoties tikai ar vienu polu. Ir jārada enerģiju un gaismas spektrs. Vienā dzīves spektra galā ir būtnes, spējīgas dzīvot un attīstīties tādā pasaulē, citos spektra apgabalos ir cita visdaudzveidīgākā dzīve. Pasaule ietver gan tos, kas dzīvo pašos augstākākajos Manis apgabalos, gan pašus zemākos pēc gaismas vibrācijām, ieskaitot arī to spektra daļu, kuru jūs saucat par tumsu.

Pasaki savam guru, ka viņš savā patvaļībā neapveltīja Mani ar apziņu. Man šķiet, ka viņš pārdomās.

Esi apmierināta ar to, ko uzzināji?

Protams, pateicos Tev, Tēvs!

19 11 19 02

 

Pievienots 19.11.2019

http://sanatkumara.ru/stati-2019/soznanie-i-materiya-dva-atributa-vselennoy

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://nikosho.ru/ (Tulk. piezīme)

[2] “Es pārbaudīje tevi” ir mēģinājums piešķirt nekatrās dzimtes jēgu, tulkojot no krievu valodas “Я проверило тебя” (Tulk. piezīme)