Print

Разумность Сознания

Apziņas saprātīgums

19 08 03

Man atsūtīja interesantu video-dokumentu “Prāta Spēks”. Pirmajā acu uzmetienā ļoti dziļdomīgi spriedumi. Bet patiesībā šis budisma sekotājs klāsta savas reliģijas patiesības.

“Sevis, kurš pamostas no rīta, sajūta – tas nav cilvēks, nav būtne, nav kāds. Tas ir Prāta Spēks. Viņš ir atkarīgs no ķermeņa kvalitātes, bet precīzāk no individuālās monādes. Tas ir Prāta Spēks. Nekādas personības, nekādas būtnes, nekādas individuālas dvēseles, nekāda augstākā es nav. Tas ir Prāta Spēks. Tā nav dzīva būtne. Tas ir neviens. Aiz muguras ir tukšums, absolūta neesība (ничтойность), neviens vispār.”

Prāta Spēks [Attiecībā uz jautājumiem par pašrealizāciju, jeb – kas tas ir – apskaidrošanās]

Es lūdzu SK parunāt par šo tēmu. Viss, ko šis cilvēks saka, ir patiesība?

SK: Tu ar ko runā, ar “neesību”?

Viņš saka, ka viss ir atkarīgs no ķermeņa, tev ir viens ķermenis, man ir cits, bet mēs esam nekas, aiz mums neviena nav. Mēs esam Viss.

Pat pašā augstākajā plānā “ES ESMU” ir Tas, Kurš Ir. Kas Ir “Es”? Ir tas, kurš krāj pieredzi. Ir pieredzes vākšanas jēga, ir uzdevumi un pieredzes izdzīvošana. Neesība nevar izdzīvot pieredzi. Neesība nevāc pieredzi, tā ir neviens un nekas.

Radītāju mēs saucam par Dzīvi. Mēs esam šīs dzīves daļa. Ir daļas smalkajā plānā, ir dažādos plānos, tajā skaitā gan fiziskajā, gan blīvākos plānos. Ir arī neesība – tā ir Pirmmatērija un Pirmvisums. Neesības dziļumos dzima kaut kas, kam piemīt apziņa un izvēle. Vai neesība var izvēlēties?

Jā, Izvēles Brīvības Likums ir mūsu likumu pamats, jo caur izvēļu variantiem attīstās visums.

Tavas šūniņas reaģē uz mūsu enerģijas ieliešanu. Katra no viņām ir dzīva. Tu viņām esi Viss, Kas Ir. Planētas pasaule viņām ir VISS. Bet tev viņas ir tikai daļa tevis, un tu viņu apzināšanos turpini augstākā plānā. Arī augstākā plānā, tajā, kurš tev nav pieejams, ir Visa, Kas Ir daļas.

Daļa no mums kaitē tev, daļa no mums ārstē, daļa no mums nepamana tevi. Mēs esam dažādi. Ja mēs būtu VIENI, Nekas, tad kādēļ tu mums? Mēs visi tevi nepamanītu, jo mums JAU ir Prāta Spēks, kurš ir VISS. Bet nez kāpēc dzīvība dalās dzīvajos un mirušajos, slimajos un veselajos, laimīgajos un nelaimīgajos. Visiem ir dažāds Prāta Spēks? Vai arī tas ir viens visiem?

Visdrīzāk šis viedais ir nonācis pie Atmas un nav ieraudzījis viņā atsevišķas būtnes. Un nolēmis, ka monādes – tas ir Viss, Kas Ir. Vai ir jēdziens “individuālā monāde”? Vai arī “tā nav dzīva būtne”?

Ha, ha, ha! Nu pie kā gan dzīvais prāts var novest – līdz Dzīves noliegšanai! Protams, “Dzīve ķermenī – nav dzīve! Tur neviena nav – es meklēju un neatradu!” Ja es esmu iepriekš noskaņots neko neatrast, tad arī neatradīšu. “Es biju domājis, ka mani Augstākie Es ir tādi paši kā es, bet tur tādu nav!”

Viņš saka, ka arī viņa paša nav, ir tikai Prāta Spēks.

Šaurajam apziņas jeb Prāta staram, kā šis viedais sauc savu Spēku, ir jāatveras un jāpaplašinās. Mēs to saucam par apziņas paplašināšanos. Atver sevi Augstākajai Gaismai, izšķīsti nākamajos augšupcelšanās viļņos, un tu atradīsi Dzīvi, kura neeksistē ķermenī. Arī monādē ir dzīvība, sākotnējā un esošā. Gara koncentrēšanās, kura dzemdina Dzīvi dažādās teritorijās.

Cik lielā mērā viņu var saukt par individuālu?

Viņu var saukt par individuālu tajā plānā, kur viņa eksistē. Bet, tā kā viņa dzemdināja daudz indivīdu pēc tam, tad arī pārstāja būt individuāla visos pārējos “cietajos” plānos.

“Prāta Spēks dara tā, it kā tukšums sabiezinātos, un rodas Kurš. Bet realitātē parādās tikai pats Prāta Spēks. Viņu saķert nevar. Tas ir kā vējš. Prāta Spēks nav nekas.”

“No rīta Prāta Spēks sāk kustību. Un uzreiz parādās es-sajūta. Un arī pats rīts parādās pēc viņa.”

Droši vien viedais ir gribējis teikt, ka apziņa ir primāra, bet matērija sekundāra. Jo viņš apziņu sauc par Prāta Spēku. Jāsaka, ka arī apziņa mēdz būt dažāda. Ir monādiskā apziņa, ugunīgā, mentālā, astrālā un fiziskā. Tas par cilvēcisko apziņu. Bet kā ir akmens apziņu? Kur te ir prāts? Un dzīvnieciskā apziņa?

Un VISA, KAS IR apziņa? Tā ir vispārējā Dzīves apziņa, kura ietver sevī sākotnējo materialitātes vadību. Jūs esat radīti materiālajā plānā, lai apgūtu tieši materialitāti un attīstītu priekšstatu par VISU, KAS IR, kā vadīt matēriju cilvēka plānā, viņa apziņā.

Jūs meditācijā savienojaties ar dažādiem Augstākajiem Spēkiem un jūtat viņu absolūto dažādību. Ja tas būtu tikai Prāta Spēks, viens uz visiem, tad kā jūs tos atšķirtu?

Agrāk šo strāvojumu filozofijā sauca par ideālismu. Tas noliedz matērijas eksistēšanu un iespēju nodzīvot DAŽĀDAS dzīves.

Radītājs kā Ideja savienojas ar Matēriju kā ar Vielu un veido Visumu. Visumā viņš iemitina dažādas daudzveidīgas radības. Vai tad viņu nav? Vai tad nav viņa paša? Vai tad Prāta Spēks var aizstāt visumu?

Es vēl nepateicu, ka apziņas veidi stipri atšķiras. Mūsu priekšstatā apziņa ir kaut kas viens, bet citos visumos tā nemaz nelīdzinās mūsējai. To ilustrējot, mēs varam iedomāties vīrusa apziņu, kura it nemaz nav līdzīga cilvēka vai Radītāja apziņai… Dēmona apziņu, Ercenģeļa apziņu, koka pumpura apziņu… Mēs varam savu apziņu savienot ar visām uzskaitītajām, bet turklāt mūsu apziņa jeb Prāta Spēks (Saprāts) izmainās. Dēmona apsēsts cilvēks tiecas nogalināt sevi un visus apkārtējos. Cilvēks, kurš savieno sevi ar koka pumpuru, jūt, kā rada ziedu un lapas, kā viņš absorbē saules enerģiju un atklāj sevi pasaulei uzticībā, ievainojamībā un skaistumā.

Teorija par bezpersonisku visumu ir cilvēka prāta radīta, tā nav atklāsme no augšas, jo no kurienes var atnākt atklāsme, ja ne augstākā Es, ne dzīvu būtņu nav, izņemot viņu? Arī pats šis viedais vairs nejūt, ka ir dzīvs…

“Prāta Spēkam vispār nav ko zināt, tāpēc ka viņš ir viens bez jeb kā cita.”

“Prāta Spēks ķermenī rada dzīvas būtnes fantomu, un šis fantoms sāk veikt visādas darbības. Tā nav reāla būtne, bet Prāta Spēka izpausme dzīvas būtnes veidā, it kā patiešām kāds dzīvotu ķermenī (…), bet faktiski neviena nav.”

Budisms pārkāpa pāri matērijas apgarošanai un iedeva saprātam spēku, kurš nav šis saprāts. Prāta Spēks jeb saprāts – tas ir apziņas atvasinājums. Tu jau ne reizi vien esi rakstījusi – kad jūs izejat uz ļoti augstiem plāniem, tur nav saprāta jūsu izpratnē, jo saprāts tiek radīts, savienojot matēriju un apziņu ļoti blīvā plānā. Jo blīvāks plāns un vairāk grūtību savieno sevī būtne, jo ātrāk pieaug saprātīgums.

Iespējams, viņš arī kaut kā aizgāja līdz augstākajiem plāniem un neatrada tur Saprātu, un nolēma, ka šis šķietamais “tukšums” ir Prāta Spēks? Viņš pilnīgi noliedz apziņas enerģiju, kura līdz malām piepilda visus smalkos plānus. Bet cilvēciskā saprāta tur nav. Un nav ko meklēt. Mēs tikko sākam to apjēgt, un neapveltīsim to, ko nejūtam, ar dzīves fantomu.

Cilvēciskā apziņa aug milzīgā ātrumā. Jūs esat kļuvuši saprātīgāki, kā man šķiet. Jūs jau sazināties ar Mums, tas liecina par saprātu. Vai tad mēs esam jūsu fantoms?

Pirmatnējam cilvēkam piemita tas pats Prāta Spēks, vai arī viņš bija nedaudz citāds?

Pietiekami materiāla pārdomām. Domāju, ka tev jau viss ir skaidrs. Viedums tikko tuvojas cilvēcei, un lai Prāta Spēks jeb Apziņas Saprāts aug un stiprinās par labumu visam Dzīvajam, nevis pret viņu.

 

Pievienots 03.07.2019

http://www.sanatkumara.ru/stati-2019/razumnost-soznaniya

Tulkoja Jānis Oppe