Как начать украшать мир собой?

Kā sākt rotāt pasauli ar sevi?

19 04 04

19.04.03.

No saviem sapņiem es ieraudzīju, ka eksistē dažāda vilkme uz attīstību – uz iekšējo pasauli, augšup, lejup un uz malām. Nedaudz neparasti man. Mēs vienmēr tiecamies augšup, tāpat kā augi, uz saulīti, uz gaismu, uz dievu. Taču izrādās – pats galvenais attīstības virziens ir uz iekšieni. Un mūs no šīs attīstības cenšas novirzīt pa dažādiem ceļiem, tajā skaitā pat augšup. Par to es nolēmu šodien parunāt ar maniem Skolotājiem.

Saules Brālība

Es ne līdz galam, tāpat kā daudzi citi cilvēki, sapratu Sanatu Kumaru, kad viņš pēc 2012. gada man teica: tagad galvenā attīstība – iekšējā. Mēs ierasti strādājām ar planētu, ar spēka vietām, ar kristāliem, ar pilsētu un cilvēkiem. Un pēkšņi ir jāstrādā galvenokārt ar sevi.

Tāpēc es arī sagudroju lasīt Dena Milmana[1] (Dan Millman) grāmatu manās praktiskajās nodarbībās, ja reiz tas palīdz iekšēji attīstīties un attīrīties. Taču nekādi nenojautu, ka virziens uz iekšieni – tas šodien ir galvenais garīgais virziens, un visi pārējie tikai novirza no šī galvenā, izliekot garīgas un materiālas ēsmas. Es to ļoti spilgti ieraudzīju sapnī, būdama pārsteigta par šo pieredzi...

SB: Sirdī – tas ir dvēselē. Pretim savai dvēselei iet intelekta, mīlestības un varenības attīstība. Iekšiene ietver visu visumu.

Tas ir mentālajā laukā. Bet mūsu laukā viss ir otrādi – visums ārpus mums.

Pakāpeniski jūsu intereses sakritīs – tas, kas sāks attīstīties iekšienē, kļūs svarīgs arī ārpusē. Tā norit jūsu attīstība. Bez sevis attīstīšanas jūs nevarēsiet nodibināt mieru un mīlestību. Ja iekšienē nav miera, bet ir sevis un citu nepieņemšana, cīņa un kritika, antipātija, tad ārpusē jūs nespēsiet miermīlīgi dzīvot cits ar citu un vēl jo vairāk vienotības stāvoklī. Ja jūs neiemācīsieties cienīt un godāt sevi, tad neceriet, ka citi sāks jūs mīlēt un godāt. Un visu, ko jūs nevarēsiet sevī pārvarēt, jūs nododat mantojumā kā uzdevumu/karmu – pārvarēt bērniem, iemācīties dzīvot sevī, priecāties par pasauli un būt laimīgam.

Taču karš atkal visu nostāda kājām gaisā. Vai tad vari kļūt laimīgs, kad apkārt ir tikai nāve un brūces, sāpes un naids, tieksme pēc iespējas vairāk nogalināt?

Kā iekšienē, tā arī ārpusē.

Bet fašisti...

Mēs pašlaik nerunāsim par ārējo. Viss ir iekšienē – miers, karš, matrica, dzīve.

Tātad pati galvenā zinātne šodien ir psiholoģija? Prasme tikt galā ar savām brūcēm?

Psihologiem ir savas metodes, mums ir savas.

Ne visas brūces mēs varam atvērt un izārstēt...

Tu nevari, bet mēs varam izārstēt vai vājināt visas brūces. Vērsieties.

Bērnības brūces visas ir sirds centrā, un tas ir ceļš pie dvēseles. Tas ir slēgts, kamēr nav izārstētas visas brūces? Tās rodas kā bērna nepareiza audzināšana? Kā nepareiza attieksme pret viņu?

Jā, kā tas, ko spēja dot vai nespēja dot jums vecāki, bet viņiem – viņu vecāki... Dvēsele ir kā būrī šajos blokos. Tie neļauj dvēselei attīstīties, tāpēc ka translē bailes, nespēju augt tālāk (bail), apstāšanos attīstībā, pagriešanos pret ārējo – instagramu, foto, video, spēlēm, kosmētiku, tērpiem, kosmētiskām operācijām, ēdieniem, šoviem u.c.

Droši vien tāpēc daudziem bērniem pašlaik patīk visādi ekstremāli sporta veidi – kā iekšējo baiļu pārvarēšana? Un pat nāve viņus interesē kā sports?

Jā, bailes tādā mērā paverdzina, ka no tām cenšas tikt vaļā ar jebkuriem paņēmieniem, pat nenojaušot, ka baiļu krāšana – tas nav veids, kā tikt no tām vaļā, bet tikai vienu nomaiņa ar citām, arvien lielākā devā. Tā ir kā narkotika.

Ko gan darīt tādiem cilvēkiem?

Apstāties un padomāt, ar ko iekšienē viņi cīnās.

Ir vēl arī kas cits – tukšums iekšienē un dvēseles iekšējās dzīves nomaiņa ar ārējo – māju, panākumiem, mīļākajiem, naudu, varu.

Tas nav svarīgi tiem, kas ir ceļā pie dvēseles. Svarīgi piepildīt sevi ar iekšējās bagātības sajūtām. Lūk, kāpēc ir svarīga jaunrade kā kalpošana – sevis un sava mērķa, talanta, spēju, dvēseles potenciāla atklāšana. Jūs atnāksiet pie mums, pabeiguši dzīvi, bez ārējā, paņemsiet līdzi tikai iekšējo bagātību. Bet ja tās nav?

Svarīgi, kam jūs tērējat dzīvi, kā savienojat savu darbu un savu jaunradi. Katrā darbavietā var radīt, apgalvojam jums. Katrā darbavietā var vienkārši atbilst kontrakta prasībām vai darīt ko noderīgu virs kontrakta, pildīt pienākumus tā, lai visiem dvēselē būtu silti, tiekoties ar jums. Lai kaut kas ienāktu iekšienē, lai atkustu un attīrītos kaut kas, tiekoties ar jums. Lai jūs varētu atrisināt vēl vienu iekšējo problēmu... Lai atbrīvotu cilvēku no iekšējas vai ārējas nastas, un lai turklāt cilvēka sirdsapziņa būtu tīra.

Brīvs cilvēks sāks domāt citādāk, viņš aizdomāsies, no kā viņam kļuvis tik viegli un silti? Varbūt arī es kādam izdarīšu ko labu? Nikns un nomocīts cilvēks nekā laba negrib, tāpēc ka viņam ir slikti. Sējiet labo un mīlestību, palīdziet cilvēkiem kļūt tīrākiem un pavirzīties pa ceļu pie dvēseles.

Es pateicos jums!

***

Diženā Dieviete

Kurš mūs no ceļa uz iekšieni aizvirza uz ceļu augšup? Vai tad tas nav galvenais ceļš?

DD: Tas ir labs ceļš, bet ne galvenais. Tas ir ceļš uz gaismu. Ceļš pie Augstākā Es. Bet galvenais ceļš – sava attīstība. Protams, ja Augstākie Es un Skolotāji jums palīdz šajā galvenajā attīstībā – tas ir lieliski. Taču dažiem cilvēkiem piepildīšanās ar gaismu ir saistīta ar naudu, ar vadību, ar citu pakļaušanu sev (sektas, viltus mācības, reliģija, cīņas skolas). Viņi paši nekļūst labāki un māca citus cīnīties un uzvarēt, dzīvo ar galvu – panākumi, nauda, sekss, bizness u.c. Vai viņi kļūst laimīgi iekšienē? Ko citi cilvēki no viņiem iegūst?

Atceries, kā tu jūties manā līmenī?

Svētība, prieks, piepildītība, pārpilnība. Iekšējs miers un apstāšanās – nekur neraujos, priecājos par momentu, izbaudu dzīvi.

Pati dzīve ir bauda, ja iekšienē viss ir svētīgi. Jūsu uzdevums – visos plānos radīt tādu dzīvi, lai dvēsele priecātos un gribētu dzīvot. Visās savās ārējās darīšanās un uzdevumos saglabāt miera un iekšēja prieka stāvokli.

Vai tad var tādu stāvokli saglabāt neveiksmju, karu, vardarbības gadījumos?

Vai cilvēks var rīkoties vardarbīgi iekšējas svētības gadījumā?

Ja cilvēks attīstās caur ārējo un priecājas par to, ka viņam ir vairāk naudas nekā biedram, vai tad viņam iekšienē būs svētība?

Ja cilvēks sevi kristalizē iekšienē, viņš radīs teroru ārpusē?

Tas viss ir savstarpēji saistīts daudz vairāk, nekā jūs domājat. Un ir pienācis tāds laiks cilvēces attīstībā, ka no iekšējā ir kļuvis daudz vairāk atkarīgs nekā no ārējā. Jā, ārēji panākumi var būt un tiem ir jābūt – tiem, kurus tas iepriecina. Taču ne visiem noteikti ir jābūt ārējiem panākumiem. Sevis iekšēja iekarošana, prieks par dzīvi, skaistums un mīlestība – lūk, kas ir galvenais absolūti visiem.

Ja cilvēka sirds atrodas bailēs, traumās, antipātijā un skumjās, tad, lūk, galvenais darbs jums visiem – attīrīt sevi uz maksimālo vērtību, lai nākamajai paaudzei nodotu citādus sevi. Lai bērni un mazbērni nenestu jūsu grūtības un neciestu no jūsu kompleksiem.

Jaunajai paaudzei ir jākļūst labākai un tīrākai, nevis bagātākai un gudrākai.

Jāpagriež visas bagātības cilvēku labumam, nevis pret viņiem.

Jāpārstāj konkurēt un jāiemācās sadarboties un draudzēties.

Jāvājina tumšo tvēriens, jāpārstāj darboties par spīti vai no pretējā.

Jāpārstāj vēlēt savā starpā negatīvu.

Jāiemācās sniegt mīlestību saviem vecākiem un bērniem. Visiem vajadzīga mīlestība, pat tiem, kas nespēja jums to dot. Nerēķiniet, kurš un cik jums spēja dot. Jūs varat daudz vairāk nekā viņi. Nepielīdziniet sevi viņiem, kļūstiet augstāki par viņiem.

Pateicos, Diženā Dieviete!

***

Galaktiskais Kristus:

Pateicoties ceļam augšup, mēs nonācām līdz jums. Vai tad ceļš augšup nav pats galvenais?

Mēs esam tavā iekšienē.

Mēs esam tavā iekšienē, apzinies to. Vienkārši jums ir vieglāk iztēloties mūs augšā. Tas ir saistīts ar reliģiju un priekšstatu par Jēzu kā dievu augšā. Debesīs. Tas ir trīsdimensiju priekšstats. Kristus ir iekšienē, nevis ārpusē. Viņš ir tevī. Bet tu esi dvēsele, kura mīl un neieredz, grib laimi un meklē to ārpusē, apakšā, augšā, pa malām, sociumā, visumā, debesīs, nevis iekšienē.

Kas ir Kristus? Tā ir tava dvēsele, piepildīta ar mīlestību un laimi, kura tiecas parādīt arī citiem, ka laime nav atkarīga no liela maka. Protams, ir nepieciešamās lietas, piemēram, siltums tavā mājā, mīļoto cilvēku labklājība, barība un drošība. Un nauda jums to var dot. Taču viss pārējais atrodas dvēselē, un, ja dvēsele piedzīvo ne labākos laikus, nekas no uzskaitītā jums neaizstās mieru un svētību.

Gaismas darbinieki atrodas daudzmaz sekmīgā stāvoklī attiecībā pret ārējo. Un tikai iekšējo vēl var “paēvelēt”, lai augšupceltos uz augstākiem dvēseles plāniem, piemēram, pie Galaktiskā Kristus. Mēs negaidām egoistus un izvarotājus, nelaimīgus un nomocītus, cilvēkus ar savām dvēseles traumām. To visu var izārstēt, un tas ir jāizārstē uz Zemes.

Tādiem cilvēkiem stāv priekšā ķerties pie sava iekšējā satura, atvērt visus apcirkņus un noslēgus, kļūt maigākiem, mierīgākiem un iemācīties citus cilvēkus saprast labāk.

Un to stāv priekšā darīt katram pašam. Nedomājiet, ka citi labāk var jūs saprast nekā jūs paši.

Bet psihologi profesionāli var palīdzēt tādiem cilvēkiem?

Protams, – pārvarēt ģimenes traumas, pieņemt sevi pilnībā, atvērties pasaulei, piedot sev un saprast sevi.

Tas ir skolā jāmāca fizikas un augstākās matemātikas vietā...

Jā, protams. Tas pašlaik ir pats svarīgākais, un mēs redzam, kā psiholoģijas pamati skolā tiks mācīti citu priekšmetu vietā.

Dažreiz cilvēki nevar atbildēt uz visvienkāršākajiem jautājumiem par sevi, un tas nozīmē, ka viņi par to nekad nav aizdomājušies. Vai tas nozīmē, ka iekšienē ir tukšums?

Ne vienmēr. Ārējais iesūc, cilvēkiem ir tik daudz rūpju, ka viņi aizmirst par sevi. Tam arī ir Kristus-apziņas Skola, lai jūs varētu ar to nodarboties tieši pašlaik.

Atdodot sevi citu labumam, jūs radāt labo karmu, noklājot savus trūkumus ar kalpošanu. Bet, atdodot sevi savas dvēseles labumam, jūs radāt daudz lielāku labumu visiem, tāpēc ka rotājat pasauli ar sevi.

Pateicos jums!

 

Pievienots 04.04.2019

http://sanatkumara.ru/stati-2019/kak-nachat-ukrashat-mir-soboy

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.koob.ru/millman_dan/ (Tulk. piezīme)