Желание, Сознание, Бытие

Vēlme, Apziņa, Esība

Nodaļa no grāmatas “Dzīvo un mīli[1]

19 03 14 01

Prāta spēles – noteikt, kas ir primārs, kas sekundārs, – uzvedināja arī mani palūgt izskaidrot man dzīves pamata jēdzienus. Pēc tam es ielīdu vārdnīcās un, lūk, ko no tām pasmēlu (salīdzinājumam).

Ezotērikas vārdnīca. (1993. g.) Esamība. Kā likums, šis termins pauž būtību, kas ietverta jēdzienā “Sat”, kurš nav termina “Esība” filozofiskās nozīmes analogs. Esamība tuvinātā nozīmē ir ekvivalents nedalītajai un nedalāmajai Dabai – redzamajai un neredzamajai, kā visa objektīvā un subjektīvā analogam. Tas ir, tā ir sava veida iegremdēšanās tās augstākās kvalitātes intuīcijā, kurai pieejamas sajūtas kā pasaules augsts garīgs apjēgums, tā arī to īpašību spektrs, kuras nevar tikt pilnīgi apjēgtas, kas tomēr nenozīmē, ka tās nebūtu reāli iekļautas Kosmiskās pasaules jaunrades procesos.

Filozofijas vārdnīca. (1980. g.) Esība. 1. Filozofijas jēdziens, kurš apzīmē no apziņas neatkarīgi eksistējošo objektīvo pasauli, matēriju... Atzīstot esību kā primāro, bet apziņu kā sekundāro, dialektiskais materiālisms tomēr apziņu traktē ne kā pasīvu atspulgu, bet kā aktīvu spēku, kurš iedarbojas uz esību.

2. Vispārīgākais un visabstraktākais jēdziens, kurš apzīmē to, ka kaut kas eksistē vispār. Šajā gadījumā esība ir jāatšķir no realitātes, eksistences, īstenības utt. kā no konkrētākiem un dziļākiem objektīvu procesu un parādību raksturojumiem.

Realitāte – lietu esība, to salīdzinot ar neesību, kā arī ar citām (iespējamām, varbūtīgām un tml.) esības formām.

Eksistence – visa mainīgo lietu daudzveidība to saiknē un mijiedarbībā. Lietu eksistence nav reducējama ne uz to iekšējo būtību, ne uz tikai to esību. Tikai eksistences un būtības, esības un tapšanas vienotība sniedz iespēju saprast visu eksistējošo.

Apziņa – Augstākā, tikai cilvēkam piemītoša objektīvās realitātes atspoguļojuma forma... (tālāk man citēt vairs negribējās).

Dzīvība – matērijas kustības forma, kvalitatīvi augstāka nekā fiziskā un ķīmiskā forma, taču to ietveroša “uzņemtā” veidā. Realizējas individuālos bioloģiskos organismos un to kopumos (populācijās, sugās un tml.)... Dzīvības izpausmju meklējumi uz citiem Saules sistēmas debesu ķermeņiem līdz šim nav vainagojušies ar panākumiem. Jautājuma, vai uz Zemes eksistējošā dzīvība ir unikāla, atrisinājums prasa eksperimentālu pētījumu un nevar tikt sasniegts abstraktā veidā.

Bet tagad paskatīsimies, ko par to saka Mani Augstie Skolotāji.

Kas ir Esība, Dzīvība, Apziņa, Laiks?

Sanats Kumara: Esība – eksistence, Dzīve visās izpausmēs, Nāve visās izpausmēs un atkal atdzimšana augstākā līmenī. Eksistence uz Radītāja Enerģijas pamata, no Viņas un Viņā. Visa eksistence ir Radošo Enerģiju izmantošana, lai radītu Dzīvi, paplašinātu Dzīvi plašumā un dziļumā un pētītu šo Dzīvi dažādās tās izpausmēs.

Esība – tas ir Radītāja Uzdevums izpaustās enerģijas plānā, dažādos matērijas eksistences apstākļos – attēlot Pasaules, Visumus un viņu mijiedarbību. Esības attīstība – Pasauļu saplūšana vienā punktā, novedot tās līdz absolūtai pilnībai un absorbējot pasaules telpu iekš nekā, lai jaunā līmenī radītu Dzīvi, kā Radītāja jaunu elpu, kas neatkārto izieto, pilnīgu pārveidošanu un jaunu pilnību. Augstākajā līmenī tiek radīti jauni Esības likumi, balstoties uz citām Enerģijām un citiem Likumiem, pilnīgākiem un radošākiem. Pāriešana notiks caur laika paātrināšanu, pasaules telpas uzspridzināšanu, tās pārvēršanu plazmā un kolapsā.

Dzīvība – Apziņas kustība, sākotnējā kustība, kas nozīmē Eksistences izpausmi caur dažādām idejām, domām, enerģijām, dažādu vielu līdz pat pirmpamatam, Pramatērijai tās pirmajā izpausmē. Dzīvība ir piepildīta ar jēgu un tieksmi, vēlmi un eksistences prieku, bez kura (prieka) Dzīvība ir bezjēdzīga.

Dzīvību var uzlūkot kā Radītāja izpausmes visu daļu mijiedarbību to pilnīgā kopībā un nedalāmībā.

Dzīvība – tā ir šūnu reinvolūcija gaismas kodonā.

Esība un Eksistence – tās ir dažādas lietas.

Eksistence – Apziņas atspulgs, izteikts caur Dzīvību. Tā ir esība, apveltīta ar Dzīvību. Eksistence – tā ir Esības funkcionēšana. Tā ir kustība, izpausme, Dzīvība.

Tīrā Apziņa un Pirmmatērija ir Esība, tas ir viens un tas pats. Tā ir arī Eksistence bez Dzīvības izpausmes, tas, kas ir PIRMS LOGOSA. Logoss – tas jau ir dzīvīgs Esības stāvoklis kā pirmā izpausme. Katram Logosam ir savs Radītājs. Un Pirmais Radītāju Radītājs – tā jau ir pirmatnējā Dzīvība.

Esība – tā ir Radītāju Radītāja pirmatnējā apziņa, izlieta, viņu satur katrs Visuma punkts.

Visai Pasaules-ēkas dabai ir raksturīgs cikliskums, harmoniskums un universālums. Viss, kas kustas, eksistē izpaustā veidā. Visam, kas kustas, ir apziņa.

Pēdējais sprādziens – tā ir milzīga Eksistenču cikla pabeigšana, matērijas kolapsēšanās un Visuma pāriešana uz augstāku enerģijas līmeni, bez matērijas izpausmes mūsu izpratnē.

Gaismas kolapss – tas ir Visuma pāriešanas uz visaugstāko Laimes, Saprāta stāvokli lielais Prieks un šī stāvokļa izpausme kā lielas jaunrades akts. VISS VISUMS BŪS VIENOTS UN NEDALĀMS PILNĀ ŠĪ VĀRDA NOZĪMĒ UN PAPLAŠINĀSIES UN AUGS NEIEROBEŽOTI, BEZ CIKLIEM UN POSTĪJUMIEM, KĀ VISPILNĪGĀKĀ EKSISTENCE – LĪDZ BEZGALĪBAI, PILNĪGĀ RĀMUMĀ UN PAŠAPMIERINĀTĪBĀ, BEZ KONFLIKTIEM UN KĻŪMĒM, BEZ TUMSAS UN GAISMAS, PILNĪGĀ VIENOTĪBĀ UN PILNĪBĀ.

Laiks – tie ir kvalitatīvi lēcieni no etapa uz etapu, bez telpas izmaiņām, vienā punktā. Tas nav lineārs process, tas ir diskrēts (pārtraukumains) jēdziens, no stāvokļa uz stāvokli notiek impulsa uzkrāšanās. Kad tas pāraug kvantitatīvi, tas pāriet jaunā laika kvalitātē caur torsionu lauka izvērsumu. Laiks paātrinās savā iekšienē, visi procesi paātrinās vielas iekšienē, sākot no vissīkākajām Esības daļiņām.

Laiks – tas ir torsionu lauks. No viena pola (“ziemeļu”) laika kustība iziet un izliecoties, ieiet atpakaļ caur “dienvidu” polu. Slāņi pakāpeniski pieaug, paliekot tajā pašā kvalitātē. Augšējie slāņi, uzkrājot pārāk daudz enerģijas, pārplīst, tam pa pēdām viss torsionu lauks pārplīst pašā platākajā savā daļā, pa ekvatoru, notiek pilns telpas-laika kontinuuma izvērsums un tora pilnīga pārpolēšanās. Torsionu slāņu saslēgšanās “ziemeļos” un “dienvidos”, un jaunu polu veidošanās “ekvatorā”. Tā ir pāreja uz citu diskrētumu, jaunu laika un telpas stāvokli, laika un telpas paplašinājumu.

19 03 14 02

Laika transformācija

Attēlos jūs redzat, kā tas notiek. Man lūdza uzsvērt, ka tā nav shēma, tas tā arī ir Esības Augstākajos Plānos, Visuma Monādiskajā Slānī un citās, smalkākās dimensijās, nekā Dzīvība.

Dzīvība – Esības stāvoklis, saistīts ar Vēlmi. Dzīvība nav iespējama bez Vēlmes dzīvot un pilnveidoties. VĒLME – tas ir filozofijas jēdziens. Tas ir tas, kas dzemdina Dzīvību un liek iet soli pa solim, kļūdu pēc kļūdas, Esības visas pakāpes un nelokāmi kāpt augšup uz pilnību. Tas ir ģenerators un katalizators, tas ir matērijas sākotnējais stāvoklis, domas pārvešana stāvoklī.

Vēlme – tas ir tas, kas apvieno atomu un Dievu, dzīvnieku un Radītāju, TAS, KAS IR LĪDZ APZIŅAI UN LĪDZ ESĪBAI. Dievs sākumā VĒLĒJĀS radīt Visumu un sāka DOMĀT pēc šī plāna. Taču sākumā viņš VĒLĒJĀS to radīt, vismaz kaut ko uzzināt par Sevi.

VĒLME – TAS IR TAS, KAS DARBINA VISU ŠO ESĪBAS PASAULI UN GUĻ PAMATĀ KATRAI DOMAI UN RĪCĪBAI, KATRAI PIEDZIMŠANAI UN KATRAI NĀVEI, VISAM, KAS IR.

Kā saskaņot vēlmi un gribu?

Vēlme ir primāra, griba sekundāra. Sākumā ir jāvēlas, pēc tam jāpauž griba.

NAV ROBEŽU PASAUĻU PILNĪBAI.

NAV ROBEŽU SAPRĀTA ATJAUTĪBAI.

NAV ROBEŽU TELPAI UN LAIKAM.

NAV ROBEŽU PATIESĪBAS PILNĪBAI.

NAV ROBEŽU PASAULES APBRĪNOJAMĪBAI.

NAV ROBEŽU EKSISTENCES LAIMEI UN PRIEKAM.

NAV ROBEŽU VISAM, KAS IR.

 

Pievienots 14.03.2019

http://sanatkumara.ru/glavi-iz-knig/zhelanie-soznanie-bitie

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/images/Sanat_Kumara/Books/Zhivi_i_ljubi.pdf (Tulk. piezīme)