Как принять себя

Kā pieņemt sevi

19 02 03 01

Dārgais Sanat Kumara, es sadūros ar neizskaidrojamu problēmu – kā iemācīties pilnīgi pieņemt sevi. Vakar Diženā Dieviete ieraudzīja bloku kādam cilvēkam sevis nepieņemšanas rezultātā. Kādos līmeņos un kā mēs sevi nepieņemam līdz galam? Kāpēc tā notiek? Kā šos blokus novākt?

Sanats Kumara: Tad uzskaitīsim visus cēloņus sevis nepieņemšanai sirds līmenī.

Pirmkārt, man nepatīk mana āriene – nav tā figūra, svars, uzbūve, stāja, galvas un ķermeņa izmēri, seja.

Otrkārt, – ne tas raksturs. Kā zināms, raksturs jums paliek no laikmeta uz laikmetu viens un tas pats, un tieši savu raksturu jūs esat aicināti slīpēt līdz tam laikam, kamēr tas netiks jūsu pieņemts. Kā mēs sakām, ir svarīgi, kāda es esmu – kritiska, eksplozīva, vai otrādi – pārāk maiga, padevīga, bez sava kodola. Vai arī ironiska, tāda, kas neuzticas, visu saasina, bet varbūt pārlieku punktuāla, pedantiska, kontrolējoša un kardināli “nepilnīga”. Ir svarīgi, kāda es esmu un kāda es gribu kļūt sava garīgā ceļa rezultātā – uzdāvināt dvēselei savu pilnību.

Trešais neapmierinātības punkts – nepilnība sociālajā hierarhijā, kā sabiedrības locekļa nerealizēšanās: es neesmu “nekas” šajā pasaulē.

Katram no jums ir implants tiekties uz pilnību, uz attīstītību, uz cildenumu un apskaidrību. Kā tieši tas notiks katrā dzīvē, jūs iezīmējat ar savu ceļu. Viens ceļ sevi savās acīs, pilnveidojoties profesijā, otrs caur panākumiem sabiedrībā, trešais caur iekļūšanu dvēselē, caur jaunradi – tie ir dažādu mākslu darbinieki, – var caur prātu – biznesa projektiem, rakstniecību, zinātni, tehniku.

Ir arī neapmierinātība ar savām attiecībām ar citiem cilvēkiem. Un cik bieži jūs šeit vainojat citus cilvēkus! Bet viss ir atkarīgs no jums – jūsu vieduma un pieņemšanas, tajā skaitā arī no sevis pieņemšanas.

Un kā mēs sevi pilnveidojam garīgajā ceļā?

Lūk, šeit jūs nekādi nevarat sevi salīdzināt ar citiem, jo tikai Skolotājs var jums palīdzēt sasniegt jūsu pašu attīstītības “latiņu”. Un šī attīstība ir bezgalīga. Šeit nav realizācijas pakāpju, figūras, rakstura vai sekmīguma parauga. Viss ir jūsu dvēseles iekšienē.

Un patiešām, jūsu dvēselei nav svarīgi, kāds jums ir ķermenis – skaists vai nē, kāda jums ir profesija – izdevīga vai nē, bet ir svarīgi, lai jūs sevi pieņemtu tādu, kāds jūs esat kā dvēsele un, protams, kā ķermenis, tas ir – kā cilvēks. Lai iekšienē jums viss būtu klusi un mierīgi, miers dvēselē.

Man ļoti patika frāze “nomierinies sevis sakarā”, kuru tu man devi ļoti sen. Es to pielietoju kā dzīves devīzi. Tu man ļoti palīdzēji ar šo devīzi – tikt galā gan ar lepnību, gan ar neapmierinātību ar sevi, gan ar zemu pašvērtējumu, gan ar paškritiku. Palīdzēji saprast, kas ir cieņa un pašpietiekamība...

Es negribu teikt, ka visiem steidzīgi “jānomierinās sevis sakarā”, nē. Tad jūs pārtrauktu attīstīties un apstātos sevis pilnveidošanā. To mēs, Skolotāji, sakām pārlieku kritiskiem, kuri sevi salīdzina ar citiem un ir neapmierināti ar sevi tādā mērā, ka nepieņem sevi kā cilvēku. Cēloņus mēs uzskaitījām, bet, lūk, kā izdarīt tā, lai jūsu dvēselē iestātos miers, jums pašiem ir labi jāpadomā.

Vieniem cilvēkiem ir jāizmaina sevī pretošanās saviem sapņiem. Es gribu – bet neesmu cienīga, vai man nav dots, vai arī vienmēr būs tikai tā slikti (neapmierinātība). Sapņi ir jūsu dzīves programma. Vēlme iet tādu ceļu – dvēseles norādījums. Uzdrīkstieties, sapņojiet, graujiet savas pretošanās, nepilnības barjeras, meklējiet to ceļu, kurš, lai arī piepildīts ar darbu, taču dod jūsu dvēselei mierīgu sirdsapziņu, tīrus pozitīvus nodomus, pietiekamu attīstību un mīlestību uz šo ceļu. Lai šis ceļš ir necils un secīgs, vai, otrādi pilns riska un nenoteiktības, tas jau nu, kā dvēsele vēlēsies. Tas ir atkarīgs no rakstura.

Un nav vēlamā rakstura, viena parauga visiem. Katram ir sevi jāizprot līdz galam, jānoskaidro, kā sadraudzēties ar sevi, kā savā ceļā sasniegt pilnību, kuru ierobežo jūsu dzīves apstākļi. Kā uzlabot apstākļus tādā mērā, lai “nomierinātos sevis sakarā”.

Vai var atrast kādus orientierus savam ceļam? Kā saprast, ko darīt, ja tu esi strupceļā?

Atkāpties nedaudz atpakaļ, iziet no strupceļa. Jūsu dzīve ir piepildīta ar dažādām izejām no strupceļiem. Ja jūs savā dzīves ceļojumā esat nonākuši strupceļā attiecībā uz kaut ko, piemēram, attiecībām, profesiju, dzīves uzdevumu, veselību, atgriezieties nedaudz atpakaļ, pie tā sazarojuma, kurš jūs šajā strupceļā ieveda, un ejiet pa blakus taciņu. Pagriezieties uz citu pusi, apzinoties, kas tieši – kādas domas vai darbības ieveda šajā pašā strupceļā. Un uz nākamās taciņas mēģiniet rīkoties jaunā veidā. Mīkstiniet sev ceļu, paklājiet salmiņu, pārdomājiet tālāk nekā parasti, izjūtiet, ieslēdziet intuīciju.

Pakonsultējieties ar Skolotāju. Ja jūs viņa atbildes nepastarpināti nedzirdat, atbildes noteikti atnāks no visuma: no apkārtnes, no cilvēkiem vai no grāmatām. Neaizmirstiet arī par paša pieredzi, par viedumu, par principu “vadies no mīlestības un uzticēšanās”.

Mums vairāk piemērots ir sakāmvārds “Uzticies, bet pārbaudi”.

Cilvēkam ir nosliece pielaikot sev svešas nelaimes – no TV, no dzīves, no grāmatām. Politiķi kaujas – nostājamies aizvainoto un nelaimīgo pusē. Attiecības tiek pārspīlētas – nostājamies glābēja pusē. Mēs upura pusē esam vienmēr. Aizmirstam, ka upura stāvoklis ir paša upura pūliņu rezultāts. Un tā pakāpeniski noripojam līdz upura stāvoklim arī savā dzīvē. Atskatieties uz sekmīgajiem vai “nomierinātajiem” – nez kāpēc viņi nekādā gadījumā nav upuri. Viņi nav ar mieru iet to pavadā, kuri rausta aukliņas, manipulējot ar cilvēku apziņu.

Atbildību par savām darbībām pilnīgi uzņemieties paši, lai cik grūti tas nebūtu. Tad vieglāk būs pieņem sevi tādu, kāds esi. Un ja es sevi tādu pagaidām esmu iztaisījis, no ko – ķeršos pie “pārtaisīšanas”!

Vai esmu atbildējis uz tavu jautājumu?

Ar kādiem paņēmieniem var sevi pilnveidot?

Atrast savas vājās puses, ar kurām jūs neesat apmierināti, un pakāpeniski labot tās sevī, audzējot spēku, sevis un citu izpratnes, piedošanas un pieņemšanas dziļumu. Vadīties no mīlestības pret sevi, piedod sev kļūmes, neveiksmes un kļūdas. Uztvert tās kā pilnveidošanās ceļu. Nekur nesteigties, bet arī neatlikt uz ilgu laiku.

Un visbeidzot – saprast sevi kā planetārās vienotības daļu. Laboju sevi – ienesu informāciju planetārajā vienotības sfērā. Attīru sevi – attīru savu vienotības daļu. Mīlu sevi – rādu vienotībai piemēru, kā tas iespējams.

Kā iespējams sevi mīlēt?

Kā jūs mīlat Dievu? Kā Dievs mīl jūs? Pārnesiet savu mīlestību uz sevi un dievišķo mīlestību uz sevi. Pieņemiet sevi, kā jūs pieņem Dievs. Ja jūs pieņem Dievs, tātad jūs esat tā cienīgi. Tātad jums viss ir labi. Tātad jūs esat mīlēti un pilnīgi. Un, ja jūs esat pilnīgi, vadieties savā dzīvē pēc šīs pilnības. Veseluma pilnības.

Pateicos, Sanat Kumara!

https://psyhelp24.org/prinyatie-sebya/

https://www.beloveshkin.com/2015/03/prinyatie-sebya-prinyatie-drugikh-i-osoznannost.html

 

Pievienots 03.02.2019

http://www.sanatkumara.ru/stati-2019/kak-prinyat-sebya

Tulkoja Jānis Oppe