Татьяна Бреславская - Отец Небесный о нас и «петле времени»

Tatjana Breslavska - Debesu Tēvs par mums un “laika cilpu”

20 11 18

Šogad Krievija atzīmēja krievu “atoma” 75 gadu jubileju. 1945. gada augustā pēc amerikāņu kodolsprādzieniem Japānā tika pieņemts lēmums par padomju atombumbas radīšanu, lai saglabātu paritāti starptautiskajā arēnā. Tālāk – viena vienīga bruņošanās sacensība.

Noskatījos jubilejai pieskaņoto filmu “Bumba”. Visu nakti pēc tam redzēju, kā es vadīju procesu – radīt un samontēt iekārtu planētas attīrīšanai no radiācijas. Šī iekārta to vilka iekšā kā magnēts.

Gribu parunāt par to ar Debesu Tēvu.

– Tēvs, kā tu vērtē stāvokli uz Zemes pēc visiem, kā militāra, tā arī “mierīgā “ rakstura, sprādzieniem? Mēs zinām par paaugstināta radiācijas fona bīstamību.

Debesu Tēvs: Mani mīļie bērni, stāvoklis uz planētas šajā nozīmē ir tāds, ka sliktāk neizdomāsi! Vai tad jums publiski, ik dienas apgaismo stāvokli uz planētas sakarā ar radiācijas pieaugšanu? Nē! Bet tam ir jābūt! Nebiedēšu jūs: jūs arī paši jau saprotat, cik bīstamas ir visas jaunizceptās ierīces un iekārtas. Runa ir par kodolieročiem. Jā, šobrīd to izmēģinājumi ir nobremzēti, bet ar to, kas jau ir esošs, visiem pietiks pārpārēm.

Katrs sprādziens grauj lauka struktūru visam dzīvajam uz planētas. Tas pirmām kārtām attiecas uz jums – cilvēkiem. Jūsu smalkie lauki brūk, kļūst fragmentēti; tiek bojāta saikne starp cilvēku un Planētu Smalkajā līmenī, kas ved pie haosa kā apziņā, tā arī fiziskā ķermeņa veselībā. Nav savstarpējas saiknes starp visu dzīvo uz planētas! Tad par kādu augstu apziņu var būt runa!?

Jūs esat miera nesēji, kuri nosūtīti uz planētu, lai saglabātu mieru uz planētas, lai ko tas nemaksātu. Tu esi viena no viņiem, un tava uzdevuma būtība ir – noturēt agresijas pieaugumu un novērst kodolkatastrofu. Jā, tu neesi ne zinātniece, ne fiziķe, bet tava uzdevuma būtība ir – uzturēt visas smalkās saiknes starp planētas enerģētiskajām struktūrām. Tas ir darbs Smalkajā plānā.

– Tēvs, eksistē vairākas versijas, kāpēc mēs atrodamies uz Zemes, kuras ir atspoguļotas čenelingu informācijā. Viena no tām saka, ka mūsu planētai tika radīta mākslīga “laika cilpa” un visi, kuru dzimtās planētas tika pilnīgi iznīcinātas, piemēram, Maldeks, vai planēta kļuva nepiemērota dzīvei, tika “izsūtīti” uz šejieni, uz savu pagātni, lai sāktu visu no sākuma un izietu savu “neatgriešanās punktu”.

Cita versija: Uz Zemi tika vērsts “Nepareizā laika Stars”, lai turētu mūs visus pakļautībā (ekvivalenti – atrasties cietumā). Un tas notika Ercenģeļa Lucifera agrāko emanāciju rezultātā. Mūsdienu gregoriāņu kalendārs ar 12 mēnešiem ir aplams, un mūsu laika skaitīšana, kura satur vērtību “60”, arī ir mākslīga, neatbilstoša mūsu dabiskajiem bioritmiem. Patiesajai vērtībai ir jāsatur parametri “13:20”.

Vēl ir arī skaidrojums, ka mēs visi brīvprātīgi piekritām piedalīties kādā eksperimentā – ieiet dualitātē kosmosa izziņas dēļ.

Kā tad patiešām ir patiesībā? Ja mēs visi esam saistīti ar “laika cilpu”, tad man tas ir tuvāks: jau diezgan sen es redzēju sapni, kur aicināju visus iedzīvotājus pēc iespējas ātrāk iet iekš kaut kā, kas atgādināja bunkuru vai bumbu patvertni, lai paglābtos no sprādziena. Pēc apžilbinoša sprādziena tika iznīcināts burtiski viss, un visa planēta sasprāga gabalos. Toreiz es vēl ne pārāk interesējos par planētas Faetons-Maldeks likteni. Un, kad pirmoreiz sāku meditēt, ieraudzīju sevi sēžam jūras dibenā, kur man garām peldēja pasakainas zivis un kustējās ūdenszāles. Tas atgādināja sēdēšanu milzīgā akvārijā. Mani tas toreiz ļoti pārsteidza!

Vēlāk es Amoras Guaņ-Iņ materiālos izlasīju par Maldeka bojāeju un par to, kāds liktenis sagaidīja tā dvēseles, kuras pēc tam iemiesojās uz Zemes. Ūdens vidē viņas izgāja rehabilitāciju un dziedināšanu, tur viņām palīdzēja delfīni.

Vēl viens interesants fakts: fiziskajā plānā, “izpaužoties” manā istabā, mani pirmoreiz sveica būtnes no Smalkās pasaules: “MO-DEJA-OMAR-TA-SATT!”

Es ilgi mēģināju atšifrēt šo vēstījumu! Izrādījās, ka OMAR-TA-SATT – tas ir apsveikums, MO-DEJA – Dejas Māte. Deja – vēl viens Maldeka-Faetona nosaukums. Bet, kad es uzdevu jautājumu, sak’, kādā sakarā te esmu Es un Dejas (Maldeka) Māte, – man atbildēja, ka mans aspekts ir no šīs bojāgājušās planētas un esmu bijusi tās Glabātāja.

Lūk, tādējādi es jūtu savu lielu atbildību un norūpētību par stāvokli uz Zemes sakarā ar milzīgi daudzajiem pēdējās paaudzes graujošajiem kodolieročiem.

Starp citu, par Maldeka bojāejas cēloņiem. Viena versija (saskaņā ar Hosē Argueljesu (José Argüelles)) – tas ir no Jupitera nosūtīts Stars, cita (saskaņā ar Barbaru Hendklovu (Barbara Hand Clow)) – Nibiru vainas dēļ. Iespējams, vēl ir arī citas.

Ko tu teiksi, Tēvs, šī jautājuma sakarā?

– Es teikšu, ka patiesību ir daudz un katram tā ir sava! Kā tev ir tuva versija par Maldeka saikni ar Zemes vēsturi. Kas attiecas uz mākslīgi radīto priekš zemiešiem “laika cilpu”, tad tas patiešām tā ir. Jūsu dvēseles, praktiski visas, izjuta milzīgu zaudējumu – dzimto planētu un dzimto ģimeņu zaudējumu. Vēl vairāk: dvēseles bija tik traumētas, ka līdz šim laikam nevar iegūt viengabalainumu. Un šāds fakts pastāv ļoti augsto, pēc zemes plāna mērogiem, tehnoloģiju laikmetā!

Šķiet, ka it kā kāds jums “čukst”, ka galvenais ir attīstīt mākslīgo intelektu, bet dvēsele – tas ir “otršķirīgi”. Un tādējādi tas atkal var izvērties tādā pašā katastrofā. “Neatgriešanās punkts” – tas punkts, kad jūs pilnīgi būtu apzinājušies situāciju un atteikušies no VISIEM līdzekļiem, kuri jūs VISUS var novest pie bojāejas, – vēl nav iziets. Cilvēku masas ir pilnīgi apburtas no augsto tehnoloģiju iespējām, un to veicina visas pasaules reklāmas.

Jūsu pirmrindas vienību uzdevums: palīdzēt visiem saprast patieso nozīmi VISAM, kas notiek pasaulē. Tālab, protams, nepieciešams atjaunot visu cilvēces fragmentēto atmiņu, izdziedināt visu viņas pamatu. Darba – daudz vairāk nekā daudz! Taču mēs VISI esam ar jums, VIENOTĀ Gaismas Spēku Savienībā, un mums noteikti VISS izdosies.

Uz šodienu pagaidām viss.

Jūs mīlošais Debesu Tēvs.

– PATEICOS!!!

17.11.20.

 

Pievienots 18.11.2020

https://pulsarvremeni.ru/otec-nebesnyj-o-nas-i-petle-vremeni/

Tulkoja Jānis Oppe