От чего зависит твое посмертие?

No kā ir atkarīga tava pēcnāve?

18 09 04

18.08.29.

Dārgais Sanat Kumara!

Man ir interesanta vēstule. Vai tu nevarētu atbildēt manam draugam?

Jānis: Sveicināti, dārgā Natālija!

Pie mums ir agrs rīts. Domas parādās no rīta…

Mēs pašlaik esam tādi, kādi mēs esam, – griezums no visas pieredzes.

Mūsu Sargeņģeļi vēl darbojas, tas ir, Kosmoss nāk mums pretī, ja ejam Dvēseles ceļu?

Gribētos dzirdēt Jūsu domas, varbūt varu Jūs palūgt pajautāt SK?

 

Sanats Kumara: Dārgais Jāni, Kosmoss nāk pretī jebkurā gadījumā, ja jūs izsakāt savu gribu un jums ir mērķis. Vai jūs esat garīgs cilvēks, vai arī neapzināties savu garīgumu, jums ir nodoms, vēlēšanās un mērķi. Un ejat pie tiem un iemiesojat dzīvē. Visums vienmēr atbild: "Lai notiek tā.”

Atceraties sarunu ar Dievu? http://alldiff.com/pomoshch-ot-boga/

 

“Zvans Dievam Kungam

– Hallo, sveicināti! Vai es varu parunāt ar Dievu?
– Sveicināti! Savienoju!
– Sveicināta, mana Dvēsele! Es uzmanīgi tevi klausos!

– Dievs Kungs, tuvojas Jaunais gads! Lūdzu Tevi, izpildi manas vēlēšanās!

– Protams, dārgā, visu, ko vēlies! Bet sākumā es tevi savienošu ar izpildīto vēlēšanos nodaļu: pamēģini saprast, kādas kļūdas tu esi pieļāvusi pagātnē!

…Metāliska balss klausulē: “Pagaidiet, lūdzu, tūlīt savienosim ar vēlēšanos nodaļas operatoru…" Gaidu…

– Sveicu jūs! Ko jūs gribētu uzzināt?
– Sveicināti! Mani pie jums nosūtīja Dievs Kungs un teica, ka, pirms izsaku jaunas vēlēšanās, būtu labi noklausīties iepriekšējās.
– Skaidrs, mirklīti… Ā, lūk! Visas dvēseles vēlēšanās. Jūs klausāties?
– Jā, uzmanīgi.
– Sākam ar pēdējo gadu:

1) Apnicis šis darbs! (izpildīts: “darbs apnicis!”)
2) Vīrs nepievērš uzmanību! (izpildīts: “nepievērš!”)
3) Ai, kaut man būtu nedaudz naudas! (izpildīts: naudas – nedaudz!)
4) Draudzenes ir muļķes! (izpildīts: muļķes!)
5) Kaut man būtu kaut kāds dzīvoklītis! (izpildīts: 10. stāvā, zem paša jumta, jumts tek. Lūdzi: “kaut kāds!”)
6) Kaut man būtu kaut kāda maza mašīna! (izpildīts: saņem spurainā gada “Zaparožecu”)
7) Ai, kaut nu tiktu atvaļinājumā, vismaz uz kaut kurieni (izpildīts: pie vīramātes uz vasarnīcu, viņai taisni darbaspēks vajadzīgs)
8) Nu kas tas ir, neviens ziedus neuzdāvinās (izpildīts: neuzdāvinās)

Turpināt? Te ir apmēram gadu, ko lasīt!

– Nē, nē, visu sapratu!!! Pāradresējiet manu zvanu Radītājam!
– Dievs Kungs, es visu sapratu!!! Es sekošu katrai domai, pat pašai mazākajai!!! Es lūdzu Tevi vienmēr sūtīt man pozitīvas domas! Es lūdzu Tevi palīdzēt man saprast, ka Tu man vienmēr palīdzi un visu izpildi! Bet tagad es gribu, kā nākas, padomāt. Vai varu pārzvanīt vēlāk?
…smiekli klausulē…
– Protams, dārgā!!! Kad vien vēlies!”

 

Jānis: “Tas ir, es nekādi nevaru atbrīvoties no sajūtas, ka no maniem darbiem ir atkarīgs tas, kādā pasaulē es nonākšu pēcnāvē. Man cēloņa un seku likums darbojas pilnā sparā. Tas nav aprēķins, bet iekšējā sajūta.”

SK: Cēloņa un seku likums paliek – jebkurai darbībai vai pat domai ir sekas. Ir aizgājis karmas kā atmaksas un soda jēdziens. Ir aizgājusi izpratne, ka Dievs ir soģis un sodu izpildītājs.

 

No tavām darbībām ir atkarīgs, kādu pieredzi tu iegūsi, ar ko iekrāsosi visus savus smalkos ķermeņus, kādas programmas tevī iegūs dominanci, kādus garīgus mērķus tu centies sasniegt… Tu ej uz augšu vai uz leju? Tu ej uz mīlestību vai egoismu? No tā ir atkarīga tava pēcnāve – gan tavas dvēseles īpašības, sastrādātas šajā dzīvē, gan arī citās. Kam tu dod priekšroku? Kā tu attīsties? Kurus un ko tu mīli?

 

Jānis: Vispār bez “karmas” jūtos ne savā “šķīvī”.

SK: Tu vari dzīvot un justies citā, augstākā realitātē, kur “šķīvju” nav…

 

Jānis: Man ir jautājums, kurš mani nodarbina kopš tā laika, kad es uzzināju, ka mums ir daudz dzīvju. Kāpēc es savu Es apzinos tieši šajā pašreizējā dzīvē? Mans prāts saka – tu varētu just savu Es jebkurā no savām dzīvēm, tāpēc ka pagātne, tagadne un nākotne ir vienotas. Tev nav nekādu pierādījumu, ka tev ir bijušas šīs pagājušās dzīves – tu esi Šeit un Tagad, tev nav nekādu atmiņu. Vai arī šī ir tava pati galvenā Dzīve? Un tad tev ir pati lielākā atbildība par visu, ko tu dari, ja reiz tev ir dots sajust sevi. (Tā vien nāk prātā doma, ka tas atbilst Kristietības doktrīnai – tev ir viena dzīve…)

Lūk, tas ir ilgi briedis…

 

SK: Mēs jau ne reizi vien esam atbildējuši uz tādu jautājumu, un Jānis ir lasījis šos izskaidrojumus, bet tas nav iegājies, nav iedzīvojies…

Šajā rasē Cilvēks iegūst izdzīvošanas pieredzi. Šī rase ir paredzēta, lai iemācītos izdzīvot dažādās vidēs, ne pārāk labvēlīgās. Tādēļ jūs radījāt daudz tehnoloģiju, panācāt komfortablu dzīvi jūsu mājās, ne visi ir spiesti audzēt barību, kāds nodarbojas ar izglītību, kāds ar ārstēšanu, bet kāds dejo…

Izdzīvošana bieži ir saistīta ar negatīviem cilvēku bojāejas gadījumiem viena vai otra notikuma dēļ.

Ja atcerēsies visu, tu ne soli nespersi, ne tikai necentīsies panākt to, ko citi nav spējuši apgūt vai panākt, bet pat vienkārši neattīstīsies tālāk. Kopā ar bailēm mēs aizvācam arī pagātnes atmiņu.

Atceries citādi domājošo, raganu, apskaidroto vajāšanu…

Citās dimensijās (mentālajā plānā, piemēram) šī atmiņa atkal parādās – visas dzīves ir tavā priekšā, gluži kā uz delnas. Tas ir, pavisam tev nekas atņemts netiek.

Pārejot uz dzīvi citās dimensijās, atmiņa darbojas un palīdz iedzīvoties astrālajā un mentālajā pasaulē.

Izejot uz citiem apziņas līmeņiem, tu vari redzēt citas dzīves, citus es, kontraktus un raksturojumu, iespējas u.c.

Tagad šis viss pagājušais atkāpjas pagātnē, tāpēc ka realitāte atbrīvojas no vecajiem, savu laiku nokalpojušiem, jaunai dzīvei nevajadzīgiem uzkrājumiem un noliktavām.

Jūs pārbraucat uz citām mājām, vai stiepsiet uz tām bantītes, sprungulīšus, vecās rotaļlietas un trīsdesmit gadus vecas mācību grāmatas?

Jūs ieejat jaunās mājās – tīrās, mirdzošās, un tās dod jums jaunas enerģijas, novitātes un tīrības sajūtu, un jūs pastiepjaties līdz to vibrācijām. Vecās grabažas jums te nekādi nepalīdzēs.

 

Vai tu vari teikt, ka ir galvenās un otršķirīgās dzīves? Ka ir svarīgas un nesvarīgas dzīves?

SK: Cilvēkiem apziņas līmenis ir dažāds. Vieni grib dzīvi ātrāk nosist, un viņi jūtas cietumā. Bet citi grib dzīvi paildzināt, tāpēc ka viņi nav līdz galam izmīlējušies un izceļojušies…

Vieni dzīvi nemīl un profanē to, pat ticot Baznīcai un ievērojot rituālus. Citi var pat nekam neticēt, bet mīlēt gan dzīvi, gan cilvēkus, gan pasauli.

“Un tad tev ir pati lielākā atbildība par visu, ko tu dari, ja reiz tev ir ļauts sajust sevi.”

Mans draugs, lūk, arī tavi paši galvenie vārdi par atbildību, kura rodas, ceļot apziņu un ieejot savas atnākšanas uz šo dzīvi apzināšanās procesā.

Nesalīdzini sevi ne ar vienu. Tu dari to, kas citiem nav dots. Tu mīli sevi tādu, kāds tu esi šodien, nevis rīt.

Tu pilnībā pieņem sevi un apzinies to.

Tu uz visuma izaicinājumiem atbildi: - Jā!

Un tas tevi ved tālāk pa tavu ticības un kalpošanas ceļu.

Svētu tevi!

Pateicos, Sanat Kumara!

 

Pievienots 04.09.2018

http://sanatkumara.ru/stati-2018/ot-chego-zavisit-tvoe-posmertie

Tulkoja Jānis Oppe