Наказания и расплаты не будет

Soda un atmaksas nebūs

(Tiekam skaidrībā ar karmu)

18 06 04 01

18.06.02.

Dārgais Sanat Kumara, man gribētos uzdot virkni jautājumu par karmu. Karmas vecais jēdziens pirmām kārtām bija par atriebi un atmaksu. Tas deva mums kādu nomierinājumu tajā gadījumā, kad mums tika nodarīts pāri, kad tikām pakļauti vardarbībai, zādzībai, tikām netaisnīgi sodīti. Mums teica – nenosodi un neatriebies, zinot, ka “visam tiks atmaksāts, ka “tā ir karma” – ja ne šeit, tad nākamajā dzīvē, pēcnāvē u.c.... Kā tagad?

Sanats Kumara: Neviens nevienu nenosodīs. Cilvēku gaišākā daļa pāriet uz gaišāku pasauli, apskaidrotie pāries vēl augstāk (pēc vibrācijām), bet apakšējās enerģijas tiks sadalītas dažādām pasaulēm atbilstoši to vibrācijām. Polarizācija notiks katrā pasaulē, apskaidrotajā, tumšākā un tumšajā – atkal uz nākamajiem gadsimtiem.

Mēs teicām, ka cilvēce (pēc Radītāja tēla un līdzības) vienmēr atradīsies Visā, Kas Ir, starp tumsu un gaismu, savienojot sevī šos divus polus, un katra cilvēku pasaule būs līdzīga Visam miniatūrā. Ir arī citu tipu būtnes, kuras attīstās pēc cita plāna. Bet cilvēciskās būtnes ir paredzētas pārvaldīt pasauli no varenības skatpunkta, kad spēs pēc savas apziņas sasniegt varenību.

Tātad ne magnāti, ne tumšā valdība, ne finanšu pārvaldītāji, korporācijas, bandīti un izvarotāji, slepkavas u.c. nekad neatbildēs par to, ko izdarījuši?

Nekad neatbildēs. Viņi paši sevi soda ar to dzīvi, kuru vada.

Kā to mums saprast? Viņi vada krāšņu dzīvi.

Viņi nevienu nemīl, un viņus visi nicina un ienīst. Tā dzīvot var, tikai laižoties un laižoties lejā tumšajās pasaulēs. Un tur viņi saņem atbilstoši tam, kas viņi ir. Baudas un izvirtība nepavisam nav tas, ko vajag jūsu dvēselēm.

Bet viņi taču arī iet atbilstoši savām dzīves programmām?

Dabiski. Viņu dvēsele ir sastrādājusi tumsu un laižas lejā vēl vairāk. Visam ir jēga, visur ir dzīve. Tas nav sods, bet atbilstība tām pasaulēm, kur visi tā dzīvo. Viņi iet kalpošanas sev ceļu, un tas ir likumīgi. Tas tā ir.

Ir arī citas karmas izpausmes, piemēram, kā mēs uzskatījām, tie gadījumi, kad agri mirst mazi bērni. Kā šeit tikt skaidrībā? Mēs runājām par tādu bērnu karmas dzīves programmām; viņiem cilvēks/vecāks jāpārbīda uz garīgumu. Šīs programmas, scenāriji un kontrakti vairs nedarbojas? Bērniem vairs nav jāmirst?

Bērni atnāk bez karmas. Taču ģenētiskajām programmām ir mutācijas. Kaut kas vienmēr ir nepilnīgs. Ekoloģija rāda, ka jūs ejat ne to ceļu, tāpēc šūnās uzkrājas izkropļojumi. Barība kļūst indīga. Zāles nogalina dažos gadījumos. Daudz dažādu pretrunu, kuras nav iespējams novākt un padarīt pasauli pareģojamu un viendabīgu.

Ķīmijas korporācijas nerēķinās ar to, kas kaitīgs, ja tām ir izdevīgi. Medicīna un farmakoloģija nesteidzas izārstēt visus, lai nopelnītu. Ekologi tiek uzpirkti un aizver acis uz visām nejēdzībām. Militāristi poligonos un uz cilvēkiem izmēģina nogalināšanas paņēmienus un apziņas vadīšanas paņēmienus. Tāda nepilnīga pasaule jums rāda, kurp virzīties un kā novērst nelaimi. Jūs paši sodāt sevi kā rase. Jūs paši izvirstat. Jūs jau saprotat, ka procesi norit. Jūsu uzdevums – apturēt šos procesus un dot pasaulei tās tehnoloģijas, kurām jau sen ir jāstrādā visu labā.

Tas ir, runa ir par Atklāšanu? Kāpēc tā nenotiek?

Tumšā puse ved “ierakumu karu”. Tā ir stipra un nepadodas, un gaišās pasaules ir spiestas aizstāvēties un līdzsvarot tumšo pusi. Tās ir spiestas atbilst tumsas iedarbības spēkam, lai ievērotu spēku balansu. Jums pietrūkst drosmes un uzstājības novest lietu līdz galam – līdz vispārējai atbruņošanai.

Kā tu redzi, kas ir priekšā? Vai būs kaut kāda atklāšana?

Ja es teikšu – būs, jūs “saliksiet ķepiņas”. Ja es teikšu “nebūs”, jūs pametīsiet visus savus mēģinājumus un darbības. Es teikšu: Būs vai nebūs – atbilstoši jūsu kopīgām pūlēm. Pati no sevis nebūs.

Vai būs scenāriji karmiskās grupās, vai arī būs kaut kas cits?

Tu atkal nepareizi saproti karmas jēdzienu. Mēs atkal un atkal apgalvojam, ka dvēseles dzīves programmas zemes plānā paliks atbilstoši tam, ko grib sastrādāt dvēsele, kādai polaritātei seko un kādus talantus grib sevī atklāt. Jūs esat savienojuši kaudzē vairākus dažādus jēdzienus un nosaukuši to par karmu – atmaksas likumu, karmisko attiecību likumu, dzīves scenāriju, dvēseles mērķu un uzdevumu likumu. Nekas, mēs pamazām atdalīsim sēklas no pelavām.

18 06 04 02

Jēdziens “sods un atmaksa” – tas ir reliģisks paņēmiens padarīt rāmus neapmierinātos, tas ir, vergu un draudzes pārvaldīšanas paņēmiens. Neatrieb, nebēdā, nebaidies. No vienas puses, kaut kādā laikā tas bija ļoti noderīgs postulāts, tāpēc ka pasaules nepilnība bija tik nevadāma, ka nācās ievest “nepadevīgu un neapmierinātu, atriebīgu un anarhistiski noskaņotu cilvēku savaldīšanas programmas”. Polarizācija vēl nebija tik acīmredzama, ka daudzi vienkārši varēja apkaut cits citu “maizes rieciena” dēļ.

Vaina, kauns, sirdsapziņa – jutīgi jēdzieni no šī arsenāla. Dieva sods, atriebe debesīs, nākamajā dzīvē, grēku nožēlošana, anatēma, epitīmīja (Kristīgās Baznīcas uzlikts sods laicīgajiem cilvēkiem), sadedzināšana pie staba, krustā sišana u.c. – savaldīšanas un soda darbības. Jēdziens par aizkapa dzīvi, par grēku nožēlošanu, par indulgencēm, par saniknotā dieva atriebību, par dvēseles svaru Maatas tiesā pēc nāves un daudz kas cits ir tikai cilvēku pārvaldīšanas instrumenti.

Scenāriji karmiskajās grupās – tā vienkārši ir dvēseles apmācības programma zemes plānā. Tie ir “kontrakti”, kā jūs tos nosaucāt, taču tie nav atmaksa, bet apmācība tam, kas ir izlaists, “otrgadnieku” plāns. Ja jūs kaut ko neesat iemācījušies, iziesiet to pēc tās dvēseļu grupas scenārija, kurā jūs attīstāties.

Nākamais jautājums – par violeto liesmu un tās iedarbību uz karmu. Ir tāds jēdziens – KARMAS TRANSMUTĀCIJA.

“Izmantojot Pavēlējumus, jūs izdarāt pieprasījumu un uzņematies pienākumus transmutēt daļu karmas parāda tieši tajās Atspoguļoto Pasauļu sfērās, kurās atrodas Cēlonis, kurš ir diskvalificējis dievišķo enerģiju un jūsu individualitātes, jūsu radinieku un tuvinieku individualitātes evolucionārās attīstības Pirmdzimto Plānu; šī Cēloņa Klātbūtnes sekas tad arī ir apzināšanai priekšā liktie pārbaudījumi.” (http://rainboway.info/transmutatsiya-karmy/6/)

Karmas transmutācija nestrādā vai arī tomēr kaut kā norit?

Piepildoties ar violeto liesmu, jūs konstatējat savus trūkumus, tāpēc ka tā izgaismo jūsu dvēseles negatīvās puses jūsu blīvumā. Kā mēs zinām, tas ir diezgan spēcīgs stars, kurš iedarbojas uz jūsu pirmatnējā veida (zemās apziņas) būtni. Violetā liesma strādā ar šūnām, ar iekšējām programmām (negatīvām pārliecībām, ierobežojumiem), ar auras attīrīšanu. Tā ir astrālā ķermeņa svētīga attīrīšanās prakse. Ar karmu tai nav nekāda sakara. Bet, labojot savas jūtas un attīrot savas domas, cilvēks pilnīgi attīrās, un to var saukt, kā vēlies, tajā skaitā arī par karmas attīrīšanu vai transmutāciju tādā nozīmē kā attīrīšanos no prāta kustības nelādzīga virziena. Tas ir, vienu darbību vietā jūs vēršat domas uz citām darbībām, kurām ir citas sekas. Atriebības vai ķildas vietā jūs, nomierinot savas trakojošās enerģijas violetajā liesmā, varat radīt labvēlīgas attiecības, saprotot un piedodot.

Nākamais jautājums. Ar karmas tramsutāciju daži, sākot ar Profetiem (Prophet), saista katra mēneša 23. datumu. Vajag iesniegt lūgumu Karmas tiesā vai padomē u.c. Līdz šim laikam dažās vietnēs šī informācija ir dzīva.

Ja jūs gribat piedot, tad piedotiet jebkura mēneša jebkurā datumā. Nav vislabvēlīgāko datumu vai mēnešu piedošanai vai grēku nožēlošanai. Ja jums ir vainas sajūta, tad piedodiet sev, ja kauna izjūta, tad nomieriniet sevi. Ja jūsu prāts nedod jums miera nodarījuma dēļ, tad palīdziet sev paši, baznīcā, konsultācijā pie ezotēriķa vai pie psihologa. Nožēlojiet patiesi un palūdziet piedošanu tam, kam nodarījāt pāri vai kuru ievainojāt. Ja tas nebūs 23. datumā, tad arī būs noderīgi (joks).

Nākamais jautājums – dzimtas karma. Šis jēdziens īpaši attīstīts ir tieši Krievijā. Ko var par to teikt?

Mēs sakām: kam ticam, to arī radām. Šos jautājumus mēs esam apsprieduši ļoti sen. Planetārā karma, dzimtas karma, nacionālā karma u.c. un u.c. – egregoru veidi, kurus rada cilvēki. Tiklīdz cilvēki vairs nepiebaros šos egregorus ar savām domām, darbiem un lūgšanām, viņi izzudīs.

Kāda nozīme ir zemes dzimtai kā izglītībai? Ir tāda izglītība? Ir jēdziens dzimtas Koks, kur zari ir zemes ģimenes. Dzimtas Saknes – tās ir senās dzimtas, bet zari – mūsdienu senči. Lapas – tie esam mēs, pašlaik dzīvojošie.

Protams, šajā jēdzienā dzīvo sena zināšana, ka ģimene ievērojami ietekmē apziņas radīšanu, pašizpausmi, kultūru u.c. Bet, ja aizdomājamies, vienā ģimenē var piedzimt ļaundaris un labprātris. Un katrs ģimenes programmās ienes savas dvēseles sastrādātās īpašības, tādā veidā radot daudzveidību zemes dzimtas pieredzē. Pieredze – tā nav karma. Tā ir informācija, uzkrāta dzimtas sociumā un nofiksēta šūnās.

Dzimtas lāsts – tā ir strādājoša programma daudzos gadījumos.

Dzimtas egregors piepildās ar vibrācijām un jēdzieniem, bailēm un ierobežojumiem no to cilvēku puses, kurus saista dzimtās asinis. Asinsradinieki ietilpst vienotā dzimtas egregorā. Ja viņš ir apēnots ar slepkavībām, pašnāvībām, tad arī pēcteči instinktīvi vadās pēc šīs egregora informācijas. Bet ne obligāti lāsts skar tos, kas ietilpst dzimtā. Ja jūs vibrējat augstu, tad tas jūs neskars. Un jūs varat ar savu gaismu un apziņu ietekmēt dzimtas egregoru.

Man ir teikts, ka karma – tā dvēsele programma. Karma kalpo cilvēka virzībai un attīstībai uz Zemes atbilstoši dvēseles vajadzībām un interesēm. Ko vat teikt šajā sakarā?

Tas tieši ir tas jēdziens, ka zemes karmas kā atmaksas vai soda nav. Mēs runājām, ka ķermenis un zemes apziņa pirmo un pēdējo reizi ir klātesoši uz planētas un visas programmas, pēc kurām viņu virza Sargeņģelis un Skolotāji, atbilst tiem virzieniem, tiem ierobežojumiem un tām priekšrokām, kuras dvēsele izvēlas kā pieredzi. Šādā nozīmē var runāt par jēdzienu – attīstības programma, uz kuru vērsta dvēseles pieredze.

Dvēsele attīstās nevis haotiski, bet pēc mērķiem un priekšrokām. Ja vienā no dzīvēm noteikta pieredze nav sakrāta, tad tā var būt atkārtota citā dzīvē, piemēram, jūs nespējāt piedot vai samierināties ar kaut ko vai kādu. Ja tā ir nederīga darbība, tad jūs tiksieties ar tādu pašu situāciju, lai iemācītos piedot vai pieņemt, mīlēt vai vienkārši samierināties ar to, ko nevarat izmainīt.

Jūsu savienošanās pieredze jūsu dvēselei palīdzēs pārvirzīties uz nākamo līmeni, kur jūsu personīgie uzdevumi vienmēr būs atbilstoši citu uzdevumiem.

Dažus atmaksas gadījumus nākamajās dzīvēs var izskaidrot ar to, ka dvēsele ir izvēlējusies iziet pretēju pieredzi – piemēram, tu kādā dzīvē nogalināji, bet šajā tev nogalināja kādu tuvinieku vai arī tu pats tiki pakļauts uzbrukumam un traumām. Šī pieredze ir ļoti svarīga, tāpēc ka postulē praksē pašu galveno likumu – “nekaitē”, dot tam praktisku izskaidrojumu. Tu nozagi – tev nozaga, tu piedevi – tev piedeva.

Tātad, kamēr dvēsele nav iemācījusies piedot un pieņemt, viņa nespēs pavirzīties pa garīgo ceļu?

Dvēsele atbildīs tam vibrāciju līmenim, līdz kuram ir notikusi viņas attīstība. Nepiedošana ir sarežģīts jēdziens, kura vibrācijas neatbilst jēdzienam “apskaidrots”.

Tāpēc dvēseles programmās visu laiku būs līdzīgas situācijas, un visbiežāk tās atkal tiks izspēlētas ar to dvēseli, kura arī nespēja atrast kopīgu valodu ar jums citā dzīvē.

Jūs mācāt viens otru, un tā nav ne karma, ne atmaksa, bet dvēseles attīstības programma.

To var nosaukt arī par “dzīves programmu”, tas ir, par attīstības un apmācības tuvākajiem mērķiem. Nejauciet jēdzienus un negāziet vienā kaudzē dažādus dvēseles vibrāciju plānus.

Ja mēs saprotam, ka apmācība mīlestībā ved pie “polarizācijas: kalpošana visiem”, pēc Ra terminoloģijas, tad naids ved pie “polarizācijas: kalpošana sev”?

Ne tikai naids. Ne tikai dusmas. Egoisms, tiekšanās būt labākam par visiem, pašam, pašam, saraust pēc iespējas vairāk sev, nospļauties par visiem pārējiem, nogalināt visus konkurentus (nav cilvēka, nav problēmas), bailes un aizdomīgums un daudz kas cits pēc vibrācijām atbilst “polarizācijai: kalpošana sev”.

Un, kā tu nevari iedomāties, arī tā ir dvēseles attīstības programma, tikai pa tumšo pusi. Tas atbilst gaišo pretējai attīstībai.

Arī nākamajos blīvumos, kā rakstīts saskaņā ar Ra, tas attīstīsies?

Jā, šīs iezīmes iegūst absolūtu nokrāsu un ved pie tehnoloģiskas apspiešanas, pie dvēseles tumšās puses, pie izvirtības un pastāvīgas cīņas, pie kara.

Arī sestajā blīvumā līdz apakšplānu pusei tas augs, kā rakstīts saskaņā ar Ra?

Nē, pie sestā blīvuma dvēsele vienalga kļūst jau maigāka, viedāka, un daudzas sāk saprast gaismu. Tas ir ceļš uz pārorientāciju un kalpošanas visiem sākumu. Taču pirmie apakšplāni vēl arvien ir piepildīti ar cīņu – intelektuālu, tehnoloģisku, ar sacenšanos viedumā un tālredzībā, ar tirāniju un teroru, izmantojot apakšējos plānus savā cīņā. Tas ir polarizācijas pēdējais balsts, un pēc tam notiek pāriešana pilnīgā Vienotībā.

Vai patiesībā līdz 2000. gadam bija tāds karmas jēdziens kā atmaksa, kā sods vai atlīdzināšana? Jo daudzi garīgie klani, skolas, ordeņi taču šīs zināšanas ietver.

Vēlreiz atkārtosim, ka tās bija sacelšanās un dumpja gara savaldīšanas programmas cilvēka spēcīgas būtības iekšienē, kura bagāta ar pieredzi un tiecas pie patiesības un taisnīguma. Cilvēks tika apveltīts ar spēku, agresiju un neatlaidību mērķa sasniegšanā. Un tādu garu bija nepieciešams turēt ietvaros, lai nepieļautu pašiznīcināšanos. Enerģiju un emociju ziņā vājākas rases neizdzīvoja. Stiprākas grāva sevi. Manevrēšanas šķautne starp spēka un saprāta dominēšanu bija ļoti smalka. Kamēr cilvēks neiemācījās mīlēt, bija ļoti grūti aizvest viņu līdz augšupcelšanai. Tagad, kad sirdīs ir parādījusies mīlestība kā jēdziens, kā tieksme izjust šīs jūtas, ir kļuvis vieglāk vadīt cilvēkus. Tāpēc var jau atklāt visas kārtis un jēdzienus tādus, kādi tie ir.

Vēlreiz kā rezultātu atkārtosim: karmas kā atmaksas nebija uz planētas, bet tikai reliģijas jēdzienos prātu un siržu nomierināšanai. Tas, ko dvēsele saprot pēc nāves, ietver arī izpratni par soda neesamību augstākajās pasaulēs. Dvēsele augstākajos plānos arī pati lieliski saprot visus savus nodarījumus un to izdziedināšanas ceļus.

Dvēsele varēja izvēlēties jebkuru pašu tumšāko pieredzi, neskatoties uz vibrāciju augstumu, savas pieredzes izpratnei. Viņa gāja saskaņā ar tādu programmu, kur cilvēks varēja izjust sāpes, vilšanos, naidu, greizsirdību u.c. Varēja nogalināt vai pati darīt sev galu, un tas netika sodīts, citādi, kā gan dvēsele varētu to visu izzināt, ja ne caur savu personīgo pieredzi? Kādā veidā viņa nevarēja pieļaut kļūdas, būdama tik nepilnīga? Kā tādā gadījumā vispār būtu iespējama pieredze, maldoties starp gaismu un tumsu?

Ja tāda pieredze tiktu sodīta, tad neviena dvēsele neuzdrošinātos iet pa negatīvu ceļu, pretēji Logosa polarizācijas plāniem. Tāpēc katrā dzīvē dvēsele vienkārši krāja pieredzi un veda cilvēku saskaņā ar savu polarizāciju. Ceļš nebija viegls, un dvēsele daudz ko pieredzēja, lai izzinātu visas realitātes, kuras sastāv ne tikai no gaismas un mīlestības, bet arī no cīņas un vardarbības.

Ja mēs runājam, ka vienai dvēselei ir daudz inkarnāciju, tad, vai var būt tā, ka daļa dvēseles seko negatīvai polarizācijai, bet šīs pašas dvēseles otra daļa iet uz gaismu?

Tā var būt, bet tad dvēselei ir daļas. Parasti tās ir senas dvēseles, kuras izzinājušas visu un iet savu ceļu. Daļa dvēseles indivīdu pēc augšupcelšanās iet uz tumšajām pasaulēm, bet daļa – uz gaišajām. Dvēsele turpina savas pieredzes uz planētas, apmācot dvēsele jaunās daļas.

Es pateicos par visām atbildēm. Kā es saprotu, patiešām sāk blāvot gaisma manā prātā! Cik vēl maldu atklāsies mums jaunās ēras gaismā!

 

Pievienots 04.06.2018

http://sanatkumara.ru/stati-2018/nakazaniya-i-rasplati-ne-budet

Tulkoja Jānis Oppe