Вы – зерно...

Jūs esat graudi...

Jūs esat graudi, kuri nes sevī Gara Koku

18.04.07.

Sanat Kumara, sveicu tevi!

Pastāsti, lūdzu, kādam nolūkam paredzēti visi mūsu ķermeņi. Kāpēc cilvēks ir radīts daudzdimensionāls, un kādas funkcijas ir katram no mūsu daudzdimensionālajiem aspektiem Veselumā. Kāpēc tieši tādi ķermeņi, un cik tie ir pilnīgi.

SK: Sākumā mēs parunāsim par apziņu, tāpēc ka katrā ķermenī ir sava apziņa. Tieši apziņai bija savas funkcijas, un katrā blīvumā savai apziņai bija izšķirošā nozīme formas veidošanā.

Piekrīti, ka cilvēkam īpaša jēga ir formai, tāpēc ka apziņu cilvēks slikti uztver, bet formu redz uzreiz. Tas ir tādēļ, ka izziņa cilvēkam galvenokārt notiek ar acīm. Informācijas ārējā uztvere nav bijusi vienmēr.

Sākumā visa informācija bija iekšienē, un VISS, KAS IR ietvēra sevī visu, kas jums tagad ir ārpusē. Dabiski, acis nebija vajadzīgas, tāpēc ka viss glabājās zemapziņā, kā jūs to tagad sauktu. Un galvenā izziņa – kas tev ir iekšienē, kāds tu esi radīts un ko var uzlabot, un kā radīt ko jaunu, līdzīgu sev vai vēl pilnīgāku.

Evolūcija tika būvēta, balstoties uz sevis izzināšanas paātrināšanas procesu. Jūs arī līdz šim laikam vāji pazīstat savas iespējas un arī pilnībā neesat apzinājušies savu apziņu, neesat ieraudzījuši savas iemaņas un nevarat tās pielietot kā sistēmu. Jūs varat savas iemaņas pielietot pa vienai – šeit es rakstu, šeit nodarbojos ar rokdarbiem, šeit gatavoju ēst u.c. Šīs trīs iemaņas, paņemtas vienkārši kā piemērs, arī var savienot, ja izgatavojam, teiksim torti, kura ietver elementus no pasakas, kura vēsta par lietu dabu.

Kā var saprast savu pilnību un radīt pilnīgi ko jaunu savā pasaulē? Monādiskā būtne bija salīdzinoši vienkārša, sākotnēja, taču ietvēra ļoti daudz apslēptu potenciālu, kā ola vai grauds. Kā izvērst viņa iespējas, kā radīt iemaņas, ja pilnība jau visu ietver iekšienē?

Savienot sevi ar to, kas prasa potenciālu izvēršanu un apgūšanu, vadību.

Mūsu realitātē tāds pētījumu poligons bija matērija Pramatērijas veidā. Šeit mēs saprotam, ka gars un matērija bija tie divi poli, kuri bija Radītāja iekšienē. Un tieši gars bija tas sapņu princis, kurš ar savu pieskārienu atdzīvināja Dusošo Skaistuli. Ja gars vienkārši būtu haotiski pieskāries matērijai, tad līdz šim laikam tas turpinātos un turpinātos. Nebūtu sasniegto iespēju fiksācijas un izvērstu potenciālu. Bet kā tādā gadījumā izpētīt un saprast, kādu rezultātu beigās var sasniegt? Materiālo formu fiksācija pašos sākuma līmeņos bija smalko ķermeņu radīšana. Visumi dažādās interpretācijās ieguva stāvokļa pastāvīgumu un apziņas sākuma līmeņus.

Un tālāk noritēja vienkārši šo formu diferenciācija un apziņu padziļināšana, dalīšana un apvienošana dažādām funkcijām. Cilvēkam izziņai ir svarīgi tie radīšanas spirāles vijumi, kuri veda pie dzīvu būtņu un materiālu objektu radīšanas. Eksistē arī pilnīgi citādas radījumu būtnes, par kurām jūs zināsiet smalkajos ķermeņos.

Ugunīgajiem ķermeņiem Spēka un Varenības funkcija radās, veidojot materiālus ķermeņus, piemēram, galaktikas un visumus. Eksistē liels tādu ķermeņu uzskaitījums ugunīgajā plānā un vairāki ugunīgie plāni, kuriem ir dažādas funkcijas un faktiski dažādi ķermeņi un apziņas, veidojoši šo plānu skeletu. Ugunīgajos līmeņos tika radītas planētas kā smalkmateriālu daļiņu sabiezināšana, virpuļu veidošana apkārt pirmatnējiem centriem, formējot gan planetāros gredzenus, gan gara spirāles, gan citus materiālu ķermeņu un kopienu veidošanas smalkmateriālos procesus (torsionu lauki kā pirmatnējās formas, DNS kā informācijas nesējas, Centrālie Atomi, Spirillas u.c.). Tas jau bija process, kas formēja visumus kā pirmatnējos orgānus un vielu plūsmas, kuras visu Radītāja organismu apvienoja veselumā.

Kā parādījās citi blīvumi? Pieaugot Darbam un Darbam pārejot Enerģijā, tas ir, sakopojoties noteiktai masai un notiekot kvantu pārejai uz citādu enerģijas formēšanos. Jaunajā līmenī radīšanas daba būtu nevadāma, jo vēl taču nebija jauno vielu vadīšanas pieredze, ja ne vispārējās apziņas sākotnējā daba. Viela ir apveltīta ar sākotnējo apziņu, taču haotisku, bet gars – Pati Apziņa spēlējās ar Pramatērijas vielas haosu. Un, lūk, šī “spēlēšanās ar klucīšiem” tad arī atnesa Apziņai apzināta darba ar matēriju praksi sākumā pašā smalkākajā plānā, pēc tam rotaļas tika pārnestas uz nākamo slāni.

Taču izrādījās, ka pašai smalkākajai Radītāja Apziņai NEPIETIKA VARENĪBAS, lai apgūtu blīvāku matērijas līmeni, kuru viņa radīja savos treniņos. Un tad Radītājam nācās izdomāt, kā tikt galā ar matērijas jauno līmeni, kuru Viņš bija radījis.

Tika radītas jaunas un jaunas gara funkcijas, un Radītājs dažādas Sevis daļas apveltīja ar tādām funkcijām. Šīs funkcijas eksistē arī jūsu līmenī, tās pilda šūnas un orgāni, sistēmas un procesi jūsu ķermenī. Var teikt, ka, pētot sevi, jūs varat iepazīt dažādu blīvumu radīšanas daudzdimensionalitātē vēsturi.

Sākumā aktīvi funkcionēja vienkārši procesi, pēc tam uz to pamata tika radītas plūsmas kā sistēmas, apvienošana un atvienošana dažādu daļu mijiedarbībā, viņu atgriezeniskās funkcijas (barošanās un barības atlieku aizvākšana, nāve un dzimšana, funkciju atjaunošanās un dzišana, dažādi attīstības laika periodi u.c.). Ja uzskaitītu blīvumu formēšanās procesus, tad tas aizņemtu daudz laika un vienalga neaprakstītu pašus procesus. Bet ir saprotams, ka radīšana noritēja, sākot ar funkciju izpēti un sevis atrašanu jaunās un jaunās nodarbēs un gara un matērijas mijiedarbības iespējās. Kā es varu savienot iemaņas vienoti, un kā iegūtais radījums var patstāvīgi eksistēt, kas viņam ir vajadzīgs dzīvei.

Uzdevumi kļuva sarežģītāki, un sevis pētījumu joma nonāca pie fiziskā plāna formēšanas. Saprotams, ka Radītājs apgaroja Matēriju, radīja no Sevis un no Matērijas, savienojot Sevi Viņā dažādos variantos. Viņš deva būtnēm uzdevumu-programmu izdzīvot, pilnveidot sevi, attīstīties un nest Radītājam augļus. Katrs slānis nesa dažādus augļus.

Mentālā plāna radīšana atnesa apzināšanos katrai plānā dzīvojošai būtnei. Bet arī apzināšanos var attīstīt līdz bezgalībai. Apveltījis tikko radīto būtni ar kādu funkciju, aizmetņos un potenciālos Radītājs visu līdz tam sastrādāto atstāja katrai no būtnēm, kuras radās vēlīnākās stadijās. Jūsu iekšienē ir visi Radītāja potenciāli un visas viņa funkcijas, kuras prasa izvērst sevi, visas iemaņas no visiem iepriekšējiem matērijas un gara radīšanas un formēšanas slāņiem. Jūs esat graudi, kuri nes sevī Gara Koku, viņa Vēsturi un Nākotni.

Jūs esat potenciālais Radītājs, un katrs no jums sevī nes Gara un Matērijas savienojumu, matērijas apzināšanos un vadību, garīgas un fiziskas daudzdimensionālas iespējas. Jūs gan pagaidām esat bērni šajā procesā, klucīši, ar kuriem gars spēlējas, radot un eksperimentējot ar jaunām un jaunām rasēm.

Radītājam nav žēluma jēdziena vai vēlēšanās visu saglabāt kā cilvēkam. Viņam ir neierobežots potenciāls un neierobežota iztēle. Tāpēc katra rase ir spiesta saglabāt sevi pati. Neierobežota brīvība visām radītajām rasēm – tas ir “brīvs kritiens/planēšana”: izdzīvos – neizdzīvos. Tā Radītājs sevi pilnveido, īpaši neaizdomājoties par mūžīgo un rezervju radīšanu vai visa radītā saglabāšanu uz mūžīgiem laikiem. Ir radīšanas procesi un iznīcināšanas procesi jaunai radīšanai.

Kādas funkcijas ir astrālajiem slāņiem? Doma sāka diferencēties, jēdzieni vairoties un iegūt dažādas jēgas uz nokrāsu rēķina. Kad mēs runājām par hieroglifiem, kuri apzīmē jēdzienus, tad konstatējām, ka viens hieroglifs var būt daudzās nokrāsās (atceros – mēs aplūkojām jēdzienu “lietus”, apzīmētu ar hieroglifu, un lietus formas un ilgumus mēs atradām desmitiem). Kā apzīmēt nokrāsas un kā tas iegaumēt? Kā var diferencēt, sadalot gultnēs jēdzienus?

Piešķirt tiem krāsainu formu, jo krāsas taču ir viegli atšķirt. Krāsām ir gaismas vibrāciju daba. Ir tumšas krāsas, kurām ir zemākas vibrācijas, ir gaišas krāsas. Tumšais absorbē, gaišais atstaro un izstaro. Rodas dažāds ATTĒLS, ārējā forma, kurai vajadzēja radīt orgānus, kuri to uztver – acis.

Tā dzima ne tikai nokrāsas, ārējās formas, bet arī pašu ārējo formu realitāte, un maņu orgāni to uztverei.

Mentāla būtne visu redz savā iekšienē?

Viņa savu apziņu savieno ar visām citām apziņām, un viņai kolektīva daba piemīt vairāk nekā atsevišķa. Apziņas atdalīšanās pilnīgi beidzās tikai astrālā radībā. Un šajā plānā visām apziņām ir apzināšanās diferenciācija, tas ir, katra būtne sevi apzinās citādi. Astrālā realitāte un astrālie ķermeņi radīja jūtas – enerģijas horizontālās plūsmas. Domām ir “vertikāla” daudzdimensionāla daba, cauraužot augstākus plānus, bet jūtas atrodas tikai vienā plānā.

Fiziskā realitāte pastiprināja realitātes uztveres emocionālo dabu, dodot jaunu cilvēka diferenciāciju. Domāt var vienādi, bet jūtas turklāt izjust pilnīgi dažādas. Tas piešķir novitāti jebkurai ziņai un iekrāso jūsu emocionālos ķermeņus pilnīgi dažādi.

No šejienes ir nosaukums “pelēkie” – tie, kas atteikušies no jūtām?

Jā, pilnīgi pareizi, jūtu nokrāsas viņiem nav, un tāpēc viņi ir zaudējuši Radītāja interesi par sevi, tāpēc ka ir atteikušies no savas bagātības.

Kāpēc manas jūtas ir kļuvušas ne tik spilgtas?

Tās vienkārši ir pārvietojušās uz citu diapazonu un kļuvušas smalkākas. Rupjās jūtas ir palikušas, bet sākušas retāk izpausties un tevi vairāk graut. Tagad tu saproti, cik graujošas ir stipras emocijas.

Kādēļ tad tās tika radītas, ja tās mūs grauj?

Jūs esat savienoti ar dzīvniecisko ķermeni, un rupjās jūtas ir dzīvnieciskās dabas jūtas. Tas nav ne slikti, ne labi, tāpēc ka sākumā jums ir jāsavalda sevī materiālais un jānostājas gara vadībā. Un jāsaprot, ka stipras emocijas ir nelabvēlīgas attiecībā uz gara serdeņa attīstību. Jūs tiekat iepazīti, kā jūs apzināties sevi kā Radītāju, radot ne tikai ārējo, bet arī iekšējo.

Delfīni arī tika radīti analoģiski mums, bet attīstās tikai iekšēji. Viņiem nevajag pārveidot ārējo vidi. Viņi ir pilnīgāki par mums?

Jūs jau esat iemācījušies izmantot viņus savām vajadzībām un radīt no viņiem delfinārijus par patiku un laika kavēkli publikai. Gribat kalpot par tādiem pašiem zvēriem citu planētu pērtiķu mītnē? Tas parāda, kurš ir pilnīgāks. Kurš kuru vada. Kurš ir stiprāks.

Spēks ir ķermeniskās attīstītības rādītājs, bet spēka pielietošana ir apziņas rādītājs. Kā dzīvnieku rase – jūs spēkā pārspējat delfīnus, bet kā apziņa jūs pagaidām neesat nonākuši līdz savu skolotāju attīstītībai.

Par ko tas liecina? Ka mūsu apziņa pagaidām atpaliek no spēka?

Pilnīgi pareizi. Jūs nu arī velkat klāt apziņu, lai galīgi neiznīcinātu sevi ar savu spēku. Un visas rases, kuras ir attīstījušās tamlīdzīgā ceļā, cenšas ceļā novēlēt, lai jūs neatkārtotu viņu kļūdas un spētu šo pubertātes periodu noiet mierīgāk, aiznest uz saviem spārniem nākotnē, kā vecāki cenšas pusaudžus norobežot no sevis pašiem.

Sen gribu pajautāt – kāpēc asins līniju tīrība Iekšējā Zemē skaitās vērtība? Tas ir sava veida rasisms? Vai tad Senajām Ģimenēm nav vajadzīga jaunu “asiņu” ieliešana?

Viņas sargā savas DNS no jums, tāpēc ka jūsu DNS nes zemas vibrācijas. Sevis un savas rases glabāšana – nozīmē saglabāt augstas vibrācijas, kuras sastrādātas tūkstošgadēs. Tas ir tas pats, ja tagad cilvēku aplecinātu ar pērtiķi: vai viņš būs attīstītāks vai zemāks pēc apziņas un mentalitātes? Cik lielā mērā smadzeņu funkcijas un uztveres smalkumi, sastrādātās iemaņas būs apziņas barbariskās dabas apslāpētas?

Tātad pagaidām mums ir barbariska apziņas daba?

Bet vai tad jūs necenšaties, lai jūsu būtu arvien mazāk un mazāk – nogalināt sevi ar visiem iespējamajiem paņēmieniem? Lūk, kad jūs sāksiet sevi glabāt un pilnveidot savu dabu, izpaužot sevi PAR LABU visam apkārtējam, no mazām dienām mācīsieties pārvaldīt savas emocijas, mazinot viņu graujošo spēku, iemācīsieties pateicību un prieku, tad jūs var saukt par apzinātiem un saprātīgiem radījumiem. Bet pagaidām uz planētas attīstību saglabā Sātana apziņa – pakļaut sev visus un visu un kļūt pašam galvenākajam un “krutākajam”. Neļaut citiem saglabāt viņu identitāti, iekarot un aplaupīt priekš SEVIS. Tas ir taisns ceļš uz diktatūru.

Es arī mēģinu visos iespējamos veidos aiznest līdz jums jēgu, kādēļ jūs tikāt radīti – kļūt matērijas pārvaldniekiem, bet jūs šo programmu, kura jūsos ir ielikta, pagaidām saprotat ačgārni – jo jūs taču neesat radīti uzurpēt matēriju ar SPĒKU, bet apgūt viņas iespējas ar augstas APZIŅAS, VARENĪBAS palīdzību, attīstot šo plānu, nevis iznīcinot to. Jūs esat radīti, lai saprastu vispārējo labumu, lai dzīvotu labklājībā kā rase: kā, attīstoties un palīdzot attīstīties citiem, jūs pilnveidojat sevi kā Radītājs savā attīstības virzienā.

Fiziskā forma jums dod grūtības – tieši, kad savu smago dzīvnieka “skafandru” mēģināt savienot ar lidojošo domu un pilnīgo apziņu. Un šajā tēlā jūs vēl neesat spējuši pieņemt un apgūt sevi, kā Radītājs savas Dzīves Radīšanā sākumā mēģināja apgūt Sevi. Radītājs kopā ar jums apgūst šīs grūtības un ir pakļāvis jums daudz palīdzošu un apmācošu Spēku. Tie ir jūsu Palīgi, Sargeņģeli, Skolotāju sistēma, Zemes hierarhija, Kristus-apziņas Kopiena, Medicīnas Sistēma, Ugunīgā hierarhija u.c. Jūs neesat vientuļi savā ceļā un ievērojamā pakāpē vadāmi un virzāmi. Taču Radītājām nav izdevīga pilnīga vadība, tāpēc ka tad Viņš Pats ieies strupceļā, neredzot citas iespējas vai laika līnijas civilizācijas attīstībā, nekā ir izprojektējis Pats.

Jūs esat zināšanu avots un modelis matērijas fiziskā līmeņa apgūšanā. Un jūs redzat, cik grūti šajā līmenī ir būt augsti apzinošam un saglabāt mērķu kopību.

Katra dimensija ietver attīstības polus – “no” un “līdz”. Un jūs atrodaties kaut kur pa vidu, tas ir, stūrējat uz vajadzīgo taisni. Veidojošies apstākļi biedē jūs un sniedz jums cerību, ka jūs izbīsieties no sava spēka un pēdējā brīdī tomēr izdarīsiet pareizu secinājumu – “mūsu spēks ir savienojumā, nevis atvienojumā”.

Atcerējos līdzību par zaru slotu.

Kāpēc pasaule tomēr ir ienaida pilna? Kāpēc mūs tā programmē?

Tas ir izdevīgi rases Īpašniekiem. Bet tomēr viņu valdīšanas laiks tuvojas beigām. Un mēs gaidām apziņas attīstības jaunu vijumu samērā ar planētas iziešanu uz to slāni, kur apziņas kopībai un savstarpējai atkarībai ir formu veidojoša funkcija priekš apziņas. Jūs sāksiet katrs atsevišķi uztvert prieku, nesot labumu cilvēcei, un būsiet visiem saprotams kā skolotājs, kurš praktizē pareizu apziņas attīstības ceļu.

Tikai apziņas paaugstināšanai ir glābjoša funkcija cilvēkam, kurš apgūst savas iekšējās domas un jūtas un pārstāj sevi graut. Un tāda pati izdzīvošanas funkcija rasei kā apziņas vienībai vispārējā planetārajā līmenī. Tie, kam ir augsta apziņa, pāriet uz plāniem ar mierīgāku izdzīvošanas līmeni, pašas graujošākās apziņas no cilvēka apziņas tiek aizvāktas vispār uz zemākiem izdzīvošanas līmeņiem, bet viss vidus pagaidām mācās tālāk – radošumu un radīšanu.

Ceru, ka jūs sapratāt katra daudzimensionalitātes slāņa funkcijas un uzdevumu. Un būs vēl saprotamāk, ja jūs nesāksiet sevi dalīt atsevišķos slāņos un sajutīsiet sevi kā Veselumu, kuram ir viens uzdevums – labklājība un potenciālu atklāšana.

Pateicos tev, Sanat Kumara!

 

Pievienots 10.04.2018

http://sanatkumara.ru/stati-2018/vi-zerno

Tulkoja Jānis Oppe