Нина Терехова и Сергей Бублик – Разворот магнитного поля известил о втором солнце Солнечной системы!
Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - Magnētiskā lauka apgriešanās pavēstīja par Saules sistēmas otro sauli!
2020. g. janvāris
“2020. g. 6. janvārī Kosmiskais aparāts NASA ACE konstatēja kaut ko neparastu. Starpplanētu magnētiskais lauks Zemes tuvumā spēji apgriezās par 180 grādiem, bet saules vēja blīvums uzlēca par vairāk nekā 5 reizēm.”
http://earth-chronicles.ru/news/2020-01-07-136307
1. att. Brīvas pieejas attēls
Mēs jau apspriedām šo faktu (sīkāk [1]), pieņemot, ka ir parādījusies otrā saule…
Kāpēc zinātnieki līdz šim laikam neko nav pamanījuši?!
Ierīces ierastajās vietnēs, kas seko Zemes magnētiskajam laukam, ir atslēgušās, informācijas nav.
Mums raksta parasti cilvēki – “Intuīcija kliedz, ka notiek kaut kas vēsturiski svarīgs, ko mēs pagaidām pat neapzināmies.” N. Harun (Н. Харун).
Uzdodam jautājumu Jurijam Vasiļjevičam (Юрий Васильевич Кретов):
“Zemes magnētiskais lauks apgriezās par 180 grādiem 6. janvārī, un pēc tam atgriezās vai palika apgriezies?”
Kretovs: “Palika apgriezies.” (uz 16.01.2020. datumu)
Par ko tas liecina?
Pirmām kārtām par to, ka ar to nāksies tikt skaidrībā.
Līdzīgi īslaicīgi magnetosfēras reversi jau ir bijuši. Piemēram, no 2012. g. 12. līdz 20. martam par 180 grādiem. Toreiz Astruss zinātniekiem Tihoplaviem (Тихоплав В.Ю. и Тихоплав Т.С.) teica, ka “to darām mēs, Vēji. Zemes magnetosfēra saspiežas, taču ir iekšējs, dziļi noturošs faktors. Saspiest līdz galam neļautu.”
Astruss: “Vēji – tas ir būtības jēdziens. Tā ir kustība nekustamajam. Tam, kas bija nekustīgs. Jūs to saucat par Radītāju. Vēji ir kosmosa celtnieki. Eksistē trīs vēju slāņi, un tur ir tas joks. (Piemērs: Saule. Vēl Jēzum ir sakars ar vējiem.)”
Pateicoties informācijai no fiziķes V. Mironovas (Валентина Миронова), kura izdarīja “OFICIĀLO PAZIŅOJUMU 12.01.2020., sastādītu, balstoties uz kosmisku artefaktu zinātniskiem novērojumiem[1]”, This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it., mēs uzzinājām, ka janvāra sākumā mūsu planēta Zeme saņēma kādu mērķa dotāciju gamma izšļakstījumu (laika plūsmu) veidā no galaktikas M87.
“2020. g. 7. JANVĀRĪ tika fiksēts, ka supermasīvs melnais caurums M87 Zemes virzienā izmetis spēcīgas strūklas (džetus). Astronomi, novērojuši to četrus gadus ar observatorijas Chandra palīdzību, konstatēja tieši uz Zemi vērstu izmetumu (džetu) – daļiņas ar enerģiju, kuras vērtība pārsniedza 1019 elektronvoltu. Šī enerģija ir TIK SPĒCĪGA, ka daļiņas pie mums atnāca BEZ novirzēm galaktiskajos magnētiskajos laukos, taisnā līnijā.
Runa ir par objektu M87 (eliptiskās galaktikas M87 centrā, Jaunavas zvaigznājā) ar masu, apmēram 6,5 miljardus reižu lielāku par Saules masu, 55 milj. gaismas gadu attālumā no Zemes.
No M87 kodola nāk milzu džets, kurš stiepjas apmēram piecus tūkstošus gaismas gadu tālu. Šī strūkla ietver vairākus sabiezējumus, kuru optiskais starojums ir stipri polarizēts. Starojuma krāsa ir gaišzila, starojuma spektrs līnijas nesatur. Spēcīgiem gamma izšļakstījumiem piemīt turpinājums garajos viļņos – tā sauktais pēcspīdums. Aiz sākotnējā gamma impulsa nemainīgi seko rentgena plūsma ar tipisku vairāku diennakšu ilgumu. Tā pāriet ultravioletā plūsmā, pēc tam redzamajā gaismā, infrasarkanajā starojumā un galu galā – radioviļņos, kuri tiek fiksēti nedēļām un mēnešiem ilgi.”
V. Mironova raksta: “Mēs uz laiku kļuvām par sīciņu TURPINĀJUMU šim kosmiskajam gigantam, kurš iekļāva mūs savā magnētiskajā laukā.” Turklāt apgriežot mūsu magnētisko lauku par 180 grādiem.
Pieņemsim, kas tas atkal ir Vēju roku darbs.
Mūs interesē, cik ilgu laiku aizņems šis reverss? (Nez kāpēc visu laiku skan dziesmas vārdi: “pie vecā atgriešanās vairs nav...” (“к старому возврата больше нет…”)
No dialoga ar Kretovu:
“- Tātad izmetums no galaktikas M87 džeta bija speciāli un precīzi vērsts uz Zemi, vai tā?
Kretovs: Jā, tā.
- Kas turklāt notika – saspiedās Zemes pašreizējais hronoapvalks vai izveidojās jauns?
Kretovs: Saspiedās.
- Un tagad laiks Zemes hronoapvalkā ienāks nevis no Saules, bet caur citu punktu, tas ir pareizi?
Kretovs: Es teiktu, ka šis izteikums ir patiess.
- Bet! Eksistē likums: “Laiks Zemes hronoapvalkā var ienākt no hronoapvalka augstāk pēc hierarhijas, nevis tiešā veidā no Esības. Un tajā punktā, kur tas iekļūst, rodas Saule.”
Piemēram, laiks Saules sistēmas hronoapvalkā ienāk no galaktikas Piena Ceļš hronoapvalka, bet Zemes hronoapvalkā no Saules sistēmas hronoapvalka.
Bet galaktika M87 vispār ir no cita zvaigznāja?
Kretovs: Var ieslēgties pieskaņošanas likums. Tas ir pieļaujams.
(“Absolūts ar uzmanību (Dieva gribu) to izsauc. Ja kaut kas ir traucēts līdz kādai pakāpei, tad lineāra sistēma var ieslēgt struktūru kā divus mijiedarbojošos elementus.” Korss)
- Tagad laiks pie mums ienāks no galaktikas M87?
Kretovs: Nē, pieskaņošanas moments – tā ir Zemes magnētiskā lauka apgriešanās.”
Mūs lamā par rakstu sarežģītību, bet... Notiekošajiem procesiem nav analogu, tie nekur nav aprakstīti, tāpēc atsaukties uz kaut ko “līdzīgu” ar vienu frāzi – neiespējami.
Zemiešiem ir lemts kaut kā tikt skaidrībā ar notiekošo, kaut vai vispārīgos vilcienos to sev izskaidrot, lai psihe nesašūpotos. Jo mums tagad nāksies tajā dzīvot. (Starp citu, miegs patiešām jau ir traucēts daudziem! Par to atsevišķa saruna.)
Astruss: “Laiks Saules sistēmā ienāk caur Sauli. Un ne tikai. Ja blakus sistēmai atrodas daudz sauļu, tad laika izliekumam var piemist pilnīgi unikālas īpašības, kuras jūs pat iedomāties nevarat. Vēl vairāk, jūs tās /saules/ pat neieraudzīsiet, novērojot no malas.”
Uz jautājumu “kā turklāt ienāktu laiks Saules sistēmā?”, Astruss izvairīgi atbildēja: “To varētu pārdzīvot, bet, pat pārdzīvojot to, jūs to nekad neizskaidrotu šajā asu struktūrā.”
Tātad mēs gada sākumā pārdzīvojām kādu kardinālu izmaiņu. Kādu?
Atgriezīsimies pie 2019. g. beigu notikumiem. Pie “Nibiru procesa”. (Sīkāk [2], [3].)
Toreiz mēs konstatējām, ka
“Notikusi dimensiju nomaiņa. Zeme kopā ar cilvēci (fiziskos ķermeņos) pārvēlās pāri tās Pārejas “vidum”, kuras pieminēšana jau bija apnikusi.” Protams, mūs pārveda. Iespējams, tas ir Vēju roku darbs. Mūsu nopelns ir tikai tajā, ka mēs fiziski izrādījāmies tam gatavi un “pārcelšanu” pārdzīvojām.
Daudzi pukojas: “Kāpēc ar mums nenāk uz kontaktu, neko neizskaidro?”
Kretovs: “Mums neko neizskaidro tāpēc, ka Viņi necer, ka var ar mums vienoties. Nezinu, kā mūsējie, bet amerikāņi pieprasīs viņiem samaksāt. Tāpēc ar zemiešiem neviens nerunās. Vienkārši izmainīs – un viss.”
Bet tagad, sākot no 2020. g. janvāra, Zemi ir pārslēguši uz laika plūsmām, kuras piegādā cita zvaigzne no mūsu, kā izrādījās, bināras Saules sistēmas.
Zinātnieki:
“Par to, ka Saules sistēmā atrodas divas Saules, paziņoja nevis kāds, bet visā pasaulē pazīstamais astronoms Pols Kokss (Paul Cox). Pirmoreiz viņš par to ierunājās jau 2016. gadā, komentāros sakarā ar Merkura gājienu uz Spīdekļa fona, taču toreiz viņa apgalvojumu kolēģi un citi zinātnieki uztvēra kā joku.
Bet, lūk, iestājās 2018. gads, un Pols Kokss turpina uzstājīgi atkārtot – Saules sistēmā atrodas otra zvaigzne. Vēl vairāk, viņš par to ir izteicis publisku paziņojumu: “Neviens pat nenojauš par otro Sauli mūsu planētu sistēmā, bet tā ir, tā jau ir šeit. Tādas kosmosa organizācijas kā NASA sen to zina, bet pastiprināti šo faktu slēpj no plašas sabiedrības. Taču tās vienmēr cilvēkiem saka nepatiesību...”
Viņam uzmanīgi piebalsoja daži astronomi, pieļaujot, ka zvaigzne eksistē paralēlā dimensijā, bet pie mums fiziskajā pasaulē tā tikai retumis izpaužas. (?)
“Zinātnieku grupa no Hārvarda un Bērkli universitātēm veica pētījumu, kura rezultāti rāda, ka visas zvaigznes dzimst, veidojot bināras sistēmas, un ka mūsu Saule nevar būt izņēmums no vispārējiem likumiem.
Nesen publicētos darbos eksperti atsaucas uz “plašām binārām sistēmām”, jo divas zvaigznes ir atdalītas vairāk par 500 astronomiskajām vienībām jeb UA, kur astronomiskā vienība – tas ir vidējais attālums starp Sauli un Zemi (83 miljoni jūdžu).
Eksperti paskaidro, ka plašs binārs mūsu Saules pavadonis būtu bijis 17 reižu tālāk no Saules nekā viņas pati tālākā planēta šodien, Neptūns.
Balstoties uz šo modeli, Saules dzimtā māsa visdrīzāk ir aizbēgusi un sajaukusies ar visām citām galaktikas Piena ceļš mūsu reģiona zvaigznēm, un viņa vairs nav redzama.
“- Vai var teikt, ka Saules sistēma sākotnēji bija bināra?
Kretovs: Var.
- Par otro Sauli NASA zina?
Kretovs: Jā.
- Vai šī Zvaigzne var būt “Planēta 9”, atrastā 2016. gadā?
Kretovs: Tas tā ir.”
“2016. g. masu informācijas līdzekļus pārlidoja sensacionāls jaunums: Saules sistēmas nomalē atrasta devītā planēta! Pirmā šo jaunumu nopublicēja Kalifornijas tehnoloģijas universitāte, kur strādā zinātnieki Konstantīns Batigins (Konstantin Batygin) un Maiks Brauns (Michael E. Brown).
Vēlāk to apstiprināja autoritatīvi zinātniski žurnāli Science un Nature.
Planēta atrasta, matemātiski analizējot perturbācijas, kuras piedzīvo daudz ledus ķermeņu no Koipera joslas – milzīga telpas apgabala aiz Plutona orbītas. Aprēķini parādīja, ka planēta riņķo ap Sauli Neptūna 20 orbītu attālumā, tās masa ir 10 reižu lielāka par Zemes masu.
Dēļ tāda attālinājuma no Saules planēta nav redzama un pilnu apriņķojumu ap Sauli veic 10-20 tūkstošos gadu.
Batigins un Brauns pieņem, ka Devītā planēta ir kodols dzimstošai gāzu planētai, kuru no savas sākotnējās orbītas izmeta Jupiters Saules sistēmas formēšanās laikā.
https://pikabu.ru/story/devyataya_planeta_otkryita_3941195
Daži zinātnieki pieņēma, ka “Planēta 9” – tas ir melnais caurums.
“- Galaktika M87 caur “Planētas 9” melno caurumu veica korekciju, saistot Zemes un “Planētas 9” magnētisko lauku, vai tā?
Kretovs: Tas tā ir.”
Astruss: “Galaktikas melnie caurumi ir savstarpēji saistīti. Tā ir visumu kaulu sistēma.”
Tāpēc galaktika M87 varēja orientēti iedarboties caur mūsu Saules sistēmas melno caurumu! Un vienīgais melnais caurums tajā, izskaitļots teorētiski, ir “Planēta 9”.
“Jau 1971. gadā Kembridžas Universitātes kosmologs un fiziķis teorētiķis Stīvens Hokings (Stephen William Hawking) pieņēma melnā cauruma eksistenci Saules centrā. (Astruss: “Pareizi pieņēma. Viņš izrādījās vistuvāk patiesībai.”) Patiešām, ja kodolreakcijas spēj nodrošināt tikai pusi Saules enerģijas, ko uzskatāmi fiksēja zinātnieki ar neitrīno teleskopa palīdzību, tātad nepieciešams piesaistīt citus enerģijas avotus.
Aprēķini parādīja, ka puse Saules enerģijas izdalās uz vielas krišanas melnajā caurumā rēķina. Tāds Saules modelis ar melno caurumu centrā dod to Saules neitrīno pūsmas vērtību, kāda tika reģistrēta neitrīno eksperimentos. Turpmāk šī ideja guva attīstību D. Kleitona (Donald D. Clayton), M. Ņūmena (Michael J. Newman), R. Talbota (Raymond J. Talbot) darbos.
Nedaudz vēlāk Sauli, kurai piemīt masa un impulsa moments, sāka aplūkot kā rotējošu Kerra (Roy Kerr) melno caurumu. Izrādījās, ka materiāli objekti, paātrinoties līdz gaismas ātrumam un krītot uz melno caurumu – Sauli –, pārvēršas enerģijā un rada, saskaņā ar Kerra risinājumu melnajiem caurumiem, mirdzošu lodi ar rādiusu 696 tūkstoši kilometru.
Un, lai no kuras puses astronomi neskatītos uz Sauli (no Zemes vai kosmosa stacijas), – no jebkura virziena un attāluma melnais caurums – Saule – ārēji izskatīsies kā mirdzoša lode.”
Astruss: “Melnie caurumi spēj taisīt izvērsumu. Izvērsumu iztaisījis melnais caurums tad arī ir laika bedre uz Saules. Saules centrā ir kodols. Kodolā – laika bedre. Tas ir neviendabīgums caur laiku. Šis laika punkts, kurš provocē bedri, ir katastrofiskāks nekā jebkurš process uz Saules. Tas var būt sakoncentrēts līdz pat izzušanai.”
Iznāk, ka ir pienācis laiks šim Saules laika punktam izzust? Un Saule pa pusei nodzisīs? Jau ir nodzisusi? (Ienāca prātā bērnu pasaka, kā “krokodils mūsu sauli aprija”!)
“- Tagad “Planēta 9” metīs laika plūsmas Zemes hronoapvalkā?
Kretovs: Tā ir.”
Tēlaini runājot, Saule ir pārstājusi piegādāt laiku uz mūsu planētu. Ja agrāk “saules vēja” galvenā plūsma uz Zemi nāca no Saules, tad tagad “vadības grožus” viņa ir deleģējusi kādai citai saulei, kaut arī ne pilnībā. Tikai daļēji, jo Saule pilda daudz funkciju bez laika piegādāšanas Saules sistēmā.
Astruss: “Saule ir saprātīga. Viņa rauš principā jebkuras domas. Bez noturēšanas viss attīstītos. Laiks piesātina ar enerģiju Saules sistēmu, informācija separējas (iekšējā laikā un ārējās daļās) un pēc tam atgriežas Esībā.”
“- Iznāk, ka, kaut Saule arī ir pārstājusi mums piegādāt laiku, taču caur viņu laiks atgriezīsies Esībā, vai tā?
Kretovs: Tā ir.”
Astruss; “Laiks tek te uz vienu pusi, te uz otru. Enerģijas zudumu Saules sistēmā nav. Enerģija vienkārši pāriet no vienas formas citā.
Mēs Kretovam pajautājām: “Vai otrā saule reiz dos arī GAISMU?”
Kretovs: “Nē.”
“Deivids Vilkoks (David Wilcock) tikko kā sniedzis īsu paziņojumu, kurā viņš atzīstas, ka tagad tic – mūsu Saules sistēma patiesībā ir dubultu zvaigžņu sistēma. Mūsu Saulei ir zvaigzne-kompanjons, kurš ir brūnais punduris. Tā savā veidā ir zvaigzne. Vai nu tā nekad nav dabūjusi nepieciešamo masu, lai iedegtu sintēzes kodolreakcijas un kļūtu par parastu zvaigzni mūsu izpratnē. Vai arī tā nogāja līdz tādam punktam, kad kodolreakcija izbeidzās. Brūnos pundurus ir sākts aprakstīt nesen, un parasti tos salīdzina ar Jupiteru, un zinātne pašlaik apspriež, vai vajadzētu ņemt vērā atšķirību starp pundurzvaigznēm un gāzes planētām.
Divām zvaigznēm, lai tās būtu dubultas sistēmas daļa, ir jāriņķo ap kopīgu smaguma centru – gravitācijas līdzsvara punktu starp tām. Redzams, tieši tāds scenārijs varētu izskaidrot dažas anomālijas mūsu Saules sistēmas ārējā daļā, kuras zinātniekiem vienmēr ir grūti bijis izskaidrot! Un, ja ir brūnais punduris, zvaigzne-kompanjons, mēs acīmredzot to neieraudzīsim, tāpēc ka tas nedeg.”
https://othereal.ru/korichnevyj-karlik-v-nashej-solnechnoj-sisteme-vse-taki-sushhestvuet/
Laiks parādīs, kas ir “Planēta 9”.
Bet pagaidām mums ir skaidrs, ka no vienas puses planētu apgaismo Saule, bet otru pusi “silda” “Planēta 9”.
Mazais leduslaikmets nav gaidāms! Būs silts gan dienā, gan naktī. Īpaši naktī. Kas jau arī notiek – paskatieties uz diennakts temperatūru grafiku.
Bet zinātnieki nekādi nevar vienoties:
Vieni kārtējo reizi brīdinājuši par mini leduslaikmeta tuvošanos (https://www.vestifinance.ru/articles/131246). Palasiet, tur nav ne vārda par otro sauli. Taču nāksies to ņemt vērā, vai mēs to gribam vai ne.
Otri brīdina: “Jaunajā 2020. gadā globālās sasilšanas tendence saglabāsies. Vidējā temperatūra droši vien atkal pacelsies vienu grādu augstāk par pirmindustriālo līmeni, secinājuši britu organizācijas Met Office eksperti.
Tā kā laika plūsma, kas nāk no “Planētas 9”, ir neviendabīga, tad arī laikapstākļi uz planētas ir nepareģojami. Nāksies klimatologiem šo faktu ņemt vērā.
Lai cik dīvaini nebūtu, bet ierīces, kas seko planētas magnētiskajam laukam un ir noskaņotas uz plūsmām no Saules, apstiprina mūsu teikto! 2. att. Tomskas kompleksā monitoriņa dati. http://sosrff.tsu.ru/?page_id=7
2. att. Ar spilgtām slejām izceltas saules vēja plūsmas no mūsu Saules, bet melnās joslas var netieši rādīt magnētiskā lauka apgriešanos, kam ierīces neseko. 3 dienu laikā – tās ir 12 stundas no Saules un 60 stundas no otrās saules!
Lai redzētu pilnu ainu, vajadzētu vēl uzstādīt ierīces, kuras pagrieztas par 180 grādiem.
Tātad.
Saules sistēmā ir divas Saules! Vai mēs to gribam vai ne, bet otrā saule ir sevi atklājusi, un nāksies ar to rēķināties. Un ne tikai paziņot par tās eksistenci, bet arī pagriezt ierīces uz viņas pusi, nevis izlikt bezpalīdzīgu atvainošanos, līdzīgu šai:
3. att. Atvainošanās no starptautiskas vietnes https://www.heartmath.org/gci/gcms/live-data/gcms-magnetometer/
Zinātniekiem vajadzētu līdz galam izstrādāt modeļus reaģēšanai uz “nesaules vēju”, jo
“Magnētiskās vētras ir parādība, kura var ietekmēt cilvēku ikdienas dzīvi visā pasaulē, kā arī atspoguļoties virszemes un kosmosa elektronikas darbībā.
NASA pēdējie pētījumi parādījuši, ka magnētiskās vētras formējas daudz tuvāk Zemei, nekā tika uzskatīts agrāk, – trīs-četru Zemes diametru attālumā.
Aparāts apstiprināja, ka piezemes pārsavienošanos stimulēja jonu un elektronu paātrināšanās, kas ir bīstami simtiem pavadoņu un kopīgā orbītā strādājošajiem astronomiem.”
https://hi-tech.mail.ru/news/magnitnye_buri_blizko/
Pateicamies jums par uzmanību!
Minēto rakstu saraksts:
[1] – "Starpplanētu magnētiskais lauks Zemes tuvumā spēji apgriezies par 180 grādiem”, https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_10012020.html[2]
[2] – "Nibiru – tā nav planēta, bet process. Pārejas procesa daļa”, https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_021219.html[3]
[3] – "Process “Nibiru” nodemonstrēja dimensiju nomaiņu”, https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_031219.html[4]
2020. g. 18. janvāris.
Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru/
Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).
Pievienots 19.01.2020
https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_18012020.html
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/dazadi/11-dazadi/2493-valentina-mironova-oficialais-pazinojums-12-01-2020 (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/n-terehova-un-s-bubliks/23-n-terehova-un-s-bubliks/2484-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-starpplanetu-magnetiskais-lauks-zemes-tuvuma-speji-apgriezies-par-180-gradiem (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/n-terehova-un-s-bubliks/23-n-terehova-un-s-bubliks/2447-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-nibiru-ta-nav-planeta-bet-process-parejas-procesa-dala (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/n-terehova-un-s-bubliks/23-n-terehova-un-s-bubliks/2454-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-process-nibiru-nodemonstreja-dimensiju-nomainu (Tulk. piezīme)