Нина Терехова и Сергей Бублик – Грядет "Идеальный шторм" космической бури. Бурные события апреля 2019 года

Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - Pienāks kosmiskās aukas “Ideālā vētra”. 2019. gada vētrainie notikumi

 

“Virszemes neitronu monitori un augstās kosmosa staru lodes reģistrē jaunu kosmisko staru palielināšanos. Oulu neitronu monitors Somijā, kurš mērījumus veic kopš 1964. gada, reģistrēja augstus līmeņus 2019. gada aprīlī, un kosmisko staru jauda turpina pieaugt.
Kas notiek? Atbilde: “Saules minimums”. Saules 11 gadus garā zemās fāzes laikā viņas magnētiskais lauks un saules vējš vājinās. Kosmiskajiem stariem ir vieglāk iekļūt Saules sistēmas iekšienē.

…Ir sagaidāma “spēcīga kosmisko staru vētra” (NOAA (Nacionālā okeānu un atmosfēras administrācija) un NASA)…”

http://earth-chronicles.ru/news/2019-04-25-127786

Kas neparasts tad tika fiksēts 2019. g. aprīlī?

Nedaudz no vēstures.

2016. gadā Lāzera-interferometriskā gravitācijas observatorija (LIGO) pirmoreiz apstiprināja, ka eksistē gravitācijas viļņi, divu melno caurumu sadursmes izraisīti.

“Pavisam LIGO un Virgo konstatēja 13 gravitācijas viļņu, no kuriem 12 bija radījusi melno caurumu saplūšana, bet vienu – neitronu zvaigžņu saplūšana.” http://earth-chronicles.ru/news/2019-04-27-127861

Bet 2019. gada aprīlī šī pati observatorija ļāva iegūt kārtējo “pirmo” dokumentālo apstiprinājumu citai kataklizmiskai parādībai. Šoreiz LIGO fiksēja, kā melnais caurums aprij neitronu zvaigzni, kas tad arī radīja gravitācijas viļņus.

“Diemžēl noteikt daudzmaz precīzāku šo gigantisko viļņu avota atrašanās vietu zinātnieki pagaidām nav spējuši, taču ir samazinājuši meklējumu rādiusu līdz trīs procentiem debesu. Pēc pētnieku domām – ja katastrofu pavadīja kāda vizuāla komponente, tad to agri vai vēlu konstatēs.” http://earth-chronicles.ru/news/2019-05-05-128109

Piezīmēsim, ka aprīlī ir konstatēti pieci (!) gravitācijas viļņi. Bet aprīļa beigās izdevās reģistrēt uzreiz divus.
25. aprīlis. Par viļņu avotu, pēc provizoriskiem datiem, kļuva divu neitronu zvaigžņu saplūšana.
26. aprīlis. Gravitācijas viļņi dzima neitronu zvaigznes un melnā cauruma sadursmes rezultātā.

Mēs jau esam pieraduši, ka gravitācijas viļņus rada vai nu melno caurumu, vai arī neitronu zvaigžņu sadursme. Bet, ka sadurtos neitronu zvaigzne un melnais caurums, – tas ir pirmoreiz.

 

Kamēr zinātnieki cenšas tikt skaidrībā (un viņi tiks skaidrībā, mēs bez jebkādas ironijas uzskatām), ņemam fotogrāfijas ar anomālām parādībām blakus Saulei tajā dienā un dodamies pie Kretova Jurija Vasiļjeviča (Кретов Юрий Васильевич).

Parādījām viņam foto (1. att.), neko nepaskaidrojot no tā, ko jūs izlasījāt raksta sākumā.

19 05 11 01

1. att. 2019.04.26. – anomālija blakus Saulei

Kretovs: “Ir tāds mehānisms, kad no melnā cauruma uz vienu pusi pārsūknējas enerģija, matērija… Visticamāk, šeit ir cits efekts – projicēšana, kaut kāda ķermeņa, gandrīz vai planētas, radīšana.

Tas var izcelties kā no melnā cauruma, tā arī no baltā. Otrādi.

Tā ir kaut kāda aizvietošana. Tā var klusītiņām pat aizstāt dažas planētas.”

 

Atgriezīsimies pie 2019. gada notikumiem.

Paziņojums 10. aprīlī.

“Divi dažādi pētnieki izmantoja savus teleskopus vairāku dienu garumā, lai konstatētu un pierādītu, ka mūsu Saules sistēmā ir otrā Saule, kura nav redzama ar neapbruņotu aci.

Pēc viņu domām, šis video pierāda, ka mūsu Saules sistēmā patiešām ir otrā Saule un nav nekādu šaubu, ka NASA un visas citas kosmosa organizācijas zina par šo otro Sauli.
Lai gan ir arī cita varbūtība, ka tā ir tā pati klīstošā planēta Nibiru jeb, kā vēl to mēdz saukt, Nemezīda.”

http://earth-chronicles.ru/news/2019-04-10-127262

- Tad kas gan tas ir?

19 05 11 02

2. att. Video 2019.04.10. – anomālija blakus Saulei. http://earth-chronicles.ru/news/2019-04-10-127262

Kretovs: “Bet tas vispār ir laika portāls… Tāpēc... Vai tas tā ir? Jā! Lido? Patiešām lido! Mūsu sistēmā kaut kas ienāk. Mums ir jāpaņem, kā reiz paņēma mūs. Kaut kas tāds, lūk, ir šeit.”

Paskaidrojam Kretovam, ka zinātnieki domā, ka enerģijas ienākšanas cēlonis ir melnā cauruma sadursme ar neitronu zvaigzni…

Kretovs: “Ar balto caurumu.”

- Tas ir, baltais caurums un melnais caurums arī var sadurties?

Kretovs: “Jā, var. Bet pēc kaut kādiem citiem likumiem tas tagad ir noticis. Tāpēc ka tā viņi var viens otru neitralizēt, bet kaut kādu cēloņu dēļ šeit nav tā, bet rodas kaut kāda parādība, saistīta ar to, ka pārsūknējas enerģija šurpu turpu vai arī otrādi, matērija šurpu turpu.”

Kretovs: “Mijiedarbība ar kaut ko Saules sistēmai līdzīgu, kur Saule dziest. It kā padotu vilkmi, un viss atkal iedegas.”

- Viņi dod mums vilkmi?

Kretovs: “Nē, nē. Otrādi, mēs. Process ir ļoti nevienkāršs. Notiek kaut kāda mijiedarbība ar kaut ko. Burtiski – notiek apmaiņa ar enerģijām. Pārdaudzums, kuru esam sakrājuši mēs, un pārdaudzums, kuru ir sakrājis kāds. Darbojas apmainība.

Piemēram (3. att.), šeit šķēlums ir balts, bet patiesībā kaut kāds melns objekts, pretēji, nāca iekšā. Kaut kāda aizstāšana noritēja.”

19 05 11 03

3. att. 2019.04.26., Kretovs: “Šķēlums ir balts, bet patiesībā kaut kāds melns objekts, pretēji, nāca iekšā.
Kaut kāda aizstāšana noritēja.”

19 05 11 04

4. att. 2019.04.26., Kretovs: “Bet tas ir spirāļu princips. Kad notiek aizstāšana, tad ir spirāles formula – kaut kāda struktūra un īpašības. Patiesībā šeit ir divas spirāles – pa kreisi un pa labi.”

- Mēs viņiem dodam vilkmi, bet viņi mums ko?

Kretovs: “Balto enerģiju. Tajā kaut kas ir, baltajā enerģijā…”

 

Pa to laiku procesi, kas fiksēti blakus mūsu Saulei, palielina tempu.

Piemēram, video “Anomālija kosmosā no 2019. g. 1. līdz 4. maijam. http://earth-chronicles.ru/news/2019-05-06-128123” jau fiksē vairākas reizes lielāku aktivitāti nekā aprīļa beigās! (Salīdzināsim 1. un 5. att..) Un, protams, ka ne bez nolūka tas viss ir organizēts Saules minimuma momentā, kad iedarbība uz planētu var būt visspēcīgākā…

19 05 11 05

5. att. Anomālija kosmosā no 2019. g. 1. līdz 4. maijam

19 05 11 06

6. att. Ļoti līdzinās “ķemmei”, kura dala enerģiju šurpu turpu

Tā kā baltās enerģijas plūsmas JAU tieši pašlaik ienāk uz mūsu planētas un TAS viss mijiedarbojas ar mums, planētas cilvēkiem, tad, iespējams, jums gribēsies uzzināt vairāk par to…

Tālāk informācija no Astrusa un Tihoplaviem par balto enerģiju. (“Tihoplavs V.J., Tihoplava T.S., Kretovs J.V. – “Astruss. Jaunā fizika” (“Тихоплав В.Ю.,Тихоплав Т.С.,Кретов Ю.В. Аструс. Новая физика. -Спб: ИГ «Весь», 2013[1]”))

“- Kas pēc būtības ir baltā enerģija?

Astruss: “Baltā enerģija ir visur iekļūstoša. Ja procesā piedalās sarkanā uguns, tad baltā matērija kļūs par balto enerģiju. Baltā enerģija ir pati dzīvotspējīgākā, tā ir gaisma. Priesteri mijiedarbojas ar balto enerģiju. Baltās enerģijas komponente ir Maija. Baltā enerģija ir katalizators.”

Katalizators – ķīmiska viela, kura paātrina reakciju, bet neietilpst reakcijas produktu sastāvā.

“Baltā enerģija nes informāciju par visu dzīvību, kura bija, ir un būs. Viņa piepilda visu! Tas, ko jūs saucat par jaunību, – tā ir baltās matērijas, baltās enerģijas kustība. Baltā enerģija, kura iet caur spirāli, – tas ir tas, ko jūs saucat par ontoģenēzi. Viņa nes informāciju par visu dzīvību, kura var būt, bija un būs.”

Ontoģenēze – organisma individuālā attīstīšanās no apaugļošanās līdz nāvei. (“Vikipēdija”)

“Baltā enerģija piemīt ne tikai dzīvajai pasaulei, bet nedzīvajai arī, tajā daļā, kur saskaras ar dzīvo. Saskarsme ar dzīvo var nest informativitāti par šī veida dzīvo substanci. Piemēram, akmeņi. Baltā enerģija caurauž visu caurcaurēm. Jauniem šī baltā enerģija sastāv no divām daļām, un starp tām ir spirāle. Veciem viņa sabirst daļās, bet, ja iemācās šīs daļas salikt, tad process var iet atpakaļ.”

- Kas tās ir par daļām, no kurām sastāv baltā enerģija jauniem?

Astruss: Tas ir tas, ko jūs saucat par apmaiņas procesiem.

- Visa informācija, kura nāk no augšas, ir ierakstīta DNS lauka formā?

Astruss: Nē, virslauka.

- Mēs pareizi sapratām: eksistē DNS vieliskā forma, kā kasete, eksistē informācija, tajā ierakstīta, – tā ir lauka forma, bet eksistē vēl virslauka forma?

Astruss: Jā, un vēl pārnesuma substance baltas krāsas gaismas, torsionu dabas gaismas veidā.

- Vai baltā enerģija ir lauka dzīvības formas ēteriskās torsionu plūsmas, kuras pētīja V. P. Kaznačejevs (В. П. Казначеев)?

Astruss: Ir.

- Daudzu eksperimentu, saistītu ar informācijas mijiedarbību, rezultātā Novosibirskas zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka “spinu torsionu plūsmas jeb informācijas lauka forma var mainīt ģenētiskā koda saturu, formēt programmas proteīnu-nukleīnskābju metabolisma īstenošanai, mainīt šūnu kultūru augšanu. Šīs plūsmas var ietekmēt dažādu makromolekulāru ģenētisku programmu īstenošanu, bremzēšanu vai aktivizāciju augu sēklās, cilvēka šūnu, olu un spermatozoīdu kodolos, nosakot apaugļošanās kosmisko efektu.”

Astruss: Tas viss ir tā. Tas ir izteikts precīzi.

Lauka informācijas plūsmas (baltā enerģija) cilvēku caurauž visu mūžu, burtiski no viņa aizmešanās. Informācijas potenciālā “rezerve” olšūnā (zigotā) ir tikai 1012 bitu. Bet informācijas rezerve genomā visas dzīves ciklam (piemēram, 80 gadiem), pēc akadēmiķa Kaznačejeva aprēķiniem, sastāda 4,8x1028 bitu. No kurienes rodas trūkstošā informācija? To nes lauka informācijas plūsmas – baltās enerģijas plūsmas.

Lauka kosmiskās plūsmas, kuras nes informāciju, pēc būtības ir dzīvas vielas sākotnējā forma, par kuru runāja krievu kosmisti.

 

Tādējādi baltā enerģija ir dzīvās vielas lauka forma! Tas ir spēks, kurš vada cilvēka un planētas evolūciju!

 

Dažreiz balto enerģiju sauc par kosmosa saprāta plūsmām jeb, kā dod priekšroku akadēmiķis Kaznačejevs, par kosmosa intelekta plūsmām.

Akadēmiķis Kaznačejevs apgalvo, ka cilvēka šūnu dzīves programma ietver vairākus stratēģiju variantus. Viņš raksta: “Mūsu šūnās pastāvīgi līdztekus heterotrofiskiem procesiem eksistē autotrofiski procesi – ķermeņa šūnas, neironi, pieņemot spina torsionu, ēteriskās un citas plūsmas, tās asimilē…”

Vieni organismi, izmantojot kosmiskās enerģijas un informācijas plūsmas, no neorganiskām vielām ar Saules enerģijas palīdzību sintezē dzīvei nepieciešamās organiskās vielas. Tādus organismus sauc par autotrofiem organismiem. Autotrofā pasaule – tā ir zaļo augu un autotrofo baktēriju pasaule, vētrainas veģetācijas pasaule.

Organismus, kuri barībai sāka izmantot organiskas vielas, sauc par heterotrofiem organismiem. Heterotrofu vidū ir zālēdāji, plēsoņas, jaukti tipi. Klasisks heterotrofs ir cilvēks, jo viņš savas dzīves nodrošināšanai izmanto gan augu, gan dzīvnieku barību. Turklāt viņš asimilē arī Saules kosmiskos starojumus.

“Mēs kļūsim autotrofi organismi un iemācīsimies sintezēt barības un dzīves nodrošināšanas elementus, neiznīcinot biosfēras zaļo masu, saldūdeni, atmosfēru un skābekļa saturu.”

 

Šis apbrīnojamais secinājums liecina, ka mūsu šūnas spēj asimilēt kosmosa apziņas (baltās enerģijas) plūsmas un izmantot tās vienīgi pareizajā virzienā, kurš ļaus saglabāt fiziskā ķermeņa un lauka informācijas formas simbiozi, kaut arī, iespējams, kādā jaunā, bet tomēr fiziskā līmenī.

Astruss: Pamatoti.

Baltā enerģija nelokalizējas cilvēka ķermeņa telpā, bet caurauž to pilnībā. Viņai ir divi poli pa vertikāli, un starp šiem poliem atrodas spirāle. Baltā enerģija pa spirāli virzās te uz augšu, te uz leju. Līdz ar vecumu šī baltā enerģija sairst daļās, un, ja viņu izdotos savākt kopā, tad procesi cilvēka organismā ietu atpakaļ. Cilvēks sāktu atgūt jaunību. Uz mūsu jautājumu: “Kā var savākt kopā baltās enerģijas gabaliņus?” – tika saņemta atbilde: “Vajadzīga griba. Tā var savākt visu, ko vēlies, pateicoties indivīda jeb personības organizējumam.”

Astruss: Baltajai enerģijai piemīt elektromagnētisks izstarojums. Daļēji viņa sevī ietver arī sistēmiskumu. Izmainot mijiedarbības frekvenci, viņa maina krāsu, uzsūcot vides plazmu, turklāt gaišzilā vai zilā krāsā. Viņa pie noteiktiem apstākļiem piedalās gravitācijas lauka radīšanā – kad telpas spirāles sāk vērpties vienā virzienā. Turklāt visas kopā uzreiz.”

 

Tātad mūs piesūcina ar jaunības enerģiju!

 

Vakar, tiekoties ar Kretovu, mēs papukojāmies par grūtībām “Projektā, izsekojot savu iekšējo telpu (IT)”. Ka mēs nespējam analizēt to, ko redzam…

Un viņš teica: “Bet nevajag analizēt. Vajag krāt to enerģētiskās informācijas kontinuumu. Tas pats sevi var izpaust kā īpašību krājošās dinamikas rezultātā. Jūs varat nonākt tajā pašā nākamajā telpā (otrajā) un tālāk, pēc to secības.”

- Tāda sajūta, ka mēs jau nonākam IT otrajā telpā, kuru jūs neesat aprakstījuši grāmatā (“Tihoplavs V.J., Tihoplava T.S., Kretovs J.V. Grāmata par DVĒSELI. Astruss. Pa tuksnesi ejošie” (“Тихоплав В.Ю.,Тихоплав Т.С.,Кретов Ю.В. Книга о ДУШЕ. Аструс. Идущие по пустыне. - . - Москва, «Э», 2017[2]”))

Kretovs: “Nonākat.”

Dalīsimies novērojumos, kas atzīmēti iekšējā telpā, kurai mēs sekojam jau kopš 2018. gada septembra “Projektā ar citiem”. Tās ir atskaites par tām dienām, kad tika fiksēts neparastais gravitācijas vilnis un mēs neko nezinājām par tā izpausmes īpašībām.

Pēc skaidrās pirmās iekšējās telpas ģeometrijas mēs atzīmējām kardinālas izmaiņas – telpa kļuva tumšāka, parādījās baltas matētas gaismas piltuves otrajā iekšējā telpā, kuras ir vērstas te no mums, te caurauž, burtiski caurdur mūs no augšas (savstarpēja apmaiņa?). Piltuvju krāsa mainās. Visi atzīmēja strūklas gaišzilā krāsā līdz pat violetai. Par plūsmu vibrāciju mainīšanos liecina jaunu neparastu krāsu parādīšanās mūsu iekšējā telpā. Skaidra dalīšanās labējā un kreisā rotācijā. Jauns ir tas, ka parādījās ieeja “caurulē”, kurā mūs pagaidām nelaiž…

No atskaitēm:

19.04.23.

Ņina. Noskaņošanās. Ir kā viss ir ikdienišķi, patumši. Gaisma izspiežas pa porcijām, kā baltas tabletes, parādoties izliekti – ko tādu agrāk neesmu redzējusi. Pajautāju, kurā IT mēs atrodamies. Pateica: “Otrajā IT, ne pirmajā. Pirmajai jūs jau pārlecat.”

Sergejs. Atkal piltuve uz leju no manis un līdz Zemes centram. Bet šoreiz nekas neatgriezās, un absolūts mierīguma stāvoklis.

Nataša. Redzu tumšu fonu, ķiršu krāsas izkārnījumus ar baltu iekšējo telpu – mirdzošu. Protams, tas nav zieds, bet tāda telpas ģeometrija…

Oļa. Šodien sēdēju tumsā. Violeti stari virmoja no kreisās puses uz labo. J.V. Kretovs atkal paņēma pie rokas veda pie tumšās virpuļotās caurules. Bet es nebiju viena, turēju pie rokas kādu, mēs bijām vairāki cilvēki, un mēs ķēdītē gājām pie caurules. Bet tajā neiegājām, apstājāmies pie ieejas.

Ira. Pēc noskaņošanās gaismas efekti. Rītausma līdz apžilbinājumam. Gaismas zaigošana. No zilas līdz ceriņkrāsai. Kaut kādā momentā iezīmējās tumša caurule, kā eja priekšā. Pēc tam atvērās panorāmas skats no torņa augšas. Un viss krāsās. Vēl priekšā liesma akmenī, vai kurtuvē. Vispār kaut kas deg ar spožu liesmu. Ļoti spilgti un skaisti. Apbrīnojami. Ja tam sakars ar IT, tad identificēt nespēju.

Gaļa. Man parādīja ļoti skaistu oranžu rietu bez Saules – vienkārši kā blāzmu priekšā. Pēc tam zaļš nepārredzams lauks. Ķermenī – nekā. Bet vakar bija smagums virsdegunē. Pēc tam ieraudzīju jaunu vīrieti, kurš runāja, runāja, runāja un turklāt novecoja…

19.04.29.

Ņina. Ieraudzīju spilgtu mirdzošu punktu pa kreisi, kurš kaut ko kontrolē vai sasaista.

Sergejs. Atkal konuss, kā virpulis galvvidū. Bet šodien sākumā lidoja kubi, piramīdiņas, lodes, bet pēc tam visu aplēja balti dzeltena gaisma. Es kaut kā vāji esmu sācis visus just…

Oļa. Uzreiz galvu izstiepa uz augšu, radās sajūta, ka virs galvas griežas disks (kā kontaktā ar Brāļiem!). Bet IT radās melns kvadrāts, apkārt tam parādījās uguns, pēc tam uguns sāka stipri griezties pulksteņa rādītāja virzienā, un kvadrāts pārvērtās aplī un pazuda, uguns to piepildīja. Atkal parādījās melns aplis, lielāks par pirmo, apkārt tam violeta gaisma, aiz tās zila, nākamā nedaudz gaišāka. Tas viss pulsēja (elpoja), mutuļojoša migla tecēja melnā caurumā. Žēl, ka pārtrauca, aina bija apburoša!

Nataša. Redzu divas pusītes: kreisā tumša, bet labējā – jaunā zaļumā, caur kuru spīd, laužas Saules stariņi, it kā es būtu milzīgi liela koka pavēnī… Vēl redzu kanālu-tuneli, caur kuru var nonākt turp un atpakaļ. Ak, tagad ir kļuvis ļoti karsti, izmetums no iekšienes.

Taņa S. Spiediens uz dzimumzīmīti, zaļi kāvi, un pulsējoša violeta lode maina krāsu uz purpuru, pēc tam uz dzeltenu, pēc tam lode izstiepjas acs formā. Iegāju IT, tur viss zeltains, bronzas krāsā, dzeltens un oranžs. Es savērpjos un pa spirāli ceļos augšup, it kā velk. Galvvidū parādījies izcilnis gredzena formā, parādījās pirms nedēļas, sāpēja un niezēja kā puns no sitiena, jūtu pēc taustes.

Darina. Noskaņojoties ieraudzīju milzīgu piramīdu. Tās virsotnē bija Jurijs Vasiļjevičs. Zemāk – Ņina ar Serjožu, bet pie pamatnes četros stūros – mēs grupiņās. Nāk gaisma, sākumā nespoža, pēc tam kļūst spoža. Palūdzu parādīt IT. Satumsa. “Ko? Atkal negaiss?” – “Nē…” Esmu milzīgā laukā. Augšā debesis gaišā salātu krāsā. Apakšā tumšs. Tumsa ir kaut kāda viskoza… Vēl asociācija ar miglu. Iet ir grūti… Bet es eju un eju… Atskatos: aiz manis spoža zelta gaisma un zelta kviešu lauks ar smagām vārpām… Tas nu ir kaut kas! Dzirdu: “Ir jāiet… tāpēc ka aiz jums ir gaisma!” Eju, eju, eju… Spēku nemaz nav. Kļūst grūti elpot. Saprotu, ka tagad var atpūsties. Un atpūtai izvēlos… mākoni! Guļu uz muguras un dziedu: “Zeme! Mīļotā Planēta! Zeme!!! Skaistule Zeme!!!” Dvēselē ir labi un mierīgi… Pateicos!

19.04.30.

Ņina. Ļoti biezi balti dzeltenas krāsas mākoņi ļoti aktīvi mutuļoja, skrūvējās iekšā pa visu ekrānu. Un elpa rādīja, ka es eju cauri telpām, vienu pēc otras. Ne ātri, bet neaizkavējoties. Četras – uz reizi, pēc tam, ar lielu aizturi, – piekto. Un pēkšņi priekšā no kreisās puses sāka nākt tirkīza krāsas stars uz labo pusi un atpakaļvirzienā. Kļuva priecīgi, un pēkšņi iemeta drebulī.

Oļa. Atkal izvilka uz augšu, elpa smaga, pēc tam tās gandrīz nav. Violeta gaisma apkārt. Viss nonācis kustībā pulksteņa rādītāja virzienā, bet violetā ir sairusi sarkanā pa labi un zilā pa kreisi, tās nekustējās.

Nataša. Redzu milzīgu koku: pa kreisi tumšs fons, bet pa labi gaišzils. Man ir kaut kāda vibrācija, kustēšanās mugurkaula kakla un krūšu rajonos, tieši aizmugurē. Ļoti harmonisks un patīkams stāvoklis, aizsargātības sajūta, it kā es būtu MĀJĀS.

Taņa S. Darbs ar galvu, spiediens un kustēšanās galvvidū, kaklu izstiepa un atbalstīja, lai nekustētos, pēc tam galvvidus notirpa un zem ādas durstīja, puni ap galvvidu niez un ir jutīgi, uz zaļa fona pulsē violeta lode, pa aploci ar dzeltenām bārkstīm. Ātri “pacēlos” uz savu IT, pavirpuļoju tur spirālītēs augšup, gribēju vēl augstāk un uz āru, pateica, ka nedrīkst. Lidoju pa apli, bet vairs nav interesanti, es visu varu, to jau nu es tiešām zinu, esam izgājuši. Šeit viss ir zeltaini oranžs un reālāks, sataustāms, grīda ir no bronzas ķieģelīšiem, koki un augi ir rudi, brūni, dzelteni, ābolīši ir aveņu krāsā, bet “baltajā zemē” (IT pirmā telpa) viss bija gaisīgs, viegls, perlamutra krāsā, un kā pūciņas lidoja baltas lodītes. Man pēc J.V. Kretova rekomendācijām galvā rotācija pa spirāli, un katrā acī spirālīte uz āru. Es arī nomodā vēlos griezties spirālē. Visiem pateicos.

Darina. Sākumā bija spoža gaisma, zaļgana. Pēc tam viss satumsa. Izveidojās milzīga pulksteņa rādītāja virzienā rotējoša piltuve zemē un sāka visu vilkt tur iekšā. Kā šausmu filmā. Es ar rokām aptvēru bērzu, bet man garām lidoja un pazuda šajā piltuvē mašīnas, cilvēki, koki utt. Nodomāju: “Milzīgus kokus izrauj ar saknēm, bet mans tievais bērziņš turas… Kāpēc?!” Pēc tam pati atbildēju: “Tāpēc ka viņš ir no manas iemīļotās noriņas no manas bērnības, no manas Spēka vietas.” Parādās Lācis un aizsedz mani ar savu ķermeni. “Kāpēc gan tas viss notiek? Kā to apturēt?’ – “Tāpēc ka cilvēki visam pieķeras… Viss un visi ir jāatlaiž…” Es sāku atlaist… Viss sāk nomierināties… Kļūst gaišāks. Zāle kļūst gaišzila, bet debesis – maigā salātu krāsā. Tad nu gan! Viss kājām gaisā! Taču aina ir apburoša…

19.05.06.

Ņina. Kompakta piltuve, pilnīgi balta, pa labi griezās pulksteņa rādītāja virzienā, it kā aicinot tajā ieiet. Un melns punkts ar acu kaktiņu redzams blakus tai. Kad pārvietoju skatienu uz punktu – tas pazuda. Pēc tam parādījās zelta piltuve centrā, griežas kopā ar pirmo – pulksteņa rādītāja virzienā. Un pēc tam violeta krāsa parādījās pa visu ekrānu, lēni sāka vērpties, pretēji pulksteņa rādītāja virzienam, izveidoju pinkainu lielu piltuvi pa kreisi. Un pēkšņi viss manī kļuva ļoti harmoniski, lieliski! Pateicos visiem.

Sergejs. Ielika staru manī cauri, kā adāmadatu izdūra cauri mugurkaulam. Tā arī sēdēju nesaliecies.

Oļa. Vakar naktī pamanīju īsu ugunīgu spirāļu sāpīgu kustību dažādās galvas daļās, kā ar urbīti urba. Domāju, varbūt tas ir saistīts ar spiedienu. Bet šodien izdevās sākt meditāciju, spoži uzliesmoja smaragda gaisma, vidū – melns aplis, viss viegli viļņojās. Un atkal galvas iekšienē sākās sāpīga urbšana ar spirālēm dažādos punktos.

Ira. Noskaņojos, savērpos, vienotība. Ķermenī klusums, krāsa neitrāla bālgana, te mazliet gaišzila, te nedaudz ar dzeltenīgumu. J.V. Kretovs melnā smokingā. Jūtos kā vilciņš, līdz galam neiegriezts – ass noliecas. Pēkšņi galvas labā puse no pieres uz pakausi sāk tirpt, tirpt. Vienlaikus krāsa rozā violeta ar tumšu punktu vidū. It kā tunelis. Nepaspēju saskatīt – telefons.

Nataša. Redzu divas asimetriskas parabolas, kā krustām astoņniekus. Vai arī Merkabu, apgrieztu otrādi. Aiz tās liels tumšs kalns. Galvā, galvaskausa pamatnes zonā, stipri pukst pulss. Viss skats ir pieliets ar spožu gaismu.

Ļuda. Noskaņojos kā parasti, acu priekšā spilgta balta gaisma, pēc tam parādījās zili atspīdumi.

Taņa S. Darbs ar galvu, kustēšanās zem galvaskausa, galva kļuva ļoti smaga, kā svara bumba, pat ķermenis noliecās uz priekšu, pa kreisi, uz pieres, pa matu līniju kaut ko ielika pa diagonāli līdz labajai ausij, tā arī sēdēju, visa smaga. Pamēģināju pacelties uz savu IT, pēc ieraduma uzlēcu augšup pa spirāli un nogāzos lejā, mana spirāle – tornado pārvērtusies resnā milzīgā kokā, apvītā ar liānām, un nekādi nevaru pacelties, nelaida. Uz gaiši zaļa fona pulsē violeta lode.

Darina. Noskaņojoties ieraudzīja jūs sēžam aplī, kura centrā bija Jurijs Vasiļjevičs. Pēc tam viņš lēni pacēlās augšup un nonāca piramīdas, par kuru pārvērtās aplis, virsotnē. Kad palūdzu parādīt IT, ieraudzīju tikai gaismu, kuras krāsu grūti aprakstīt. Kaut kur līdzinās ziemeļblāzmai, kāda bija mūsu ciematā… Izņemot gaismu, nekā nebija: ne tēlu, ne asociāciju, ne domu… Gaisma un tukšums… Apkampju visus cieši!

2019. gada 9. maijā

Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru/

Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).

P.S. Interesanti fakti par to, ka mūsu darbs norit visos plānos. Bet mēs pat nepamanām!

19 05 11 07

7. att. Ceļš uz Krasnaja Poļanu. L. Judinas (Л. Юдина) foto

Kretovs: “O! Negatīvu enerģiju ņem ārā, un nomaina ar pozitīvu.”

19 05 11 08

8. att. Kailasa kalns, 2019.01.06., nofotografējis vietējais iedzīvotājs Zohurs Udins (Зохур Уддин)

Kretovs: “Tīra šo pašu atmosfēru. Tā, kā tā?! Nu, tas vispār ir kaut kas!”

 

Pievienots 11.05.2019

https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub128_sub2_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub2_sub1_sub1_sub2_sub1_sub1.html

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. https://naturalworld.guru/kniga_astrus-novaya-fizika.htm (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.tihoplav.ru/book/book28.html (Tulk. piezīme)