Нина Терехова и Сергей Бублик – Сенсация! Нашу Солнечную систему открыли во Вселенную, можно сказать в Бытие!
Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - Sensācija! Mūsu Saules sistēma ir atvērta Visumam, var teikt, Esībai!
2018. g. decembris
Sāksim visu pēc kārtas.
Pirms gada, 2017. g. novembrī, astronomi Saules sistēmā konstatēja pirmo apstiprināto starpzvaigžņu izcelsmes objektu. Tam tika dots nosaukums Oumuamua (1I/2017 U1 – ‘Oumuamua).
1. att. Cigāra formas priekšmets 800 m garumā
Visas pasaules astronomi vērīgi vēroja “starpzvaigžņu viesi”.
Gadu vēlāk pētnieki apkopoja savu meklējumu formālos rezultātus.
“Oumuamua tika novērots periodā no 2017. g. 23. novembra līdz 5. decembrim frekvencēs no 1 līdz 10 GHz ar izšķirtspēju 100 kHz. ATA (Allen Telescope Array) teleskopiem neizdevās atrast neko, kas atgādinātu mākslīgas izcelsmes signālus.”
http://earth-chronicles.ru/news/2018-12-11-122990
Kas tas bija, tā arī palika neskaidrs.
Bet mūs pārsteidza informācija, ka Oumuamua bija izkrāsots.
Izkrāsots no dažādām pusēm četrās dažādās krāsās.
Ienāca prātā informācija no Astrusa. Dialogā ar Tihoplaviem (Тихоплави) viņš kādu reizi teica, ka jūs, zinātnieki, nepareizi nosakāt attālumus līdz planētām, zvaigznēm. Vitālijs Jurjevičs (Виталий Юрьевич Кретов) toreiz dusmīgi pajautāja – “un kā vajag?”. “Ar krāsu” – atbildēja Astruss.
Krāsa – tā ir sajūta, kura rodas redzes orgānā, kad uz to iedarbojas gaisma (tas ir, gaisma + redze = krāsa). Tāpēc krāsa kā tāda dabā neeksistē, jo tā ir produkts, kas rodas, prātā pārstrādājot informāciju, kura ienāk caur aci gaismas viļņa veidā.
Bet gaisma – tā ir elektromagnētiska viļņveidīga kustība. Redzamās gaismas viļņu garumi atrodas intervālā no 380 nm līdz 760 nm (nanometriem). Viļņi ar garumu, mazāku par 380 nm – tas ir ultravioletais starojums, bet ar garumu, lielāku par 760 nm – tā ir infrasarkanā gaisma.
Ar krāsu! Un uzreiz kļuva skaidrs, ka Oumuamua – tas vienkārši ir INSTRUMENTS, kurš nosūtīts uz mūsu Saules sistēmu, lai noteiktu precīzus attālumus starp planētām un Sauli.
Viņa kustība bija ļoti dīvaina – pietuvojās Saulei bīstami tuvu, riskējot tikt ievilktam ar saules gravitāciju, taču izvairījās un devās garām citām planētām tādā pašā manierē. Arī Zeme nebija izņēmums – speciālisti baidījās, ka viņš nokritīs uz Zemi, bet… nē.
Nekādi skaņu signāli viņam arī nebija jāraida – viņš raidīja KRĀSU signālu… Tiem, kas viņu nosūtīja veikt mērījumus!
Kādam nolūkam un Kam ievajadzējās Saules sistēmas planētu trajektoriju precīzus izmērus?
Atcerēsimies, ka 2018. g. jūlijā mūs gaidīja svarīgs planetārs notikums – planētu Saule, Zeme, Marss un Jupiters Lielā opozīcija.
Lūk, kāpēc ievajadzēkās precīzus mērījumus! Jo opozīciju momenti ļauj ļoti precīzi veikt kaut kādas manipulācijas uz planētas vai ar planētu. (Piemēram, paši precīzākie “apļi uz laukiem” ir radīti tieši tajās dienās, kad zīmējuma autoru zvaigznājs atradās opozīcijā ar planētu Zeme, ir noskaidrojis J. Babikovs (Ю. Бабиков).)
Tāpēc 2018. g. 27. jūlijā – planētu opozīcijas momentā – visdrīzāk tika precīzi noteiktas vajadzīgās Saules sistēmas planētu koordinātes. (Kādēļ tas bija vajadzīgs, sapratīsim zemāk.)
Ko pamanījām mēs.
Uzreiz sāka “peldēt” poli (aplis uz lauka Viltšīrā, Anglijā 18.07.29.). Tā ir atsevišķa tēma.
Atgriežamies pie mūsu planētām.
Negaidīti 2018. g. oktobrī nodārdēja sprādziens uz Mēness. Ne sprādziens, bet eksplozija!
2. att. 2018. g. 17. oktobris – sprādziens uz Mēness
Šķiet, ka jaunā orbītā ir nolikts arī Mēness!
Mēs pajautājām Kretovam: “Mēness ir atbīdīts no Zemes vai piebīdīts?”
Kretovs: “Tā ir pozitīva dinamika. Tā ir korekcija. Izdarīta divējādi. Viņš vairāk ir atbīdīts, taču piebīdīts turklāt.”
Šis sprādziens, šķiet, ir pielicis punktu planetārajām korekcijām.
Kaut kas ir beidzies, noticis, izmainījies.
Jo jau 2018. g. novembrī
“NASA paziņoja, ka “Voyager-2” ir izgājis aiz heliosfēras robežām 2018. g. 5. novembrī. Heliosfēra – tas ir apgabals, no kura saules vējš izspiež starpzvaigžņu gāzi. Tā robežas tiek pieņemtas par Saules sistēmas robežām.
3. att. Zemes heliosfēra
Par galveno argumentu ekspertiem kļuva ierīces PLS rādījumi. Tā mēra plazmas plūsmas, caur kuru lido aparāts, blīvumu, ātrumu un temperatūru. Aiz “Voyager-2” borta saules vēju negrozāmi ir nomainījusi starpzvaigžņu gāze.” https://www.vesti.ru/doc.html?id=3093548
Uz mūsu jautājumiem – tad kas gan ir noticis – vai ir atvērušās heliosfēras robežas? Ir iespējami divi varianti: vai nu šaurais “kakliņš”, kurš mūsu Saules sistēmu saista ar Visumu, ir kļuvis plašāks, vai arī mūsu Saules sistēmu ir atvēruši Visumam?
Kretovs pateica: “Jā. Atvēruši! Lai mijiedarbotos caur mums pašiem, ar mūsu palīdzību. Kas ir plūdi, salīdzinot ar to! Izmainīsimies tā, ka atjēgsimies jau izmainīti.”
Un drosmīgais mazais klejotājs “Voyager-2”, nosūtīts pirms 40 gadiem kosmosā, kuru ilgi nelaida cauri “neredzama siena”, svinīgi atzīmēja šo notikumu, izrāvies Visuma plašumos! Visdrīzāk zemieši iegaumēs šo datumu – 2018. g. 5. novembri.
Ir noticis grandiozs notikums visai planētai un arī visai Saules sistēmai!
Uzreiz tika pamanītas anomālas dīvainības uz Saules, sākot no 2018. g. 3. decembra.
4. att. Anomālija uz Saules 2018. g. 3. decembrī
5. att. Anomālija uz Saules 2018. g. 6. decembrī
Kretovs: “Procesi ir ĻOTI sarežģīti. Tas it kā ir saistīts ar pasaules izpausmes, ESĪBAS izpausmes procesu.”
Astruss saka, ka “Esība izpaužas prototelpā. Esībai ir apvalks, bet aiz tās dažādu sfēru kompleksi.” Tālāk viņš neko nepaskaidro, taču 4. un 5. att. mēs redzam “dažādu sfēru kompleksus”…
Pasaules zinātnieki patiešām ir konstatējuši, ka eksistē kāda plēve, ar kuru ir pārklāta lielākā daļa Visuma. Taču šīs substances fiziskās īpašības nav atklātas.
Astruss paskaidro: “Tā ir Visuma prototelpa, piesātināta ar ļoti svarīgu informāciju.” (Tihoplavs V.J., Tihoplava T.S., Kretovs J.V. Pa tuksnesi ejošie. Laiks (Тихоплав В.Ю, Тихоплав Т.С, Кретов Ю.В. Идущие по пустыне. Время[1]).)
Par kādu apvalku Astruss runā?
Iespējams, runa ir par telpu dimensiju apvalkiem, kuri tiek radīti ar sakrālās ģeometrijas palīdzību.
“Metatrona kubs iemieso pāriešanu no 2-dimensionālas telpas uz 3-dimensionālu, no trīsdimensionālas uz 4-dimensionālu un tā tālāk, arvien augstāk un augstāk… Tas nav vienkārši “dimensionāls kubs”. Tā iekšienē elastīgi ir “ielikti” gan oktaedrs, gan 12, gan… 20-dimensionāla forma… Tas ir Dievišķā plāna, Esības modeļa transcendentāls dizains.”
https://www.youtube.com/watch?v=xZVnSpCXPg8 – video: Metatrona kuba transformēšanās uz 3D.
Iznāk, ka Saules sistēmai ir novākts apvalks. Bāzes dimensijas 4D apvalks.
Tādā gadījumā mēs esam PĀRGĀJUŠI PIEKTAJĀ DIMENSIJĀ! Atlicis tikai to apzināties.
Ko par to var teikt?
Ir zināms, ka “ar cūkas ģīmi maiznieku rindā” (“со свиным рылом в калашный ряд”) nelaiž. Skan rupji, bet godīgi! Vai tiešām mēs vairs neesam bīstami VIŅIEM?
Kretovs: “Nē, neesam. Izmainīsimies tā, ka atjēgsimies tikai jau izmainīti. Izmainīsies visa mūsu domāšanas struktūra.”
Ienāca prātā frāze no mūžvecā strīda – “Esība nosaka apziņu, vai apziņa nosaka Esību?”
Vai tiešām cilvēku kopīgā apziņa JAU ir izmainījusies pietiekami, lai izmainītu Esību? Vai arī ir notikusi Esības plānveida nomaiņa, bet mums ir izmainījuši domāšanas struktūru, un tagad katrs var “ieslēgt” savu apziņu, lai kopsolī ietu ar kardināli izmainījušos Esību?
Jautājumi, atkal jautājumi…
Atgādināsim, ka mūsu Saules sistēmu ir pagriezuši par 30 grādiem attiecībā pret Polārzvaigzni, bet mūsu vietu ir ieņēmusi cita Sistēma (kā teica Astruss – “līdzīga jūsējai”).
2018. g. 13. decembrī
Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru/
Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).
Pievienots 15.12.2018
http://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub126.html
Pievienots 18.12.2018
http://sanatkumara.ru/stati-2018/nashu-solnechnuiu-sistemu-otkrili
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://e-puzzle.ru/page.php?al=alias6347 (Tulk. piezīme)