Нина Терехова и Сергей Бублик – Прошёл месяц после «великого противостояния» Марса. Ч.1. 27 августа 2018г

Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - Pagājis mēnesis pēc Marsa “lielās opozīcijas”. 1. d. 2018. g. 27. augusts

 

Uz planētas laukiem ir parādījušās jaunas piktogrammas. Atcerēsimies, ka planētu opozīcijas momenti (plus-mīnus 40 dienas) – tie ir paši labvēlīgākie momenti mijiedarbībai. Paši precīzākie iedarbības ziņā. Turpinām sekot iedarbības “pēdām”.

18 08 28

1. att. 2018.08.10., Viltšīra, Anglija

 

Kretovs (Кретов): “Mums ir tāds smadzeņu elements – apzarnis. Tā ir iedarbība uz viņu. Kā uz neitronu tīklu.”

 

Akadēmiķe Natālija Behtereva (Наталья Бехтерева) ir rakstījusi:
“Kuņģa un zarnu traktā veidojas daudz peptīdu, olbaltumvielu formu, kurām ir tiešs sakars ar galvas smadzeņu darbību. Kuņģa un zarnu slikta darbība izraisa depresiju, kas ir zināms visiem kuņģa un zarnu čūlas slimniekiem. Var būt, ka no iekšējiem orgāniem kuņģa un zarnu trakts ir visvairāk saistīts ar galvas smadzenēm. Alcheimera un Parkinsona slimības atbilst priekšstatiem par peptīdiem. Hipotēze, ka vēdera dobumā eksistē nevis atsevišķas nervu šūnas, bet neironu tīkli, ir uzmanīgi jāpārbauda.”

Kopš tiem laikiem jau ir konstatēts, ka mums ir otrās smadzenes!

“Kā raksta La Stampa (tulkojums vietnē Inopressa.ru 2005. g. augusts), profesors Mihaēls Geršons (Michael D. Gershon) uzskata – cilvēkam ir divas acis, divas rokas, divas kājas un divas smadzenes: vienas pulsē galvā, otras aktīvi darbojas vēderā. Pirmās smadzenes un Otrās smadzenes ir autonomas vienības, taču atrodas pastāvīgā kontaktā.
Pēc desmitgades šis amerikāņu zinātnieks apstiprina minējumu, ka kuņģa un zarnu trakta nervu sistēma – tas nav truls mezglu un audu sakopojums, kurš pilda centrālās nervu sistēmas komandas, kā saka vecā medicīnas doktrīna, bet unikāls tīkls, spējīgs realizēt sarežģītus procesus patstāvīgi.
Ievērības cienīgs ir tas, ka kuņģa un zarnu trakts turpina funkcionēt pat tad, kad nav saiknes ar galvas un muguras smadzenēm. Smadzenes “numur 2” patstāvīgi risina visus gremošanas aspektus visā kuņģa un zarnu trakta garumā – sākot no barības vada, līdz zarnām un taisnajai zarnai. Turklāt viņas izmanto tos pašus instrumentus, ko “cēlās” smadzenes: veselu tīmekli no neironu ķēdītēm, neironu raidītājiem un proteīniem.

Evolūcija liecina par savu vērīgumu: tā vietā, lai liktu galvai sīvi saspringt darbā ar miljoniem nervu šūnu, nodrošinot saikni ar attāliem organisma rajoniem, tā ir uzskatījusi par labāku pārnest vadību uz centru, kurš atrodas viņas kontrolējamās zonās.”

(Ļoti interesanti par to ir rakstīts šeit – https://macteriza.livejournal.com/7024.html)

 

Visas planētas zinātnieki ir radījuši smadzeņu Karti, uz kuras attēloti rajoni, kuros ienāk signāli no dažādām organisma sistēmām. Taču tur nav rajonu iekšējiem orgāniem, kuros ir daudz receptoru, kas pastāvīgi vāc informāciju – par temperatūru, skābuma pakāpi, ķīmiskajiem procesiem.

 

Tas ļoti ieinteresēja krievu zinātnieku ar pasaules vārdu, Krievijas Zinātņu akadēmijas Informācijas pārraides problēmu institūta zinātnisko darbinieku Ivanu Pigarjovu (Иван Пигарёв).

(Var palasīt šeit – https://econet.ru/articles/114385-ivan-pigaryov-vo-vremya-sna-mozg-otsenivaet-fizicheskoe-sostoyanie-tela-i-zanimaetsya-samolecheniem)

 

“Kurp šī informācija iet? – zinātnieku mocīja jautājums.

Un otrs jautājums: 1924. g. Hanss Bergers (Hans Berger) konstatēja smadzeņu elektrisku aktivitāti aizmigušiem cilvēkiem ar savas radītās ierīces (encefalogrammas) palīdzību. Tiek uzskatīts, ka smadzenes miegā apstrādā dienas laikā uzkrāto informāciju, risina emocionālas problēmas. Bet dzīvnieki taču arī guļ. Kādu informāciju miegā apstrādā viņu smadzenes? Un kādas tikumiskas problēmas naktīs risina pīles un kurmji?

 

Pigarjovs uz problēmu paskatījās plašāk, jo viņš, biologs, strādāja Informācijas pārraides problēmu institūtā.

Uz ideju uzvedināja tas, ka tad procesori sāka strādāt ātrāk un vienu procesoru sāka izmantot vairākiem lietotājiem, nevis tikai vienam, kā bija agrāk.

Tas palīdzēja izvirzīt hipotēzi par režīmu pārslēgšanos smadzeņu darbībā: NOMODS – MIEGS.

Daudzus gadus veiktie eksperimentālie pētījumi apstiprināja Pigarjova hipotēzi: miega laikā mūsu SMADZENES PĀRSLĒDZAS citā režīmā. Viņas sāk analizēt ziņojumus no iekšējiem orgāniem, vērtē ķermeņa iekšējo orgānu stāvokli un nodarbojas ar pašārstēšanu.

 

Problēma bija tāda, ka fizioloģija vienmēr bija pētījusi nomodu, bet ne miegu! Un smadzeņu Karte tika sastādīta nomoda režīmam.

 

Pigarjovs, analizējot 12-pirkstu zarnas darbību MIEGĀ, atrada neironus redzes garozā, kuri JAU bija selektīvi noskaņoti. Noskaidrojās, ka garoza miegā dara to pašu, ko nomoda laikā! Saņem noteiktas frekvences vilni un pilda iepriekš ieprogrammētu OPERĀCIJU darbību (līdzīgus izskaitļojumus, kurus viņa pildīja dienā). Un viss.

Un visdrīzāk garoza nezina, kas pašlaik ir – nomods vai miegs!

 

Garoza vienīgi apstrādā to, kas viņai ir atsūtīts ieejā, un sūta IZEJĀ (centrālajā nervu sistēmā (muguras smadzenēs) KUSTĪBAI vai APZIŅĀ). Un tās nav viņas rūpes, no kurienes signāls ir atnācis.

 

Aplūkosim nomoda REŽĪMU.

Kas tad tieši notiek kuņģa un zarnu traktā (KZT), kad mēs NEGUĻAM?

Mēs zinām, ka visā zarnu garumā sieniņās stiepjas nervu audi. Īpaši daudz to ir vēdera dobumā. Vēdera dobums apkļauj visus iekšējos orgānus, tajā skaitā zarnas, un nodrošina KZT darbību, kamēr mēs NEGUĻAM.

 

Kuņģa un zarnu trakta smadzenes. Neironu skaits viņās ir mazāks nekā galvas smadzeņu garozā, bet lielāks nekā muguras smadzenēs. Viņas nodrošina KZT darbību, kamēr mēs NEGUĻAM. Un zināmu laiku var darboties autonomi, izmantojot savu pašu datoru. Taču ne ilgi. Jo šim KZT datoram nav informācijas par citām mūsu organisma sistēmām. Viņš zina tikai to, kas notiek pašlaik.

 

Vēl vairāk – viņš nevar darīt integrējošus darbus.

Kad mums ir jānodod viela, kuru no zarnām iesūc asiņu gultne noteiktā ķermeņa vietā, lai realizētu imūnu atbildi vai barošanos utt., bez koordinējošām smadzenēm, kuras var zināt VISU par mūsu organismu, – šo uzdevumu atrisināt nav iespējams. Ir nepieciešams griezties pie galvas smadzenēm. Tas tad arī notiek MIEGA režīmā. (Kaut gan jau ir konstatēts smadzeņu garozas dažādu daļu lokāla miega režīms pa dienu ļoti īsus momentus. Tas ļauj viņām sazināties ar vēdera dobuma smadzenēm, lai integrējoši apstrādātu nepieciešamo informāciju un koordinētu visa organisma darbību kopumā. Kā saka, “turētu roku uz pulsa”.)

 

MIEGA režīms. Katru nakti mūsu organisms veic visu iekšējo orgānu skenēšanu un pirmām kārtām saved kārtībā to, kam visvairāk ir vajadzīga palīdzība. Tālāk, ja jūs joprojām guļat, norit otrā uzdevumu virkne, trešā.

Un atkal taču nozīme ir miega fāzei. Iekšējo orgānu galvenā mijiedarbība ar smadzeņu garozu notiek lēnā miega laikā. Bet, lūk, ātrā miega laikā smadzenes nodarbojas pašas ar sevi – jo viņas taču arī ir iekšējs orgāns, nevis tikai vadošais centrs.

 

Tātad ir atklāta garozas darbības pārslēgšanās struktūra MIEGA un NOMODA laikā!

 

Smadzenes pa dienu apkalpo ĀRĒJO pasauli, bet naktī notiek pilnīga pārslēgšanās, un viņas pāriet pie IEKŠĒJO orgānu apkalpošanas.

 

Mēs aprakstījām vispārējo ainu.

 

Uzmanīgi aplūkosim piktogrammu 1. att.

Mēs tajā redzam divus režīmus! Ārējās daļas (galvas smadzenes) un “pārslēdzēju” uz iekšējo apli, uz “otrajām smadzenēm”. Un tad Kretova prasme “redzēt” dimensiju slāņus, redzēt plašāk – sāk zaigot fantastiskā atklāsmju attēlā…

Un mēs jau kuru reizi pateicamies liktenim par tikšanos ar šo unikālo cilvēku!

 

Garoza ir šausmīgi sarežģīta, taču viņā nav zonu vispārēju sajūtu vākšanai (ir atdalītas redzes, dzirdes utt. zonas)!

Tikai relatīvi nesen tika konstatēta anatomiska zona, kura vāc informāciju no visām garozas zonām vienā vietā analīzei.

Anatomiski – tie ir bazālie gangliji. Viņi ir aktivizēti nomoda laikā, uzvedības reakciju un domāšanas procesu laikā. Saņem signālus no VISĀM abu pusložu garozas zonām analīzei. Un pilda šo asociatīvo funkciju.

 

Ir jāatzīmē, ka pēdējā laikā zinātnieki ir sākuši “atrast” jaunus orgānus (piemēram, apzarni) un pat mikroorgānus! http://earth-chronicles.ru/news/2018-08-26-119118

 

Bet apzarnis, kurš ir tieši saistīts ar vēdera dobumu, jau ir iekļauts medicīnas atlantā.

 

Lūk, ko raksta par apzarni (http://fb.ru/post/science/2017/3/11/9513)

“Agrāk šis orgāns tika uzlūkots kā vairākas atsevišķas struktūras, un tikai nesen tika pierādīts, ka visas šīs struktūras pārstāv vienotu orgānu. Četrus gadus ilgu pētījumu, kura gaitā tad arī tika pierādīta apzarņa eksistence, vadīja Kalvins Kofijs (Calvin Coffey), ķirurģijas profesors Limerikas universitātē. “Pētījuma rezultātos, kuri tika pakļauti citu zinātnieku ekspertu vērtējumiem un apstrādāti vissīkākajās detaļās, mēs paziņojam, ka cilvēka ķermenī ir orgāns, kurš līdz šodienai par tādu atzīts netika,” – paziņoja profesors Kofijs.

“Anatomiskais apraksts, kurš tika radīts vairāk nekā pirms simts gadiem, nav pareizs no anatomijas skatpunkta. Šis orgāns nav fragmentēts. Tā ir viena nepārtraukta struktūra,” – viņš turpināja. Kas tā tāda ir? Kā šis orgāns izskatās? Tas ir dubults apzarņa liekums, odere, kura cilvēka kuņģa un zarnu traktu piestiprina pie vēdera sieniņas.

Uz pašreizējo brīdi detaļās nav zināms, ko tieši apzarnis dara. Pētījuma rezultātos ir teikts sekojošais: “Pagaidām nav skaidrs, vai apzarnis pieder zarnu, limfvadu, endokrīnajai, sirds un asinsvadu vai imūnsistēmai, jo viņš spēlē svarīgu lomu katrā no šīm sistēmām.”

Ļausim sev pievērst uzmanību vārdam VIENOTS /orgāns/. Visdrīzāk pirms 100 gadiem viņš nebija vienots. Un šī transformācija notika tikai pašreizējā laikā!

 

Atgriezīsimies pie 1. att. piktogrammas.

Ir jāsaprot, ka tieši pašlaik norit iedarbība uz “otrajām smadzenēm”, viņu autonomās darbības režīmā (nomodā).

Bet, lai notiktu šim laikam nepieciešamās evolucionārās ķermeņa izmaiņas, nepieciešams dziļš miegs.

 

Tieši miega laikā norit ķermeņa transformācija, viņa ārstēšana.

Lieta tāda, ka iemiegot cilvēka acis pagriežas ar zīlītēm uz augšu, zem pieres. Tad acu optiskā ass savietojas ar vitonu kontūru galvenās antenas – galvas smadzeņu – optisko asi, un zīlītes uz galvas smadzeņu garozu skatās it kā no iekšienes.

Nakts garumā mēs piedzīvojam no četriem līdz sešiem 90 minūšu miega cikliem. Sapņi atnāk ātro fāžu laikā – tā sauc stāvokli, kad smadzenes ir ļoti aktīvas, taču neuztver stimulus no ārienes un nesūta signālus muskuļiem. Šādā stāvoklī lielāko diennakts daļu atrodas bērns mātes dzemdē dzīves pirmajās nedēļās. Tādējādi miegs spēlē svarīgu lomu, formējot centrālo nervu sistēmu (CNS).

Kādēļ pašlaik miegs nepeciešams pieaugušam cilvēkam?

Formējas jauna CNS, vienas organisma sistēmas tiek aizstātas ar citām, tiek konstatēti jauni orgāni…

 

Paskatieties Pigarjova lekciju. “Miegs nav laika tērēšana, bet zāles.” Lekcija ir gara, bet ir vērts iztērēt laiku noklausīties to, tāpēc ka tā atklāj noslēpumus cīņā ar stresu. https://econet.ru/articles/114385-ivan-pigaryov-vo-vremya-sna-mozg-otsenivaet-fizicheskoe-sostoyanie-tela-i-zanimaetsya-samolecheniem

 

2018. g. 27. augustā.

 

Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru/

Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).

 

Pievienots 28.08.2018

http://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub110.html

Pievienots 01.09.2018

http://sanatkumara.ru/stati-2018/prosh-l-mesyats--ch-1

Tulkoja Jānis Oppe