Нина Терехова и Сергей Бублик - Создание человека

Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - Cilvēka radīšana

Cilvēka radīšana: kurš, kad, kur un kā radīja Zemes cilvēku

Interesanta informācija pēc J.A. Babikova grāmatas „Pasaules uzskats jeb Prometeja Atgriešanās[1]” materiāliem

17 04 13 01

17 04 13 02

 

Svētie raksti saka, ka cilvēks ir radīts “no zemes pīšļiem”.

Cilvēka fiziskais ķermenis sastāv tikai no zemes elementiem, atomiem un molekulām, un cilvēka ķermenis ir materiāls objekts – planētas biosfēras atvasinājums, cilvēks ir organiski saistīts un adaptēts planētas, uz kuras dzīvo, apstākļiem.

Viņu radot, tika izmantota visa zemes radīšanas iepriekšējo miljardu gadu pieredze, viss gigantiskais planētas biosfēras, ieskaitot visus mikrobus un baktērijas, datu arhīvs: cilvēks ir pēdējais, augstākais Zemes biosfēras posms.

 

Baktērijas mūsos dzīvo vajadzīgo mikroelementu sintēzei, lai nebūtu jārada orgāns to ražošanai.

Bet ir arī orgāni (žults un insulīns ir vajadzīgi pastāvīgi un daudz).

Cilvēka organisma un mikrofloras objektu simbiozes jautājumi ir ļoti svarīgi, atšķirībā no dzīvniekiem, kuri bieži aizņem teritoriāli ierobežotus mitināšanās areālus, cilvēkam bija jāiemitinās visos kontinentos, atšķirīgos vietējās biosfēras apstākļu ziņā. Un šeit universāls risinājums pagaidām nav atrasts – lūk, kāpēc uz Zemes eksistē atšķirīgas rases, kurām ir iegūtas atšķirības tieši pēc biotopa apstākļiem.

Piemēram, Ekvatoriālajā Āfrikā, kur ir daudz lidojošu kukaiņu asinssūcēju, vietējo iedzīvotāju organisms spēj izstrādāt aizsargājošu repelentu, kurš izdalās caur ādu un atbaida kukaiņus.

 

Primāta – cilvēka prototipa – mātītei tika veikta nākamā cilvēka vitonu matricas (Vitonu matrica sk. http://mydocx.ru/9-73491.html) staru implantācija uz nobriedušu olšūnu. Tā viņa arī kļuva par pirmā cilvēka māti. Tas ir ļoti svarīgi: pirmais cilvēks piedzima tieši zemes būtnei.

 

Bet ar to vēl ir par maz. Lieta tāda, ka cilvēka vitonu matricai gandrīz nav uzvedības failu kā dzīvnieku vitonu matricai, jo cilvēkam kā saprātīgai būtnei uzvedība ir jānosaka saprātam un audzināšanai, tas ir, iegūtajām iemaņām. Tas nozīmē, ka vīriešu un sieviešu dzimuma mazuļus bija nepieciešams nesaprātīgajiem fiziskajiem vecākiem atņemt, izbarot, audzināt viņus, iemācīt nepieciešamo minimumu iemaņu un zināšanu pastāvīgai dzīvei.

Piemēru, kuros līdzīgi kā Maugli ir audzinājuši dzīvnieki, ir daudz. Šie “cilvēki-maugļi” nevar runāt, pārvietojas kā uz četrām kājām utt. Cilvēku notverti, viņi nekad pēc tam nevar pilnībā adaptēties cilvēku sabiedrībā.

 

Iedomājieties, ka savvaļas dabas apstākļos tropu mežā ir parādījies maziņš jaundzimušais. Jebkuri tēvs un māte momentāni sapratīs šausmīgo situāciju: bērns ir nolemts. Vai gan var radītājs-Dievs to pieļaut? Viņš pirmais parādīja nākamajai cilvēcei piemēru saudzīgās rūpēs par saviem pēcnācējiem. Viņš pirmais turēja mazus bērnus pie rociņas, kad tie spēra pirmos soļus, viņš pirmais mācīja viņiem runāt un skaidroja, ko kā vajag darīt. Viņš ir bērnu Pirmais Skolotājs uz planētas Zeme. Viņš pirmais svētīja jaunu mīlnieku laulību un mācīja viņiem rūpēties par saviem pēcnācējiem...

 

Un Dievs fiziskajā plānā to nodrošināja ar savu palīgu ar Zemi savietojamā fiziskā ietērpā (biosfēra uz teroīda Nr. 157 pamata) ekspedīcijas palīdzību, ar nepieciešamajiem resursiem, lai ilgstoši atrastos uz planētas, ar humanitāru, transporta, iekārtu nodrošinājumu cilvēka vitonu matricas sintēzes un implantācijas pētniecības darbiem. Šai ekspedīcijai tika izmantotas Dievam pakļautās mūsu telpas saprātīgas ārpuszemes civilizācijas iespējas.

Citas planētas saprātīgu cilvēku fiziska klātbūtne bija nepieciešama, pirmkārt, lai fiziski iedarbotos uz materiāliem zemes objektiem, otrkārt, lai reāli kontaktētos ar jaundzimušajiem mazuļiem (cilvēkiem), apmācītu un audzinātu viņus.

 

Aut. – Par to skaidri tiek runāts „Mozus grāmatās”, jo atšķirībā no pirmajām radīšanas dienām, kad „Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem”, radot cilvēku, Dievs nepastarpināti, kā fizisks objekts, reāla būtne, pieveda pie cilvēka dzīvniekus, mācīja zemkopību: „Un Dievs Tas Kungs ņēma cilvēku un ielika viņu Ēdenes dārzā, lai viņš to koptu un sargātu.” („1. Mozus grāmata”, 2:15)

 

Dievs kontrolē cilvēku.

„Mozus grāmatas” apstiprina, ka Dievs nebija viens: „Un Dievs Tas Kungs sacīja: "Redzi, cilvēks ir kļuvis kā kāds no mums”” („1. Mozus grāmata”, 3:22), turklāt apstiprinās fakts par Dieva līdzgaitnieku ilgstošu atrašanos cilvēkam identisku saprātīgu būtņu veidā. Ir pilnīgi dabiski, ka Dieva līdzgaitnieki cilvēku populācijas attīstības etapus kontrolēja sākumā pastāvīgi, bet pēc tam periodiski: Dieva palīgi arī ir cilvēki, un viņiem ir nepieciešama nomaiņa un atpūta. Kontroles funkciju ilgums prasīja vairāku ekspedīciju klātbūtni, tās viena otru nomainīja.

 

„Mozus grāmatas” stāsta par vietu, kur strādāja (iespējams pirmā) Radītāja ekspedīcija. „Un Dievs Tas Kungs dēstīja dārzu Ēdenē, austrumos, tur Viņš ielika cilvēku, ko bija veidojis. Un Dievs Tas Kungs lika izaugt no zemes ikvienam kokam, kuru bija patīkami uzlūkot un kas bija labs, lai no tā ēstu, bet dārza vidū dzīvības kokam un laba un ļauna atzīšanas kokam. Un upe iztecēja no Ēdenes apūdeņot dārzu; un no turienes tā dalījās četrās galvenās straumēs: vienas vārds ir Pišona, tā plūst apkārt visai Havilas zemei, kur ir zelts. Un šīs zemes zelts ir labs. Tur ir arī aromātiski sveķi un onikss. Otras upes vārds ir Gihona, tā plūst apkārt visai Kuša zemei. Bet trešās upes vārds ir Hidekela, tā plūst austrumos no Asuras. Ceturtās upes vārds ir Eifrata…” („1. Mozus grāmata”, 2: 8-14)

Augstā Dievišķā būtība: „Tie nav Tuvie Austrumi, nosaukumi ir norādīti nepareizi: runa ir par rajonu blakus Siāmas līča piekrastei, tur, kur pašlaik atrodas Taizemes valsts. Upe, no kuras iztek četras upes, tā ir Menam-Čao-Phraya upe un tās delta Siāmas līča piekrastes rajonā. Šeit tā bija agrāk, kad okeāna līmenis bija ievērojami zemāks Ziemeļu ledāju cepures ledu dēļ.

17 04 13 03

1. att. Taizemes pie Siāmas līča karte – Zemes pirmā cilvēka radīšanas vieta

 

No mūsu ceļojumu vēstures. Pirms 4 gadiem mēs bijām Sīemripā, Kambodžā. Tur milzīgs tempļu komplekss stāv uz trijiem (!) ļoti seniem fundamentiem. Vietējais gids, ar kuru mēs sadraudzējāmies, visu laiku sūkstījās, ka viņa valsts vēsturē ir balti plankumi daudzu gadsimtu garumā. Tagad gan mēs varētu viņam vismaz kaut ko pastāstīt.

17 04 13 04

2. att. Tempļu komplekss Ankorvats Sīemripā stāv uz 3 ļoti seniem fundamentiem

 

Rajona ģeoloģiskā struktūra liecina par kontinentu plātnes iespējamu senu lūzumu esamību. Kā likums, tādi lūzumi ir bagāti ar retzemju elementiem un ar nelieka daudzuma teroīdu[2] raksturīgu esamību kalnu iežos. Bet fluorīdiem ir retzemju elementu un urāna piejaukumi – tādejādi, lai nodrošinātu darbus cilvēka vitonu matricas un fiziskā ķermeņa sintēzē, pie rokas bija gandrīz visa Mendeļejeva elementu tabula (īpaši svarīga ir kadmija esamība) un apvidus paaugstināts radiācijas fons, kurš raksturīgs urāna rūdu vai to piejaukumu iegulām.

 

„Aktīvo elementu jonizējošā starojuma enerģija nepieciešama ribonukleīnskābju sintēzei kā līdzeklis mutāciju iespējas nodrošināšanai – mēs varētu ģenerēt jebkura spektra starojumu, taču ir svarīgi, lai būtu tieši tas spektrs, kurš raksturīgs zemes garozas izotopu rindai,” – uzsvēra Augstā dievišķā būtība.

 

Nav nejaušība, ka „Mozus grāmatās” ir pieminēti bdolahs[3] un akmens onikss: tie bija vajadzīgi cilvēka radīšanai. Bdolahs (kalnu sveķi jeb ozokerīts), bet onikss nav nekas cits kā ahāta josliņu-slānīšu paveids; ahātam ir mikrošķiedru uzbūve, kura rodas, atdziestot kalnu iežu sakusumam pie teroīdu katalītiskas iedarbības.

Konkrētā apvidus iežu saturā pat neliels elementa Nr. 157 (Kelvinuma) daudzums ir noteicošais dzīvas matērijas sintēzē, tas ir, runa ir tieši par zemes „dzīvības koku”.

No otras puses, Zemes „dzīvības koks” var būt arī aparatūra, kura satur visu informāciju par planētas biosfēru, un, tā kā Dievs un Viņa līdzgaitnieki ir speciālisti bioloģisku struktūru radīšanā, šī aparatūra patiešām var būt radīta koka no mūžīgās matērijas veidā.

 

Pirms 2 milj. 171 tūkstoša gadu Dievs pieņēma lēmumu sākt noslēdzošo etapu darbā ar Zemes biosfēru – radīt cilvēku.

Zinātnieki. “DABAS KODOLREAKTORS NO PĒRTIĶA IZTAISĪJA CILVĒKU” “2001. gadā Āfrikas pustuksnesī, kurš ietilpst Sahela (Sahel) apgabalā, Čadas Republikā, tika atrasts hominīda galvaskauss, kurš sevī savienoja gan “senus”, gan “attīstītus” vaibstus. Par sensāciju kļuva galvaskausa vecums, kuru noteica arheologu komanda profesora Mišela Brunē (Michel Brunet) vadībā. Tā vecums izrādījās 7 milj. gadu. Pēc mūsdienu priekšstatiem cilvēki un šimpanzes ir cēlušies no viena senča, bet atdalījušies apmēram pirms 5 milj. gadu. Bet atrastais hominīds, iznāk, ir kļuvis par “cilvēku” 2 milj. gadu agrāk – būtībā tas nozīmē apvērsumu paleoantropoloģijā.

Atradumam ir vēl viens svarīgs aspekts – netālu no Čadas atrodas Āfrikas Lielā rifta ieleja, kuru pašlaik uzskata par cilvēces šūpuli.

Bet vēl tuvāk atrodas slavenais dabas kodolreaktors Gabonā, kura starojums senatnē varēja izraisīt mutācijas, kuras no pērtiķa iztaisīja cilvēku, nevis izdaudzinātais darbs, kuram pērtiķi nododas arī tagad, taču necik gudrāki nekļūst.

Šis reaktors radās un “darbojās” pirms miljoniem gadu dabiskā veidā dēļ urāna radioaktīva izotopa augstas koncentrācijas Gabonas rūdā, kur to tad arī identificēja franču zinātnieki. Starp citu, eksistē ne mazums mūsdienu darbu, kuros parādīta mazu un supermazu radiācijas devu pozitīva iedarbība uz cilvēka organismu.” http://www.shapovalov.org/news/2008-09-09-11

Tā kā pilnīgi var būt, ka cilvēka radīšana notika dažādās planētas vietās, dažādā laikā. Un mūsu radītāji, Dieva palīgi, arī varēja izskatīties dažādi…

17 04 13 05  17 04 13 06

3. att. Skulptūras, kuras mēs redzējām Sīemripā

Bez tās ekspedīcijas, kas bija Taizemes rajonā, J. Babikinam ir apraksts par ekspedīciju no planētas Uleu Prometeja zvaigžņu sistēmā, kura daudzējādā ziņā atgādina Saules sistēmu (38. nod. Aizmirstībā aizgājusī ekspedīcija).

Šī ekspedīcija bāzējās tuvajos Austrumos pirms 6535 gadiem (4536. gads p.m.ē. – aut.) Arābijas pussalā, pie Tabukas (Tabuk). Tā bija jau Piektā Prometeja sistēmas ekspedīcija…

17 04 13 07

4. att. Kuģa “Debesu Sargs” nosēšanās vieta Arābijā, kur kuģis stāvēja 157 gadus

 

Apbrīnojami interesanti ir lasīt J. Babikova grāmatu un salīdzināt ar savām paša zināšanām par mītiskajiem varoņiem! Šie varoņi kļūst mums tuvi un saprotami.

Semjasa (Семяса) Prometejs, kurš vadīja piekto ekspedīciju, saka: “Sengrieķu mītu varoņu un “dievu” vārdi man ir labi pazīstami – tie bija manas ekipāžas vienkāršu mirstīgo vārdi. Zevs bija dzinēja iekārtas grupas komandieris, bet Hēra un Hērakls, viņa sieva un dēls, bija vienkārši ekipāžas locekļi; Poseidons komandēja atsāļošanas iekārtu, bet, piemēram, Protejs, Hēfaists, Nīke un Atēna Pallāda bija vienkārši ekipāžas locekļi…

…Mēs esam tādi paši kā jūs: mans garums, piemēram, ir 2 metri 10 centimetri, melni mati, acis debesu krāsā. Atšķirības mums ir uz ķermeņa pilnīgākas attīstītības pusi, un tikai. Jūs tikāt radīti pēc mūsu ģenētiskās matricas, tikai tā tika piemērota zemes apstākļiem. Tas arī ir cēlonis tam, ka Dievs nolēma sūtīt ekspedīciju uz Zemi tieši no Uleu. Zeme bija Uleu jaunākā māsa: planētu līdzīgi parametri pēc diametra, gravitācijas, orbītas – uz Zemes agrāk gads arī bija 538 dienas – gandrīz tāds pats kā pie mums. Praktiski vienāda biosfēra.

Mēs esam ļoti līdzīgi, bet ir atšķirības vitonu matricas laika failu regulējumā – Uleu un Zemes apstākļi ir atšķirīgi. Mūsu sieviešu grūtniecība ilgst 317 mūsu dienas (jeb 412 zemes). Zēnu dzimumbriedums iestājas 19 zemes gados, bet precēties ir pieņemts tikai 50 zemes gados, vidējais dzīves ilgums – 420 gadi.”

 

Nesen mums iekrita acīs vēstījums par līdzīgu ekspedīciju no Lielās Lācenes sistēmas, kurai ir bijis sakars ar Hiperboreju.

“Kuzbasa novadpētnieks V. Harins (В. Харин) domā, ka senatnē uz Zemes ir nodibinājuši koloniju citplanētieši no Lielās Lācenes, atstājot vēstījumus par sevi vārdos, simbolos, kartēs… Sibīrijas vēsturnieki un lingvisti, vēl arvien domā par viņa secinājumiem, uzskatot, ka “…arī Harina hipotēzei ir tiesības pastāvēt…”” http://www.anomalinews.ru/gipotezy/inoplanetyane-s-bolshoj-medvedicy.html

 

Dievs kontrolēja cilvēku agrāk, kontrolē tagad un kontrolēs, šķiet, vienmēr! Cilvēks ir Dieva bērns. Un, kā izrādījās, viņam palīdz mūs audzināt mūsu vecākie “brāļi” no tāliem zvaigznājiem, kuriem ir līdzīga ģenētiskā matrica. Viņi mācās radīt, bet no kļūdām neviens nav pasargāts. Mūs pārsteidza Prometeja atzīšanās, kurš godīgi atzina savas kļūdas un saņēma par tām sodu no Dieva! Izrādās, ka ģenētiskās matricas līdzība – tas ir tikai nepieciešamais, bet ne tuvu pietiekamais nosacījums, lai radītu un audzinātu cilvēku… Lūk, kur ir tā saukto “zombiju” saknes. Un to visu var saprast, izlasot aizmirstas ekspedīcijas vēsturi!

Viņiem ļoti gribētos redzēt savu darbu rezultātu. Lai cilvēki pēcteči atcerētos viņus, viņu veltes, viņu labos darbus un nevis vienkārši raudzītos zvaigžņotajās debesīs, bet attaisnotu viņu ilgas un cerības, radot Paradīzi uz Zemes.

 

Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru

Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).

 

Pievienots 13.04.2017

http://sanatkumara.ru/stati-2017/sozdanie-cheloveka

http://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub60.html

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. https://naturalworld.guru/kniga_mirovozzrenie-ili-vozvrashchenie-prometeya.htm (Tulk. piezīme)

[2] Teroīdi – „stabilitātes salas” transurāna elementi no Nr. 147 līdz Nr. 159 no D. Mendeļejeva Periodiskās tabulas.

Sk. sīkāk rakstā „Planētas Zeme uzbūve pēc J.A. Babikova un Augstas dievišķas būtības „uzvednēm”. 2017. g. marts” http://www.sanatkumara.lv/index.php/23-n-terehova-un-s-bubliks/1132-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-planetas-zeme-uzbuve

[3] Bdolahs (sveķi) – tāda paša nosaukuma krūma aromātiski sveķi.

Bdolahs (akmens) – vispārinošs nosaukums mirdzošiem dārgakmeņiem, tie, piemēram, ir pērle, karbunkuls, kristāls u.c. (Vikipēdija)

„Бытие”, 2:11 „…и золото той земли хорошее; там бдолах и камень оникс.”; „1. Mozus grāmata” , 2:12 „Un šīs zemes zelts ir labs. Tur ir arī aromātiski sveķi un onikss.”; Sk. arī Commiphora; Kommifora; Бдолах (смола) (Tulk. piezīme)