Ņina Terehova - Pārejas perioda iedarbība uz cilvēka organismu

Mēģinājums izskaidrot uz Zemes notiekošo no torsionu lauku pozīcijas, kuri var veikt starpnieka funkciju starp garīgo un materiālo pasauli.

Ja aplūkojam magnētiskā lauka izmaiņu dinamiku 2013. un 2014. gadā (sk. 1. att.), tad ir redzams, ka magnētiskā lauka rādītāji ir strauji nokrituši 8. augustā, un ir turpinājuši kristies līdz 2013. gada beigām.

14 08 10 01

1. att. Magnētiskā lauka izmaiņu dinamika 2013. un 2014. gadā.

 

Ja runājam precīzāk, tad notika spēcīgas ik stundu svārstības no 0 līdz 220 vienībām! (sk. 2. att.)

14 08 10 02

2. att. Mērogā izvērstas magnētiskā lauka svārstības pa dienām no 2013. gada 8. augusta līdz 31. decembrim.

 

Par to, KAS izraisīja tādus magnētiskā lauka lēcienus, mēs tagad nerunāsim. Tikai pamēģināsim paši atbildēt uz šādiem jautājumiem:

Kāpēc Zemes magnētiskā lauka līmenis bija stipri pazemināts, un cilvēce turklāt totāli neizmira?

Kādēļ magnētisko lauku „purina kā lupatu vējā”?

Izrādījās, ka tieši šīs „nepatikšanas” ļauj cilvēkam izdzīvot šajā pārejas periodā! Un visu notiekošo izskaidrot var Torsionu Lauku fizika!

Paskaidrosim.

Ja ņem vērā PASAULES modeļa uzbūvi, kuru piedāvā krievu zinātnieki Akimovs A.J. (Акимов А.Е.) un Šipovs G.I. (Шипов Г.И.), tad var atrast lielisku izskaidrojumu visam…

Akimovs un Šipovs izdala 7 līmeņus.

Cieti ķermeņi, šķidrumi, gāzveidīgie, plazma.

Fiziskais vakuums, kurš rada elementārdaļiņas, no kurām tad arī tiek radīta pirmo 4 līmeņu viela. Fiziskais vakuums – tā ir torsionu lādiņu izplatīšanās vide, kura uzvedas kā absolūti ciets ķermenis attiecībā pret torsionu viļņiem. Materiālie Visumi, salīdzinot ar viņu, izskatās kā „burbuļi”.

Primārie torsionu lauki.

Absolūtais NEKAS. Tas ir visur vienādā mērā. Vide, kurai piemīt zināma programma (matrica), kur ir ieliktas realitātes apakšējo līmeņu visas īpašības un struktūra. Bet plānu realizācijai vajadzīga GRIBA, apziņa, darbība. Un tās ir klātesošas absolūtajā NEKAS.

Šis virssaprāts realizē matricu (programmu), kuru pārstāv primārie torsionu lauki. (Ļoti daudz virpuļu, ļoti mazu, mazāku par elektronu, kuri piepilda visu telpu.)

Šipovs parādīja, ka viss sākas no torsionu laukiem. Tieši no viņiem sastāv vakuums, kurš rada elementārdaļiņas no kurām ir būvēti atomi, kuri saliedējas molekulās, veido visus iespējamos vielas stāvokļus. Šo lauku iedarbība var realizēties vienlaicīgi ar elektromagnētisko starojumu iedarbību.

Pašlaik ir zināms, ka visu lauku pirmatnējais avots ir elementārdaļiņas, kuru katram parametram atbilst savs lauks: lādiņam – elektromagnētisks, masai – gravitācijas. Taču daļiņas raksturojas vēl ar trešo parametru – kustības daudzuma momentu – spinu, kurš ir avots zināmam vērpes laukam, kurš nosaukts par torsionu lauku.

Tosrionu laukiem piemīt nevis enerģētisks, bet informācijas raksturs. Viņi var mainīt tikai vielas spina struktūru (bez enerģijas patēriņa), kas savukārt var izmainīt objektu fiziskos raksturojumus.

Pēc Akimova domām cilvēks jau sen izmanto Torsionu Laukus.

Piemēram, ultravioletais starojums. Ārstējošo efektu piedēvē elektromagnētiskajam starojumam.

Bet! Pieredze Ukrainas klīnikā parādīja, ka elektromagnētiskums tikai traucē! Pabijis Akimova lekcijā par torsionu laukiem, kāds ukraiņu ārsts nolēma visu pārbaudīt praktiski. Viņš uz avota uzlika pieckapeiku (kas likvidēja elektromagnētiskā starojuma efektu) un sadalīja kuņģa čūlas slimnieku grupu divās daļās. Tajā grupā, kuru apstaroja ar pieckapeiku, izārstējušos bija par 18% vairāk, un viņi izārstējās par 15% ātrāk!

Tātad nullei tuvais magnētisms, no kā pašlaik tik ļoti baidās – tas NAV NĀVĒJOŠI cilvēka organismam! Novācis traucējumus, Torsionu Lauks aktīvi nodarbojas ar mūsu „ārstēšanu”, mēs pat teiktu, ar fiziskā ķermeņa kardinālu izmainīšanu, lai viņš varētu adaptēties jaunajai ekoloģiskajai nišai, kura iestājas uz Zemes. Un šis lauks darbojas pēc Dievišķās programmas.

Zinātnieki jau ir noskaidrojuši, ka cilvēka veselībai ir noderīgi viļņveidīgi Torsionu Lauki, bet statiski ir bīstami. (Statisku lauku piemērs – ģeopatogēnās zonas.)

Izrādās, ka magnētiskā lauka krasi lēcieni – tie vienkārši ir nepieciešamie apstākļi mūsu izdzīvošanai! (Sk. „tauriņus” 2. att.)

Šie viļņi-lēcieni nodrošina spēcīgu Kosmisko starojumu, kurš bombardē mūsu planētu no visām pusēm. (Dienā – Saule, naktī – Jupiters utt.)

Pasaule jau ir izmainījusies, un turpina mainīties!

Un kā uz to reaģē cilvēks? Kā reaģē cilvēka organisms?

Kam vajadzētu pievērst uzmanību pirmām kārtām?

Šodien mēs nerunāsim par izmaiņām cilvēka smalkajos plānos, kuras notiek nepārtraukti un pastāvīgi. (Kāds tās jūt, kāds nē…)

Parunāsim par cilvēka fizisko ķermeni…

Tā kā mēs jums aprakstām savas notiekošā sajūtas, tad būtu jāatzīmē, ka pirms mēnešiem trijiem viens no mums no rītiem sāka pamanīt dīvainu sajūtu barības vadā – it kā organismā notiktu kaut kāda reakcija… Starp citu, mēs esam „svaigēdāji” jau 9 gadus, neēdam pēc pulksten 18, un jau esam pieraduši dzīvot bez visādiem tādiem satraukumiem. Tāpēc arī pievērsām uzmanību…

Jau 2004. gadā G.P. Grabovojs (Г.П. Грабовой) izteica tādu frāzi: „Pirmais uz mūžības platformu pāries cilvēka kuņģa-zarnu trakts.” Toreiz tas bija nesasniedzami nesaprotami, bet pašlaik šī frāze uzpeldēja un nedod miera…

Vakar izlasīju: 14.07.26. Avots: gearmix.ru.

„Zinātnieki tikko kā ir paziņojuši, ka ir atklājuši jaunu, neticami izplatītu vīrusu, kurš dzīvo cilvēka zarnu baktēriju iekšienē. Viņš ir ieguvis nosaukumu „crAssphage” un ir gandrīz sešas reizes izplatītāks nekā visi kopā ņemti pārējie bakteriālie vīrusi.

Bet kā mēs spējām nepamanīt viņu tik ilgu laiku?”, viņi jautā…

Uz šo jautājumu ir viegli atbildēt… Viņi NEIZPAUDĀS visu šo laiku… Izmaiņas apkārtējā vidē aktivizēja viņus. Līdz tam viņi „snauda” tā sauktajā DNS „atkritumu” daļā…

Nedaudz no vēstures.

No kurienes radās, ka „gēni vada visu dzīvo?”

Darvins iedomājās par iedzimtības faktoriem, un visi metās pierādīt. Nu, un 1910. g. atrada, ka iedzimtības informācija atrodas hromosomās, kodolā.

Hromosoma sastāv tikai no olbaltumvielas molekulām un DNS. Tika sākts pētīt DNS. (Pievērsiet uzmanību, ka olbaltumviela uzreiz tika atmesta!) 1944. g. „graciozi tika noteikts, ka iedzimtības informācija glabājas iekš DNS. (Paņēma A veida baktēriju, pievienoja viņas DNS B veida baktērijas kultūrai, un viņas sāka izpaust A veida iedzimtības pazīmes.) Viss! DNS, un vairāk neko nevajag!

Visa pasaule metās pētīt DNS struktūru.

Tika noskaidrots, ka DNS sastāv no slāpekli saturošiem ķīmiskiem savienojumiem (adenīns, timīns, citozīns, guanīns); DNS garā ķēdīte iedalās atsevišķos gēnos, kuri kalpo kā šabloni konkrētu olbaltumvielu sintēzei.

Bet Vatsons (James Watson) un Kriks (Francis Crick) izskaidroja, kāpēc DNS ir ideāli piemērota iedzimtības pārnešanai. Jo DNS – tas ir divu spoguļattēla pavedienu savijums, un daloties rada precīzu savu kopiju. Turklāt viņi pieņēma, ka DNS patstāvīgi vada savu atražošanu, ir pati sev „saimniece”. Un nedaudz zemāk novietoja viņas neilgi dzīvojošo kserokopiju – RNS. (Olbaltumviela ir palikusi astē, viņu ražo DNS programma, konkrēts gēns.)

Vēl vairāk, tika nolemts, ka katrai olbaltumvielai atbilst savs gēns (sava montāžas programma).

Bet! Šoks! Projekts „Cilvēka genoms” konstatēja par 80% mazāk gēnu, nekā olbaltumvielu skaits (120 tūkstoš olbaltumvielu, bet tika atrasts tikai 25 tūkstoš gēnu, 2003. g.)

Tik mazam gēnu skaitam nav pa spēkam nest atbildību par tādām sarežģītām parādībām kā cilvēka dzīvība un viņa slimības!

Vēl vairāk, būtu jāpārskata mūsu attiecības ar biosfēru.

Postošā iedarbība no Darvina teorijas, kuru kā par nelaimi pasniedz skolā, ir novedusi pie tā, ka mūs ir pārliecinājuši par to, ka gēni vada dzīvi. Un mums ir kļuvis ĒRTI pasludināt sevi par iedzimtības upuri. (Nepaspēji izdarīt – lēnīgs, saslimi – gēni!) „Nekāda vaina uz manis neguļ”, bet toties ir iemitinājušās pastāvīgas bailes, ka ieslēgsies gēni (vēzis kā māmiņai), kuras klusi tikšķ mūsu iekšienē.

Nu beidzot 2001.-2004. g. parādījās jauna zinātne – epiģenētika (pārģenētika). Tā parādīja, ka DNS-programmas, kuras tiek nodotas mantojumā ar gēnu palīdzību, var izmainīties ārēju iedarbību ietekmē, piemēram, no dzīvesvietas, barības, emocijām, stresiem utt.

Epiģenētiķi pievērsa uzmanību hromosomas olbaltumvielām, un noskaidroja, kādu regulatora lomu iedzimtībā viņas spēlē.

Uzmanību!

DNS – tas ir hromosomas serdenis. Un olbaltumvielas aptver viņu kā piedurkne. Kad gēni ir apklāti, nolasīt informāciju nav iespējams. Kad „piedurkne” pagriežas, kā sekas kāda apkārtējās vides cēloņa dēļ, tad gēni atklājas un šūna taisa savu kopiju. Viss!

Ir svarīgi saprast! Kad gēnā rodas nepieciešamība, viņa ekspresiju aktivizē signāls, kurš nāk no apkārtējās vides. (Ekspresija – molekulāru procesu kopība; to rezultātā sintezējas kāda ķīmiska viela, balstoties uz gēnā iekodēto programmu.)

Un šo signālu laiž cauri (vai nelaiž) – RETIKULĀRĀS OLBALTUMVIELAS.

DNS virsvadība ir novecojusi! Ir parādījusies „Vides virsvadība”. Tas ir, VISAS komandas viena vai otra gēna ieslēgšanai pienāk no apkārtējās vides, no Kosmosa.

Tādejādi, ir 2 mehānismi iedzimtības nodošanai – ģenētiskais (DNS) un epiģenētiskais (tās vides, kur dzīvoja senči, ietekme, ierakstīta hromosomu olbaltumvielās). Vienkāršāk, ir ģenētiskā programma. Ir tās regulēšanas kloķi (regulējošās olbaltumvielas). Viena un tā pati programma var realizēties vairāk nekā 2 tūkstoš olbaltumvielu variantu veidā.

Šūnu dzīvi nosaka tas, kā vidū viņas dzīvo. „Tā ir vide, stulbeņi”, mēdza teikt amerikāņu citologs Brūss Liptons (Bruce Lipton) saviem studentiem, kad viņi žēlojās, ka viņu izmēģinājuma šūnas iet bojā.

Bet tagadējos laikos apkārtējā vide ir izmainījusies tādā mērā un uzrotījusi „piedurkni” tik stipri, ka laiks ir arī mums uzrotīt piedurknes un sākt kaut ko saprast un darboties…

Bez apkārtējās vides ārējām iedarbībām (starojumi no Kosmosa, meteorītu potes) nav jāaizmirst arī pat iekšējām izmaiņām… Zemes vīrusi un baktērijas ir vareni izmainījušās, piemērojušās mūsu antibiotikām.

Piemēram, svaigs jaunums 2014-07-20. Avots: russian.rt.com. „Lielbritānijā Sou (Sowe) upes dibena nogulsnējumu paraugos Koventri (Coventry) pilsētas tuvumā pirmoreiz ir atrastas baktērijas-mutanti, pret kurām ir bezspēcīgi paši stiprākie antibiotiķi… Pēc zinātnieku teiktā, mikroorganismi par savu rašanos var pateikties rūpniecības notekām. Attīrīšanas ierīces šajā gadījumā ir kalpojušas kā tilpumi, kur noturība pret ārstnieciskiem preparātiem ne tikai rodas, bet var arī izplatīties dažādu mikroorganismu vidū.

Problēma ir tāda, ka upes ūdens tiek izmantots lauksamniecības platību apūdeņošanai, upē peldas cilvēki. Turklāt laikpstākļi periodiski nes nepatīkamus pārsteigumus lietavu un palu veidā. Tas viss veicina baktēriju-mutantu izplatīšanos.

Mediķiem ir bažas, ka visjaunākie preparāti vienā mirklī var kļūt nederīgi.”

Jaunuma turpinājums 14.07.26. Avots: gearmix.ru.

„Iemesls, kāpēc mēs crAssphage neatradām ātrāk, ir tāds, ka mēs pat nezinājām, ka viņš ir jāmeklē. Lūk, ko tas nozīmē.

Kaut arī sekvenēšanas tehnoloģijas kļūst arvien ātrākas un lētākas, tām joprojām ir viens trūkums: tās ir labas, lai atrastu lietas, par kurām mēs zinām, ka tās jau eksistē, taču tās ir maz piemērotas, lai atrastu jaunus organismus. Kad pētnieki pēta organisku paraugu, viņi dabū zupu no DNS fragmentiem, kuri pieder visām dzīvajām būtnēm, kurām ir darīšana ar šo paraugu – baktērijām, vīrusiem un pašam cilvēkam. Pēc tam šos fragmentus ir nepieciešams savākt secībās, kuras mēs varam identificēt. Ja mēs atrodam mērķi, kurš ir specifisks kādas baktērijas genomiem – tātad mēs šo baktēriju esam atraduši paraugā.

Problēma ir tāda – ja mēs vēl nezinām mums nepazīstamā vīrusa secības – mēs nevaram viņu atrast ar šīs tehnikas palīdzību. Un faktiski crAssphage jaunās izpētes autors Bass Datils (Bas E. Dutilh) vēsta, ka viņiem pagaidām ir nezināmi gandrīz 75 procenti DNS-secību viņu izpētītajos paraugos.

Atrast jauno vīrusu Datila komanda spēja, izmantojot pavisam citu pieeju, kura balstās uz vienkāršu ideju: fragmenti, kuri reizi pēc reizes ir sastopami vienā un tajā pašā paraugā, ar lielu varbūtību ir viena genoma daļas. Viņi izmantoja tā sauktās kros-montāžas tehniku, lai identificētu vienu tādu atkārtojošos secību grupu paraugos, kuri ņemti no 12 cilvēkiem. Pēc tam viņi šīs secības savāca vienotā genomā.

Un ieguva tieši to: vīrusu crAssphage, tā nosauktu par godu kros-montāžas (cross-assembly) tehnikai, kura veda pie viņa atklāšanas. Viņi noskaidroja, ka crAssphage dzīvo iekš Bacteroides – izplatītā baktēriju grupā, kuras mīt mūsu zarnu traktā.

Pētījumu rezultātā komanda ir konstatējusi crAssphage 75% zarnu secībās cilvēkiem ASV, Eiropā un Dienvidkorejā. Mēs pagaidām nezinām, ko tieši šie fāgi dara mūsu zarnu traktā, taču viņi pilnīgi skaidri spēlē lomu mūsu zarnu mikrobu ekosistēmā.

Un beigās interesants fakts: zinātnieki ir izrēķinājuši, ka mūsu ķermenī ir apmēram 100 reižu vairāk vīrusu daļiņu nekā vispār cilvēka šūnu. Tātad mums stāv priekšā vēl daudz darba, lai noskaidrotu, kas mēs esam patiesībā.”

Šķiet, ka daudzi zinātnieku apgalvojumi par pasaules uzbūvi, par to, kas ir noderīgs cilvēkam, pašlaik pārstāj darboties.

Piemēram, kopš 2005. gada bērni dzimst jau mūžīgi dzīvojoši. Un, ja četrgadīgs bērns izdod informāciju, ka, pievienojot ogļskābo gāzi, mēs dzīvosim ilgāk, un raksta formulas, tad viņu nevajadzētu stiept uz trakomāju. Viņiem dvēsele un ķermenis jau ir vienots vesels.

Iespējams, ka arī Astrusa vārdi (caur Kretovu J.V.) par to, ka „cilvēka vidējais dzīves ilgums būs 176 gadi” – arī nav tukša skaņa?

Iznāk, ka uz jautājumu, vai cilvēce izmirst, vai pāriet uz mūžības platformu, mēs iegūstam arvien vairāk argumentu par labu otrajam!

Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru/

Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).

 

Pievienots 10.08.2014

http://www.sanatkumara.ru/stati-4/vozdeystvie-perechodnogo-perioda-na-chelovecheskiy-organizm

Tulkoja Jānis Oppe