Нина Терехова и Сергей Бублик - Новый миф о старом Карлике. Нынешнее путешествие Нибиру по Солнечной системе, свидетелями которого стали мы с вами

Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - Jauns mīts par veco Punduri. Nibiru pašreizējais ceļojums pa Saules sistēmu, par kura lieciniekiem kļuvām mēs ar jums

17 01 II 01

2017. g. janvāris

Uzreiz pateiksim savu viedokli – Nibiru atnāca! Tieši tajā laikā, kad viņai bija jāatnāk pēc ierakstiem senajos tekstos. Starpība ir tikai tāda, ka “kaut kas aizgāja ne tā”. Un kas? To nevar izskaidrot fizikas likumi. Tas ir Dieva veikums, teica Astruss. Un šie vārdi atlaida mūsu meklējumu spriedzi un būtisku atšķirīgu faktu salīdzināšanu. Kļuva priecīgi, un mēs uzrakstījām pasaku!

Un savāktos faktus (pārsvarā no amatieriem astronomiem) arī piedāvāsim jūsu uzmanībai. Un rakstu nobeidz pāris ļoti interesantu atklājumu no zinātnieku puses.

 

Priekšvārds. Daži zinātnieki uzskata, ka mūsu Saule ir daļa no dubultas zvaigžņu sistēmas ar brūnu punduri (subzvaigžņu objektu klase ar masu diapazonā 0,012-0,08 no Saules masas), kurš jau ir ieguvis nosaukumu Nemezīda (Nibiru) jeb “Nāves zvaigzne”. Viņš var slēpties mūsu planetārās sistēmas pašā maliņā, un visdrīzāk riņķo ap Sauli pa koncentrisku orbītu, laiku pa laikam ejot cauri Oorta mākonim, ar savu gravitāciju ietekmējot tur atrodošos objektus – komētu sakopojumus un asteroīdus.

17 01 II 02

Saules valstību un Pundura valstību savieno šaurs kakliņš.

Aiz trejdeviņiem kalniem, aiz trejdeviņām jūrām kādā karaļvalstī, zeme malā, dzīvoja Punduris. Brūns punduris ar ragiem. Vairāk par visu pasaulē viņam patika paēst. Un kad viņš bija izsalcis, labāk bija viņam acīs nerādīties – tik nešpetns viņš bija – rija visu bez šķirošanas.

17 01 II 03

Taču ne vienmēr viņš bija bijis brūnais Punduris. Agrāk viņš bija zvaigzne. Milzīga spoža zvaigzne pie debesjuma. Bet blakus, otrā karaļvalstī, spīdēja cita Zvaigzne – Saule. Spīdēja spožāk. Un apskauda viņš šo Sauli, bet pēc tam nolēma sagrābt viņas valstību. Taču cīniņu zaudēja un par sodu kļuva par brūno Punduri ar ragiem, un tika izraidīts uz šo karaļvalsti aiz trejdeviņiem kalniem, aiz trejdeviņām jūrām, viņam tika atņemtas visas sajūtas, izņemot bada sajūtu.

Tā viņš arī dzīvoja savā trimdā gadsimtiem, rija visu, kas viņam pagadījās ceļā. Un kad pieēdās, un sakrāja spēkus, tad devās uz cīniņu ar Sauli. Nekādi neatlaida viņu skaudība un niknums.

Izrāpās viņš caur savas tumšās valstības šauro kakliņu, un bija nonācis Saules valdījumos.

Izslēja punduris savus ragus un sāka čāpot. Bet ragi viņam bija īpaši – piebāzti ar sarkaniem akmeņiem un putekļiem. Un viņš prata mest šos akmeņus un kaisīt putekļus.

Viņš gāja un gāja, aprijot savā ceļā visu. Viņš bija kļuvis reizes sešas resnāks, un ragos viņš bija savācis nemazums ledus bluķu un akmeņu.

Visbeidzot viņš satika spēkavīru Plutonu, kurš apsargāja Saules valstības robežas. Iesvieda viņam acīs īpašus sarkanus putekļus no dzelzs. Sarkans kļuva Plutons, apbērts ar sarkanajiem putekļiem, kļuva akls uz laiku. Bet Punduris devās tālāk.

Ilgi gāja, paspēja izbadoties. Ieraudzīja spēkavīru Saturnu, metās virsū viņa Gredzeniem, grozīja šādi un tādi, atraujot pa gabaliņam, kamēr visu neapēda. Paplaukšķināja sev pa uzpūtušos vēderu. Sadūšojās. Pagriezās pret aizmigušo spēkavīru Jupiteru, un uzkodai pakampa viņa mākoņu mitro gredzenu blakus polam.

Ieraudzīja Saule, ka vājš ir kļuvis viņas spēkavīrs Saturns, ka guļ spēkavīrs Jupiters jau vairākus gadus, dziedējot brūces pēc cīniņa ar Šūmeikera komētu.

Te nu Saule neizturēja – sadusmojās (разЯрилось) ne pa jokam! Bija jāpamodina spēkavīrs Jupiters. Izsūtīja pie viņa ziņnesi. Tas tā steidzās, ka beigās nositās, atstājot melnas pēdas uz Jupitera ķermeņa.

Pamodās Jupiters, bet no Pundura vairs ne vēsts. Tik vien paspēja Jupiters, kā viņam nedaudz ragus aplauzt. Pieņēma uz sevis milzīgo akmeņu triecienus, kuri arī atstāja melnas pēdas uz viņa ķermeņa.

Tagad jau Punduris saprata, ka viņš ir atklāts, un turpināja savu ceļu, slēpjoties no Saules aiz planētām. Reiz viņš iekārtojās astē tā saucamajai “planētu parādei” – kad vairākas planētas uzreiz nostājas taisnā līnijā uz Sauli. Un tajā pašā brīdī uz mazajām planētām blakus saulei notika spēcīgas zemestrīces, īpaši uz Zemes. Un tad Punduris nopriecājās un sāka delverēties – cenšoties biežāk piekārtoties tādai parādei, lai pastrādātu nedarbus uz planētām.

Pietuvojies Marsam, viņš svieda tam ar sarkanajiem putekļiem ar tādu spēku, ka sacēlās vētra pa visu planētu un ilga divus mēnešus bez apstājas.

Nešpetnais Punduris lepojās ar sevi! Viņš jau iepriekš svinēja uzvaru, tāpēc ka bija izdomājis lielisku gājienu. Viņš nolēma – kad pienāks tuvāk vienai no Saules mīļotajām meitām – Zemei, tad piekārtosies aiz viņas tā, lai radītu planētu parādi: Punduris-Zeme-Saule. Un tad viņa spēks trīskāršosies! Un Zeme sāks kūleņot, viņš gavilēja, gaidot uzvaru.

Bet Zeme visu laiku slēpās no Pundura, meklēju aizsardzību, slēpjoties aiz Saules. Punduris nolēma neatkāpties un metās viņai pakaļ, mēģinot apliekt Sauli. Nikni meta ar sarkanajām smiltīm un akmeņiem Merkuram, kurš gadījās pa ceļam. Un uz Merkura krita dzelzs sniegs.

Punduris sāka uzmanīgi apliekt Sauli. Viņš zināja, ka Saulei nevar iet tuvu klāt! Viņš jau arī agrāk bija zagšus gājis...

Bet te notika kas negaidīts – viņš bija nonācis lamatās!

Saule aiz savas milzīgi platās muguras slēpj savas mīļotās sievas – visgudrās Glorijas – mitekli. Viņa jau sen zināja par nešpetno Punduri un bija sagatavojusies – izlikusi īpašus neredzamus tīklus. Tikko kā Punduris pieskārās pirmajam tīklam – viņš tika apliets ar īpašu šķidrumu. Un viņš sāka kust acu priekšā. Iešņācās no sāpēm un niknuma Punduris, nodrebēja spēji, metās uz priekšu un nonāca Liesmojošās Saules apkampienos! Viņa apsvilināja Punduri ar tādu karstumu, ka visi ledus akmeņi viņā, viņa ragos, momentāni izkusa un pārvērtās tvaikos. Un no šiem tvaikiem Punduris piepūtās un pārsprāga! Pārvērtās sarkanu dzelzs putekļu mākonī. Un šis mākonis iznāca no Saules aizmugures un devās mājup. Pa ceļam viņš turpināja bārstīties ar sarkanajiem putekļiem un iekrāsoja dažas ūdenskrātuves uz Zemes sarkanā krāsā.

Visi līksmoja, domājot, ka ir uzvarējuši Punduri uz visiem laikiem. Tikai Saule zināja – kad Punduris uzsprāgst, tad no viņa atlido tikai viss svešais, ko viņš reiz ir apēdis. Paliek tika viņa neredzamais skelets ar bada sajūtu. Un kad viņš atkal sāks uzkost, atgriežoties savā valstībā, tad atkal kļūs par saredzamu Punduri, un pēc četrdesmit reiz četrdesmit laikiem, sakrājis spēkus, atkal dosies pie Saules, cerot uzvarēt viņu.

Vai tā būs vienmēr? Kas zina?

 

Un tagad solītā daļa pieaugušajiem Pundura pašreizējo ceļojumu pa Saules sistēmu ar norādēm un pierādījumiem.

 

NASA zināja, ka eksistē objekts, kurš figurē kā Jeļeņina komēta, jau ilgi pirms Jeļeņina izdarītā “atklājuma.

 

ASK blogā UFO-BLOGGER.COM tiek sniegta vēstule uz 10 lappusēm, kuras saturs pierāda, ka ASV NASA un Baltais nams zināja par objektu, kurš vēlāk tika nosaukts par Jeļeņina “komētu” 2010. g. oktobrī. (White House letter addresses "US Must Prepare For Comet Collision With Earth") Vēstule, adresēta ASV Baltajam namam – “ASV ir jābūt gatavām Komētas sadursmei ar Zemi”.

“Prezidenta Obamas palīgs zinātnes un tehniskās politikas jautājumos Džons Holdrens (John Holdren) iepazīstināja ar plānu, kā ASV aizsargāties pret piezemes objektiem, kuri, kā tiek gaidīts, var sadurties ar Zemi.” Fakti, kuri ir izmantoti šajā vēstulē, liek domāt, ka sagaidāmais efekts no perturbācijām uz Zemes, atnākot Jeļeņina komētai, var būt daudz lielāks, nekā “oficiāli” ir pateikts sabiedrībai.

Un Amerikā sākās pazemes bunkuru būvēšana! Un tagad tie aizņem milzīgas platības.

Gribas pateikties visas pasaules astronomiem amatieriem, kuri piegādā informāciju bez cenzūras un reālā laikā! Viscaur ir pamanīts, ka “oficiālie” paziņojumi ienāk vairākus gadus vēlāk, ja notikumu var noslēpt, bet, ja notikums nav noslēpjams, tad vēstījums no zinātnes satur tik “pārgudru” raksturu, ka no tā vienkāršam cilvēkam kaut ko saprast ir ļoti sarežģīti!

 

Bet tagad par Nibiru.

Apbrīnojami detalizēti un aizraujoši Nibiru ceļš ir izsekots rakstā „Kas notiek, ja Jeļeņina komētu nomaina ar brūno punduri Nibiru?” http://oko-planet.su/phenomen/phenomenscience/74577-chto-proishodit-esli-zamenit-kometu-elenina-na-korichnevyy-karlik-nibiru.html

Noteikti palasiet! Šo pētījumu ir veicis cilvēks ar nestandarta domāšanu, prasmi atrast faktus un salīdzinot tos.

 

Nibiru ceļojuma starp Saules sistēmas planētām īsa retrospektīva ar norādēm uz informācijas avotiem (sirsnīga pateicība par tiem astronomiem amatieriem!)

 

Plutons negaidīti ir kļuvis sarkans (par 20% sarkanāks, nekā jābūt) https://life.ru/t/%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%B8/11949

Saturns. 2008. gada marts – 2009. gada septembris – pundura tuvošanās un attālināšanās.

Saturna gredzeni sāka izzust tieši 2008. g., kad attālums starp punduri un Saturnu kļuva arvien mazāks un mazāks. Un, kā ir rakstīts tālāk, „Nākamajos mēnešos Saturna gredzeni kļūs arvien plānāki un plānāki, kamēr neizzudīs 2009. gada 4. septembrī.”

Saule. 2009. g. 4. septembrī franču amatieris astronoms Žans- Pols Godārs (Jean-Paul Godard) no Parīzes ar necila teleskopa palīdzību nofiksēja uz Saules samulsinošu notikumu (sk. video http://www.ufostation.net/news.php?readmore=1812)

No Saules virsmas uzšāvās pa taisnu trajektoriju milzīgā, „parastajiem” koronārajiem izmetumiem pilnīgi neraksturīgā ātrumā, dīvains kompakts objekts. Tas pameta apgabalu pie spīdekļa pola vai tieši no pola. Nepieciešams atzīmēt, ka Saules polu attēlus līdz šim nav ieguvis neviens zinātnisks aparāts – šis Saules apgabals mūsdienu zinātnei joprojām ir īsta Terra Incognita. Īpaši interesanti ir, ka šis mīklainais notikums notika uz tā fona, ka no spīdekļa diska pilnīgi neizskaidrojami bija pazudis viņa aktivitātes svarīgākais „marķieris” – saules plankumi.

(Kādās darīšanās devās acīmredzot vadāmais objekts? Vai ne uz Jupitera, nākamās planētas pundura ceļā, pusi? Lai likvidētu pundura radītos zaudējumus?)

Notikums 2009. g. 19. jūlijā. Debess ķermeņa krišana uz Jupiteru izraisījumi melna plankuma parādīšanos. Pirmais par to pavēstīja astronoms amatieris austrālietis Entonijs Veslijs (Anthony Wesley), pēc tam pie noslēpumainā plankuma pētīšanas ķērās grupa astronomu, kuri strādāja ar Habla teleskopu.

Jupiters. 2010. g. 3. jūnijs. Jupiterā ietriecies nepazīstams debess ķermenis un izraisījis melna plankuma parādīšanos. Maskavas VU Šternberga vārdā nosauktā Valsts astronomijas institūta vecākais līdzstrādnieks Vladimirs Surdins (Владимир Сурдин) atzīmējis, ka bolīds parādījies tieši uz tā platuma, kur nesen izzudusi tā sauktā „melnā josta” – relatīvi tumša mākoņainuma stabila josla uz dienvidiem no Jupitera ekvatora. (РИА „Новости”)

Par atklājuma autoriem atkal kļuva nevis gigantiskas observatorijas, bet divi astronomi amatieri – austrālietis Entonijs Veslijs un filipīnietis Kristofers Gous (Christopher Go). Uzliesmojumu, pēc zinātnieku domām, izraisījis nezināmas dabas objekts. http://oko-planet.su/science/scienceday/39806-napalo-na-yupiter.html

17 01 II 04

 

Uz Merkura konstatēts dzelzs sniegs. http://earth-chronicles.ru/news/2017-01-24-100700

 

2010. gada 10. decembris – atklāta Jeļeņina KOMĒTA. Apsveicam! Oficiālie paziņojumi par Punduri (Nibiru) ir sākušies!

Komēta C/2010 X1 (Elenin) – ilgperioda komēta, kuru atklāja krievu astronoms Leonīds Jeļeņins (Леонид Еленинын) 2010. gada 10. decembrī pirmajā Krievijas attālinātajā observatorijā rietumu puslodē ISIN-NM (tīkla International Scientific Optical Network teleskops Ņūmeksikas štatā, ASV). Vikipēdija

 

Un tagad komētu vērīgi vērot sāka visa pasaule. Viņas trajektorija izrādījās tāda, kas tas draudēja ar fatālām sekām Zemei.

Un šajā laikā Saule atkal uzdod mīklas:

2011. gada 2. maijs. Holandiešu astronomam amatierim Janam Timmermansam (Jan Timmermans) izdevies nofotografēt apbrīnojamu parādību – no Saules atdalījusies ugunīga lode apmēram mūsu planētas izmērā. http://www.topnews.ru/news_id_42546.html

17 01 II 05  17 01 II 06

Pa labi astronoma amatiera Jana Timmermansa uzņemtā uzliesmojuma foto.

Interesanti, kurp devās lode? Kāpēc NASA klusē?

Atgriezīsimies pie Jeļeņina komētas. Šī komēta negaidīti iemantoja skaļu slavu starp sazvērestības teoriju piekritējiem un sludinātājiem par pasaules galu 2012. gadā. Viņi pareģoja, ka līdz ar viņas tuvošanos Zemei iestāsies globāla katastrofa.

Augusta beigās astronomi amatieri, kuri novēroja komētu, fiksēja viņas kodola spožuma ievērojamu pazemināšanos, kas liecināja par debess ķermeņa sabrukšanas sākumu. Pēc perigēlija punkta – orbītas Saulei tuvākā punkta (0.482 au) – iziešanas viņa neparādījās saules kosmiskās observatorijas SOHO uzņēmumos.

Pirmie Jeļeņina komētas atliekas konstatēja astronomi amatieri no Itālijas un Lielbritānijas, bet naktī no 2011. gada 21. uz 22. oktobri putekļu mākoņa esamību un kustību apstiprināja ar observatorijas ISON-NM novērojumiem. Novērojumu gaitā pats Jeļeņins 6. zvaigžņu lieluma komētas vietā konstatēja tikai vāju 18. lieluma difūzijas plankumu. Nākamo reizi komētas atliekas atgriezīsies pie Zemes pēc 12 tūkst. gadu, ziņo РИА „Новости”.

2011. gada 16. oktobrī komētas atliekas minimālajā attālumā (0,23 au) aizlidoja garām Zemei.

Lūk, faktiski arī viss – punduris ir izšķīdis, Pasaules Gals nenotika, Paldies Dievam!

Ir pagājuši 5 gadi.

2016. g. 31. decembrī tika publicēts zinātnieku paziņojums, kurš atkal ienes intrigu…

Izrādās, ka „mūsu Saule lēnām sarauj daļās JEBKURUS objektus, kuri mūsu zvaigznei ir pienākuši pārāk tuvu (mazāk par Merkura orbītas diametru, kurš līdzinās 116 mlj km)”. Bet Punduris uzdrošinājās pienākt 72 mlj km attālumā!

Saskaņā ar Vigerta (Paul Wiegert) un viņa kolēģu atradumiem, objekti Saules apkārtnē sabrūk daļiņās, kuru izmērs vidēji nav lielāks par vienu milimetru. Taču, attālinoties no mūsu zvaigznes, asteroīds atkal koaliscē (apvienojas) iekšienē blīvākās pikās, atzīmē Vigerts. Šie mākoņi kolapsējas un formē zvaigznes. Tas var ļaut dzimt planētām pie noteiktiem apstākļiem, kuri nav gluži skaidri. (Pētījums tika prezentēts Planētu zinātņu nodaļas sapulcē Pasadenā, Kalifornijas štatā, ASV.) http://www.astronews.ru/cgi-bin/mng.cgi?page=news&news=9281

Karalis ir miris – lai dzīvo karalis!

 

Iznāk, ka nevis pundura atliekas būtu jāgaida, bet, šķiet, vesels punduris!

Bet kāpēc РИА „Новости” gaida komētas atlieku atgriešanos pēc 12. tūkst. gadu? Kāpēc ir nosaukts tāds skaitlis? Iespējams, ka Atlantīdas bojāejas datējuma dēļ – tā notika pirms 12600 gadiem. Ja pieņemam, ka Atlantīdas bojāejas cēlonis bija nevis punduris Nibiru, bet Glorijas un Zemes orbītu samaiņa, tad punduris Nibiru var atgriezties pie Zemes tikai pēc 40 tūkstoš gadiem!

Atgādinu, ka Glorijas un Zemes orbītu samaiņa notiek apmēram reizi 5 tūkstošos gadu, tā teica Astruss. Un tad, balstoties uz šo datējumu, mums ir prognoze par Zemes un Glorijas orbītu nākamo samaiņu – ne mazāk kā 2000 gadu.

Ļoti ceram, ka Astrusa vārdi „Saules sistēma ir izmainījusies!” ietver Zemes un Glorijas savstarpējā novietojuma korekciju viņu gandrīz kopīgajā orbītā.

17 01 II 07

Un tad Zeme var aizmirst par vispasaules mēroga plūdiem!? Ļoti gribētos!

Ir pieņēmums, ka Glorija ir daudz vecāka par Zemi, un uz viņas dzīvo ļoti veca civilizācija, kura skaita triljoniem gadu. Tieši viņi tur NLO armādu blakus Saulei, sargājot gan savu planētu, gan mūsējo, būdami cieši saistīti ar mums ar vienu orbītu.

Tad jautājumi, piemēram, „kurš tad sabombardēja Čeļabinskas meteorītu un novērsa lielu katastrofu” un citi tamlīdzīgi, iegūst loģisku atbildi!

 

Taču atgādinu, ka Nibiru ietekmi uz Zemi neviens nav atcēlis! Un viņas „atgriešanās mājās” sekas vēl ilgi mainīs gan Zemi, gan visu dzīvo uz viņas. (Sk. Kornēlijas universitātes profesora dr. Mensur Omerbashich rakstu „Astronomiskā izlīdzināšanās kā zemestrīču uz Zemes, lielāku par ~ M6, rašanās cēlonis” https://arxiv.org/abs/1104.2036)

M. Omerbašičs apgalvo, ka „Zemes zemestrīces rodas tad, kad divu un vairāku Saules sistēmas objektu gravitācijas lauku summārais vektors ir vērsts stingri uz Sauli”. Tā arī ir „planētu parāde”.

Jūs varat paši prognozēt lielas zemestrīces, iedziļinoties priekšā stāvošo „planētu parāžu” kartē, un pārliecināties – vai zinātniekam ir taisnība!

Planētas Zeme ass ir nosvārstījusies un izmainījusi savu nolieci. Magnētiskie poli ir nomainījuši ne tikai savu vietu, bet, šķiet, ieguvuši jaunas iezīmes.

Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru

Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).

 

http://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub55.html

Tulkoja Jānis Oppe