Все существа на Земле...

Visas būtnes uz Zemes...

Visas būtnes uz Zemes ir aizklātas un aizsargātas

Planetārā cikla pabeigšana

17 12 29 01

Ekvinokcijas precesija (lat. praecessio aequinoctiorum) – vēsturisks nosaukums pavasara un rudens ekvinokciju punktu pakāpeniskai pārbīdei (tas ir, debess ekvatora un ekliptikas šķelšanās punktu) pretim Saules gada laikā redzamajai kustībai.

Zemes rotācijas ass noliece pret plakni ir 66°33´; pateicoties tam, notiek gadalaiku maiņa.

Zemes rotācijas ass pārvietojas pa apļveida konusu. Šo pārvietošanos sauc par ekvinokcijas precesiju.

Aptuveni 25 800 gadu veido precesijas pilnu ciklu.

17 12 29 02

No Būtnes Ra grāmatas “Viena likums” (“Закон Одного[1]”):

“Ražas novākšana”

Ra: Viens pamata cikls ilgst aptuveni 25.000 jūsu gadu. Eksistē trīs tādi cikli, kad tie, kuri ir pietiekami attīstījušies, var tikt “novākti” katra no trīs pamata cikliem beigās. Bet aptuveni starp 75.000 un 76.000 tiek novākti visi, neatkarīgi no viņu attīstītības, jo tajā laikā pati planēta ir izgājusi cauri dimensijas noderīgajai daļai un sāk pārstāt būt noderīga zemākiem vibrāciju līmeņiem blīvumā.

 

Jautājums: Kāds pašlaik ir mūsu planētas Zeme blīvuma līmenis?

Ra: Sfēra, uz kuras jūs mītat, pieder esības trešajam blīvumam. Bet pati planēta pieder ceturtā blīvuma telpas-laika kontinuumam. Tas apgrūtina ražas novākšanu.

Jautājums: Kā trešā blīvuma planēta kļūst par ceturtā blīvuma planētu?

Ra: Kā mēs teicām, ceturtā blīvuma tuvošanās ir tāpat sakārtota, kā jūsu pulkstenis sit stundas. Jūsu Saules sistēmas telpa-laiks jūsu planetāro sfēru pa spirāli pārnesa uz citas vibrāciju konfigurācijas telpu-laiku.

Jautājums: Atgriežoties pie tā, kad mēs sākām 75.000 gadu periodu: pēc 25.000 gadiem, tas ir, pirms 50.000 gadiem notika “ražas novākšana”. Vai jūs nevarētu pateikt, cik daudz cilvēku tika novākts?

Ra: Es esmu Ra. Neviens netika novākts.

Ražas nebija? Un kā ir pirms 25.000 gadiem?

Ra: “Ražas novākšana” sākās otrā cikla pēdējā daļā. Tā sākās ar indivīdiem, kuri bija atraduši pāreju pie saprātīgas bezgalības. Tajā laikā “raža” bija ārkārtīga maza; tās bija būtības ar stipru izkropļojumu (izmaiņu – N.K.) virzienā uz kalpošanu citām būtnēm, tām, kuras pašlaik ir spiestas atkārtot pamata ciklu. Šīs būtības palika trešajā blīvumā, kaut arī jebkurā momentā varēja atstāt šo blīvumu, izmantojot saprātīgo bezgalību.

Jautājums: Tas ir, “ražas novākšanā” pirms 25.000 gadiem būtības, kuras varēja tikt novāktas uz ceturto blīvumu, izvēlējās palikt šeit un kalpot planētas iedzīvotājiem. Tas tā ir?

Ra: Jā. Tātad “ražas novākšanas” kā tādas nebija, bet bija novācamas būtības, kuras bija izvēlējušās tādu vešanas veidu uz ceturto dimensiju.

Jautājums: Tad pēdējos 2.300 gadus jūs strādājāt, lai pēc iespējas vairāk palielinātu “ražas novākšanas” rezultātu 75.000 gadu cikla beigās?

Ra: Jā.

17 12 29 02

No grāmatas “Sanats Kumara. Dzīvo un mīli” (“Санат Кумара. Живи и люби[2]”)

Manvantara, Pralaija, Redukss

Redukss – tas ir Visuma trešais stāvoklis, kad ir jāiestājas Pralaijai, bet attīstība nav pabeigta un turpinās atsevišķā punktā vienā vai otrā veidā. Tas, kas ir pabeidzis vai tuvojas beigām, aiziet uz atmagnetizēšanu, bet tas, kam vēl ir jāattīstās līdz galam, paliek strādāt pēc testēšanas un konstatēšanas, ka tas attīstās pareizā virzienā. Redukss tiek sasniegts ar šo apgabalu aizsegšanu no visu aprijošās uguns, kura visu iznīcina un sadala atomos.

Pralaija. Kas pēc būtības ir Pralaija? Tukšums vai ar kustību piepildīta pasaule? Ne viens, ne otrs. Tā ir strukturizēta telpa, kurā sadalījušies elementi, līdzīgi lego, izpilda deju, kura atbilst visiem skaistuma, miera un harmonijas kanoniem. Ir klātesoša neliela kustība pēc inerces un enerģijas, kura uzkrāta strukturētajā vielā un tiks atdota atstrukturizēšanai Avotam, mūsu gadījumā Saules Logosam, nodošana. Turklāt Logoss tomēr atrodas aktīvā enerģijas pieņemšanas un sakārtošanas stāvoklī iemigšanas stāvoklī. Kad iemigšanas periods beidzas, sākas aktivizācijas periods. Daba necieš tukšumu, taču vienlaicīgi šie divi periodi noritēt nevar. Tā ir ieeja un izeja.

Kad ir izstrādāta gandrīz visa telpa un pieņemta visa enerģija no Logosa paša telpas, iestājas neliels apklusuma periods un pēc tam – ieelpa, telpas aktivācija, un atkal Dzīvības veidošana jaunā, pilnīgākā līmenī.

Logosi Pralaijas stāvoklī pāriet uz augstāku plānu, viņus nomainīt atnāk tā Dvēsele, kura ir sasniegusi Logosa stāvokli-līmeni un aizstāj šo “amatu”, kļūstot par Logosu uz Mahamanvantaru vai uz tās daļu. No planētām aiziet visas Dvēseles, pievienojas Planētas Logosam.

Viņas atrodas izlietas Saules enerģijas apgabalā, izbaudot Vienotību, saplūstot Vienotajā kolektīvajā Saprātā. No šī Saprāta uz nākamo Mahamanvantaru iznāk Dvēseles turpmākai dzīvošanai uz planētām. Dažas paliek individuālos apvalkos – tās, kas izvēlas darbu, nevis atpūtu.

Vai visa enerģija piedalās šajā miera periodā? Nē. Tā enerģija, kurai nav beidzies atklāšanās, attīstības, pilnveidošanās potenciāls, nepabeidz savu ciklu. Tas attiecas uz atsevišķām nelielām vietām telpā, kuras kavējas, bet attīstās. Mūsu gadījumā tā ir Zeme un piezemes telpa, aizsegta no Visuma iznīcinošā viļņa, kurš sadedzina visu un visus.

Vai visi visumi vienlaicīgi ieiet Pralaijā? Un vai vienmēr tā ir vienāda laika ziņā un, ja nav laika, tad kā to var nosaukt? Ar ko salīdzināt?

To var salīdzināt ar ziemu. Ne viss mirst ziemā. Daba ir nometusi savu apsegu, mirst tas, kas ir atstrādājis. Visas sēklas, koki, dzīvnieki un cilvēks ir dzīvi. Mirst tikai tas, kas nav vajadzīgs. Tas dabai atdod atpakaļ ķermeņus un enerģijas. Tas kalpo kā bāze Planētas atdzimšanai. Koki ir palikuši. Sēklas – planētas enerģētiskais potenciāls, ir palicis. Ūdens atrodas neaktīvā stāvoklī, tāpat kā Planētas Saprāta enerģētiskās informācijas sistēma atrodas Pralaijā.

Protams, Pralaija ir bargāka dzīvības pamiršanas sistēma, līdz ar bioloģiskās un smalkmateriālās masas iznīcināšanu. No cilvēkiem paliek pāri tikai dievišķās dzirksteles, kuras kā uguns straumes ieiet Saules Logosā, pilnveidojot Viņa vielu, tieši tāpat, kā Viņš atdod savu dzīvības enerģiju dzīvības cikla laikā.

Pralaiju nosacīti var sadalīt trīs daļās. Pirmā daļa – tā ir iemigšana; Logoss pieņem Visuma vienības, un viela tiek izkārtota līdz pirmvienībām. Pralaijas otrā daļa – tā ir atpūta, aizmiršana un atmiršana, kad tiek atgrūsts nevajadzīgais un nodots citām enerģijām – augstākām un zemākām. Augstākām enerģijām – Saules Logosa Radītājiem, tiek atdoti Dēla parādi, enerģija, kura uztur Radītāja Radītāju, un tā pa augšupejošu līkni. Bet zemākām, Meitas Visumiem – tas, kas vairs nav vajadzīgs, ir atstrādāts konkrētajā Visumā, taču kalpo kā izejmateriāls Meitas Visumā. Turpināsim salīdzinājumu ar ziemu. Kad augu valstība satrūd, pirmelementi nonāk minerālajā valstībā, bet enerģija no Augu Monādes Dzīvnieku Monādē (daļēji kā barība, daļēji kā Monāžu visattīstītākās daļas pāriešana no augu pasaules uz dzīvnieku pasauli).

Kas tad vada Pralaiju? Visuma Augstākais Saprāts, mūsu gadījumā tā ir Lielā Lācene, Saules Logosa Radītājs, tēva aspekts, un mātes aspekts – Plejādes, Septiņas Māsas. Šie divi saprāti vada Saules Sistēmas pasauli un vēl daudzas pasaules.

Pralaija – tas ir planētas kā enerģētiskās informācijas matricas radīšanas laiks. Tas ir laiks mieram matērijā un radīšanai ar radošo domi. Šajā laikā matērijā atrodas kosmiskajā “nullē”, elementos izjauktā stāvoklī. Kas netiek iznīcināts šajā periodā? Neiet bojā planētas kā augsts vielas stāvoklis, neiet bojā augsti Saprāti, augstāki vai vienlīdzīgi planētas Logosam. Taču viss atrodas minimālas kustības un maksimālas spriedzes stāvoklī. Tā ir matērijas atpūta un Saprāta zvaigžņu stunda.

Pralaija laika ziņā ir vienāda vai mazāka pat Manvantaru. Pralaiju var salīdzināt ar meditējošu cilvēku, kad viņa ķermenis guļ, bet smadzenes rada tēlus un strādā mentālajā laukā.

No kurienes rodas enerģija Pralaijas laikā?

Visi Logosi šajā laikā ir atvērti uz āru un uzsūc enerģiju no ārienes. Viņi pieņem arī enerģijas, kuras ir salietas no pašu izpausmes ķermeņa, no iekšienes. Sākumā viņi piesūcas ar pašu enerģijām, pēc tam radoši tās pārstrādā, radot savas jaunas struktūras un veidojumus, pēc tam atveras Radītājam, atdod daļu sakrātā un pieņem no Visuma jaunas enerģijas, kuras vajadzīgas sava Visuma radīšanai jaunā kvalitātē un jaunā Gaismas Hierarhijas pakāpē. Šis modelis tiek izmantots Saules sistēmā un dažās citās zvaigžņu un planētu sistēmās.

Cilvēks ar visu savu ārējo ierobežotību savu apziņu ir būtiski paplašinājis (masas ziņā), noosfērā savienojies ar planētu un visām dabas valstībām apzināti. Tas ir jauns, ļoti sarežģīts cilvēces attīstības etaps, pats “tumšākais” periods ieguluma dziļuma matērijā ziņā.

Šīs Manvantaras attīstības nākamais etaps ir astrālās pasaules parādīšanās tiešā redzamībā, pāriešana uz planētas smalkāku plānu, neredzēts jaunrades un zinātniskās domas uzplaukums, jaunu globālu pasaules koncepciju parādīšanās un mijiedarbība visās tās daļās.

Manvantaras laikā var nomainīties daudz Planētas Logosu, jo viņi aug un attīstās strauji. Logosu uzdevums – uzturēt Visumu debesu kārtībā, uzraudzīt attīstību, novērot un Būt.

 

Atsevišķi apgabali (un tas nemēdz būt pārāk bieži) paliek atstrādāt līdz galam savu potenciālu, ja tie nav iekļāvušies Manvantarā, taču iet pa vajadzīgo ceļu, pieļaujamu un adekvātu. Tas vienmēr ir eksperiments, visa Megavisums ir eksperiments.

Visuma Padomē ir apstiprinātas jūsu planētas tiesības turpināt attīstīties un palikt dzīvajos. Krajona enerģijas ir sagatavojušas aizsargājošu karkasu planētai un aizsegušas no vispārējas athermetizācijas. Jūsu planētas skaistums apbur visus, kas viņu redz. Jūs viņu nenovērtējat, tāpēc ka jums nav ar ko salīdzināt. Dzīvība šeit attīstās pa unikālu, tikai viņai raksturīgu shēmu. Viņa sasniedz vajadzīgo attīstītības līmeni kā attiecībā pret kultūru, tā arī attiecībā pret Dvēsles īpašību attīstītību. Mēs piekrītam, ka tādu līmeni nav sasnieguši visi, taču daudzi, un tas Mums sagādā neizsakāmu baudu. Planētas kultūras līmenis ceļas un paātrinās savā attīstībā. Mēs redzam iespēju pāriešanai uz jaunu rasi jaunā enerģijas vijumā, tas ir, norit attīstība, enerģiju krāsu bagātināšanās, vairojas Dvēseles, kuras skaidri apzinās savu stāvokli – kā Dievišķai Dvēselei, kura saplūst ar Saules Eņģeli – Zelta Laikmeta pavēstītāju.

Zeme turpina attīstību un ir aizklāta no iestājušās Pralaijas.

17 12 29 02

Korijs Guds un Deivids Vilkoks (Corey Goode and David Wilcock):

D.V.: Vienkārši atkārtosim. Cik es atceros, agrāk Jūs stāstījāt, ka iespējamā Saules uzliesmojuma dēļ Enšar ir aizgājuši zem kāda aizsargājoša lauka, jo nezina, kad tas precīzi notiks. Vai viss ir tieši tā?

K.G.: Jā. Viņi tādu burbuli rada katru reizi katra cikla beigās. Redzams – viņi tā rīkojas katrus 25000 gadus.

D.V.: Cikls, kurš beidzas ar Saules uzliesmojumu?

K.G.: Jā, ar Saules uzliesmojumu, un pēc tam vienkārši sākas jauns cikls. Faktiski visos ciklos, kuri ir nomainījuši viens otru kopš tiem laikiem, kopš viņi ir atradušies šeit, Enšar ievieto sevi laika burbulī – milzīgā iekšējā telpā, kurā pilsētas visas dažādās komponentes savienojās kā… gandrīz kā bērnu konstruktors LEGO.

Sekcijas, kurās dzīvo cilvēki Iekšējās Zemes alās, sastāv no moduļiem, un moduļi atgādina mazus kosmosa kuģus, kuri spēj kustēties paši par sevi. Un pašlaik viņi ir savienoti cits ar citu kā Lego detaļas burbuļa iekšienē.

…kad jūs pirmoreiz pārvarat robežu starp burbuļa ārējo un iekšējo pasaulēm, nosauksim to par “notikumu horizontu”… Kad mēs gājām cauri notikumu horizontam, veidojās sajūta, ka mēs tiekam pakļauti stipra elektromagnētiska lauka iedarbībai. Es kritu uz sāniem un gandrīz zaudēju samaņu. Tas ir laika burbulis, kurš tiek radīts ārpus šīs realitātes laika-telpas. Tad, lai kas nenotiktu uz Zemes, pat ja viņa kustētos neparastā veidā, tas neskartu tos, kas atrodas burbulī. Enerģijas viņus neskartu. Domāju – jūs teiktu, ka viņi ir pilnīgi atšķirti no šīs realitātes. Tie ir kā laika burbuļi, kuri atrodas aiz Jupitera un Saturna robežām. Tie ir pieejami no daudzām dažādām galaktikām… un daudzām vietām šajā galaktikā. Jūs nonākat iekšienē, domājat, ka esat pārvarējuši tikai dažus tūkstošus metru caur barjeru, un nonākat tumšā vietā. Patiesībā jūs neesat nekur mūsu laikā-telpā. Jūs neesat nekur.

Viņi satiekas un kopā paliek burbulī, pēc tam, pēc Saules uzliesmojuma, atstāj burbuli un dara to, ko vajag. Viņi skatās, cik tālu, ja vispār, ir noliekusies laika līnija no tās, kura bija, kad viņi atnāca, un pēc tam mēģina to izmainīt un atgriezt tur, kur tai ir jābūt.

17 12 29 02

Dārgais Sanat Kumara! Vai tu vari teikt, ka Redukss – tas tad arī ir stāvoklis, kad planēta ir aizklāta no Saules uzliesmojuma, kurš tuvojas?

Vai Saules uzliesmojums, par kuru runāja Deivids Vilkoks, ir tā pati Pralaija, kura tuvojas?

Sanats Kumara: Planēta ir pārgājusi savā dimensijā, un aiz viņas tiecas cilvēki, kaut arī ar lielu kavēšanos. Bet tomēr Planetārā Hierarhija cer uz lielāku “ražas novākšanas” rezultātu, nekā pašlaik. Ir vēl zināms laiks visuma mērogos, kurš dos iespēju paātrināt cilvēku apziņas nobriešanu un dos gaismas uzliesmojumu uz planētas, vienlīdzīgu planetārajai apziņai.

Pastāti par to sīkāk, lūdzu.

Es runāju par kopīgo apvienoto apziņu, kāda ir cilvēkiem, kuri ir pārgājuši uz planētas augstākā mentālā plāna līmeni. Šī dvēseļu apvienība jeb Vienotība spēlē īpašu lomu augšupcelšanās jeb “ražas novākšanas” procesā. Jo vairāk ir tādu cilvēku, kuri ir pamodušies un gaida augšupcelšanos, jo spožāk iedegsies planētas gaisma visumā.

Jā, jūs esat aizklāti no Saules Pralaijas, un jūs izdzīvosiet kataklizmā, kura tuvojas, pat nepamanot to pie sevis. No Pralaijas visas iznīcinošās darbības jūs esat aizsegti un mīksti pāriesiet uz nākamo apziņas vijumu.

Kāpēc Eštar to nezina un patstāvīgi rada aizsargājošu burbuli?

Burbulis burbulī. Tā ir īpaša telpa-laiks, kura nav saistīta ar procesiem uz virsmas. Viņi ir citā dimensijā un ir mācīti rūpēties par sevi patstāvīgi. Viņi atrodas aiz planētas ietvariem, stingri runājot, citā telpā-laikā, un tāpēc rada sev īpašus eksistences apstākļus, lai nodrošinātos pret telpas athermetizācijas gadījumu.

Kas tas ir par gadījumu? Kā tas var notikt?

Trīsdimensiju cikla beigas ir nopietns laika punkts. Mēs nespējam izkontrolēt Sauli, taču spējam aizklāt planētu.

Saki, vai visi kuģi, kurus mēs redzam blakus Saulei un starp planētām, cietīs no uzliesmojuma?

Nē, viņi paši arī rada aizsardzības telpas un sāk sevi gatavot uzliesmojumam, ja tas notiks. Neviens nezina, kā tas notiks šajā reizē.

Taču jūs varat būt mierīgi – planetārā pasaule un visi kosmiskās flotes kuģi, un visas būtnes uz Zemes ir aizsegtas un aizsargātas.

17 12 29 03

17 12 29 04

 

Pievienots 29.12.2017

http://sanatkumara.ru/stati-2017/vse-suschestva-na-zemle

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.koob.ru/elkins/ (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/images/Sanat_Kumara/Books/Zhivi_i_ljubi.pdf (Tulk. piezīme)