Именно на это направлена карма

Tieši uz to ir vērsta karma

17 08 14 01

17.08.13.

Karma ir bezjēdzīga, ja aplūkojam to mirstīga cilvēka garīgās attīstības aspektā, tas ir, dzēšoties atmiņai un nonullējoties personībai. Tieši mirstīga, lai arī ar sekojošu pārdzimšanu. Tā nedod neko. Bet, lūk, ja aplūkojam to kā tīru sodu, sava veida atriebību, tad varbūt tam ir jēga? Bet sodu – kam? Jaunajai personībai, kura parādījusies pārdzimšanas rezultātā? Nē, viņa nav atbildīga par pagājušās personības ļaundarībām. Viņa par tām pat nezina neko. Tad tātad sods ir paredzēts dvēselei. Kam gan vēl? Bet dvēsele vienmēr ir tīra. Netīra mēdz būt tikai personība. Atkal absurds iznāk.

Karma ir taisnīga tikai vienā gadījumā – dzīves bezgalības gadījumā. Turklāt, un tas ir galvenais, pie NEPĀRTRAUKTAS apziņas, tas ir, pie faktiskas nemirstības, bez jebkādām pārdzimšanām. Bet mums ar jums kā ir? Dzīve gan ir bezgalīga, bet, lūk, apziņa pārdzimšanu rezultātā ir saraustīta un sastāv no pilnīgi atsevišķām gandrīz nekā nesaistītām citai ar citu daļām. Jo atmiņa taču katru reizi tiek izdzēsta. Pēc būtības nav vienotas personības. Ir dvēsele un daudz, daudz atsevišķu citai no citas personību, kuras parādījušās pārdzimšanu rezultātā. Tas ir, karma ir patiesa nevis vienkārši pie bezgalīgas dzīves, bet vēl vajag arī vienu vienīgu NEPĀRTRAUKTU personību. Un tieši šādā kombinācijā tad arī notiks NEPĀRTRAUKTA garīga izaugsme un tiks ievērots taisnīgums. Jo garīgi aug taču ne dvēsele, augstāk par viņu tāpat nav kur, bet tieši personība.

Jo tieši personības klātbūtne taču arī dod dvēselei brīvību manevram, izvēles brīvību. Un tātad arī Dievs caur mūsu personību saņem savu izvēles brīvību. Tā kā nesteidzieties izmest atkritumos savu Ego. Jo personība – tā taču ir viņa lauvas tiesa. Galu galā tā ir mūsu pašidentifikācija uz šo laika periodu, tas ir, DZĪVES laikā.”

Autors: Vaiss Tusupovs (Ваис Тусупов)

https://www.aum.news/ezoterika/3166-karma-kak-dokazatel-stvo-bessmertiya?from=fb

 

Lūk, tādu paziņojumu, diezgan loģisku, es šodien izlasīju. Par šo tēmu es izvēlējos šodien parunāt ar Sanatu Kumaru.

Sanat Kumara, es piesaucu tevi, lai pajautātu, kāpēc mēs par pagātnes kļūdām “maksājam” sekojošajās dzīvēs.

SK: Mēs tuvojamies jēdzienam, kas tas ir – personība, un kas tas ir – ķermenis, kurā jūs dzīvojat uz planētas. Personība kļūdaini tiek uzskatīta par ķermeni. Personība – tā nav arī dvēsele. Un visi ķermeņi – tas ir tikai paņēmiens iegūt pieredzi uz dažādām planētām un svariem.

Personība – tas ir monādisks veidojums, tas, ko pieņemts saukt par Dēlu. Mēs varam saukt viņu par Bērnu, lai neidentificētu ar dzimumu. Monādiskais veidojumus savai attīstībai izmanto visus apvalku veidus. Kā mēs teicām – tā var būt Dvēsele, kā vidējais aspekts starp Monādi un ķermeni, Logoiskā plāna Garīgs aspekts un Materiāls aspekts ķermeņa – Vielas veidā (planētas, zvaigznes un viņu sīkākas komponentes, piemēram, fiziskais cilvēks).

Pati elastīgākā un kustīgākā apziņa ir dvēsele, kura savukārt iegūst apzināšanos un attīstību elastībā no savas saiknes ar Garu (Monādi) un Matēriju (ķermeni, ķermeņiem).

Dvēsele – tas ir atmiskais ķermenis?

Redzu ainu, ka Atma kā milzīgs ķermenis ir aplenkts ar sīkiem veidojumiem, kā bērniņiem, kuri pārklāj visu Atmas struktūru, un viņa dod viņiem dzīvi. Šos veidojumus mēs nosacīti nosaucām par Dvēseles Matricām. Tās ir informāciju akumulējošas struktūras, kuras ietver sevī apzināšanās pieredzi, saprātīguma attīstības shēmas, apzināšanās un izdzīvošanas veidu, vairošanās metodes, apziņas struktūru un veidu un daudz citas informācijas par dzīvesveidu dažādos ķermeņos un uz dažādām planētām un plāniem. Katra Matrica pieder īpašai Dvēselei jeb Dzīves-vilnim, projicējošai dzīvi Klātbūtnes veidā.

Ir arī citi dzīves viļņi, nevis Klātbūtnes veidā, bet kosmiska viļņa, lauka, struktūras, visuma, mikrobioloģisku struktūru, kvantu, magnētisku, elektrisku, plazmas būtņu veidā. Ir mākslīgs intelekts un daudz kas cits.

Visas dzīves pieredzes ieplūst atsevišķās Matricās, nejaucot Klātbūtnes pieredzes un citas iespējas, lai saglabātu informācijas tīrību.

Tāda karma – tas nav cilvēciski. Un tātad apziņas dzēšana un personības nonullēšana ir nedabiskas. Bet karma mums tomēr ir. Un tas, ņemot vērā augstāk izklāstīto, ved uz domām, ka mēs ar jums neesam nekas cits, kā nemirstīgas būtnes ar nepārtrauktu apziņu, bet apziņas pārtraukumainības, tas ir, nāve, pārdzimšanas, tas ir kaut kas mākslīgi radīts. Nedabisks. Un, lūk, ja pašu pārdzimšanu uzlūkosim kā nevis kaut ko dabisku, bet, kā mākslīgi radītu, tad mēs ieraudzīsim pavisam citādu ainu. Negribas izdarīt secinājumus, bet tomēr pamēģināšu. Ja uzlūkosim mūs kā kādas baterijas kādām būtībām, kuras no mums barojas, tad viss nostāsies savās vietās.”

Protams, visas būtnes – tās ir baterijas, drīzāk, katra būtne ir barošanās ķēdītes daļa, kā jūs sakāt, un, izmantojot savu dzīvi, savu dzīves kvantu, jūs izmantojat ģeniālo EKSISTĒŠANAS iespēju. No NEKĀ jūs pārejat uz nākamo pakāpi, kur jums ir piešķirta iespēja BŪT VISAM. Tas ir, Monāde – tas ir sīciņš Eksistences „kvants”, kurš atrodas kvantu laukā (skaidroju savas attīstītības līmenī. N.K.) un kuram ir piekritusi iespēja apaugt ar apvalkiem SAVAS DARBOŠANĀS, AKTIVITĀTES REZULTĀTĀ.

Tātad ne tuvu visi „kvanti” var dzīvot apzināti? Daži tā arī paliek kvanti?

Eksistē bezgalīgas iespējas iegūt apziņu un pacelt enerģiju, lai piesātinātos ar Dzīvi. Nav obligāti jāieiet ķermeņa Klātbūtnē, var dzīvot monādiskā plāna ideālā kvantu kopienā, iegūt iespēju palikt atmiskajā plānā utt.

Bet tas, kurš ir ticis līdz fiziskajam materiālajam plānam, kā tiek vērtēts?

Nekā netiek vērtēts, nav vērtējumu, tāpat kā nav etiķešu. Vienkārši saprotiet, ka katru zemāko plānu JŪS BŪVĒJAT PAŠI. Kā uzcēlāt PRIEKŠ SEVIS, tā arī dzīvojat. Nav upura un vampīra, kurš no jums barojas. Katrs augstākais un zemākais plāns nodrošina jūs ar enerģijām, bet jūs nodrošināt viņus, kā protat, kā esat radīti.

Un, kā redzam, attīstība notiek SAVAS DARBOŠANĀS, AKTIVITĀTES REZULTĀTĀ. Tā varde pienā, kura neapstājas, uzputo pienu, pāriet uz citu eksistences līmeni.

Rakstā, kuru tu citē, ir bezpalīdzības un atkarības no kāda, kurš no tevis barojas, kurš uzspiež tev kaut kādu nepelnītu karmu, stāvoklis.

„Un, lūk, ja pašu pārdzimšanu uzlūkosim kā nevis kaut ko dabisku, bet, kā mākslīgi radītu, tad mēs ieraudzīsim pavisam citādu ainu.”

Nav dabiskā, lai rastos „pats par sevi”. Viss ir radīts – jūsu ķermeņi, visi apvalki, karma kā pieredzes un zināšanu regulācijas metode, nāve un pati cilvēku rase. Un pat planētas un zvaigznes ir radītas… Vārds „Mākslīgi” te droši vien nav piemērots, tāpēc ka visu ir radījuši Radītāji, kuri eksistences plānus radīja kompleksi, ņemot vērā Laiku un Telpu, dabas iespējas, iemitinot Dzīvi planētās un svaros…

Un arī pats Laiks un Telpa ir radīti… „mākslīgi”…

Tādejādi atgriežot atbildību par savu dzīvi Sev Monādiskajā, Atmiskajā, Budhiālajā un Mentālajā līmenī, jūs esat nevis savas karmas upuri, bet tās dalībnieki.

Otrkārt, ko gribas noteikti atzīmēt, kā saka autors, – dvēsele „vienmēr ir tīra un nevainīga”. Tā arī ir. Un, ja padomājam, tad arī Tava Monādiskā Personība vienmēr ir tīra un nevainīga. Zini, kāpēc? Tāpēc ka viņai nav vajadzīga cilvēciskā pieredze tajā veidā, kā jūs to saprotat – pirmām kārtā, kā izdzīvot uz planētas, kā pie visiem apstākļiem turpināt dzīvot. To nevajag dvēselei, bet tas veido 80% jūsu pieredzes – šeit ir gan attiecības ģimenē, gan dalība vispārplanetārajā pieredzē (tu spēlē arfu, bet es audzēju kviešus), gan fiziskās dzīves fizisko, ķīmisko, matemātisko likumu apzināšanās.

Ko tad vajag dvēselei? Kam jāpievērš īpaša uzmanība? Uz kopienas iespēju, uz citu pieņemšanas un mīlestības izstrādāšanu, uz sevis kā milzīga kolektīva daļiņas izprašanu, ka visi ir atkarīgi no visiem. Dvēselei tā ir svarīga pieredze, tieši tā viņai noderēs, savienojoties klasterī un pēc tam kolektīvā dvēseļu kopienā.

Tieši to mācās dvēsele – neatriebties, nedusmoties, nejust greizsirdību, nebaidīties, neniknoties, tāpēc ka visas šīs emocijas neveicina apziņas savienošanos un augšanu.

TIEŠI UZ TO IR VĒRSTA KARMA – uz šo pār-individuālistisko apzināšanos izstrādāšanu. (Pacelties pāri ķermeņa individuālismam.)

Un šī sevis kā VISA, KAS IR, apzināšanās ir atzīta kā augstākā apziņa.

Visas reliģijas un garīgās zināšanas ved pie socializācijas, pie savienošanās, pie atzīšanas, ka citiem ir viņu tiesības dzīvot, pie viņu dzīvesveida un domu radīšanas paņēmiena pieņemšanas.

Dabiski, ka cilvēks nevis vienkārši var atļauties domāt un darīt visu, ko vēlas, bet viņam ir jāmācās sev blakus redzēt citus cilvēkus un saprast viņus, un savu darbību vērst par labu visiem.

TIEŠI UZ TO IR VĒRSTA KARMA.

Mēs sakām, ka Vienotības, VISA, KAS IR, Apziņa, arī ir Kristus Apziņa. Katrā esības līmenī jums tāda apziņa parādās GATAVĪBAS tādu apziņu iemantot rezultātā.

Lai iemantotu GATAVĪBU, ir jāattīsta savs saprāts.

Lai attīstītu savu saprātu, ir jāiegūst pietiekama pieredze vai jāatnāk ar šo pieredzi uz planētu.

Lai atnāktu ar šo pieredzi uz planētu, ir jābūt milzīgai Sirdij un Vēlmei palīdzēt visām apziņām, iestrēgušām fiziskajā realitātē, attīrīties un apgaismoties. Prast vest sev līdzi un būt saprotamam visiem tiem, kam tu gribi palīdzēt.

Uz Zemes ir daudz tādu, kas ir izauguši uz planētas, un daudz to, kas ir atnākuši jaunā apziņā, lai ar sevi „izdarītu” cilvēku kā rases apziņas pārbīdi.

Tātad KARMA – TAS IR VIENOTĪBAS APZIŅAS AUDZĒŠANAS INSTRUMENTS, KURŠ DVĒSELI APMĀCA PIEŅEMT SEV LĪDZĪGUS – CITUS, AR CITĀM INTERESĒM UN SPĒJĀM.

Pēc tam būs jauna apzināšanās – PAVISAM CITĀDU pieņemšana. Bet tas ir nākotnē.

Sāciet ar to, lai pieņemtu savu ģimeni, tos, kas kopā ar jums karmas līgumos slīpē jūsu patmīlību un individuālismu. Paša ciešākā Klātbūtne ir pati grūtākā karma. Pats lielākais kārdinājums ir padarīt to, kurš ir blakus, par cēloni jūsu noskaņojumam, pašsajūtai, vēlmju trūkumam un, kā sekas, tam, ka parādās cīņa.

Iemācieties pieņemt savu lēmumus, un tādēļ apzinieties, cik tam, kurš ir blakus jums, tas būs patīkami vai graujoši. Tikai lēmums, nesagraujošs sevi un citus, būs vieds un pareizs, jo jūs kā dvēsele taču tiecaties būt kopienā, vienotībā ar citām dvēselēm. Šeit, poligonā, jums ir jāatstrādā visas jūsu rakstura īpatnības, jānorūda tas un jāmīkstina.

Starp mums ir pat tie, kas nepieņem pretējo dzimumu.

Pretējais dzimums ir dots, lai ATTĪSTĪTU MĪLESTĪBU, pastiprinātu pievilkšanos un tieksmi sajust mīlestības spēku. Mīlestība palīdz sagraut individuālismu un iemācīts pieņemt otru.

Karma – tie ir dvēseles uzdevumi.

17 08 14 02

Pievienots 14.08.2017

http://sanatkumara.ru/stati-2017/imenno-na-eto-napravlena-karma

Tulkoja Jānis Oppe