Главный мотив деятельности

Darbošanās galvenais motīvs

Darbošanās garā galvenais motīvs – sirds aktivizācija

17 05 25

17.05.24.

Dārgais Sanat Kumara, mani satrauc to, kuri ir izgājuši mūsu Skolu, nākotne. Daudzi no tiem, kuri ir pabeiguši mācīties, nezina, kā pielietot mūsu zināšanas un kā turpināt soļot, nenometot un nezaudējot vibrācijas. Es saprotu, ka ir grūti sevi iedomāties atbildam par planētu un sākt radīt kaut ko visu cilvēku labumam. Grūti sevi iedomāties kā garīgu sludinātāju, audzinātāju, ja tev to neviens nelūdz. Kā nezaudēt savus sasniegumus un turpināt kāpt augšup?

SK: Mans bērns, šis jautājums ir trīsošs arī mūsu līmenī. Mums tāpat rūp to, “kurus mēs pieradinājām”, nākotne.

Padomāsim kopā, kas ir svarīgs tiem, kuri atstāj Zemi nākotnes dzīvei mentālajā realitātē, un kas ir svarīgi tiem, kuri sapņo par dzīvi uz planētas. Gan vieni, gan otri ir svarīgi mums.

Sākumā padomāsim par pirmajiem. Šeit nav vajadzīgas daudzas zinātniskas ziņas, enciklopēdiskums, tehniskums, attīstīts mentāls un loģika. Tādas zināšanas tev nākotnē neatnesīs īpašu privilēģiju, tāpēc ka tikai spēja apmācīties un patika mācīties ir svarīgas tālāk.

Katrā līmenī ir savas zinātniskas un humanitāras zināšanas un iemaņas. Katrā līmenī ir savi sociuma principi un morāle. Katrā līmenī ir savas intereses un mīlestība. Tie neatkārtojas, bet attīstās saprātīguma un vienkāršības virzienā. Daba ir saskanīga un dabiska un neprasa smagu apmācību. Sirds pamata principus apjēdz viegli, ja aiz muguras ir bagāta pieredze dažādās realitātēs, un ir iziets daudz dzīves mācību.

Kas ir svarīgi? Sasniegt dzīves augstas vibrācijas – domāšanā, attiecībās ar sevi un cilvēkiem. Saprast, ka kalpošana – tas ir dabisks turpinājums jūsu profesijām šeit. Šeit jūs ar profesionālās darbības palīdzību pelnāt sev iztiku, nesot labumu cilvēkiem, bet nākamajās dzīvēs jūs arī varēsiet nest atbilstošu labumu ar savu darbību un saņemt labumus no „kopējā katla”. Gan vienā, gan otrā gadījumā jums nāksies izvēlēties darbošanos, profesiju vai patstāvīgu nodarbi, risināt sev tādus uzdevumus, pēc dvēseles sauciena, pēc vēlmes, pēc aicinājuma.

Dažiem uz Zemes ir grūti atrast šo aicinājumu. Viņi apmulst profesionālās darbošanās izvēlē, pat darbošanās virziena izvēlē, nemaz nerunājot par veidu, kā turpināt izmantot garīgās iemaņas radoši. Pārāk iezemēti ir visi darbi, un kaut ko izmainīt dzīves vidū ir dots tikai īpaši stipriem, kā es saprotu?

Ja runājam par profesiju, tad tā nav obligāti jāmaina, lai nodarbotos ar garīgu dzīvi un turpinātu augt garā. Jebkurā vietā tu vari augt kā dvēsele. Jebkurā darbības sfērā tu vari būt iezemēts vai garīgs, uzvesties kā agrāk, gaidot to sliktāko un baidoties no visa, vai kļūt arvien vairāk vērsts uz pozitīvām domām un būvēt veselību un laimi apzināti.

Jūs varat mācīt to citiem. Jūs varat pētīt savu pozitīvo domāšanu praksē un rādīt ar savu piemēru, ka miers un svētība var būt jebkurā galvā, neatkarīgi no politiskā stāvokļa un naudas daudzuma kabatā.

Padomāsim, ko vajag tumšajiem valdniekiem? Destabilizēt apkārt situāciju jebkādā veidā, izdarīt tā, lai visiem kļūtu slikti un visi uztrauktos, baidītos, satrauktos vai domātu par nākotni destruktīvā ziņā. No šejienes ir terorisms, kara draudi, militārisms, politiskās situācijas destabilizācija un finansu vētras. Pēc iespējas vairāk nest cilvēkiem un planētai nelaimi, lai pazeminātu vibrācijas, tāpēc ka zemās vibrācijās var viegli manipulēt, sasniegt paklausību un vest pie identitātes zaudēšanas (kļūt par baru).

Tam pašam pieder arī daudzu „kanālu” iegūšana, tie sāk „klāstīt muļķības”, lai aizrautu sev līdzi tos, kuri svēti tiem ir ticējuši un ir bijuši paklausīgi tādiem draudzes ganiem. Cilvēki maz domā, lasot destruktīvus vēstījumus, viņi ir pieraduši uzticēties „augstākajiem spēkiem”. Viņi ir viegli iebiedējami un „netur vibrācijas”, kuras ir sastrādājuši. Viņi grīļojas un gan krīt, gan atkal pieceļas, neuzdrošinoties padomāt patstāvīgi un izdarīt pareizus secinājumus.

Galvenā prasība no garīgiem cilvēkiem – savas pašidentitātes saglabāšana – nepazaudēt seju, nebīties kā bērnam, turēt gaismu un mīlestību savā sirdī un mazāk skatīties visādus niekus. Tad parādīsies laiks meditācijām un sava kanāla attīstīšanai, attīrīšanās praksēm un vienkārši mīlestībai sirdī.

No otras puses, kā atrast sevi sociumā, kā radīt sasniedzamu mērķi garīgā nozīmē, kā nenokrist pa vibrācijām?

Mērķim nav obligāti jābūt garīgam, pilnīgi pietiek, ja ir materiāli mērķi, bet turklāt joprojām būt garīgam un paust mīlestības brīnumus un prieku sasniegumos. Tas bija agrāk, ka tādi cilvēki kļuva par mūkiem, sludinātājiem un gāja prom no sociuma. Bet ko viņi, izņemot mierinājumu un (reti) dziedināšanu varēja sniegt?

Mums nevajag visus padarīt par mūkiem, bet mūsu mērķis ir vispārēja apziņas pacelšana un visu kļūšana par sekmīgiem un apmierinātiem ar sevi un sabiedrību. Tā tad arī ir domāšanas vibrāciju paaugstināšana dzīvē kopumā. Vadoties pēc šiem mērķiem, ko var ieteikt cilvēkiem?

Vairāk pievērst uzmanību sev, iekšienē būt tādiem, par kuriem lasām un sapņojam. Man liekas, ka tieši to māca SK Skola?

Ar to ir par maz. Izplatīt gaismu un mīlestību visur, nevis uzspiest, bet izstarot mīlestību, ar piemēru rādot veselīgas domāšanas un pašprogrammēšanas paņēmienu. Potēt tādu pašu domāšanas veidu bērniem un mazbērniem, par ko būs īpaša pateicība. Iemācieties dziedināt cilvēku dvēseles, cilvēku domāšanas veidu, dziedinot ķermeņus un domāšanu.

Lūk, tas ir pats galvenais garīgajā vajadzībā un izaugsmē – iemācīties domāt un spriest, domāt no savas pozīcijas un nenoslīkt negatīvā programmēšanā, ar ko ir piepildīts viss apkārt. Kļūt par pagrieziena domāšanā uz gaismu un mīlestību katalizatoru. Kļūt par pozitīvu vibrāciju avotu jebkurā situācijā.

Bet ko mēs varam izdarīt to labā, kuri izlemj palikt uz planētas un rūpēties par viņu tālāk?

Iemācīt cilvēkiem domāt par nākotni un izdarīt secinājumus agrāk nekā rīkoties. Daudz kas tiek darīts bez domas, „kā visi”, pēc ieraduma. Uz to balstās visas kļūdas, kuras ved pie traģēdijas. Iepriekš domā, saproti, kādi ir tavi mērķi un ko tu gribi, kas iznāktu rezultātā? Kā pie tā nonākt godīgi, vienkārši un cienījami?

Nav iespējams – dzirdu atbildi no daudziem.

Ja ceļš nav cienījams, tātad izvēle ir nepareiza. Ir jebkurā gadījumā pareiza izvēle, kura saglabā godu un pašcieņu, tikai tā uzreiz nav redzama un nav ātra. Iespējams, tā ir meklējumu un kļūdu pilna, un tas ir galvenais dvēseles apmācīšanā tālākai virzībai – kā nenepakrist, tiecoties pēc zemes mērķiem?

Dažreiz, kad cilvēks sasniedz finansiālu labklājību, viņam kļūst par maz, vienmēr par maz, un viņš nevar apstāties un padomāt, ka ir arī citi mērķi, izņemot finansiālos. Gluži kā viņš iekrīt naudas jūgā.

Naudai ir tāda īpašība – tās vienmēr ir par maz. Šeit var padomāt – cik tev vajag un kādēļ tev ir viss pārējais. Bet mēs varam pateikt arī pretējo – bieži nepietiek pašam nepieciešamākajam. Un tādēļ ir jāsaprot, ka tev ir jākustas un jāpadomā, ko var izdarīt un kā izmainīt savu dzīvesveidu, profesiju, lai atrastu savu zelta vidusceļu? Ar ko tu vari būt apmierināts garīgi un finansiāli?

Lūk, par to es arī runāju, ka ir grūti izlemt ķerties pie jaunas nodarbošanās, un cilvēki nesaprot, kā to izdarīt.

Un es runāju par to pašu. Pārdomu un lēmumu patstāvīgums ir pieaugušas apziņas pazīme. Neapmierinātība ar savu stāvokli ir tuvojošos pārmaiņu pazīme. Spēja izmainīt savu dzīvi jebkurā vecumā ir pazīme, ka cilvēks ir gatavs iet tālāk, uz nākamo pēc līmeņa sociumu, kur ir vajadzīgi domājoši un virzošies cilvēki, nevis „teorētiķi”, bet „praktiķi”.

Pārstājiet būt atkarīgi no Skolotāju uzvednēm, mēs tikai palīdzam un dodam virzienu, bet virzīties vajag pašam. Mēs nevaram lemt jūsu vietā, kam jums jābūt un kurp iet, un ko darīt. Izvēle dvēselei ir brīva, un tālāk, nākamajā sociumā, tā būs vēl brīvāka, kur atklāsies daudz vairāk iespēju un izvēļu. Mēs sakām priekšā, KĀDIEM jums turklāt būt.

Atceros, ka reiz jūs tādus zemes darbošanās ceļus nosaucāt katram. Tas bija īpašs Augšupcelšanās Krēsls. Un nedomāju, ka kāds paklausījās uzvednes un realizēja tos uzdevumus. Vienmēr ir jāpārvar sevi un jāpastrādā ar sevi pirmkārt, un pēc tam ar tiem, ar kuriem esi iecerējis kopīgu darbošanos. Bet mēs esam noskaņoti tā – ja neiznāk, tātad nav lemts. Ne katrs ir neatlaidīgs mērķa sasniegšanā. Un kā gan atšķirt – nav lemts vai ir jāpapūlas?

Lūk, šeit tad arī ir jāklausās Audzinātāji un Skolotāji. Šeit mēs esam vajadzīgi, īpaši vajadzīgi. Atceries, kā mēs tev devām uzdevumu „aktivizēt Urālu kalnus”. Bet cik cilvēku toreiz atsaucās, cik sirdīs atskanēja aicinājums? Tas bija mūsu darbs. Tie bijām mēs, kuri nosūtījām cilvēkus ne tikai uz Sarkanā Drakona dvēseles, bet arī uz savu pašu siržu aktivizēšanu.

Mēs, šķiet, esam atraduši galveno darbošanās garā motīvu – siržu aktivizēšanu. Tā ir svarīga gan ģimenē, gan darbā, gan pat miegā. Vai caur mīlestību tu virzies, vai caur ciešanām? Kas ir tavs dzenulis – tiekšanās uz gaismu un svētību vai uz cīņu? Augšup vai Lejup?

Es pateicos tev par šo lielisko sarunu. Ceru, ka tā mums palīdzēs tikt ar sevi skaidrībā un apzināties savu tālākās attīstības virzienu.

 

Pievienots 25.05.2017

http://sanatkumara.ru/stati-2017/glavniy-motiv-deyatelnosti

Tulkoja Jānis Oppe