Две медитации с горой Кайлас

Divas meditācijas ar Kailasa kalnu

(Meditācija vebinārā “Minerālais plāns”)

17 04 15 01

Kailasa kalns (Kailash; Kailas; Kangrinboqê; Kailāsaḥ) – kalns Gandise kalnu sistēmas Kailasa grēdā Tibetas plakankalnes dienvidos Ķīnas Tautas Republikas Tibetas autonomajā reģionā.

Tas ir pats augstākais kalns savā rajonā, to citu vidū papildus izceļ četrskaldņu piramidālā forma ar sniega cepuri un skaldnēm, kuras gandrīz precīzi ir orientētas uz debespusēm. Kailasa augstums līdz šim laikam palieks strīdīgs jautājums – piemēram, plaši izplatīts ir apgalvojums, ka Kailasa augstums ir 6666 m; zinātnieku viedokļi atšķiras no 6638 līdz 6890 m, ko nosaka kalnu augstumu mērīšanas paņēmiens. (Vikipēdija)

17 04 15 02

 

1. meditācija

 

Noskaņošanās un atslābināšanās…

 

Iezemējamies no sirds centra planētas centrā.

Nolaižam pa izveidojušos kanālu savu apziņu Zemes centrā.

No šejienes, no centra, mēs nosakām, kur atrodas Tibeta un Kailass. No iekšienes mēs to zinām… jūtam…

Mēs ieejam Kailasa ķermenī no iekšienes kļūstam par viņu…

Es šo virsotni jūtu kā lielu baltu planētas Zobu.

Kļūstot par Kailasu, es jūtu, kā es-kalns ar savām “kājām” dziļi ieeju zemē un kāds liels pamats man ir, it kā milzīgas akmens saknes būtu cauraudušas caur un cauri planētas pārsegus… Galvā man ir sniega cepure…

Un, kļūstot par kalnu, es jūtu mirdzošu kalna dimanta kodolu, it kā man iekšienē būtu vienlaidu monolīts dimants…

Es redzu, ka kalna atradzes un pamatnes ir nepastarpināti un tiešā veidā saistītas ar Viduszemi…

Kailas no centrālās Zemes savāc daudz enerģijas un atdot to uz virszemi. Viņš kalpo kā enerģiju harmonizētājs un ģenerators.

Sajūtiet, kā viņš elpo, kā cilājas viņa sāni…

Viņš jūt un domā?

Pats kalns, iespējams, nedomā un nejūt, taču mūsu dvēsele šajā ķermenī var just to, ko jūs cilvēks, kurš atrodas šajā apvalkā.

Mēs varam just atbildību, apzinātību, stingrību, augstu enerģētiku, mierīgu sirdi, kura nepiedod un nemīl, un nekādi nenostāsies pret likumu. Ļoti stingras enerģijas, Rēriha dzedrās enerģijas…

Mīlestības vai žēluma dēļ šeit nekas nenotiks. Tev ir jābūt cienīgam, tev ir jābūt augstam, atbildīgam un tīram. Un tad tev tiek dota varenība, kādas cilvēkam nav, un ļoti augsti uzdevumu, kuri prasa pilnīgu pašatdevi.

Skaistas ir Kailasa enerģijas – kā briljantam, milzīgam kristālam, kur gars nepastarpināti ir sajūgts ar matēriju.

Salīdzināsim šīs enerģijas ar maigajām un siltajām cilvēka dvēseles enerģijām. Kļūst saprotams, kāda loma ir mīlestībai, kura mīkstina, apgaro un padara harmoniskas cilvēces planētas enerģijas.

Kļūs saprotama cilvēces loma – samazināt šo dzedro minerālā plāna raksturu, kur nav dvēseles, bet ir tikai gars un matērija.

Un tieši tāpat, kā mēs apgarojām Urālu kalnu Sarkano Drakonu, mēs varam Kailasu piepildīt ar savas dvēseles enerģijām – cilvēcisko mīlestību, harmoniju, skaistuma un svētlaimes sajūtu, svētību…

Bet viņš mums dos principialitāti, atbildību un briedumu (взрослость), vibrāciju tīrību, bezlaika un beztelpas, mūžības un bezgalības jēdzienus… Tā mēs viens otru bagātinām.

Ne tikai Kailass audzina mūs par izturīgiem un vīrišķīgiem, principiāliem un drosmīgiem, bet arī mēs varam mīkstināt viņa sirdi ar savu mīlestību, lai viņš sajustu, ka ir vēl kaut kas, izņemot garu un matēriju – dvēsele un saprāts, mīlestība un pieņemšana, jūtas un domas…

Savas jūtas mēs ieliekam akmeņos, kā programmu, mīkstinot Kailasa, Tibetas telpu, un pēc tam mīkstinot arī planētas telpu – ar humānismu, cilvēcību, apgarotību un skaistumu.

Mēs ieliekam šajā mūžībā to, ko mēs esam iemantojuši šo miljardu gadu laikā uz planētas savā dvēselē, ko noslīpējuši, radījuši un audzinājuši… Un tagad atdodam.

Novēlēsim viņam jaunus cilvēciskus jēdzienus, gaismu, prieku un mīlestību. Un lai notiek tā!

***

2. meditācija

 

Noskaņošanās un atslābināšanās…

 

Iezemējamies no sirds centra planētas centrā.

Nolaižam pa izveidojušos kanālu savu apziņu Zemes centrā.

No šejienes, no centra, mēs nosakām, kur atrodas Tibeta un Kailass. No iekšienes mēs to zinām… jūtam… Kāpjam kalnā…

 

Mēs piesaucam Saules Brāļus un lūdzam parādīt mums Kailasu no iekšienes, no turienes mēs viņu nekad neesam redzējuši…

Šeit, kalna iekšienē, mēs labi jūtam ļoti augstās vibrācijas, kuras nāk no Kailasa. Pats kalns ir gluži kā liels briljants, bet iekšienē ir viņa īstā briljanta struktūra…

Šeit ir ejas uz Viduszemi. Mēs atrodam eju, kura ir izcirsta klints iekšienē un apgaismota. Šeit atrodas transportlīdzeklis, līdzīgs raķetei, kurš nogādā cilvēku daudzu km dziļumā. Mēs tajā dodamies ceļojumā.

Mēs traucamies cauri alām un ūdenskritumiem, ejam cauri pazemes ezeriem, pilniem ar ūdeni, kuri saplūst ūdenskritumos vēl zemāk, cauri milzīgiem tukšumiem. Mēs jūtam alu smaržu, vibrācijas, spiedienu, mitrumu un augstu temperatūru…

17 04 15 03

Mēs braucam vēl dziļāk un dziļāk un beidzot nonākam Viduszemē, tajā pašā cilvēku Ēdenē (pēc seno rasu priekšstatiem), maigā un komfortablā vidē, piepildītā ar nelielu un patīkamu gaismu, kura līst no augstuma…

Pierodam un skenējam telpu…

Bet tagad mēs savā raķetē paceļamies pie tā gaismas un siltuma avota, kurš spīd uz mums no augšas. Mūsu raķete nonāk tieši planētas centrālajā Zvaigznē, Zemes Zvaigznē.

Mēs apstājamies šīs mirdzošās lāzera lodes perifērijā un izlidojam no saviem astrālajiem ķermeņiem ugunīgās lodēs. Mūsu raķetē palika mūsu astrālie ķermeņi, bet mēs kļuvām par ugunīgām dzirkstelēm, un mums vairs nevajag nekādas raķetes. Mēs ceļojam uz Sirds Sirdi, uz pašu, pašu… gaišāko un enerģētiski spēcīgāko planētas daļu. Mēs lidojam kā mazas gaismas dzirksteles.

Centrālā Zvaigzne ir liela, gluži kā Saule, un mums paveras ugunīgā plāna telpa. It kā arī šeit ir alas, Saules apgaismotas.

Tā ir Šambala – slepenākais no slepenā. Šeit atrodas mūsu patiesības, mūsu plāni, tas, kas pagaidām ir apslēpts un šo Skolotāju uz virsmu izsniegts pamazītēm – kā jauna ezotērika, jaunas zināšanas un jaunas enerģijas. Kā tas, kas ir priekšā.

Viņi nevada mūsu nākotni. Viņi skatās, kā mēs attīstāmies un ko var likt priekšā pašreizējā laikā, ko jau var nodot mūsu čeneleriem un zinātniekiem, lai nesabojātu mūsu likteni ar vēl lielākiem kārdinājumiem un atklājumiem, lai mēs vēl vairāk neizķēmotu sevi, bet sāktu dzīvot labāk.

Mēs pašlaik redzam lielas ugunīgas figūras, kuras atrodas mums apkārt šajā blāvajā apgaismojumā, kuras rada mūsu realitāti. Mēs “klanāmies” viņām, sveicam viņas. Mēs neko nelūdzam.

17 04 15 04

Mūsu uzdevums ir apzināties, pabūt, sajust to, ko mums pašlaik uzticēts aplūkot. Šeit ir ļoti daudz enerģiju, līdzīgu Rēriha gleznām. Šķiet, ka Rērihs šeit ir bijis, tik labi viņa gleznas nodod šo stāvokli.

Šeit ir ļoti stingra atmosfēra, alu iekšienē gaismas nav daudz un ir saspringts domas darbs. Jūtams milzīgs visu Zemes globusu, visu Kumāru, miljoniem dzīves gadu viedums…

Ik dienu notiek virsmas skenēšana, telpas nolasīšana, sekošana cilvēku problēmām un uzdevumu risināšana: kā viņi var atvieglot mūsu eksistēšanu, ar ko viņi var mums palīdzēt, ko laicīgi likt priekšā, ko aizvākt, ko nepieļaut.

Viņi salīdzina un harmonizē virsmas un Iekšējās Zemes enerģijas.

Viņi savās milzīgajās sirdīs ietver visu. Viņu sirdis atgādina mirdzošu briljanta gaismu.

Viņi saka: “Mēs neesam visspēcīgi, mēs nevadām cilvēci, mums nav tāda “uzticības posteņa”, neviens mums to nav uzdevis. Un mēs, kā bijušie “cilvēki”, cenšamies palīdzēt savai civilizācijai un planētai iziet to ceļu, kurš viņai ir jāiziet, ar vismazākajiem zaudējumiem.

17 04 15 05

Mēs to darām ne aiz mīlestības pret cilvēkiem, bet tāda ir mūsu Karma, mēs piedzimām, lai to izdarītu.”

Kāpēc jūs sakāt, ka jūs nemīlat cilvēkus? Vai tad var palīdzēt cilvēkiem, viņus uzticīgi nemīlot? Tas mani izbrīna!

“Mēs to darām ne pienākuma dēļ, mēs glābjam sevi, jo mēs esam salaulāti ar planētu un esam viņas vienīgā patiesība. Mēs nesam planētas karmu.

Nebīsties. Mūsu vārdi saka, ka mēs esam augstāk par visām jūtām un nesam atbildību par pasaules likteni. Mūsu liktenis ir tāds, ka mums pieder tūkstošgadīgi domas un dabas uzkrājumi, kurus mēs savienojam līdzīgi Planētas Likteņu Grāmatai.”

Man kļuva auksti šajā Zemes centrālajā Saulē, neskatoties uz siltumu un gaismu. Viņu enerģijas tik lielā mērā ir saistītas ar kaut ko ļoti sarežģītu, senu un pareizu, nedzīvi pareizu, kategorisku un neapspriežamu, dzedru un nepiekāpīgu.

Beidzot es sapratu, ka šie planētas Centrālās Saules gari ir minerāli gari, un viņos nav cilvēka dvēseles, cilvēka dvēseliskā siltuma, bet tā vietā – nejūtīguma aukstums un Stingri Likuma Noteikumi.

17 04 15 06

“Mēs zinām, kā palīdzēt cilvēcei un planētai. Un palīdzam samērā ar mūsu iespējām un uzdevumiem. Katrai dzīvai būtnei ir noteikts savs likums, un tas ir jāpilda, sākot no atoma daļiņas un beidzot ar planētu. Tikai tā ir iespējama Dzīve un Evolūcija.

Mums ir svešs cilvēcīgums, tāpat kā jums ir sveša mūsu dzedrā daba. Visam ir savs laiks, reiz arī mēs kļūsim Cilvēks, bet jums var iegribēties palikt par kalnu vai zvaigzni uz daudziem miljoniem gadu.

Mēs pateicamies par mūsu siržu augsto novērtējumu no jūsu puses. Nāciet vēl!”

 

Pateicības.

17 04 15 07

 

Pievienots 17.04.2017

http://sanatkumara.ru/stati-2017/dve-meditatsii-s-goroy-kaylas

Tulkoja Jānis Oppe