Грандиозная Первомонада Вещества

Grandiozā Vielas Pirmmonāde

Grandiozā Vielas Pirmmonāde – Apziņas Minerālais Pirmavots

(tikšanās ar Saules Brālību)

17 04 04 01

17.04.02

Ievads

Dārgie Saules Brāļi! Es gaidu noskaņojumus.

Man gribētos uzzināt, kā Saules Brāļi dzīvo un kāda ir Vienotības sociālā iekārta Saules līmenī. Kas tā ir par sabiedrību un kādas ir būtņu, kuras mitinās SB, intereses. Mūsu filmas par augstākajām būtnēm ir piepildītas ar kariem un cīņu. Es saprotu, ka tā ir tikai mūsu projekcija, un gribētos zināt, kā tad ir patiesībā?

SB: Pateicamies par jautājumu, un šodien jūs pabūsiet pie mums viesos, lai saprastu, kāda ir dzīve augstākajos plānos. Un pie viena mēs kopā pasapņosim par jūsu nākotnes kopienu.

Es saprotu, ka mūsu prāti ir piepildīti ar zemes plāna specifiku – mītnes, ceļojumi, ģimene, barība u.c.

Nedaudz pastāstīsim par to, kas mitinās mūsu telpā.

Jums ir telpa, jeb tās nav?

Mums ir telpa, kuru mēs radām kopīgai darbībai. Tā atgādina to, ko jūs būvējat uz Zemes, bet nedaudz citādā rakursā.

Tā ir vispārēja telpa visiem, un katram ir arī personīgā telpa, kuru būtne rada patstāvīgi.

Mūsu līmenī mēs eksistējam trijos aspektos – divus mēs jau minējām, bet trešais ir iekšējā pasaule, kuru jūs saucat par zemapziņu. Apvērsta zemapziņa kļūst atklāta aplūkošanai un dalībai ikdienas darīšanās.

Kādas gan jums ir ikdienas darīšanas? Kāda ir dienaskārtība, ja jūs neguļat un neēdat?

Mēs nedaudz ēdam, bet tā ir enerģētiska barošanās, apmēram reizi mēnesī (pēc zemes standartiem) mēs taisām barības rezervi, pieslēdzoties pie barošanas avotiem (gaismas un uguns portāla veidā).

Kā ir radīts šis barošanās portāls?

“Veikals” – tā mēs to pa jokam saucam. Tas ir mūsu Vienotības centrālais kanāls, un mēs sadalām barību. Mums praktiski nav dienu un nakšu, kalendāra, bet ir saules režīms, pēc kura mēs orientējamies. Tās ir saules lauku svārstības, kuras mēs visi jūtam ar saviem ķermeņiem. Tā ir kā laiku ass. Ap asi eksistē cikls, un mēs dabiski jūtam šo ciklu, tāpat kā gadalaikus vai mēness ciklus, piemēram. Daļa no mums pieslēdzas cikla sākumā, daļa beigās, tāpēc “veikalā” nav “drūzmas”.

Mēs neguļam un tāpēc neesam saistīti ar tempu vai ar termiņiem. Tas dod mums relatīvu brīvību pārvietoties, darba sfērā un tikumos. Arī mums patīk izklaidēties, priecāties, mums ir sapulces, līdzīgi kā jums – saziņai un izklaidēm. Mums ir attīstīta sava garīgā māksla, līdzīgi jūsu reliģijai, arī pielūgsmes sfēra mums ir pazīstama. Tikai jūsu pielūgsme atšķiras no mūsējās. Mēs sevi nepazeminām šajā laikā, bet otrādi, pieceļamies un savienojamies ar saviem Audzinātājiem, un kopā ar viņiem izzinām jauno Saprāta un Apziņas ceļojumā. Apmēram, kā jūs un mēs sakaru seansos.

Ko vēl gribas teikt – jūsu ceļojumi ir saistīti ar ķermeņu pārvietošanu. Mūsu ceļojumi ir saistīti ar apziņas skaldīšanu (apmēram tā, kā jūsu šodienas meditācija) un jaunu kontaktu un sakaru dibināšanu dažādos visuma apgabalos.

Mums ir arī kopīga bibliotēka, kuras arhīvs ir piedāvāts katram, kuram ir ieeja kopīgajā Galaktikas Apziņas Tīklā.

Mēs mirgojam, dziestam vienā vietā un uzrodamies citā. Mums nav obligāti jābūt pastāvīgiem vienā vietā, vienā formā un vienā apziņā. Mēs varam saplūst ar dažādām kopienām un apmierināt savas ambīcijas un zinātkāri caur radīšanām dažādos līmeņos un blīvumos, tajā skaitā arī jūsu līmenī. Mūsu seansi tieši arī ir tādi radoši akti un savstarpēji noderības parādības.

 

Seanss

N: Atslābināmies (5 minūtes).

Paceļamies un savienojamies desmitajā čakrā SB līmenī.

Mēs atrodamies pārejas kapsulā, kura piepilda mūs ar papildus gaismu un smalkām enerģijām. Mēs “izaugam” līdz 3-4 metriem.

Mēs “izlidojam” no savu ķermeņu blīvajiem apvalkiem SB līmenī, un vēl smalkākos ķermeņos mūs sāk transportēt. Apziņa ir saskaldījusies – daļa palikusi guļošajos mentālajos ķermeņos, bet smalkākā daļa (“mirdzošu lodīšu” izakatā – ugunīgā apziņa) ir atbrīvota ceļojumam.

Mūs “iesmēla” ar “lielu kausu” jeb lielu roku, un teleportē uz kopienu. Tas ir apziņas tīkls, saikne no daudzām dvēselēm. Kristāliskā tīkla mezglos ir dvēseles, kuras var iziet un atkal ieslēgties šajā Vienotības Apziņā.

1. att.                                               2. att.

17 04 04 02      17 04 04 03

 

1. att. – atsevišķu ugunīgu būtņu kolektīvos apziņas režģos (Budhi plāns) palielināts attēls.

2. att. – pilns attēls kopā ar Vienotības Būtību.

 

Mēs pagaidām nevaram neko ieraudzīt, tas arī ir saprotams, mūsu apziņa tikko kā ir “izšķīlusies” šajā plānā, kā cālēns izgājis lielajā pasaulē. Tā kā mums ir grūti kaut ko redzēt, mums liek priekšā izdzirdēt “murdoņu” – šīs kopienas skanējumu, it kā daudz sarunu vienlaikus notiktu lielā zālē. Taču tās ir atsevišķas skaņas, nevis vārdi. Tas ir kā simfoniskais orķestris, tikai orķestris spēlē vienu kopīgu mūziku, bet šeit ir nesaskaņotas skaņas.

Mūsu enerģija sāk iztecēt un izplūst pa visu Režģi. Katrā Režģa mezglā ir būtne, un, pievēršot savu uzmanību šim mezglam, mēs varēsim parunāties ar šo Saules sistēmas būtni. Tā var būt jebkura Ss būtne – liela vai maza.

 

Esmu jau sākusi saziņu. Vienai no būtnēm ir sievišķas enerģijas. Reiz viņa iemiesojusies uz Maldeka, taču lielāko dzīves daļu pavada šajā kopienā. Fiziskajā plānā nav bijusi un negrib, daudz dzirdējusi par grūtībām. Nogājusi tikai līdz astrālajam plānam, negrib nolaisties uz fiziskām planētām. Viņa ir rakstnieks – rada noderīgu ‘literatūru” (tādus kā romānus domu līmenī), saistītu ar dzīvi uz dažādām planētām.

“Es vācu materiālu gan uz pašām planētām, gan bibliotēkās, un sabiedrība caur maniem pilnīgi patiesajiem un izzinošajiem romāniem zina, kā dzīvo uz citām planētām.”

 

Nākamais Režģa posms. Vīrišķas enerģijas, tas ir humanoīds. Viņam ir tehniska specializācija, saistīta ar kopienas aizsardzību ar magnētiskām enerģijām, vielas sadrumstalošanu spilventiņu veidā, atradņu atrašanu un gaismas vākšanu, un piedevu izgatavošanu kopīgajam barošanas avotam, kopīgajam enerģētiskajam kanālam garšas piedevu veidā.

- Šeit ir attīstītu dvēseļu kopiena, liela jaunrades, pašizteiksmes brīvība, savu produktu nodošana citām gaismas būtnēm (Tatjana).

N: Ieraudzīju, kā sapulcējas kopiena, aina atgādina planetāru sistēmu – ap centru vācas “lodītes”, viņu ir daudz, notiek enerģijas apmaiņa, kura virzās pulksteņa rādītāja virzienā, enerģija iet pa apli. Visa aina ir piepildīta ar smiekliem, jokiem, tā ir ļoti viegla, kopiena ir piepildīta ar jautrību, it kā visi kopā jokojas un priecājas. Tie ir svētki, un no augšas pieslēdzas īpašas enerģijas avots, tas atrodas nedaudz ne pa centru. Mūsu prieka enerģijas paceļas augšup pa centrālo kanālu, iespējams, tās kalpo kā barība kādai būtnei vai kopienai augšā.

Tas atgādina kinoseansu, un enerģija no šī avota nolaižas, piesātināta ar informāciju, tieši tā rada kopīgo viendabīgo sajūsmas un svētku izjūtas enerģiju.

SB: Kā jūs agrāk pulcējāties ģimenēs pie galda, dziedājāt dziesmas, stāstījāt jokus, dzērāt vīnu, tie ir tādi paši mūsu kopienas svētki.

- Šos svētkus pārauga Lielas Būtības no augšas (Tatjana).

- Es runāju ar komponistu, dzirdēju mūziku. Es saku, ka esmu dzirdējis to kā Bēthovenu, bet viņš atbildēja, ka mūzika sākumā dzimst šeit (Vasīlijs).

 

N: Es palūdzu parādīt mums reliģisko jaunradi šajā kopienā. Redzu, ka no mums pa centrālo kanālu uz augšu virmo neparastas jūtas, kuras nav iespējams nosaukt. Tuvojoties kanāla centram, jūsu apziņa paceļas uz augstākajām pasaulēm, trīs, uztraucas, atrodas pacilātā stāvoklī, vieglā ekstāzē...

Tā ir saikne ar Debesu Tēvu, Viņa Klātbūtne. Liela piepildītība ar Mīlestību.

Aina nedaudz atgādina skatu no “Avatāra”, kad cilts sazinājās ar Dzimtas Koku kopīgā meditācijā un lūgšanās. Tas tad arī ir jaunrades un pielūgsmes moments. Mēs esam piepildīti ar ekstāzi, augstu mīlestību, momenta vienreizības sajūtu.

- Avotu nevaru aplūkot, viņš ir daudzdimensionāls, te no augšas, te no sāniem, un enerģijas atšķiras, kaut gan kopīgā ir prieks, aktivitāte, bet uz augšu – augšupcelšanās un godbijība, un trīsas (Olga).

N: Kopējā enerģija pašlaik atgādina Dvēseles kolektīvo Liesmu – vieglu, cildenu, kā dvēseles augšupcelšanos – un notiek pašu labāko svētāko jūtu radīšana. Tā ir kolektīva jaunrade, tāpēc ka liesma dzemdina neparastus pārjūtīgus tēlus. Un mēs – arī esam šīs darbības dalībnieki, ienesam savas enerģijas jauna mākslas darba radīšanas procesā mums un visiem pārējiem.

Šie tēli tiks saglabāti. Tie ir vairāki, un tiem ir dažādas smaržas un garšas, dažādas enerģijas.

- Pirmās jūtas ir Savienošanās, un tajās izpaužas formas (Olga).

N: Tēlu viļņi ienāk pa centrālo kanālu, un mēs tos piepildām ar savām vibrācijām, jūtām, skaņām un enerģijām – ar fizisko piepildījumu, formu. Bet ideju un programmas mūsu radījumā ieliek augstākā Būtne – ar plūsmu no augšas.

N: Bet mēs varam piepildīt ar savām idejām?

SB: Protams!

N: (Rāda): No aizmugures caur sirds centru mūsu Skolotāji vai Augstākie Es sūta programmas radīšanā, un katrs no mums dod savas mentālās programmas.

- No katra nāk savs mirdzums un saplūst kopīgajā (Tatjana).

N: Plūsma no mums ir apstājusies, radīšana ir pabeigta. Nāk svētība no Tēva, ielīst tieši galvā caur sahasrāru.

Ko mēs esam radījuši?

SB: Tā ir kolektīvā jaunrades prieka pašizpausme, tās ir kā jūsu emocijas no mūzikas, teātra, mākslas. Tiek radītas emocionālas enerģijas, un tā ir īpaša estētiska bauda (kaut kādām) augstākajām būtnēm.

- Nāk tikai skaistums un pilnība (Tatjana).

N: No augšas mums pienāk veltes, balvas, prieks, apsveikumi.

- Vispārīgā sajūta – apmierinājums. Gluži kā tiek skartas dvēseles pašas smalkākās stīgas (Tatjana).

- Kā ziedi un aplausi.

- Dvēsele ir gluži kā nostājusies uz puantēm, izstiepusies stīdziņā (Tatjana).

SB: Nu kā, jums patika? Mēs steidzinām jūs, lai vēl kaut ko parādītu.

Ejam uz dvēseļu dziedinātavu, uz Debesu Kūrortu. Šeit ir sapulcētas dvēseles, kurām ir jāatjaunojas, kuras ir pazaudējušas savas daļiņas.

N: Mēs uzskatām, ka mums jāsameklē tādas daļiņas uz zemes un atkal jāsavienojas ar viņām, bet šeit vienkārši sadzīst dvēseles brūces.

SB: Tā ir dvēseļu atjaunošana, Galaktikas sektors.

Tu uzreiz dali Galaktiku gabalos un ņem sektoru, tas ir lineārs priekšstats, bet tev vajag visu iztēloties bez telpas un laika.

N: (Atcerējos savu Debesu Kūrortu un smaržīgās ēteriskās vannas, piepildītas ar eliksīru.)

SB: Sajūtiet, kas ar jums būs, mēs speciāli jūs ievedām tajā vietā, kur jums ir patīkami. Jūsu dvēseles zemes plāna daļiņas papildināsies ar zaudētajiem aromātiem, pazaudētajām daļām.

N: Pievērsu uzmanību, ka papildinās ne astrālās, ne mentālās daļas, bet tieši dvēseles ugunīgās daļas.

- No manis uz visām pusēm iet smalki stariņi-pavedieniņi, caur viņiem notiek atjaunošanās (Tatjana).

N: Mēs kā lodītes ieelpojam no visām pusēm un izelpojam uz leju. Mēs kļūstam blīvāki, svaigāki, piesūknējamies ar enerģijām.

SB: Un daudzdimensionālāki.

N: Ko tas nozīmē – daudzdimensionālāki?

(Skatos.) Šajā plānā ir daudz toru ap manu centrālo toru – pa diagonālajām asīm. Uz visām pusēm ir asis un papildus tori pa šīm asīm, atsevišķi no manējā. Tie ir kā meitas tori, viņi ir vairāki. Un arī viņi piebarojas, piepildās.

- Uz mani ir vērsti stari pa apli, maina savu krāsu, es peldos viņos (Vasīlijs).

- Esmu kļuvusi izretināta, manī ir konstatētas niecīgas blīvas daļiņas, kā skaidas ir iznākušas. Esmu sākusi piepildīties, blīvāk un augstāk. Toru griešanās ātrums ir palielinājies (Olga).

N: Griešanās, blīvuma un enerģijas ātrums palielinās. Daudzimensionalitāte aug uz papildus torsionu ķermeņu parādīšanās rēķina…

SB: Tagad skatieties, jūs esat līdzīgi Dzīvības Ziedam – apkārt jums ir daudz tādu pašu „lodīšu” kā Dzīvības Ziedā.

N: Jā es to ieraudzīju! Es – Dzīvības Zieds, tikai attēls nav plakans, bet telpisks, sfērisks.

17 04 04 04

Katrs no mums ir kļuvis par tādu Dzīvības Ziedu.

- Visu ķermeņu savērpšana, paplašināšana, savērpšanas ātruma palielināšana (Tatjana).

N: Mums parādīja, kā aug daudzimensionalitāte. Tagad saprotu Dzīvības Zieda jēgu – izrādās, ka tā ir mūsu ķermeņu forma šajā augstajā līmenī!

Es vēroju šo formu, un esmu pārsteigta – es pati griežos, un katrs mans meitas tors arī griežas! No centra kā no avota nāk enerģija un piepilda katru lodi (ne no augšas pa sutratmu nāk, bet no centra!)

Es „iebāzu degunu” vienā no lodēm, un tā izrādījās mana roka!

SB: Jā, „lodītes” šajā plānā – tās ir jūsu „rokas”, „kājas” un citi „orgāni”, tikai šajā ķermenī viņi izskatās citādi. Jūs arī esat visa šī būtne, un Zieda katras lodes funkcijas ir dažādas.

- Kāda mana daļa ir sakoncentrējusies, izlidojusi augstu, saplūst ar citu lielu apjomu. It kā visi ir sapulcējas vienā lielā ķermenī (Tatjana).

N: Bet man notiek saplūšana ar tādu pašu otru Dzīvības Ziedu! Viņš stāv virs manis, un lodi pēc lodes savienojas vienā būtnē. (Konstatējām, ka tā ir Olga.)

- Ir kā viss ir paplašinājies, saspringums bija milzīgs, pēc tam viss atgriezās, kļuva ļoti viegli, forma izmainījās. Lodītes kustas, es saplūstu! Nepārvarama pievilkšanās sajūta (Olga).

N: Mēs nevadām šo darbību, tā pati notiek! Mēs saplūstam pāros, mēs visi esam sadalījušies pa pāriem.

Lodes ir kļuvušas blīvas, dubultas, bet ja paskatās no augšas, mēs (kā sfēras) pa apli esam savienoti ap lielu centru, kā ziedlapiņas. Mēs riņķojam ap centru.

Centrs izvēršas uz āru! Vidus paceļas uz augšu, bet lapiņas nolaižas uz leju un paceļ ar sevi vidu. Mēs taisām kūleni un izejam uz augstākiem ugunīgiem ķermeņiem!

- Mēs no sāniem esam kā saplacināti (dubulti) (Olga).

- Oho, kā amerikāņu kalniņos!

N: Es jautāju SB, kas tas ir?

SB: Jūs taču lūdzāt jums parādīt, ar ko mēs te nodarbojamies, lūk, jūs nu esat klātesoši – un tā ir mūsu nodarbe. Mēs atjaunojam dvēseles un paceļam viņas. Pašlaik jūs veicāt kādu kolektīvu darbību.

(Daudzi dalībnieki sajuta izvērsumu.)

N: Mēs plaši izklīstam, nāk ļoti liela gaisma un stipra atvēršanās.

Mēs esam atjaunojuši savas dvēseles.

SB: Mēs arī ceļojam uz augstākiem plāniem. Jums ir grūti pirmajā reizē sajust šo pasauli – tu pareizi salīdzināji jūs ar jaundzimušiem kaķēniem. Vienkārši pamēģiniet sajust to, ko varat, mums arī tas ir interesanti.

- Mana dvēsele ir apdullusi, raugās apkārt laimīga un jaunāka kļuvusi (Tatjana).

N: Mēs esam augšupceltie, un mēs gribam uz šejieni! Kā mēs šeit sevi jūtam?

- Mums visiem ir saikne – celiņi, un nepazudīsim! (Olga).

N: Mēs ielejamies vienā Lielā Būtnē – Vienā.

SB: Uzmanīgi paskatieties uz savu apziņu. Tai ir jāizmainās. Ielejieties šajā Būtnē un apzinieties viņas apziņu.

N: Tā nav planetārā Viena Apziņa!

SB: Mēs šo Būtni sauktu par Pilsētu. Vienu. Pacentieties atšķirt Vienotības apziņu un Viena Apziņu. Ar ko viņas atšķiras? Bet mēs jums uzdosim jautājumus, lai jūs apzinātos šo apziņas līmeni.

N: Mēs pagaidām vēl lejamies iekšā šajā milzīgajā kosmiskajā Būtnē, sastāvošā no kosmiskajiem putekļiem, kosmiskās Vielas, no kuras sastāv visums, un viņa ir mūsu iekšienē.

- Kāda sajūta! (Olga).

SB: Jums ir svarīga forma, nu dievs ar viņu, ar šo formu! Neskatieties uz savu formu!

Sajūtiet apziņu – MONO-lītu. Visa saplūdumu Vienā. Nav fragmentu, vienīga apziņa, un jūs arī esat šī apziņa – kā liela kosmiska Būtne. Jūs varat to iztēloties kā milzīgu Cilvēku, un mēs tam piekrītam.

Jūs esat šī Būtne, viņas apziņa.

N: Es – tas ir viss, un man viss ir, man nekas nav vajadzīgs. Man viss ir ar uzviju, un es ar uzviju varu vēl un vēl būvēt un radīt...

Man visa ir daudz... bet es neesmu Logoss!

- Augsts smalks spriegums, atklāsmes sajūta, apziņas mirdzums (Tatjana).

N: Varenība ir cilvēka sapratne, tādā nozīmē, ka es varu vairāk nekā citi. Šeit nav citu, un varenība nav pieprasīta, nav, kam demonstrēt. Ir reāls radīšanas spēks.

SB: Ko es gribu radīt? Ko es šajā līmenī radu?

N: Es pašizpaužos, taču pašizpausme briest ilgi, un šeit idejas briest ļoti lēni. Šī apziņa ir ļoti līdzīga minerālai. Grūti nāk šīs domas.

- Ir saiknes ar visiem un visu. Taču nejūtu informācijas lielu ātrumu (Tatjana).

N: Šeit jaunrade ir nedaudz citāda, ne cilvēciska.

SB: Silts, silts! Vēl!

N: Laiks šeit rit laikmetiem, nevis minūtēm, un notiek dabiska pašnobriešana. Nav ne redzējuma, ne radošu uzvedņu, ne kustības un attīstības virziena, evolūcija rit ļoti lēni, laikmetiem.

SB: Jums ir jāsaprot apziņas paātrināšanās tendence samērā ar nolaišanos blīvumā. Tu pareizi visu pateici, ka, jo blīvāka matērija, jo augstāka apziņa – motivācija radīt ir lielāka, un ātrāk notiek realizēšana.

- Gadsimtiem un tūkstošgadēm matērija nobriest (Olga).

- Uz kaut kurieni kādu nosūtīju un gaidu izpausmi (Vasīlijs).

- Dzīvības un Matērijas Pirmavots (Tatjana).

SB: Tas ir minerālais plāns uz pirmā globusa, kam aizgāja Zemes evolūcijas lielākā daļa laika.

N: Mums rāda, ka pirmatnējā nobriešana smalkajā plānā neritēja tik ātri, kā tā norit tagad uz ceturtā globusa. Man pamet materiālu manam semināram “Minerālais plāns”, kurš mums būs pēc nedēļas.

Neskatoties uz to, ka mūsu apziņa tiek uzskatīta par ļoti lēnu, salīdzinot ar minerālo apziņu, mēs esam ļoti ātri. Un stādos priekšā, – ugunīgajā plānā doma un ideja ir vēl ātrāka.

N: Kur mēs esam iznākuši? Kas tā ir par Būtību? Pirmmatērija, Promatērija, dievišķā sākotnējā apziņa?

SB: Minerālā plāna apziņa.

N: Kā mēs zinām, Minerālais plāns ir visas dzīvības avots, kurš dod matēriju jebkurai formai un enerģijai. Tas eksistē līdz cilvēka evolūcijai un paliek pēc tās. Tas neaiziet Pralaijā, neizšķīst pa atomiem.

- Tur mūsu dzirkstelītes zaigo, šajā okeānā, mēs viņu apmirdzam (Tatjana).

N: Sajūtiet, cik šīs dzirkstelītes ir mazas, salīdzinot ar šo grandiozitāti. Kā viens atoms milzīgā būtnē!

Mēs varam salīdzināt Māmuļas-Zemes apziņu un Saules apziņu ar šo Būtni, lai viņu saprastu.

Es sajutu Māmuļu-Zemi kā šīs Būtnes bērnu. Bet Sauli man neizdodas salīdzināt...

SB: Saule – tas ir avots, tā nav planēta, bet avots, kurš plūst, liels portāls, caurums Pasaulē.

N: Labi sajūtams apziņas monolītums, nedalāmība.

- Savā iekšienē jūtu šo monolītumu un veselumu (Tatjana).

- Mēs vienojām kopā mūsu daļas. Savienojām! (Olga).

Mēs atgriežamies no ceļojuma, atkalapvienojamies ar savām dvēselēm. Mūsu “kuģi” priecīgi sagaida no “lielā jūras brauciena” ar “aplausiem un ziediem”.

Tieši šeit, Saules Brālībā, var sevi salīdzināt pirms seansa un pēc, nolieciet sevi uz katras rokas. Kas ar mums ir noticis ceļojumā?

 

Jā-ā-ā, cik gan stipri izmainījies! Uz otras rokas ir milzīga Būtne, droši vien tā neesmu tikai es, bet visa kopiena. Lūk, viņa viengabalainība!

- Oho! (Olga).

- Dvēsele priecīgi lēkā. Urā! Tur ir kalns, salīdzinot ar mums (Tatjana).

SB: Jums katram ir parādījies šī Viena aspekts. Jūs savā daudzdimensionalitātē aktivizējāt šo aspektu. Tie neesat jūs visi kopā. Katram no jums ir parādījies tāds aspekts.

N: ???

SB: Jā, jums nāksies to atzīt! Pierodiet, ka tā var būt.

N: Kā var nosaukt šo aspektu? Nevaru atrast vārdus... pirmā globusa aspekts, visas minerālās sistēmas aspekts, Viena (kā?) aspekts, bet nu ne zemes plāna gan... Un viņš ir diezgan tumšs, materiāls... Matērijas aspekts? Pirmsākums? Pirmpamats? Pirmmatērija? Viss ir tuvu, bet nav tas... Prošūna...

SB: Jums ir jārada jauns termins, tāda termina uz Zemes nav. Visam, ko jūs rakstāt, ir jēga, un tas bija pirms planētu un viņu minerālo plānu radīšanas.

Mēs: Tas ir Saules sistēmas Prototips, Matrica, Būtība...

N: Šri Juktešvar, dod uzvedni, lūdzu, kā pie jums tas saucas? (runā). Bet pie mums kā tas var saukties?

ŠJ: Mātesplate. Visuma cietais disks...

 

N: Mēs saprotam jēgu... Minerālā plāna matricas pirmpamats...

Rāda momentu, kad tika radīti minerālā plāna prototipi un monādiskā plāna prototipi, no šiem radījumiem iznāca Viela un Gars. Ir Monādes Gars, un ir Monādes Viela. Un dvēseles parādījās vēlāk, kā Gara un Matērijas savienotājas. Tātad bija divi Pirmpamati – Gars un Matērija, un droši vien tā ir Vielas Promonāde. Grūti pateikt...

- Viela ar pirmatnējo apziņu...

Pie kā paliksim? Vielas Promonāde, Probūtība...

- Proviela...

N: Atliksim uz nākotni...

Skan aplausi par mūsu darbu. Mēs tagad radījām, ļoti centāmies gan apzināt, gan atrast vajadzīgo terminu. Tā ir jauna jēdziena, kura vēl nav uz Zemes, radīšana. Viņi mūs vēroja.

Jūs jūtat, kā mēs ar jums radām jaunu ezotēriku? Mēs atnesam uz Zemi jaunas zināšanas. Tagad mēs bijām tur, kur vēl neviens no cilvēkiem nav bijis, un arī daudzās citās vietās mēs bijām pirmie no zemiešiem.

Cik stipri Saules Brālība atšķiras no mūsu īstenības un domām! Mēs, lūk, domājam – kā viņi dzīvo, kādas ir ģimenes, ar ko nodarbojas, kādas viņiem ir formas, kā bērni dzimst. Un ko mums parādīja?

Un mēs redzējām Minerālās Pasaules Būtni ar viņas lēno un monolīto apziņu.

Mūs uz turieni lieliski pacēla, un es šaubos, ka mēs varam patstāvīgi tur atgriezties. Skaidrs, ka ne mēs paši līdz turienei tikām, mūs cēla, parādīja un gaida, ka mēs arī kaut ko radīsim – jēdzienus, terminus u.c....

Tas bija grandiozi... Kolosāli...

Pats galvenais, ka mēs bijām iekšējā pasaulē, iekšējās iekšienē, kā man liekas... tur, kur dzima apziņa, pirmatnējā Būtnē.

Atvadīšanās un pateicības.

 

Pievienots 04.04.2017

http://sanatkumara.ru/stati-2017/grandioznaya-pervomonada-veschestva

Tulkoja Jānis Oppe