Мы будем естественным образом переведены...

Mēs tiksim dabiskā veidā pārvesti...

Mēs tiksim dabiskā veidā pārvesti uz mūsu būtības augstāku līmeni

17 03 31 01

Šodien es saņēmu vēstuli no Ņinas Terehovas[1].

“Natašečka, precizē, lūdzu!

Man ļoti patika tava informācija un attēls...

 

“Redzu, kā Saules sistēma “ielien” īpašā milzīgā Gaismas sfērā. Pašlaik mēs jau esam iegājuši par vienu astotdaļu. Šīs sfēras iekšienē mirdz milzīga Saule. Saules sistēmas spirālveida ceļš ies pa šīs milzīgās Saules perifēriju. Kādu laiku noejot, SS trajektorija “pagriezīsies” pa kreisi un pēc tam asi pagriezīsies atpakaļ. Un turpinās savu ceļu 90* pret kursu.[2]

17 03 31 02

Ja runā vienkāršā valodā, tad iznāk, ka SS pēdējo gadu laikā ir pagriezusies par 90 grādiem, kas, starp citu, tika atzīmēts daudzos avotos (tas ļāva Zemei ceļā izmanīties ar Nibiru[3]), bet pēc tam “ielīdusi” (no 2009. līdz 2016. g.) gaismas Sfērā (Aizkapa pasaules telpās), un tagad 200 gadus mēs pavadīsim Tās pasaules perifērijā, pakļaujoties tās likumiem un īpašībām!

Tālāk tu raksti, ka

Kādu laiku (200 gadu) noejot, SS trajektorija “pagriezīsies” pa kreisi un pēc tam asi pagriezīsies atpakaļ. Un turpinās savu ceļu 90* pret kursu.

Jautājumi:

- SS atkal tiks pagriezta par 90* un pagriezīsies atpakaļ... Kurp? izejot atpakaļ fiziskajā pasaulē? Bet jau ar cilvēku citu apziņas līmeni, tā?

Jeb arī vienkārši pagriezīsies sfērā par 90 grādiem un cilvēce turpinās savu attīstību sfērā tālāk (pēc 200 gadiem)?

 

Ļoti gaidu atbildi!

***

 

Tas, ka Saules sistēma ir “ielīdusi” vai “ielien” augstas frekvences starojumu sfērā, ir zināms, par to runā visi avoti – ka mēs esam iegājuši īpašā augstākas vibrācijas kvantu laukā, un no tā mums ceļas vielas vibrācijas, Māmuļas-Zemes un cilvēku apziņa.

Kad es rakstīju, tad redzēju apmēram to, kas ir uzzīmēts. Es – Saules sistēma, un mans kurss – kā es “saprotu”, taisnā virzienā (spirālveida ceļš, bet ir spina ass). Bet kurss pakāpeniski padodas pa kreisi, tas ir, Lielā Smalkā Ķermeņa gravitācijas iedarbībā kurss no taisna novirzās pa kreisi (priekš manis). Man šie vārdi nozīmē, ka mēs pagriežamies pa kreisi (pakāpeniski), novirzoties no taisna kursa. Un ne pēc 200 gadiem, bet pakāpeniski. Droši vien es kaut ko nepietiekami cilvēcīgi biju paskaidrojusi.

Pēc tam, gluži kā iedarbībā no kāda puses, es pagriežos pa labi un izeju no Lielā Smalkā Ķermeņa iedarbības. Un šī iziešana no mana kursa ir gandrīz par 90*.

Kāpēc es uzrakstīju “atpakaļ”? Droši vien, ka pa labi būtu pareizāk. Vēl var saprast, ka mēs reiz no šejienes iznācām un atgriežamies Mājās atpakaļ. Kad skaties stipri no augšas, pēc tam ir sarežģīti šeit izskaidrot, kas tika domāts.

Mēs patiesībā nekad neesam redzējuši Ss kursu, vienkārši uzskatām to par taisnu. Iespējams, tas nekad arī nav bijis taisns, bet vienmēr ir bijis tādā līklīnijas veidā, ir atbildis Lielā Smalkā Ķermeņa gravitācijas iedarbībai? Vienkārši manas smadzenes bija ieprogrammētas uz “lodes” taisnu lidojumu.

Šeit ir galvenā informācija – ka mēs 90* grādu leņķī iziesim no šī gaišā lauka, bet ne tik drīz. Domāju, ka tā arī ir pāriešana uz astrālo Ss, kuras ekliptika atrodas 90* leņķī pret pašreizējo.

Piesaucu Sfēru Būtnes, kā Saules Logoss, lai precizētu šo informāciju. Kurp es eju?

Es griežos ap savu asi, ceļā taisot spirāli, mans ceļš iet pa kaut kādas “neitronu zvaigznes” perifēriju (cik Natālija saprata). (Droši vien tas ir tas centrs, ap kuru mēs visi riņķojam.) Es ne tik sen iegāju šajā sfērā (droši vien tā arī ir pirmā pagriešanās par 90*), un man ir jāveic pārejas ceļš uz jaunu inkarnāciju. Es no tumšākas telpas ienācu šajā sfērā, kur esmu pašlaik. Tā ir pagaidu, pārejas sfēra, un pēc tam es pāriešu vēl gaišākā realitātē.

Kad es šajā pagaidu sfērā noiešu kaut kādu ceļu, kurš nav pa taisni, bet pēc smaguma spēka (īpatsvars, kurš līdzsvaro centrbēdzes un centrtieces spēkus), es noiešu no trajektorijas vēl Lielāka Smalkā Ķermeņa pievilkšanās spēka ietekmē. Un tie ne gluži ir 90*, bet grādi 70 no mana kursa. Šajā galvenajā momentā nav kataklizmu, nav sprādzienu un cilvēku bojāejas.

Šajā pašreizējā kursā mēs nobriedām līdz vēl Lielāka Smalkā Ķermeņa vibrācijām un kļuvām viņam “ēdami”, un viņš pievilka “savējo”.

Momentā nav spriedzes, bet ir liels prieks, kā augšupceļoties.

Mēs esam nodoti no “rokām rokās” Labās rokās!

***

Paskatījos informāciju internetā un uzdūros tādiem Deivida Vilkoka (David Wilcock) vārdiem jau 2001. gadā, un jau tad, kā izrādās, viņš par to ir rakstījis.

 

Saules vijums, svētā ģeometrija un apļi uz laukiem

... Kad Saules izstarotā enerģija pieaug, spirālveida vijums arī paplašinās, grūžot planētas iekšā enerģijas sfērās, kuras uztur augstāku vibrācijas frekvenci. Mans pētījums pieņem, ka, kad tas notiek, planētu reālie fiziskie izmēri spontāni paplašinās – ne pārāk stipri, taču pietiekami.

Jūs to varat ieraudzīt, paskatoties uz pagātni un griežoties pie idejas, ka, ja Zemes rādiusu samazinātu par 55-60% no pašreizējā izmēra, visi kontinenti precīzi saplūstu vienā kā mozaīka. Starp tiem nebūtu neaizpildītas telpas. To sauc par globālās paplašināšanās tektoniku.

 

Planētas paplašināšanās un Augšupcelšanās process

Tādejādi, kad planēta attālinās no Saules, viņa lēni paplašinās pa Saules iesūknētās enerģijas spirāli, un pakāpeniski pārvietojas arvien tālāk un tālāk. Tieši tāpēc senie cilvēki teica, ka zemes gads ir bijis vienlīdzīgs 360 (trīssimt sešdesmit) dienām un ka pēdējās piecas ar pusi dienas ir nelabprāt pievienotas tikai pēc Atlantīdas krišanas. Piecas dienas ir pats mazākais, salīdzinot ar to, kas var notikt.

Tas ir, jo tālāk mēs attālināmies no Saules, jo vairāk ieejam arvien lielākos vibrācijas līmeņos, kurus veido liela sfēra. Samērā ar to, kā Zeme tiek izgrūsta augstākos enerģijas līmeņos, kuru pamatu veido viņas stāvoklis attiecībā pret Sauli, viņa paplašinās izmērā, tāpēc ka, kad viņa pārvietojas uz augstāku enerģiju, palielinās arī enerģija viņas kodola iekšienē.

Turklāt enerģija “apdullina” visas būtnes, kuras atrodas uz Zemes, jo planetārās spirāles viļņa garuma palielināšanos pavada spontāni Saules enerģijas starojuma uzliesmojumi – uzliesmojumi, kuriem piemīt kā radiācijas, tā arī saprāta īpašības. Senie indieši šos uzliesmojumus sauca par “Somvarta uguni Laika beigās”.

Tātad pagātnē ar apmēram ar 50 miljonu gadu intervāliem visa uz Zemes eksistējošā dzīvība spontāni izmira. Un pēc tam pēkšņi parādījās augstākas kārtas būtnes. Ģeologi to sauc par “pārtrūkstošo līdzsvaru”.

Pavisam nesens pētījums, kuru publicējis doktors Brūss Rannegars (Bruce Runnegar) un citi Kalifornijas Universitātes astrobiologi, apstiprina manis apspriesto teoriju. Kopš jūnija beigām par to runāja visos galvenajos jaunumos. Pētnieki paskatījās uz planētu orbītām un ar ļoti precīza modelēšanas datora palīdzību “attina” tās atpakaļ laikā. Viņiem par pārsteigumu atklājās, ka pirms 65 milj. gadu, dinozauru pēdējās masveida izmiršanas laikā, notika tas, ko viņi nosauca par “rezonanses frekvenču haotisku izmainīšanos Saules sistēmā”. Šī haotiskā izmainīšanās pēkšņi atbīdīja visas iekšējo planētu orbītas.

Ir jāpiebilst, ka visi ģeologi zina, ka tajā laikā salūza kontinenti, kuri reiz bija vienots vesels. Mēs zinām arī, ka tajā pašā laikā visā pasaulē pēkšņi pazeminājās okeāna līmenis. Acīmredzot tā bija Zemes palielināšanās izmēros. Zemes sacietējusī garoza salūza, un ūdens no visām jūrām piepildīja jaunās plaisas, kā rezultātā visā pasaulē tā līmenis pazeminājās.

Un atcerieties: ģeologi ir atklājuši, ka katru reizi, kad notiek masveida izmiršana, vienlaikus notiek masveida sugu veidošanās, tas ir, parādās jaunas sugas. Tas ir otrs aspekts tam, kas notiek, kad mūs “apdullina” šī enerģija, izraisot planētu un viņu orbītu paplašināšanos.

Piemēram, nav “trūkstošā posma” starp neandertālieti un kromaņonieti (mūsdienu cilvēku), tāpēc ka neandertālietis gluži vienkārši tika “apdullināts” un spontāni evolucionēja. Smadzenes cilvēkiem palielinājās izmēros, un pazuda viņu ķermeņu raupjums.

 

Arī Saules sistēma attīstās

Lūk, kad viss kļūst dīvaini. Tāda anomāla izmainīšanās, tāda spontāna evolūcija jaunās enerģijas klātbūtnē notiek arī ar visu Saules sistēmu. Citiem vārdiem, ne tikai Zeme lēni attālinās no Saules, lai izrādītos jaunā stāvoklī. Tajā pašā laikā arī Saule ir gatava izrauties uz jaunu enerģijas līmeni Galaktikā. Kaut kas tāds nenotiek vienmēr. Ra saka: tieši tagad mēs tuvojamies Galaktikas 75000 gadu cikla beigām un tuvojamies pierastākā planētas 25000 gadu cikla beigām.

Galaktikas evolūcijas procesā enerģijas paplašinošās sfēras turpina mest šajā galaktikā zvaigznes ar arvien augstākām un augstākām vibrācijām. Pašlaik tas ved pie tā, ka starpgalaktiskā telpa ap mūsu Saules sistēmu kļūst arvien vairāk un vairāk uzlādēta. Savukārt šo lādiņu absorbē Saule, un tas tiek izstarots pa visu Saules sistēmu. Tāpēc mūsdienu “pārbīde” ir patiešām unikāls notikums visām vibrāciju dzīvības formām Galaktikas mūsu rajonā, ne tikai dzīvības formām uz Zemes.

 

Vai mēs varam teikt, ka Augšupcelšanās ir nenovēršama?

Lūk, dažas izmērāmas izmaiņas mūsu Saules sistēmā, kuras dod iespēju pieņemt, ka drīz notiks evolūcijas lēciens.

 

Saules bezprecedenta aktivitāte

(...)

 

Telpas kvalitāte starp planētām mainās

Nākamā parādība, kura man liekas patiešām interesanta: reālā telpas kvalitāte starp planētām mainās. Telpa starp planētām ir sākusi labāk pārvadīt enerģiju.

Šīs parādības nozīme ir diezgan vienkārša: Saule izstaro lādētas elektriskas daļiņas, piemēram, aktīvos protonus. NASA bija ļoti ērti zinātniski modeļi laika, kāds būs vajadzīgs protoniem, lai aizlidotu līdz Zemei, mērīšanai. Pašlaik dažos gadījumos protonu kustības ātrums ir par 400% lielāks, nekā tika gaidīts saskaņā ar modeļiem.

Tas ir, faktiski izmainās pati Saule. Viņas magnētiskais lauks patiešām kļūst lielāks. Tā enerģija mainās. Mainās enerģijas kvalitāte starp planētām, pārvadot saules enerģiju ātrāk. Daļiņas caur telpu kustas ātrāk. Reālā redzamā plazmas enerģija telpā starp planētām kļūst spilgtāka.

 

Mainās planētu atmosfēra

Dmitrijeva (Dr. Alexey N. Dmitriev) darbs rāda, ka mainās pašas planētas. Notiek izmaiņas viņu atmosfērās. Piemēram, Marsa atmosfēra kļūst ievērojami blīvāka nekā agrāk. 1997. gadā Marsu novērojošā zonde pazaudēju vienu no spoguļiem, kā rezultātā sabojājās, tāpēc ka atmosfēra izrādījās divas reizes blīvāka par aprēķināto, un vējš uz spoguli iedarbojās ar tādu spēku, ka to vienkārši nopūta no iekārtas.

 

Zemes mēness audzē atmosfēru

Arī mēness audzē atmosfēru, kura sastāv no maisījuma, kuru Dmitrijevs sauc par „nātriju”. Viņš saka, ka apkārt Mēnesim ir nātrija slānis 6000 km biezumā, kura agrāk nebija.

Tamlīdzīgas izmaiņas notiek arī Zemes atmosfēras augšējos slāņos, kur veidojas gāze HO (ogļūdeņradis), kuras agrāk nebija, tā vienkārši neeksistēja tādos daudzumos, kādi ir pašlaik. Šī gāze nav saistīta ar globālo sasilšanu, hlora-fluorogļūdeņražu, fluorogļūdeņražu vai tām līdzīgu vielu emisijām. Tā vienkārši parādās.

 

Mainās planētu magnētiskais lauks un spožums

Notiek jūtamas izmaiņas planētu spožumā. Piemēram, Venēra demonstrē manāmu spožuma palielinājumu. Jupitera enerģētiskais lādiņš ir kļuvis tik stiprs, ka starp viņu un viņa pavadoni Io ir parādījusies redzama jonizējoša starojuma caurulīte. Pēdējā laikā uzņemtajās fotogrāfijās jūs varat reāli ieraudzīt mirdzošas enerģijas caurulīti.

Izmainās arī planētu magnētiskie lauki: tie kļūst spēcīgāki. Jupitera magnētiskais lauks ir palielinājies vairāk nekā divas reizes. Mainās Urāna magnētiskais lauks, palielinās Neptūna magnētiskais lauks. Šīs planētas kļūst spožākas. Viņu magnētiskais lauks pastiprinās. Izmainās viņu atmosfēras kvalitāte.

 

Nesenā polu pārbīde uz Urāna un Neptūna

Kad kosmiskā zonde „Voyager 2” lidoja garām Urānam un Neptūnam, redzamie ziemeļu un dienvidu magnētiskie lauki bija ievērojami pārbīdīti attiecībā pret griešanās polu. Vienā gadījumā novirze bija par 50 grādiem, otrā starpība bija apmēram 40 grādi – gan vienas, gan otras ir diezgan būtiskas izmaiņas.

Kopīgās izmaiņas var sadalīt trīs kategorijās: mainās enerģētiskais lauks, spožums un atmosfēra.

 

Kopš 1975. gada kopīgā vulkāniskā darbība ir pieaugusi par 500% (uz 2001. g.)

(…)

Kopš 1901. gada Saules magnētiskais lauks ir pastiprinājies par 230%

(…)

Planēta Zeme

Notiek kaut kas vairāk nekā vienkārši Zemes izmaiņas

Tātad kopumā mēs redzam kaut ko vairāk nekā to, kas saucas „Zemes izmaiņas”. Daži cilvēki nonāk pie domām, ka starp Zemi un Sauli eksistē mijiedarbība. Ļoti, ļoti nedaudzi zina par darbu, kāds tiek veikts Krievijas Zinātņu Akadēmijā Sibīrijā, īpaši Novosibirskā, kurš šie pētījumi tiek veikti. Tur ir nonākuši pie secinājuma, ka vienīgais, kas varēja izraisīt izmaiņas Saules sistēmas enerģijās, ir tas, ka mēs virzāmies uz pilnīgi citādas enerģijas – augstākas – apgabalu.

 

Nokaitētās plazmas daudzums mūsu saules sistēmas priekšgalā pēdējā laikā ir palielinājies par 1000%

Un tagad spriediet paši. Protams, ka pašai Saulei ir magnētiskais lauks, un šis magnētiskais lauks apkārt Saulei rada olu, pazīstamu kā heliosfēru. Heliosfērai ir ūdens piliena forma, kuras garais šaurais gals ir vērsts virzienā, kurš vērsts pretēji tam, kurp mēs virzāmies.. Tieši kā komētai, kuras aste vienmēr ir vērsta prom no Saules.

Krievijas zinātnieki paskatījās uz heliosfēras priekšgalu un tur ieraudzīja ierosinātu plazmas veida enerģiju. Agrāk šī plazmas enerģijas slāņa biezums sastādīja 10 astronomiskās vienības (astronomiskā vienība – tas ir attālums no Zemes līdz Saulei – apmēram 150 milj. km). Tātad 10 astronomiskās vienības atbilst šī nokaitētās enerģijas slāņa normālajam biezumam; šī enerģija agrāk bija novērojama Saules sistēmas priekšgalā.

Šodien nokaitētās plazmas slāņa biezums sastāda 100 astronomiskās vienības. Kaut arī Dmitrijeva darbā nav norādīts konkrēts laika intervāls, var pieņemt, ka šis pieaugums ir noticis tieši tajā periodā no 1963. līdz 1993. gadam kā viņa konstatētā dabas katastrofu skaita pieaugums.

Tas nozīmē, ka pati Saules sistēma pārvietojas uz apgabalu, kur enerģija ir augstāk uzlādēta. Šī augstāk uzlādētā enerģija ierosina plazmu un ir jaunas plazmas veidošanās cēlonis, kā rezultātā ir novērojams lielāks spīdums un lielāks spožums. Pēc tam šī enerģija ieplūst Saulē, kura savukārt to izstaro un izplata savā ekvatoriālajā plaknē – ekliptikā. Rezultātā piesātinās starpplanētu telpa, kas Saules izstarojumam pārvietoties ātrāk un paaugstina planētu enerģētisko lādiņu.

Un tieši apziņas enerģija izmaina planētas kustības modeli, funkcionēšanu un uz viņas eksistējošo dzīvības veidu. Mainās pašas DNS spirāles harmonikas. Tas ir īstais cēlonis spontānajai masveida evolūcijai laika iepriekšējos laikmetos.

Viss notiek vienlaicīgi, un viss tuvina kreščendo, kad notiks pēkšņa pārbīde.

Citiem vārdiem, tuvojas moments, kad mēs tādā mērā iedziļināsimies jaunā enerģijas līmenī, ka notiks pēkšņa Saules izstaroto pamata harmonisko viļņu garuma paplašināšanās. Tāda enerģijas izstarošanas palielināšanās izmanīs visu Saules sistēmas matērijas dabu. Planētas atgrūdīsies nedaudz tālāk no Saules, bet viņu sastādošie atomi un molekulas – palielināsies izmēros.

 

Kosmiskās izmaiņas un Augšupcelšanās process

Pēc būtības mēs runājam par to, ka apziņas enerģija izmaina planētas funkcionēšanu un, kādu dzīvību viņa uztur.

Kad mēs apzināsimies, ka esam kaut kas lielāks nekā fiziskie ķermeņi, mums nevajadzēs baidīties no šīm enerģētiskajām izmaiņām. Kad jaunā enerģija iznāks no Saules, mēs tiksim dabiskā veidā pārvesti uz mūsu būtības augstāku līmeni. Šajā momentā mūsu fiziskais ķermenis kļūs nesvarīgs. Mēs esam daudz kas lielāks nekā viņš.

Kā jau tika teikts agrāk, atnākošais enerģijas vilnis būs apziņas enerģija. Tā izskatīsies kā uguns, bet patiesībā tā ir apziņas enerģija.

http://divinecosmos.e-puzzle.ru/page.php?al=nauchniy_proekt_voznesen

 

Pievienots 31.03.2017

http://sanatkumara.ru/stati-2017/mi-budem-estestvennim-obrazom-perevedeni

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.so-tvorenie-spb.ru/ (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/22-raksti-2017/1110-uzliesmojums-uz-saules (Tulk. piezīme)

[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/23-n-terehova-un-s-bubliks/1065-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-jauns-mits-par-veco-punduri-nibiru-pasreizejais-celojums-pa-saules-sistemu-par-kura-lieciniekiem-kluvam-mes-ar-jums (Tulk. piezīme)