Печать Создателя

Radītāja zīmogs

17.02.13.

Dārgā Diženā Dieviete! Es lūdzu Tev pastāstīt par to, kā parādījās un auga apziņa uz planētas. Mēs jau parunājām par apziņas formām, ka visas dzīvības formas radās no minerāliem. Kā tomēr apziņa piestiprinās formai, un kā viņa attīstās? Ar ko atšķiras dzīvnieku un cilvēka apziņas? Gan viena, gan otra ir attīstīta apziņa, un reizēm atsevišķi apziņas kanāli dzīvniekiem ir augstāki, piemēram, oža, lokatori, enerģētiskās komponentes, smalko plānu redzēšana utt. Ir pat atrasti nemirstīgi dzīvnieki.

Kāpēc sekmējās tomēr cilvēka formām un apziņai? Ko nozīmē „pēc tēla un līdzības”?

Formas var būt jebkuras. Jebkura, pat attīstīta apziņa, var būt piestiprināta jebkurai formai. Piemēram, var „nomest” maģiskā veidā vai ar ceremonijām piestiprināt būtību, zemu garu, pat dvēseli minerālam (kristālam, akmenim).

Jā, es esmu atbrīvojusi tādas dvēseles no minerāliem.

Es zinu. Arī dažādu garu astrālie paraugi var būt dzīvnieku un cilvēku apsēstība. Tādejādi, formai nav liela nozīme apziņas augstumā. Un pat saprāts var būt tādām būtnēm.

Bet, lūk, cilvēka kā humanoīda unikalitāte ir tajā, ka humanoīdam ir garīgais līmenis, daudzimensionalitāte, apzināmā vai neapzināma līdz laikam. Viņš ir radīts ar daudzdimensionālu apziņu. Un uz tā rēķina viņā ir klātesoši dažu cilvēku labi apzināti garīgi mērķi un jēgas, kā nav nevienai no uzskaitītajām dzīvajām būtnēm. Garīguma skolas – reliģijas, pielūgsmes, zemošanās, upura, kalpošanas, maģijas, alķīmijas skolas ir bijušas vienmēr. Tieši uz šo garīgo virzienu rēķina cilvēks no seniem laikiem ir tiecies uz svētumu un dievišķību. Un nav koncentrējis savas vēlmes un mērķus tikai uz matēriju.

Uz katras planētas attīstījās savi jēdzieni un virzieni, bet uz jūsu planētas ir pat daudz virzienu, tāpēc ka garīgā pasaule ir izaugusi un sākusi sazaroties. Taču katrs no jums saprot, ka avots, stumbrs ir bijis viens.

Atceros, kā uz Sīriusa ar lepnumu man parādīja mākslīgu saprātu liela astoņkāja vai kalmāra formā – viņš ir iepazinis Dievu! Tas nozīmē, ka Dievu iepazinušais saplūst ar Viņu apzināti? Un tas ir galvenais princips atšķirībās starp dzīvnieka un cilvēka saprātu?

Cilvēkam Dievs ir tas, kurš stāv augstāk saprāta ziņā. Mēs zinām, ka cilvēku rases daudzas reizes apmācīja „dievi”, kuri kuģos atlidoja uz planētu. Tas, kurš stāv augstāk par materiālo, Neredzamais, tas, kurš var vai nu neredzami tevi vadīt, vai nu palīdzēt, vai arī būt klātesošs tevī.

Un garīgās zināšanas neattīstījās pa taisni. Bija pacelšanās un kritumi, atklājumi un aizklājumi, bet vienalga, ja skatāmies no augsta punkta uz cilvēka saprātu, tad viņš neguļ. Un pamostas no daudzām Skolotāju, Ercenģeļu ietekmēm, iedvesmu, atklāsmju, insaitu, ieslēgšanas informācijas pieņemšanas kanālos u.c. ceļā.

Ne tikai reliģijas virzieni attīstās garīgajā vidē. Atklājas jauni virzības ceļi aiz materiālā ķermeņa ietvariem, cilvēka smalkajās dzīvēs. Gan sapnī, gan pēcnāvē, gan augšupcelšanās plūsmās – visur cilvēks ir pateicis savu jauno vārdu. Uz cilvēka saprāta rēķina ir sākuši veidoties jauni jēdzieni, zinātnes, mākslas, mērīšanas un atšķiršanas metodes, ceremonijas un rituāli. Daļa no tiem ir novecojusi, daļa attīstīsies un atklāsies tālākajā.

Nekas no noietā nav velts. Viss vienā vai otrā veidā kalpo saprātīguma apmācībai un sociuma – sociālās iekārtas, reliģijas un kultūras, zinātnes un tehnikas, rīcības veida, juridisko, finanšu un militāro struktūru – attīstībai. To visu var apvienot jēdzienos „saprāta struktūras”. Dzīvniekiem nav „ilgtermiņa perspektīvu” jēdzienu, nākotnes plānu, vides apzinātas izmainīšanas, pagātnes analīzes un kritiskuma. Viņiem nav Dieva jēdziena, bet ir apziņas apgabals, kurš pieder Visam, Kas Ir, viņi ir visuma daļas, un viņi piedzimst ar šo apziņu.

Arī dzīvniekiem smalkajā plānā ir Glabātāji, Palīgi un Augstākie Es. Vienkārši dzīvnieku apziņas apgabaliem ir atšķirīgi uzdevumi un radīšanas vēsture. Viņi ir priekšteči tam, ka uz planētas parādījās humanoīdi, rada enerģētisku piepildījumu, apziņas režģus, minerālo vidi barošanās ķēdes sagatavošanai, magnetosfēras veidojumus, prānu, atmosfēru un ūdeni.

Cilvēka saprāta radīšanas mērķis ir utilitārs – sagatavot attīstītākas rases atnākšanu un planētas, kura ir radīta dzīvošanai dažādos ķermeņos, ne tikai bioloģiskos, infrastruktūru. Jūs neatgriezīsieties minerālajā (silīcija) rasē, tas ir noiets ceļš. Jūs sāksiet arvien vairāk datorizēt savu sadzīvi un kļūt neatkarīgiem no transporta, barības, izglītības un medicīnas. Jums parādīsies laiks domāšanai, praksēm, lai atklātu sevī dievišķās patiesības, ieradumus, neatkarību un arvien lielāku brīvību no matērijas. Patiess jums kļūs tas, kas ir saprātīgs un labs visiem, nevis saujiņai valdnieku.

Pašlaik ietekme uz cilvēka saprātu tiek vesta vairākos virzienos: lai justu lielāku brīvību un neatkarību no materiālā – tie ir gan prānēdāji, gan kosmiski ceļojumi, gan sazināšanās ar augstāko saprātu, gan enerģētiski dziedinoši kanāli un daudz kas cits.

Lai pieņemtu saprātīgāku attīstības paradigmu uz planētas – tā ir ekoloģija, dažādi ekoapmetņu, ekoloģiskās zemkopības virzieni, un atklātos jauni enerģētiski dabiski avoti – vēja, ūdens, paisumu, saules spēki un kvantu ģeneratori. Vēl tiks atklātas smilšu enerģijas tuksnešos, termālajos avotos, ūdens sasalšanas enerģijas un atmosfēras enerģiju avoti. Burtiski viss uz planētas ir gatavs jūs pabarot, padzirdīt un sasildīt, vienkārši ir jāatver acis (saprāts) uz šīm iespējām.

Cilvēks kļūs saprātīgs tikai tad, kad sapratīs visu dzīvo būtņu ap sevi lomu un zīmogu.

Kas ir „zīmogs”?

Misijas zīmogs – Radītāja zīmogs – „Lai notiek tā!”

Mēs vairāk runājām par saprātu un saprātīgumu. Bet mani interesē, kā apziņa ienāk formā? Ar ko cilvēka apziņa atšķiras no dzīvnieka apziņas? Ko sevī pieņem saprāts, kurš atšķiras no dzīvnieka saprāta?

To nosaka DNS, apziņas piepildītāji – apziņas daļas, apziņas formas, apziņas attīstības etapi – jaunu īpašību iemantošana vai to zaudēšana vides ietekmē un iedarbībā uz viņu no augšas – no AEs un Skolotājiem. Apziņa variējas, taču apziņas kodols paliek, un tieši tas cilvēku atšķir no dzīvnieka. Zaudēt apziņu nozīmē praktiski nomirt (uz laiku vai uz visiem laikiem), bet, lūk, zaudēt saprātu – un pārvērsties citā būtnē var (Maugļa fenomens, sajukt prātā, saslimt ar atmiņas zudumu). No šejienes ir redzams, ka saprāts nav tik noturīga forma, tā ir sekundāra, salīdzinot ar apziņu. Apziņa un saprāts cilvēka daudzimensionalitātē ir klātesoši vienmēr, taču vide ir dažāda, un saprāts, kā atbilde uz vides kairinātājiem – ir dažāds. Piemēram, ugunīgajā plānā nav tā, kas ir svarīgs fiziskajā plānā. Planētu zemajā astrālā nav tā, kas ir minerālajā.

Tādejādi, apziņa, kura ir Radītāju radīta vienlaicīgi ar formu, kalpo kā vide saprāta audzēšanai. Augstākais Saprāts sēj apziņu un vidi, apmāca formas radīt savu pašu saprātīgu stāvokli. Un apmācās pie saviem radījumiem saprātā.

 

Pievienots 26.02.2017

http://www.sanatkumara.ru/stati-2017/pechat-sozdatelya

Tulkoja Jānis Oppe