Татьяна Бреславская и Наталья Котельникова - Переход на новый уровень сознания

Tatjana Breslavska un Natālija Koteļņikova - Pāreja uz jaunu apziņas līmeni

PĀREJA UZ JAUNU APZIŅAS LĪMENI – PLANETĀRĀS VIENOTĪBAS LĪMENI

17 02 26 01

Es, Sanats Kumara, gribu ar jums parunāt par jaunu apziņas līmeni. Jūs visi esat apvienoti vienotā apziņā – Radītāja apziņā. Dabiskā kārtā šī apziņa dalās viņas komponentēs. Tādejādi, apziņa var „skaldīties”, „zaroties”, tādā veidā izzinot pati sevi.

Pašizziņas fakts ir pati interesantākā parādība dievišķajā pasaulē. Pašizziņas izpausmes ir noteiktu darbību un pārdomu rezultāts. Jūsu pasaulei tā ir pati dzīve. Cilvēka jebkuras parādīšanās pasaulē pamatā ir Dzīvības Princips, tas ir, savstarpēji saistītu darbību Princips.

Kad noteikts cilvēku skaits uz Zemes apzinās Dzīvības Principu, viņa likumus, pasaules iekārtojumu, piesātinās ar humānisma jūtām, viņi apvienojas jau pēc šiem principiem noteiktā apziņas klasterī, un viņus vedošie Skolotāji visvērīgāk pievērš viņiem uzmanību.

No šī klastera diezgan ātri notiek pāriešana uz augstāku līmeni – Kristus-apziņas līmeni, kurš, bez augstāk uzskaitītajām pazīmēm, ietver sevī arī augstu morāles līmeni, atbildību visas cilvēces, planētas priekšā, sadarbību ar Skolotājiem un Audzinātājiem, aktīvu darbu cilvēku apziņas izmainīšanā un daudz ko citu.

Uz šo līmeni daudzi no jums, mani dārgie, pārgājāt šajos gados. Mēs ļoti priecājāmies par to! Mēs šo pāriešanu gaidījām ne agrāk kā šis tūkstošgades 20-jos gados.

Bet tagad ir parādījusies iespēja pāriet uz vēl „attīstītāku” līmeni: šajā līmenī notiek atbildības paaugstināšanās ne tikai par cilvēci un planētu, bet arī par visu Kosmosu. Šo līmeni mēs nosaucām par „Planetārās vienotības līmeni”, kas nozīmē – vienotību ar VISĀM saules sistēmas planētām. Būs arī vēl augstāki līmeņi: jebkuras pakāpes attīstība ir bezgalīga. Jūsu jau ir tik daudz uz Zemes, kas ir pārauguši Kristus-apziņas līmeni, ka ļāva mums radīt jaunu.

Vienlaikus tika atvērti portāli, caur kuriem plūda enerģija, kura rada visus apstākļus tādas platformas radīšanai, bet pēc tam katra no jums apziņa tika „iekļauta” šajā jaunajā struktūrā.

Es no savas puses gribu atzīmēt, ka mani sākumā pacēla uz Ugunīgajām pasaulēm. Skaidri izskanēja – Budhi plāns, kur es satikos ar savu augstāko Es šajā plānā. Mani „sabaroja” ar enerģijām, likās, ka mani „sašķēla” un pēc tam no jauna „vāca kopā”, un tikai pēc tam jau nolaida mani uz šo jauno apziņas līmeni, neļaujot „nokrist” līdz zemes līmenim.

Neteikšu, ka es atrados kaut kādā eiforijā, visu pieņēmu kā pienākošos, bet skaidri ir izmainījusies attieksme pret dažām lietām un sakariem. Esmu sākusi just mierīgāku attieksmi pret visu apkārt notiekošo, ieskaitot pasaules problēmas, vienlaikus apzinoties, ka tā nav vienaldzība, bet drīzāk pārliecība, ka VISAM ir vietā būt, ka, neskatoties ne uz ko, pasaule ir harmoniska, un viss ir likumsakarīgi. Esmu kļuvusi lojālāka un tolerantāka pret cilvēkiem, esmu stingri atteikusies kontaktēties ar tiem, kas izmantoja mani, manas enerģijas un stāvokli, izsūca mani, neko nedodot pretī.

Man ir kļuvis komfortablāk pašai ar sevi, esmu kļuvusi sev jaunā veidā interesanta, gaidu no sevis jaunus atklājumus un jaunu radošumu.

Katrs apziņas līmenis tiek uzraudzīts, bet šis atrodas Lielās Centrālās Saules aizgādībā. Šī apziņa ietver sevī ne tikai jūsu zemes aspekta apziņu, bet arī visu aspektu, kuri kāpj augšā pa dievišķo asi, apziņu, kā arī jūsu saules aspektus.

Jūs vēl pavisam nesen saņēmāt „Saules iesvētījumu”, tas tad arī bija priekšgājējs jūsu pāriešanai uz jaunu līmeni. Zemes vēsturē tāds līmenis ir radīts pirmoreiz, un jums, kā pionieriem, tiks sniegta palīdzība pastāvīgi: šeit vairs kļūdu nedrīkst būt: katra no tām var būt cēlonis pasauļu iznīcināšanai, balansa izjaukšanai ne tikai uz Zemes, bet arī visā Saules sistēmā. Tagad jūs saprotat, cik atbildīgs līmenis tas ir?

Cik daudziem pārbaudījumiem, pārbaudēm tika pakļauts katrs kandidāts pirms tādas „ieskaitīšanas”! Jums reizēm likās, ka tām nebūs gala, ka visam nav jēgas, taču dievišķajā pasaulē VISAM ir sava jēga: ja tādu eksāmenu nebūtu, neviens no jums tā arī nebūtu attīstījies, un mums nebūtu bijis jēgas radīt kaut kādus līmeņus un apakšlīmeņus, jūs visi „vārītos” vienā katlā bez jebkādas jēgas un mērķa.

Jā, jūs uz to gājāt tūkstošiem gadu, bet šajā dzīvē jums liekas, ka tikai tagad tas ir noticis, un nav bijusi iepriekšējā pieredze, iemiesojumu daudzveidība, tūkstošiem mēģinājumu un kļūdu…

Tātad, mani dārgie, ir sasniegta vēl viena ļoti augsta robeža, pateicoties jūsu ticībai un uzticībai, nepagurstošajai vēlmei augt un sasniegt dievišķas augstienes. Es visu Skolotāju un Brālību – Zemes un Saules – vārdā apsveicu jūs, un mēs ticam jums kā sev pašiem!

Ar jums bija jūs mīlošais Sanats Kumara.

17.02.01.

P.S. no Natālijas Koteļņikovas.

Sākot lasīt Tatjanas rakstu, atpazinu pazīstamu Dzīvības Principa jēdzienu, kuru Sanats Kumara deva grāmatā „Dzīvo un mīli[1]”. Nolēmu jums to atgādināt.

Dzīvības princips

Ar ko atšķiras Dzīvības Princips no vienkārši Dzīvības?

Par Dzīvību Mēs esam pieraduši saukt Logosu. Jā, patiešām, viņš dod dzīvību visam. Viņu var saukt vēl simts vārdos, un tie visi atspoguļos viņa būtību. Taču viņš ne vienatnē būvē sevi un izpauž Visuma veidā. Viņam ir daudz Palīgu, tajā skaitā arī Dzīvības Princips, kā Mēs viņu saucam. Tā ir Augstas Hierarhijas Pirmmonāde, kura tāpat kā Pirmmatērija caurauž visu Pasaules-ēku un ir Visuma neatņemama daļa, bez kuras nav iespējama Dzīvība jebkurā izpausmē.

Tā ir ļoti smalka matērija, emanācija, starojums stipri retinātā stāvoklī. Logosa sākotnējā darba būtība ir tāda, lai piesaistītu sev šīs emanācijas kā polāru pretstatu, sabiezinātu viņas, piesūcinātos ar viņām. Te viņam palīdz Pasaules-ēka. Aiz Logosa eksistences robežām ir starojumi plūsmu veidā, kurās tad arī eksistē koncentrētākā veidā Dzīvības Princips, iznēsājot Dzīvību Pasaules-ēkā. Vācot šīs emanācijas un piesūcinoties ar viņām, Logoss pāriet radīšanas stadijā.

Kāda ir Dzīvības Principa darba būtība?

Stari būvē formu, Logoss šo formu ieslēdz magnētisku režģu ietvaros un atdzīvina šo formu ar Dzīvības Principu. Savienojoties ar viņu, Logoss izjūt vēlēšanos, sajūsmu, ekstāzi, augstas mīlestības jūtas, kuras iekļūst visās viņa formās un dimensijās, atdzīvinot viņas ar apziņu, dzīvību, vēlēšanos dzīvot un eksistēšanas prieku. Bez eksistēšanas prieka nekāda forma nav spējīga attīstīties un virzīties pa evolūcijas spirāli.

Prieks jeb sākotnējā apmierinājuma sajūta ir dzīvības katalizators, līdzeklis, kurš formu uzved uz attīstības un sev līdzīga radīšanas ceļa, uz pašpilnveidošanās ceļa. Tas ir Dzīvības pamatjēdziens, tā slepenā atslēga, kura Pasaules-ēku ved pa evolūcijas spirāli. Prieks – tas ir savdabīgs augstākais seksuālais jēdziens, kurš saistīts ar Kundalini enerģijas pacelšanu cilvēkā un dzīvniekā, elementālās enerģijas (ūdens un auras enerģijas) piegādāšanu visām viņa ķermeņa šūnām, jūtām un domām. Logoss, savienojoties ar Dzīvības Principu, pats sākumā izjūt iekāri, bet pēc tam augstāko prieku. Viņš apvelta ar to katru viņa tikko radītās formas daļiņu, un visa Pasaules-ēka sāk vibrēt un dzīvot, ražojot Gaismu un vēlēšanos. Logosa un Dzīvības Principa kopošanās aktā virs viņiem ir klātesošs Svētais Gars, kā šīs Svētās Trīsvienības virsotne.

Tātad mēs redzam Logosa Palīgus – Starus, Dzīvības Principu un Svēto Garu – Augstāku Logosu, un tā līdz bezgalībai uz abām Hierarhijas pusēm.

Salīdzinām ar cilvēku. Cilvēku pāra kopošanās aktā ir klātesošs tas pats – vēlēšanās, savstarpēja pievilkšanās, ieņemšana, Staru iedarbības klātbūtne un pārklāšana ar Dievišķo Substanci.

Kā turklāt Stari iedarbojas uz cilvēku?

Trīs galvenie Stari bērnam dod intelekta-prāta iedīgļus, mīlestības vēlmi, mīlestības pievilkšanu un gribu dzīvot un augt, darboties saskaņā ar Monādes sākotnējo projektu, attīstīties, kļūstot skaistākam patiesības meklējumos un izstrādājot dzīves procesā savu paša Dzīvības Principu, kurš kalpo vispārējam labumam, piešķirot dzīvību visam apkārt. Mēs ar viņu barojam visu ap sevi. Ir redzami cilvēki, kuri grib dzīvot un priecāties. No viņiem starojas prieks un pārliecība, spēks un mīlestība. Tas ir tas dievišķais stāvoklis, kuru mēs tad arī saucam par Dzīvības Principu. Logoss, savienojoties ar viņu, piesūcinās ar viņu pats, un visas emanācijas iet caur Logosu – Radītāju. Viņš ar mentāliem pūliņiem sāk izstarot šīs smalkās enerģijas savā sfērā. Vide vēl ir tumša, viss viņā guļ. Viņš visu šīs sfēras apjomu piesūcina ar Dzīvības Principa izstarojumiem, pastiprinātiem ar Mīlestību un Radīšanas vēlmi. Notiek Pirmmatērijas sākotnējās vibrācijas, kustības impulss ir iedots.

Turklāt Logoss ar Staru palīdzību rada sākotnējā Centrālā Atoma, Visuma pozitīvā centra, punktu, to vietu, ap kuru pēc tam viss riņķos. To var salīdzināt ar atskaites punktu, enerģijas sākotnējās dzimšanas vietu. Attīstās berzes uguns. Paiet eoni (eons – mūžība), pirms berzes uguns uzkrājas un rada materiālas daļiņas, spējīgas pieņemt sākotnējo apziņu. Iešana caur pirmatnējo toru izmaina enerģijas kvalitāti. Viņa iegūst pirmatnējo lādiņu un apziņu pašā smalkākajā līmenī (sk. nod. Pirmatnējais tors).

Centrālajam punktam sāk pievilkties negatīva enerģija, evolūcijas procesā tā veido savus pozitīvus centrus, kā atomu kodolā, radot vielas tīklu, kristālisku režģi sākumā smalkākajās enerģijās, pakāpeniski arvien sablīvējoties, novedot formas kvantitāti līdz pārejas punktam uz kvalitatīvu stāvoklī, kad tad arī notiek kaut kas līdzīgs sprādzienam, enerģijas sadalīšanai pa telpu, vairāku centru radīšanai, no kurienes iet tālāka vielas sadalīšana un augšana.

Dzīvības Princips ir Pasaules-ēkas svarīgākā daļa, atdzimšanas stūrakmens. Bez Dzīvības Principa neviens negribētu augt un attīstīties. Viņš dod dzīvības eliksīru, augstāko dievišķo emociju sajūtu – vēlmi iegūt, radīt un attīstīties, vēlmi Dzīvības Principu radīt no jauna, palielināt Dzīvības daudzumu un ienest šajā Dzīvībā Mīlestības vibrācijas un vienotības ar Dievu sajūtu (to, ko cilvēks jūt reliģiskā vai seksuālā ekstāzē).

Dzīvības Princips – tas ir fons, uz kura tiek būvētas visas izpausmes uz planētām un notiek Apziņas Staru iedarbību. Tās ir sākotnējās vibrācijas, kuras bija, pirms tika radīti Staru pārstāvji kā Logosa centri. Viņš caurauž Pirmmatēriju. Pašus Starus atdzīvina šī Būtība, kuras avots ir Radītājs. Apziņu dod Stari, bet Dzīvības Princips dod spēju uztvert Staru emanācijas, sākotnējo atsaukšanos uz vides iedarbību, spēju uztvert un savienot, uzbudināties un sākt pārveidojumus. Viņš katrā Visumā darbojas saskaņā ar Logosa uzdevumiem. Logoss Principu transformē, izvedot viņu caur Sevi un apveltot ar to uzdevumu, kuru Viņš ir radījis savā Visumā. Dzīvības Princips – tā ir unificēta, universāla Pasaules-ēkas īpašība. Šis princips ir vairāk nekā Būtība, Ideja ir vairāk nekā doma.

Kad dzīvība vienā vai otrā aspektā beidzas, Dzīvības Princips nonāk sākuma retinājuma stāvoklī. Jaunas dzīvības radīšanai jaunā Ritenī viņš ir atkal jāsavāc un jākoncertē, lai matērija varētu atdzīvoties.

A. Beilijai un H. Blavatskai ir Anima Mundi, dzīvnieka Dvēsele, kura iedzīvina matēriju...

Mēs taču runājam par to, kas iedzīvina Pirmmatēriju. Par sākuma aspektu. Tā nav Dvēsele, tas vēl ir Princips, kurš viņu rada. Tas pats celtniecības materiāls, no kura vēlāk tiek būvēta Dvēsele. Šis materiāls, tāpat kā Radītāja enerģija, tāpat kā Staru emanācijas, caurauž visu sākotnējo ēteru. Radot Logoss ar gribasspēku sabiezina šīs emanācijas un rada savu Polāro Pretstatu. Lūk, kāpēc tu redzēji Gaismu un Tumsu Logosa un Dzīvības Principa kopošanās aktā. Gaisma un Tumsa ir pretējas vibrācijas, tur nav Gaismas neesamība, tur ir pretēji lādētas Būtības. Kad Viņa (Logoss) saplūst ar Viņu (Principu), notiek daļēja Viņas vibrāciju pazemināšanās, un tāpēc Logoss atkal piepildās ar Dzīvību. Tam, kas bija pirms saplūšanas, ir pārāk augstas vibrācijas, lai dzīvotu. Tas ir Es Esmu, bet ne Dzīvība Mūsu sapratnē.

Kādā veidā var sakoncentrēt Dzīvības Principu?

Ar to nodarbojas Gara Manass (Saprāts). Ar apzinātiem pūliņiem Gars vāc Dzīvības Principa emanācijas, lai radītu vienu vai otru izpausmi. Saule viņu sabiezina un dod saviem aizbilstamajiem tāpat kā Prānu. Matērijai visu vajag daudz, lai viņa varētu dzīvot, lielu koncentrāciju. Tāpēc cilvēks fiziskā ķermenī var uz planētas parādītes tad, kad ir radīti Prānas apstākļi. Kad enerģijas ir sakoncentrētas un novestas līdz noteiktam līmenim. Augi var dzīvot bez cilvēka, cilvēks bez augiem – nē. Tāpat ir ar dzīvniekiem.

Ideja un Dzīvība. Kā viņas attiecas?

Logoss ir Ideja. Dzīvība ir jauns jēdziens, kad Logoss pārved sevi stāvoklī, kurš spēj ne tikai Būt, bet Radīt. Salīdzināsim ar cilvēku. Lielas mīlestības gadījumā sievietei gribas bērnu no mīļotā. Tas ir totālas Mīlestības, dzemdēšanas vēlmes stāvoklis. Šī VĒLME ved pie Pasaules radīšanas. Tā rodas no savienojuma ar šo Būtību, Polāro Pretstatu. Logosu var salīdzināt ar sievieti. Vīrietis apaugļo, bet sieviete rada.

Ja salīdzina ar elpošanu, tad Logoss izelpo no sevis Dzīvību, bet viņa pēc tam pakāpeniski pievienojas viņam, viņš it kā ieelpo viņu. Kad paaugstinās vibrācijas visām būtnēm, kuras apdzīvo šo Visumu, viņa sāk mirdzēt, pakāpeniski visa pārvēršoties Gaismā.

 

Pievienots 26.02.2017

http://www.sanatkumara.ru/stati-2017/perechod-na-noviy-uroven-soznaniya

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/images/Sanat_Kumara/Books/Zhivi_i_ljubi.pdf (Tulk. piezīme)